Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

ĢIS: no pagastu urdziņām un novadu upēm līdz ģeospēkstacijai

   

DATI Exigen Grupa – intervija 21 917 z

 

Tā kā ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) tēma šobrīd ir īpaši aktuāla, noteikti svarīgs ir ne vien valsts institūciju, bet arī IT komercuzņēmumu profesionāļu ieguldījums un viedoklis par to, kā varētu notikt Latvijas pāreja uz vienotu ģeoportālu. Kādi sarežģījumi var rasties, sagatavojot datus pēc vienotiem nosacījumiem, cik gatavas jaunajam pavērsienam ir pašvaldības un ko IT profesionāļi var darīt, lai atvieglotu ierēdņu un pašvaldību darbinieku dzīvi. Šoreiz SP uzmanības lokā – Exigen Services DATI, kas nodarbojas ar ĢIS un pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) izstrādi. Par to vairāk – Exigen Services DATI Baltijas reģiona vadītājs Guntis URTĀNS, Biznesa centra vadītāja Daina TILGALE un ĢIS projektu pārvaldnieks Indulis MĀĶĒNS.

 

- Lai gan jūsu uzņēmumam ir pieredzes bagāta un sena vēsture, šķiet, Exigen Services DATI un ĢIS ceļi krustojušies samērā nesen.

D. Tilgale: - Tiesa, pievērsāmies šim visnotaļ interesantajam un perspektīvajam virzienam tikai pirms pusotra gada, kad Exigen Services DATI komandu papildināja ĢIS speciālistu grupa no Valsts Zemes dienesta (VZD) ar projekta pārvaldnieku Induli Māķēnu priekšgalā, kuri pārnāca pie mums VZD reorganizācijas dēļ. Viņiem ir laba Zemes dienesta pieredze, izstrādājot kadastra un uzturot Exigen Services DATI izstrādāto adrešu reģistru, kas ir ļoti nozīmīgi ĢIS reģistri. Līdz šim Latvijā nebija pietiekams ĢIS tirgus, arī reģistrus izstrādāja valsts iestādes, tomēr tagad situācija mainās, varētu pat teikt – uzkarst, jo visu valsts institūciju un pašvaldību ĢIS dati būs jāsakārto saskaņā ar ES normatīviem aktiem, - darba pietiek visiem.

Mūsu uzņēmumam ir pieredze darbā ar pašvaldībām, izstrādājot vienoto pašvaldību informācijas sistēmu (PVIS) pēc Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas (RAPLM) pasūtījuma, strādājam arī ar Rīgas domi, tāpēc labi pārzinām situāciju un varam tām palīdzēt ĢIS datu, tai skaitā teritoriālo plānojumu sakārtošanā. Vissarežģītākā problēma šobrīd ir tāda, ka nav normatīvo aktu, kas reglamentētu specifikāciju, pēc kuras šiem teritorijas plānojumiem ir jābūt izstrādātiem. Tomēr mūsu speciālistu komanda šo problēmu risina, konvertējot datus, lai tos varētu izmantot ar mūsu izstrādāto ĢIS programmatūru. Vairākas pašvaldības mums jau ir pasūtījušas šādus projektus.

ĢIS šobrīd ir aktuāla tēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, tāpēc esam uzsākuši sadarbību ar čehu partneriem, ĢIS programmatūras izstrādātājiem, kuri uzkrājuši solīdu pieredzi, un, iespējams, mēs to kopīgi varētu izmantot arī kādā Latvijas projektā. Tā kā Čehija ir atzīta ES līdere ĢIS nozarē, šī sadarbība mums varētu radīt zināmas priekšrocības.

- Kas īsti ietilpst Exigen Services DATI piedāvājuma paketē pašvaldībām?

I. Māķēns: - Normatīvie akti nosaka, ka visām pašvaldībām ir jāizstrādā teritorijas plānojumi. Lielākajā daļa pašvaldību (pēc RAPLM mājaslapas informācijas ~ 60 %) teritorijas plānojums ir izstrādāts un stājies spēkā, pārējās tas ir apstiprināšanas vai izstrādes stadijā. Tomēr paliek jautājums, kā šos datus apstrādāt ar ĢIS programmatūru, jo nav neviena normatīvā akta, kas precīzi noteiktu formātu, kādā šie dati ir jāizstrādā. Dati nav topoloģiski sakārtoti, datu slāņi nosaukumi un apzīmējumi katrai pašvaldībai ir atšķirīgi, piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsargjosla vienā kartē var būt brūnā krāsā, bet citā – pelēkā. Var sanākt juceklis, ja visu saliek kopā.

