Elektronisko sakaru tirgi Latvijā

 

Sakaru Pasaulē jau tika sniegta informācija (Kā atrast elektronisko sakaru tirgus Latvijā?, 2/2005), ka t. s. jaunais regulēšanas režīms (New Regulatory Framework; Latvijā spēkā no 2004. gada 1. maija) elektronisko sakaru nozarē paredz regulatora apsteidzošu (ex ante) iejaukšanos elektronisko sakaru tirgus dalībnieku attiecībās tikai tajos gadījumos, ja regulators konstatē un pierāda efektīvas konkurences trūkumu un konkurences ierobežojumus konkrētos tirgos. Lai analizētu konkurences efektivitāti kādā no elektronisko sakaru tirgiem, tie vispirms ir jāidentificē un jādefinē atbilstoši Latvijas apstākļiem. 2006. gada laikā no Eiropas Komisijas (EK) rekomendētajiem 18 tirgiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) veica 16 tirgu definēšanu un analīzi.

SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Andris VIRTMANIS un Tirgus analīzes nodaļas vadītājs Andrejs DOMBROVSKIS sniedz pārskatu par tirgus analīzes pieredzi un pirmās kārtas rezultātiem Latvijā.

 

Tirgus analīzes secība

Ievērojot tirgus analīzes komplekso raksturu, SPRK prioritāšu noteikšanai 2005. gada novembrī publicēja Konsultāciju dokumentu par prioritāri analizējamiem tirgiem. Vadoties pēc citu Eiropas regulatoru pieredzes, arī SPRK uzskatīja, ka pirms mazumtirdzniecības tirgu definēšanas un analīzes (tātad to pakalpojumu tirgu, kas tiek sniegti galalietotājiem, proti, lietotājiem, kas šos pakalpojumus neizmanto elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai citām personām) vispirms vēlams novērst konkurences problēmas vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgos, proti, tiem pakalpojumiem, ko viens elektronisko sakaru komersants sniedz citiem elektronisko sakaru komersantiem (parasti tie ir pakalpojumi piekļuves vai starpsavienojumu nodrošināšanai vai pakalpojumu tālākpārdošana). Pieeja paredz arī to, ka regulatora piemēroto saistību rezultātā novērstās konkurences problēmas vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgos var būt pietiekamas, lai sekmētu konkurenci arī galalietotājiem sniegto pakalpojumu tirgus segmentos.

Konsultāciju dokumentā SPRK piedāvāja Latvijas apstākļos veikt tirgu definēšanu un analīzi, sākot no vairumtirdzniecības tirgiem balss savienojumu sākšanai, tranzītam un savienojumu pabeigšanai publiskajos fiksētajos telefonu tīklos, balss savienojumu sākšanai un pabeigšanai publiskajos mobilajos telefonu tīklos, kā arī platjoslas piekļuvei (EK rekomendācijā definēto tirgu nosaukumi, to saīsinātie apzīmējumi un komersanti, kuriem konkrētajos tirgos atzīta būtiska ietekme, parādīti pievienotajā tabulā). To, ka minētajos tirgos nav pietiekamas konkurences, SPRK konsultāciju dokumentā pamatoja arī ar t. s. Hirfendāla-Hiršmana indeksa (HHI) aprēķiniem, kas liecināja par augstu koncentrāciju (proti, konkurences trūkumu) šajos tirgos.

Jāatgādina, ka kopš telekomunikāciju tirgus liberalizācijas 2003. gada 1. janvārī kā viena no galvenajām problēmām Latvijas elektronisko sakaru tirgū, pēc tirgus dalībnieku domām un arī SPRK iepriekšējos gados veiktās tirgu analīzes, ir izsaukumu pabeigšanas tarifi Latvijas lielāko publisko operatoru tīklos. Arī iepriekšējā regulēšanas režīma ietvaros SPRK bija atzinusi būtisku ietekmi tirgū  toreiz definētajā starpsavienojumu pakalpojumu tirgū komersantiem SIA Lattelecom, SIA Latvijas Mobilais telefons un SIA Tele2.

