Investīciju vide nezeļ, bet briest

Latvijas tautsaimniecības, arī telekomunikāciju, attīstībā joprojām milzīga nozīme ir investīcijām, īpaši šobrīd, kad neseno dramatisko notikumu dēļ sašķobījusies Rietumvalstu ticība mūsu tirgus drošībai. Kā pārliecināt potenciālos investorus, ka Latvijā tomēr ir labvēlīga vide ieguldījumiem un lieliskas tirgus perspektīvas? Viena no institūcijām, kas par to pastāvīgi rūpējas, ir Latvijas Attīstības aģentūra (LAA), kura darbojas kopš 1994. gada. Šoreiz LAA projektu vadītājs Ralfs KĻAVIŅŠ stāsta SP par telekomunikāciju investīciju projektiem, kuri šopavasar tika prezentēti ERAB pilnvarnieku sanāksmē Rīgā.

LAA misija ir palielināt Latvijas starptautisko konkurētspēju, izmantojot visdažādākos līdzekļus, to skaitā arī ārvalstu investīciju piesaisti, informatīvo atbalstu un investīciju vides izpēti. Ne vienmēr investīcijas mērāmas naudas izteiksmē, tās ir arī know-how, mārketings u. tml. Gan stratēģiskie, gan finansu partneri tiek piesaistīti ne tikai visdažādāko projektu realizācijai; bet arī kā Latvijas uzņēmumu konsultanti. Ir pietiekami daudz sekmīgas sadarbības piemēru, un bieži vien LAA ir pirmā instance, kurp vēršas pēc konsultācijām un atbalsta.

Šopavasar bija iespēja popularizēt galveno nozaru, arī telekomunikāciju, projektus ar Birojs 2000 rīkotās ERAB pilnvarnieku sanāksmes palīdzību, jo LAA bija viena no Biroja 2000 sadarbības partnerēm. LAA apzināja un izvēlējās projektus. Telekomunikāciju projekti bija interesanti ar to, ka Latvijas tirgum tie bija jauni, tāpēc var teikt, ka Baltijas biznesa konference tika izmantota kā jaunu ideju izmēģinājuma poligons. Tiesa, šai reizē komunikāciju projektu bija mazāk nekā transporta un enerģētikas nozarē. Varbūt tas daļēji saistāms ar to, ka komunikāciju projektiem trūka pietiekami spēcīga aizbildņa un virzītāja. Reizēm gadās, ka ļoti labas idejas var neiegūt iespēju iziet tautās. ERAB Biznesa konferencē iepazīstināja ar četriem Latvijas un vienu Lietuvas komunikāciju projekts, turpretī Igaunija nepiedāvāja nevienu. LAA speciālisti piedalījās divu Latvijas projektu izstrādē: IT parka attīstība uz izglītības institūciju un fiziskās infrastruktūras bāzes (LAA ir ģenerāluzņēmējs), un Starptautisko pakalpojumu centri (kopā ar Lattelekom).

Šī nozare ir jauna ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, - tā attīstās tikai pēdējo 5-6 gadu laikā. Operatoru centru pirmsākumi meklējami ASV, Eiropā tie nonāca galvenokārt caur Īriju un Holandi. Pirmajā brīdī liekas, ka Latvijā ir pietiekami labi attīstīti operatoru centri, bet būtiski ir tas, ka neviens no tiem - nedz Lattelekom, nedz Baltkom GSM, nedz LMT, nedz kādas bankas operatoru centrs - šobrīd nav orientēts uz ārvalstu klientu apkalpošanu, tātad - uz eksportu, lai gan tehniskajā ziņā tie īpaši neatšķiras no Eiropas līmeņa. Šis projekts pierāda, ka Latvija var kļūt par telekomunikāciju operatoru pakalpojumu sniedzēju, strādājot ne tikai rietumu, bet galvenokārt austrumu virzienā. Latvijas priekšrocība ir pietiekami daudz krievu valodā runājošu cilvēku. Daudzos operatoru centros, kas apkalpo visu Eiropu, ik gadus strauji aug krieviski runājošo operatoru daudzums, jo ir pieprasījums. Šos operatoru centrus mēdz izvietot attiecīgajā valstī, kur vajadzīgi šie pakalpojumi.

Investīciju ieguldījumus stimulē arī citi faktori, kas ļautu Latvijai sekmīgi konkurēt: · darbaspēka izmaksas Baltijā ir daudz zemākas nekā Dublinā vai Amsterdamā, kur ir augsta līmeņa centri; · brīvi pieejami jauni cilvēki (no 18 līdz 24 gadiem); · 75 procenti iedzīvotāju līdz 40 gadu vecumam brīvi runā angliski, vāciski, poliski, zviedriski, igauniski vai lietuviski; · 96 procenti iedzīvotāju runā krieviski, gandrīz trešdaļai tā ir dzimtā valoda; · aptuveni 25 procentu Latvijas iedzīvotāju runā vismaz trijās valodās; · konkurētspējīga operatoru darba samaksa - vidēji 1,5 eiro stundā; · studentu daudzuma ziņā (attiecībā pret iedzīvotāju skaitu) - viens no augstākajiem līmeņiem Austrumeiropā (Latvijā ir 33 augstākās mācību iestādes); · Latvijā ir vairāk nekā 6 000 dienas nodaļas studentu, kas studē informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, biznesa administrāciju vai ekonomiku.

Par šo projektu pietiekami lielu interesi izrādījušas jaunās ārvalstu firmas, kuras vēlas atvērt filiāles Latvijā vai īrēt vietējos pakalpojumu centrus savu klientu apkalpošanai. Piemēram, kāda ASV firma interesējās par iespēju šādi apkalpot savus Eiropas klientus, kas tai varētu izmaksāt krietni lētāk, nekā zvanot uz Ameriku.