Šobrīd lielākā daļa pašvaldību plānus vienkārši publicējusi internetā kā bildes, bez jelkādas iespējas ar tām kaut ko darīt. Mēs piedāvājam iespēju šo informāciju apstrādāt interaktīvi, nodrošinot analīzes un meklēšanas funkcijas, navigācijas iespējas un piesaistot klāt vajadzīgos burtciparu atribūtu datus.

Pašvaldības teritorijas plānojums nosaka, kādu apbūvi uz katra zemes gabala var veikt, piemēram, sabiedriskā, privātā vai darījuma apbūve, kā arī aizsargjoslas un teritorijas izmantošanas raksturlielumus, kas precīzāk nosaka, ko katrā apbūves gabalā drīkst un ko nedrīkst darīt. Tas interesē daudzus iedzīvotājus – piemēram, vai varēs lauksaimniecības zemi transformēt par apbūves zemi, vai varēs celt veikalu, vai gar zemes gabalu iet inženierkomunikāciju trase u. tml. Vajag, lai teritorijas plānojumā pēc kadastra apzīmējuma un adreses varētu sameklēt konkrēto zemes gabalu un saņemt precīzu analīzi, kādi apgrūtinājumi ir zemes gabalā (inženierkomunikāciju tīkli, gāzes vads u. tml.) un ko īpašnieks drīkst uz tā darīt. Taisnības labad gan jāteic, ka to pašu informāciju var iegūt arī no tām statiskajām bildēm, kas ir publicētas internetā un izliktas pašvaldībā pie sienas publiskai apspriešanai, bet ar mūsu programmatūras palīdzību to visu var padarīt daudz vienkāršāk lietojamu, pārskatāmāku un interaktīvu.

G. Urtāns: - Katras pašvaldības interesēs būtu pēc iespējas ātrāk informāciju publiskot internetā, lai sabiedrībā nerastos iespaids, ka kaut kas tiek slēpts vai ir nelikumīgs. Tas noteikti atvieglotu arī pašvaldību darbu. Tām, kuras to vēl nav izdarījušas, piedāvājam risinājumu, lai mājaslapā tās varētu ievietot ne tikai teritorijas plāna attēlu, bet arī citu vajadzīgo informāciju par zemesgabalu.

D. Tilgale: - Diemžēl arī pašvaldībās izmantotie programmu rīki ir dažādi. Kad ģeoportālā vajadzēs ņemt datus no dažādiem datu glabātājiem, var parādīties traucējošas datu formātu atšķirības. Un tad programmai, kas ģeoportālu apkalpos, būs jāspēj ar visu tikt galā. Bet varbūt pieeja būs gluži cita: datu glabātājiem pašiem būs pienākums pasniegt savus datus ģeoportāla diktētajā formātā. Kaut ko šajā jomā noteikti vajadzēs darīt, jo šobrīd gandrīz vai katrs izmanto citādāku formātu.

- Ko jau tagad iespējams darīt, lai šo situāciju mainītu?

G. Urtāns: - Izeja noteikti atradīsies, tikai to vajadzēja meklēt laikus. Tagad katrs dara, kā prot, un tas ir ne tikai saistībā ar ĢIS, bet arī citos jaunos virzienos. Tomēr Latvija nav nekāds izņēmums – tā notiek visā pasaulē. Tāpēc ir izstrādāta ES direktīva INSPIRE (INfrastructure for SPatial InfoRmation in Europe), kas paredz nodrošināt sistēmu, kura ļautu apmainīties ar datiem, tos lasīt un redzēt kādā vienotā vidē. Iespējams, ka tos pat varētu paturēt tādus, kādi tie ir pašlaik, bet nodrošināt iespēju tikt klāt konkrētiem datu slāņiem.

I. Māķēns: - Pat Čehijā, izrādās, tikai tagad sākuši strādāt pie likuma, kas noteiktu standartu, pēc kura izstrādājams teritorijas plānojums. Latvija vēl nav sākusi to darīt, bet šai ziņā neesam arī atpalikuši no citām ES valstīm.

G. Urtāns: - Galu galā nav tik svarīgi, lai visi izstrādātie teritorijas plānojumi būtu vienādi. Galvenais, lai būtu radīta sistēma, kas nodrošinātu apmaiņu. Kamēr nav vienoto standartu, diemžēl tiem, kas ir pamanījušies sagatavot sistēmu stipri eksotiskākā veidā, var būt grūtības ar piesaistīšanu formātiem.

- Ģeoportālā būs vispārīgi metadati par ģeogrāfisko informāciju, bet detalizētāku informāciju varēs iegūt datu turētāju portālos.

D. Tilgale: - 15. maijā ir apstiprināta ģeogrāfisko datu glabātājiem regulējošā ES direktīva INSPIRE, un gada laikā pēc tās stāšanās spēkā katrai ES valstij jāizstrādā savi saistītie normatīvie akti ar metadatu specifikāciju.

