Ģeotelpiskā informācija būs pieejama vienuviet

 

Viens no vērtīgākajiem Latvijas nacionālajiem resursiem ir bagātīga un rūpīgi apkopota informācija. Par zemi, par vēsturi, par kultūru, par ļaudīm. Šajās dārgumu krātuvēs ir arī visai plaša ģeogrāfiskā jeb ģeotelpiskā informācija, kura šobrīd glabājas tās saimnieku apcirkņos un citiem pieejama tikai pa graudiņam, turklāt pēc garas un nogurdinošas dokumentu kārtošanas. Bet kuram gan mūsdienās nav vajadzīga ģeogrāfiskā informācija – kartes, īpašuma robežu plāni, ģeodēziskie dati, dažādu veidu komunikāciju un ceļu infrastruktūras shēmas un daudz kas cits! Tāpēc ļoti svarīgi, lai šāda informācija būtu pieejama vienuviet – piemēram, kā elektronisks pakalpojums īpašā interneta portālā. Par to, lai šāda iespēja visdrīzākajā laikā tiktu radīta, gādā Īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (ĪUMEPLS) ar aktīvu pašas ministres Inas GUDELES līdzdalību. Lūk, ko viņa stāsta SP par paveikto un darāmo vienota ģeotelpiskās informācijas portāla (ģeoportāla) projektā.

 

- Vienota ģeoportāla izveide ir viena no elektroniskās pārvaldes programmas svarīgākajām sastāvdaļām un mērķiem. Ne jau velti ģeoportāla koncepcijas izstrādē iesaistītas septiņas ministrijas, bet koncepcijas izstrādi koordinē e-lietu sekretariāts. Kā jūs raksturotu sekretariāta lomu?

- Latvijā ģeogrāfiskās informācijas sistēmas sāka attīstīties samērā sen. Līdzko parādījās programma e-Europe, tā Latvijā tika sagatavota programma e-Latvija, un arī tajā bija paredzēta vienotās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveide. Pirmo koncepciju, šķiet, 2000. gada sākumā izstrādāja toreizējais Satiksmes ministrijas Informātikas departaments, tomēr to pat nesāka ieviest. Tolaik vēl nebija sakārtota likumdošana, nebija arī vienas koordinējošas, turklāt neitrālas institūcijas, par kādu vēlāk izveidojās Informācijas sabiedrības birojs, kurš pārtapis Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā.

Protams, arī jaunā koncepcija nav tapusi kā uz burvju mājiena, - strādājam ar to jau divus gadus. Šāds samērā ilgs sagatavošanās posms bija nepieciešams, lai pamatīgi izpētītu, kāda ģeogrāfiskā un ģeotelpiskā informācija atrodama valsts institūciju pārziņā, cik plaša tā ir, vai tā pieejama arī elektroniski, vai sistēmas ir vienmērīgi attīstītas u.tml. Tomēr jāteic, ka pats sarežģītākais bija darbs ar šo datubāzu un ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) saimniekiem. Jāatzīst, ka mums nereti bija krietni jānopūlas, lai pārliecinātu attiecīgās valsts institūcijas, ka neko negribam viņiem atņemt, ka nekādā ziņā ar viņiem nekonkurējam, jo mums nav un arī nebūs pašiem savu ģeogrāfisko datu krātuvju. Svarīgākais bija panākt, lai ĢIS saimnieki saprastu, cik nozīmīga šī informācija ir visai sabiedrībai un cik būtiski ir izveidot vienotu elektronisku piekļuvi ĢIS informācijai. Turklāt ieguvēji būs visi, jo iedzīvotājiem vairs nebūs jāstāv rindās pie kabinetu durvīm un jātērē laiks (jo institūcijas atrodas ne tikai Rīgā, bet arī lauku reģionos, pašvaldībās), un ĢIS datubāzu turētāji saņems no lietotājiem maksu par e-pakalpojumiem. Sekretariāts šos procesus koordinē.

- Vienota ģeoportāla izveide ir valstiski ļoti nozīmīgs uzdevums, jo tas cieši saistīts ne vien ar Zemes dienestu, kartogrāfiju, mērniecību un nekustamajiem īpašumiem, bet arī ar tūrismu, ceļu infrastruktūru, visdažādākajām komunikācijas sistēmām (gāze, ūdensapgāde, elektrība, sakaru tīkli) un citām nozarēm.