Lai gan pašreizējā regulēšanas režīmā tirgus definīcijas ir mainījušās, 2004. gadā pieņemtā Elektronisko sakaru likuma pārejas noteikumi paredzēja, ka līdz jaunu tirgu definēšanai un analīzei iepriekš noteiktais būtiskās ietekmes statuss un piemērotās saistības elektronisko sakaru komersantiem tiek saglabātas. EK pievērsa īpašu uzmanību tam, lai, mainoties regulēšanas režīmam Eiropas elektronisko sakaru nozarē, dalībvalstīs tiktu saglabāts regulējums tiem komersantiem, kam būtiskas ietekmes saistības konkrētu konkurences problēmu novēršanai tika piemērotas iepriekš.

Prioritāro tirgu izvēlē SPRK ievēroja arī to, ka elektronisko sakaru komersanti Lattelecom un Tele2 bija ierosinājuši tiesvedību pret regulēšanas režīmu pārejas periodā SPRK pieņemto lēmumu par starpsavienojumu tarifu augšējās robežas noteikšanu trim operatoriem ar būtisku ietekmi starpsavienojumu pakalpojumu tirgū. Mobilā tīkla operators Tele2 tiesvedību pret SPRK turpina arī 2007. gadā. SPRK uzskata, ka, veicot jaunu tirgu definēšanu un analīzi, bija jānodrošina regulēšanas nepārtrauktība iepriekš definētā starpsavienojumu tirgus jaunajās versijās, proti, balss savienojumu pabeigšanai gan fiksētajos, gan mobilajos tīklos.

 

Situācija fiksētās balss telefonijas vairumtirdzniecības tirgos

Iepazīstoties ar tabulu, nav grūti konstatēt, ka SIA Lattelecom ir atzīta būtiska ietekme 13 no SPRK līdz šim analizētajiem 16 tirgiem. Minētais attiecas arī uz vairumtirdzniecības tirgiem Nr. 8, 9 un 10, kuros sniegtos pakalpojumus izmanto mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanā. Tirgus Nr. 9 un 16 atšķiras no pārējiem, jo, ņemot vērā tirgus definīciju, komersants, kurš piedāvā savienojumu pabeigšanas pakalpojumu šajā tirgū, faktiski automātiski kļūst par komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, jo galalietotājam nav iespēju pabeigt kāda tīkla lietotājam adresētu zvanu citā tīklā, un tādējādi elektronisko sakaru komersants, pastāvot šī brīža starpsavienojuma sistēmai, saglabā monopolstāvokli sava tīkla tirgū.

Atklāts paliek jautājums par nepieciešamību noteikt slieksni (pēc apgrozījuma, lietotāju skaita vai kā citādi), kuru pārsniedzot, komersants būtu vērtējams būtiskas ietekmes kontekstā, jo pašreiz arī ļoti mazi komersanti, tādi, kuru īpatsvars kopējā tirgū nav būtisks, ir ar būtisku ietekmi.

 

Fiksētās balss telefonijas pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgi

Šajā gadījumā tika apskatīti Eiropas Komisijas Rekomendācijā minētie tirgi Nr.1, 2, 3, 4, 5 un 6. Tie ir cieši saistīti ar iepriekš minētajiem tirgiem 8, 9 un 10, jo tajos sniegto pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešami iepriekš minētie starpsavienojuma pakalpojumi.

SPRK veica minēto tirgu izpēti un konstatēja, ka, lai gan tirgos ir salīdzinoši liels dalībnieku skaits, vēsturiskais to dalībnieks saglabā būtisku ietekmi visos un tā tirgus varas ierobežošanai nepieciešams ieviest virkni regulējošu pasākumu, piemēram, noteikt piekļuves nodrošināšanas un tarifu regulēšanas saistības.

 

Situācija mobilās piekļuves vairumtirdzniecības tirgū

Lai pēc iespējas pilnīgi novērtētu situāciju mobilās piekļuves vairumtirdzniecības tirgū, SPRK uzskatīja, ka nepieciešams veikt saistītā mazumtirdzniecības tirgus izpēti, lai konstatētu, vai nepieciešama pakalpojuma vairumtirdzniecības tirgus izveidošana vai nostiprināšana.