Šis faktiski ir infrastruktūras projekts. Tā ideja ir radīt nākotnes standartiem atbilstošu gan fizisku (ēkas, komunikācijas utt.), gan organizatorisku infrastruktūru mērķa nozaru attīstībai (telekomunikācijas, pakalpojumi, IT, mikroelektronikas uzņēmumu darbība utt.). Latvijā šobrīd nav šādas plašas, starptautiskajiem standartiem atbilstošas infrastruktūras, un nereti tādēl mazinās ārvalstu firmu interese par Latvijas tirgu. Pasaulē nav pieņemts, ka IT firmai jālauza galva, kā uzbūvēt jaunu māju, izremontēt telpas utt. Tā nav tikai ideja. LAA sadarbībā ar Rīgas lidostu veido Biznesa parku Rīgas lidostas teritorijā. Pašreiz sākusies projekta izstrāde, bet tā būtība sīkāk atspoguļota mājas lapā www.businesspark.lv Pirmo posmu plānots pabeigt nākamā gada rudenī. Tā kā projekts ir ļoti apjomīgs, vajadzīgi lieli izpētes darbi. Tas varētu kalpot kā viens no ļoti spēcīgiem argumentiem, kāpēc starptautiskie uzņēmumi varētu izvēlēties Latviju kā reģionu, kur bāzēt meitas uzņēmumus. Īpaši, ja citi faktori (darbaspēka izmaksas, nodokļu sistēma, enerģijas izmaksas u. c. vairākām viena reģiona valstīm ir stipri līdzīgas). Rīgas lidostas Biznesa parks piedāvā vismodernākos pakalpojumus nelielām ražotnēm un pakalpojumiem, kā arī augstas kvalitātes biznesa vidi ar modernām ēkām, fizisko un komunikāciju infrastruktūru, kurā ietilpst energotīkls, ūdens un kanalizācija, dabas gāze, piekļuves ceļi un auto stāvvietas, gājēju celiņi un trotuāri, ciparu telekomunikācijas, to skaitā optiskās šķiedras kabelis un ISDN, 24 stundu drošības sistēmas. Kopējā Biznesa parka teritorija - 60 hektāru, no tiem 25 tiks apgūti projekta pirmajā fāzē.

Šis piemērs varētu kalpot kā viens no ļoti spēcīgiem argumentiem, kuru dēļ kāda starptautiska firma varētu izvēlēties Latviju, nevis kādu citu Austrumeiropas valsti, kur bāzēt savus meitas uzņēmumus vai veidot sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem. Šī ir ļoti būtiska kārts, kas varētu būt mūsu rokās, cīnoties par kādu starptautisku projektu. Rietumos liela uzmanība tiek pievērsta arī biznesa un akadēmiskās vides tuvināšanai: tiek veidoti tādi infrastruktūras objekti kā biznesa vai tehnoloģisko inovāciju parki. Tas dod iespēju akadēmisko iestāžu pasniedzējiem atlicināt laiku darbam privātstruktūrās. No otras puse, arī privāto firmu darbinieki var veltīt, piemēram, dažas stundas nedēļā, lai lasītu lekcijas kādā mācību iestādē. Arī studenti var apvienot akadēmiskās studijas ar praktisku darbu. Tā varētu būt viena no iespējām, kā paātrināt attīstības procesus.

Latvijas lauku reģionos joprojām trūkst rentablu, elastīgu un pietiekami modernu telekomunikāciju pakalpojumu. Tāpēc LU Matemātikas un datorzinātņu institūts ERAB prezentēja projektu Lauku bezvadu piekļuves tīkls publiskajam tīklam un internetam. Šis projekts ideāli piemērots teritorijām, kur nav attīstīti tradicionālie telefona pakalpojumi vai arī to vispār nav. Matemātikas institūta piedāvātais WAN risinājums nodrošina īpaši lētu (vienas abonenta līnijas ierīkošana varētu izmaksāt aptuveni divas reizes lētāk nekā līdzīgi risinājumi Rietumos) piekļuvi pamattīklam, datu pārraidei, internetam un e-komercijai. Projekta autors Māris Alberts pamato zemās izmaksas ar to, ka šis risinājums nav saistīts ar klasiskajām telefonijas tradīcijām, var izmantot lētus komponentus, nav vajadzīgi savietojumi ar vecām centrālēm. Svarīgi, ka WAN darbības rādiuss ir lielāks nekā mobilā telefona operatoriem - līdz 50 km, turklāt lētāki tarifi (tādi paši kā Lattelekom) un lēta tehnoloģija. To var ērti izmantot arī tādās vietās, kur ir ļoti mazs iedzīvotāju blīvums un diez vai jelkad būs GSM, piemēram, Slīteres dabas rezervātā. Šādas WAN centrāles prototips jau darbojas Raganā, tas uzskatāms par tehnoloģisko eksperimentu (kopā ar Lattelekom). Tehniski darbu varētu sākt tūlīt, jo visu nepieciešamo vienai centrālei var saražot un uzstādīt ļoti īsā laikā. Atkarībā no saņemto investīciju lieluma projekts paredz divas programmas - minimālo (1,2-1,5 miljoni USD, kas nepieciešami vienas WAN centrāles izveidei ar 2000 līniju montēto tilpumu) un maksimālo - pilnu Latvijas teritorijas pārklājumu ar WAN centrālēm, kam nepieciešami aptuveni 50 miljoni USD.

Gunta KĻAVIŅA