- Jā, šajā projektā sekretariāts un ministrijas atbild katra par savām sadaļām, bet koncepciju apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs sekretariāts. Šī varētu būt valsts prioritāte numur viens, jo galu galā ģeoportāls visvairāk vajadzīgs pašām valsts institūcijām, lai sniegtu dažādus e-pakalpojumus. Projektā patiešām iesaistīts ļoti plašs institūciju spektrs – sākot no Aizsardzības ministrijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Vides dienesta, Vides ministrijas (ģeoloģija) un beidzot ar Kultūras ministriju, kurai šī sistēma ir vajadzīga kaut vai tūrisma un kultūras objektu iezīmēšanai kartēs. Projektā tiks iesaistīti arī komerciālie partneri, kas ir ĢIS informācijas turētāji. Projekta sākuma posmā uzņēmumi vēl nav iesaistīti, bet pēc ģeoportāla izveides mums jāpanāk situācija, ka, interesējoties par kādu zemes gabalu, lietotājs var redzēt ĢIS informāciju ne tikai par robežām, zemes dzīlēm, komunikāciju tīkliem, bet arī par iespējamiem apgrūtinājumiem, kādi ir šim zemes gabalam (piemēram, tam pāri iet maģistrālo kabeļu līnija). Līdz ar to te būtu jāiesaistās arī komerciālajiem lietotājiem, piemēram, Latvenergo, Lattelecom, Latvijas Gāzei u.c.

- Kā minēts koncepcijā, tieši vienota ģeoportāla izveide varētu būt optimālais risinājums, lai gan tiek izvērtēti arī divi citi - ģeotelpisko datu krātuve un ģeoportāls ar datu krātuvi.

 - Koncepcijas izstrāde paredz vairāku risinājumu izvērtēšanu. Mēs paši aizstāvam un virzīsim apstiprināšanai ģeoportāla izveidi. Līdzīgs  risinājums izvēlēts arī Čehijā, kas tiek minēta kā viens no ĢIS labākās prakses piemēriem Eiropas Savienībā. ES statistikas dati liecina, ka Latvijai vēl daudz darāmā, lai sasniegtu citu ES valstu līmeni šai nozarē, tomēr statistika parāda vien to, vai valstī ir vienota vietne, kur piekļūt ĢIS. Esmu sapratusi, ka čehi nav tikuši necik tālāk par mums. Jā, Čehijā ir izveidots ģeoportāls, bet Latvijā ĢIS sistēmas kopumā vērtēju kā labāk attīstītas. Par to pārliecinājos, kopā ar citu valsts institūciju speciālistiem būdama Čehijā un iepazīstoties ar viņu paveikto. Noteikti esam uz pareizā ceļa. To, ko esam iecerējuši izveidot portālā, varētu uzskatīt pat par uzlabotu čehu versiju. Uzskatu, ka nedrīkstam sevi noniecināt – Latvijā strādājam tikpat labi kā čehi un pat vēl labāk.

- Pieņemsim, ka tiek apstiprināts ģeoportāla izveides risinājums. Kas notiks tālāk? Ko tas dos sabiedrībai, katram no mums?

- Protams, galvenais ieguvums būs tas, ka vairs nebūs jāapstaigā vismaz septiņas astoņas institūcijas, lai iegūtu informāciju, piemēram, par kādu zemes gabalu. Tāpēc vēlamies izveidot vienotu portālu, lai lietotājs, autorizējoties un apliecinot, ka viņam ir tiesības iegūt šo informāciju (te lieti noderēs elektroniskais paraksts), portālā spēj atrast informāciju par to, vai nepieciešamie dati ir pieejami un kas ir to turētājs, t.i., kāda informācija, piemēram, par attiecīgo zemes gabalu ir pieejama, un saņem sarakstu ar saitēm, kur var atrast padziļinātu informāciju. Proti, šajā portālā lietotājs varēs iegūt karti ģeotelpiska attēla veidā ar dažāda veida robežām (bez sīkām detaļām, jo tālāko informāciju varēs atrast, atverot vajadzīgo saiti). Caur to pašu ģeoportālu lietotājs varēs samaksāt valsts nodevu un saņemt datus elektroniskā veidā.

- Kad šāds ģeoportāls ar Latvijā pieejamo ĢIS informāciju un komercpakalpojumiem varētu sākt darboties?

- Plānojam šo projektu pilnībā pabeigt piecu gadu laikā, sākot no nākamā gada. Bet pirmie rezultāti varētu būt sagaidāmi jau pēc pusotra gada, tā kā noteikti nebūs jāgaida līdz pilnīgai projekta pabeigšanai, lai iedzīvotāji varētu sākt lietot pakalpojumus ar ģeoportāla starpniecību. Sākotnēji gan tās apjoms un arī pakalpojumu spektrs būs ierobežots. Tiklīdz kāds no pakalpojumiem būs sagatavots, tā piedāvāsim to lietotājiem – viss notiks pakāpeniski. Plānots, ka aptuveni astoņus mēnešus pēc portāla izveides tajā būs pieejamas saites, kur vajadzīgo informāciju var meklēt. Šī portāla uzdevums būs kalpot par ģeotelpiskās informācijas integratoru – rīku, ar kura palīdzību ģeotelpiskie dati no dažādām informācijas sistēmām pārtop par lietotājam nepieciešamo elektroniski pieejamu pakalpojumu.