SPRK konstatēja, ka mazumtirdzniecības tirgū pakalpojumus galalietotājiem sniedz vairāki elektronisko sakaru komersanti, un starp to īpatsvaru tirgū pastāv būtiskas atšķirības. Tomēr informācija, kas ir SPRK rīcībā, norādīja uz efektīvas konkurences apstākļu esamību šajā tirgū un sekojoši regulēšanas pasākumu ieviešanas pamatotības trūkumu gan šībrīža mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības līmenī.

 

 

Piekļuve atsaistītai abonentlīnijai un platjoslas piekļuve   

          Konkrētajā gadījumā apskatāmi divi vairumtirdzniecības tirgi, kur situācija saistītajos mazumtirdzniecības tirgos ir ievērojami atšķirīga. Abos tirgos nodrošinātais vairumtirdzniecības pakalpojums tiek izmantots piekļuves nodrošināšanai galalietotājiem. Izmantojot piekļuvi atsaistītai abonentlīnijai, iespējams nodrošināt galalietotājam ierastos balss telefonijas pakalpojumus, bet, izmantojot platjoslas piekļuvi, iespējams, izmantojot cita komersanta tīklu, nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam.

Veicot tirgus analīzi, SPRK konstatēja, ka par abiem vairumtirdzniecības piekļuves veidiem ir salīdzinoši neliela tirgus dalībnieku interese, kas izskaidrojams ar jau minētajām būtiskajām atšķirībām mazumtirdzniecības tirgos. Analizējot konkurences apstākļus, komisija konstatēja vairākas konkurences problēmas ar piekļuvi atsaistītai abonentlīnijai saistītā tirgū:

·         vēsturiskais tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecības balss telefonijas sakaru tirgos. Sakarā ar to galalietotājiem nav iespējas pilnvērtīgi salīdzināt pakalpojumu tarifus un īpašības un galu galā izvēlēties citu alternatīvu komersantu;

·         fiksēto tīklu kopējais abonentu līniju skaits pēdējos gados ir samazinājies. 2003. un 2004. gadā alternatīvie tirgus dalībnieki nebija spējīgi kompensēt to līniju skaitu, par kādu samazinājās vēsturiskā tirgus dalībnieka līniju skaits. Fiksēto tīklu blīvums Latvijas Republikā ir relatīvi zems un joprojām samazinās. Acīmredzot, nepastāvot regulēšanas pasākumiem, tirgus nespēj attīstīties un nodrošināt efektīvas konkurences apstākļus.

Ar platjoslas piekļuvi saistītā mazumtirdzniecības tirgū SPRK konstatēja strauju attīstību. Kopš tirgus liberalizācijas arvien vairāk elektronisko sakaru komersantu nodrošina platjoslas piekļuves pakalpojumus, izmantojot paši savu infrastruktūru, kas faktiski nozīmē, ka interneta piekļuves pakalpojumu tirgū notiek infrastruktūras konkurence.

Tomēr SPRK konstatēja, ka vēsturiskais tirgus dalībnieks ir vienīgais, kurš piedāvā xDSL pakalpojumus. Ievērojot xDSL pakalpojumu īpatsvaru un vēsturiskā operatora kopējo līniju skaitu, kuras potenciāli var tikt izmantotas xDSL pakalpojumu sniegšanai, piedāvājot, piemēram, sasaistītus pakalpojumus – balss telefonijas un interneta piekļuves pakalpojumus -, iespējama ir situācija, ka notiek konkurences pieauguma tempa mazināšanās. Tādēļ SPRK uzskata par nepieciešamu regulēšanas saistību noteikšanu komersantam ar būtisku ietekmi tirgū nolūkā veidot un nostiprināt vairumtirdzniecības tirgu tā, lai nodrošinātu konkurences pieaugumu mazumtirdzniecības tirgū.

 

Nomāto līniju pakalpojumu tirgi

Nomāto līniju pakalpojumi, lai gan apskatīti iepriekš, šoreiz tika analizēti detalizētāk. Tika pētīta iespēja izveidot vairumtirdzniecības tirgu un tā nepieciešamība, lai komersantiem būtu iespēja, iegādājoties līnijas vairumtirdzniecībā, piedāvāt galalietotājiem tiem atbilstošu produktu. Analīzes gaitā tika konstatēts, ka pagaidām regulēšanas pasākumi saglabājami mazumtirdzniecības pakalpojumiem un nosakāmi nomāto līniju gala posmiem, bet nav nosakāmi maģistrālajiem posmiem, jo komersantiem ir pieejama alternatīva nesošā tīkla infrastruktūra.