- Kad paredzēts izsludināt konkursu par ģeoportāla izveidi?

- Nākamā gada sākumā, kad būs pieejams ES struktūrfondu finansējums, kas paredzēts kā galvenais projekta finansējuma avots. Jārēķinās, ka arī līdz valdības lēmumam par šo koncepciju paies vairāki mēneši. Nākamais solis ir projekta dokumentācijas sagatavošana. Līdz ar to projekta realizācija tiks uzsākta nākamgad. Tomēr svarīgi, lai sabiedrība un uzņēmumi būtu informēti par to jau iepriekš. Tas ir arī signāls, lai uzņēmumi gatavojas šim projektam, lai piedalās tajā kā izpildītāji, kā partneri. Ar tiem uzņēmumiem, kuru rīcībā ir komunikāciju infrastruktūra vai cita ĢIS informācija, sadarbība sāksies projekta realizācijas otrajā posmā, kad ģeoportāls būs izveidots. Projekta sākumā būtiskākais ir nodrošināt datu pieejamību, līdz ar to galvenais uzdevums būs portālā apvienot to institūciju informāciju, kas ir valsts pārziņā.

- Jāatgādina, ka ĢIS attiecas uz daudz plašāku tautsaimniecības sektoru nekā zemes dienests, nekustamie īpašumi, komunikācijas. ĢIS izmanto arī teritorijas plānotāji, policija, glābšanas dienesti, transporta un loģistikas kompānijas, tirgotāji, mobilo sakaru operatori, ceļotāji. Faktiski miljoniem cilvēku visā pasaulē izmanto ģeogrāfisko informāciju, nemaz nezinot, ka tā saistīta ar ĢIS.

- Mūsu ģeoportāls būs arī daļa no Eiropas ģeoportāla, kurā pieejamo informāciju, tostarp arī par Latviju, izmantos miljoniem cilvēku.  Piemēram, tūristi, braucot ar īrētu auto, varēs atrast informāciju ne tikai par interesantiem vēsturiskiem objektiem, bet arī par to, kur ir tuvākā aptieka, bankomāts, benzīntanks, ēdnīca vai sabiedriskais bezvadu interneta piekļuves punkts. To visu ir iespējams savienot ar globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS), kas jebkuram lietotājam piedāvā informāciju un visdažādākos pakalpojumus.

- Kāda varētu būt sadarbības partneru izvēle un sadarbības shēma?

- Uzņēmumi paši ir izrādījuši interesi par šo projektu. Priecājos, ka mums ir uzņēmēji, kas gatavi sadarboties un strādāt ar tik sarežģītām informācijas sistēmām kā ĢIS. Daudziem ir pašiem savas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, kuras mēs varētu izmantot (Metrum, Jāņa sēta, nekustamo īpašumu firmas, u.c.). Tādējādi, lielu daļu no šīs sistēmas varētu veidot uz valsts un privātās partnerības bāzes, lai netērētu valsts līdzekļus tam, kas jau ir radīts, bet rastu sadarbības modeli, kā var vienoti strādāt kopā, lai ieguvējas būtu abas puses. Līdz šim valsts politika šai jomā neveicināja sadarbību ar komercuzņēmumiem, valsts pārvalde bija gatava veidot arvien jaunas paralēlas struktūras, valsts institūcijas būvēja pašas savus datu centrus, nereti paši pat programmēja. Jāsaprot, ka tā nav valsts funkcija, šim nolūkam jāizmanto profesionāļi. Tagad situācija ir pozitīvi mainījusies: gan Ekonomikas ministrija, gan sekretariāts nopietni strādā pie tā, lai izveidotu sadarbības modeļus sadarbībai ar uzņēmumiem, attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Mēs šo principu gribam izmantot arī, veidojot ĢIS, jo tā ir ievērojama cilvēku resursu un finanšu ekonomija.

- Šis projekts ne tikai taps ar ES struktūrfondu atbalstu, bet būs arī daļa no visas Eiropas kopējās ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras.

- Jā, mēs pievienosimies šai infrastruktūrai, ko nosaka nule pieņemtā direktīva INSPIRE (Infrastructure for SPatial InfoRmation in Europe), ar kuru izveido telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas kopienā. Līdz ar to mums būs ne tikai pieredze, bet arī finansējums, kas nāks no Eiropas. Varēsim izmantot ES valstu (Čehija, Slovākija, Slovēnija, Itālija; Itālijā atrodas pētnieciskais institūts, uz kura bāzējas INSPIRE projekts) labāko pieredzi un metodoloģiju, bet jau tagad redzu, ka daudz ko šai programmai varēsim dot arī mēs paši no savas puses. Tātad būsim ne tikai ņēmēji, bet arī gana dāsni devēji.

 

Gunta KĻAVIŅA