 

Tirgi Nr. 17 un 18

SPRK uzskata, ka tai nav jāveic nacionālā vairumtirdzniecības tirgus starptautiskajai viesabonēšanai publiskajos mobilajos tīklos (tirgus Nr.17) definēšana un analīze, jo jau 2006. gadā EK Informācijas sabiedrības un mediju direktorāts piedāvāja jaunas regulas (automātiski dalībvalstīs spēkā esošas normas bez nepieciešamības iekļaut tās nacionālajos likumos) projektu starptautiskās viesabonēšanas tarifu regulēšanai. Galvenās regulatoru funkcijas regulas prasību nodrošināšanai būs regulāra viesabonēšanas tirgus tarifu un citas informācijas analīze, kā arī šīs informācijas sagatavošana iesniegšanai EK.

Savukārt 18. tirgū (apraides signālu pārraides pakalpojumi apraides satura nogādāšanai galalietotājiem) SPRK līdz šim nav veikusi šī tirgus analīzi, jo tā izpēti Latvijā kopš 2006. gada veic Konkurences padome. Regulēšanas teorija un prakse paredz, ka regulatora piemērotā apsteidzoša (ex ante) regulēšana (respektīvi, saistību piemērošana komersantiem) konkrētajā tirgū nav nepieciešama, ja konkurenci šajā tirgū nodrošina piemērotās konkurences tiesības (ex post regulēšana). Tātad lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību šajā tirgū SPRK ir jāsagaida Konkurences padomes lēmums.

 

Kas tālāk?

Kā jau tika minēts iepriekš (Kas novecojis jaunajā regulēšanas režīmā?, Sakaru Pasaule, 3/2006), EK 2006. gadā veica publiskas konsultācijas par priekšlikumiem elektronisko sakaru nozares tiesiskā regulējuma (regulēšanas ietvara) optimizācijai, paredzot pārskatīt obligāti analizējamo tirgu sarakstu un arī vienkāršojot tirgus analīzes procedūras. Pārskatā tiek diskutēts arī par minimālajiem termiņiem, kuru laikā valstu regulatoriem būtu jāveic atkārtota tirgus analīze un komersantiem piemēroto saistību pārskatīšana. Saprotams, ka analīzes minimālajam ciklam visu tirgu atkārtotai analīzei jābūt vismaz divi vai pat trīs gadi.

Piemēram, ja Latvijas situācijā vairākas saistības SIA Lattelecom stājas spēkā 2007. gada jūlijā, tad tikai gada laikā (2008. gada jūlijā) reāli sagaidāmas kādas pazīmes par izmaiņām tirgū. Tā kā atbilstoši izstrādātajām procedūrām SPRK vāc tirgus informāciju no elektronisko sakaru komersantiem divas reizes gadā, tad 2008. gada pirmās puses informācija SPRK rīcībā būs tikai 2008. gada rudenī. Ievērojot tirgus analīzes procedūras, vēl vismaz pusgads nepieciešams jauna lēmuma izstrādei.

Jāpiezīmē, ka tirgus analīzes pirmajā kārtā SPRK katram no 16 tirgiem tirgus darbības ģeogrāfisko teritoriju (ģeogrāfisko tirgu) definēja kā visu Latvijas valsts teritoriju. Nav izslēgts, ka konkurences apstākļu analīze rada SPRK nepieciešamību definēt un analizēt kādu no tirgiem mazākā teritorijā, piemēram, Rīgā.

Nozares tiesiskais regulējums paredz nacionālajiem regulatoriem, saskaņojot ar EK un pārējo valstu regulatoriem, definēt arī citus elektronisko sakaru tirgus, nekā tas noteikts EK Rekomendācijā par konkrētajiem produktu un pakalpojumu tirgiem [C(2003)497]. SPRK neizslēdz šādu iespēju, turpinot pētīt Latvijas elektronisko sakaru nozares tirgu, ņemot vērā izmaiņas tirgos un to dalībniekos.

Andris VIRTMANIS,

Andrejs DOMBROVSKIS

 

www.sprk.gov.lv