I. Māķēns: - Eiropas direktīvai sekos ieviešanas likumi (Implementation rules), kas vēl top. Tie ir projekta stadijā, kur būs precīzi aprakstīts, kā INSPIRE direktīvu realizēt. Šie ieviešanas likumi balstīsies uz standartiem, ko izstrādā tādas organizācijas kā ISO un atvērtais ģeotelpiskais konsorcijs (Open Geospatial Consortium).

- Kādām sadaļām vajadzētu būt nākamajā ģeoportālā?

I. Māķēns: - Portālā jābūt divām galvenajām daļām. Pirmā ir metadati par visiem ģeogrāfiskajiem datiem, kas būs apkopoti, lai informāciju varētu iegūt vienā vietā par to kādi dati eksistē un kā tos var izmantot; otrajā būs iespēja pārlūkot vienlaikus ģeotelpiskos datus no dažādiem datu turētājiem. Šobrīd zemes gabala saimniekiem ir jāzina, ka pēc kadastra kartes jāiet uz Valsts zemes dienestu, pēc ortofoto kartes un topogrāfiskās kartes – uz Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūru, ja grib uzzināt informāciju par mežiem – uz Valsts meža dienestu, par lauku blokiem - jāiet uz Lauku atbalsta dienestu. Ģeoportālā visu informāciju varēs iegūt vienuviet. Pietiks ar to, ka ievadīs atslēgvārdus vai norādīs kādu konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, un tiks atrasti visi vajadzīgie ģeogrāfiskie dati, kas saistīti ar izvēlēto tēmu vai konkrēto vietu.

- Vai portālā vajadzētu būt arī publiski pieejamai vispārīgai pamatinformācijai, kas būtu aplūkojama bez maksas un bez autorizācijas?

I. Māķēns: - Domāju, ka informācijai, kas paredzēta tikai pārlūkošanai un iedzīvotāju informēšanai, jābūt bez maksas. Cita lieta – tā informācija, kas ir datu turētāju rīcībā, acīmredzot tiks piedāvāta kā maksas pakalpojums. Piemēram, lai vienotajā ģeoportālā saņemtu ortofoto kartes vai ģeogrāfiskos datus vektordatu formātā (tas var būt arī komercdarbības pamats),– tas, visticamāk, būs maksas pakalpojums. Bet šobrīd parastā kadastra informācija par zemes vienību robežām, kas daudzās Eiropas valstīs ir bez maksas, Latvijā ir kā maksas pakalpojums. Čehijā, piemēram, bez maksas parāda ne tikai pamatinformāciju, bet arī īpašnieku u. c. datus. Latvijā šobrīd bez maksas var iegūt kadastra numuru, adresi un zemes vienības vai ēkas kadastrālo vērtību. Manuprāt, jaunajā portālā pārlūkošanas režīmā lielākai daļai no ģeotelpiskajiem datiem vajadzētu būt bez maksas.

- Kādas sadaļas vēl varētu būt šajā portālā?

I. Māķēns: - Pirmais solis ir noskaidrot, kādi dati eksistē; otrais – kartes pārlūkošana, lai iegūtu informāciju; trešais – iespēja caur šo portālu iegūt datus arī komerciālai izmantošanai, savu datu radīšanai un integrēšanai informācijas sistēmās tiešsaistes režīmā. Ģeoportālā varētu atrasties arī dažādas specifikācijas, standarti, likumdošanas akti un cita ar ģeotelpiskajiem datiem saistīta informācija, piemēram, ģeotelpiskās informācijas lietotāju diskusiju grupa.

G. Urtāns: - Svarīgi apzināties, ka ģeoportāls noteikti dos spēcīgu grūdienu visai industrijai, noteiks konkrētas prasības un virzienus, kādos būs jādarbojas. Skaidrs, ka agrāk vai vēlāk katram datubāzes turētājam būtu jāsakārto savi dati, lai ģeoportāla lietotāji tiem varētu piekļūt – ar vai bez maksas. Arī Exigen Services DATI jebkurā gadījumā piedalīsies konkursos, kas attieksies uz ģeoportāla izstrādi un ĢIS datubāzu sakārtošanu.

Tomēr nevar teikt, ka visi Exigen Services DATI komandas darbi un domas šobrīd riņķo tikai pa ĢIS orbītu. Piedāvājam pašvaldībām arī citus jauninājumus. Piemēram, lai uzlabotu iedzīvotāju apkalpošanu, pašvaldības jau tagad varētu visu publisko informācijas daļu ievietot internetā. Mums ir konkrēts risinājums, kas ļauj to ērti izdarīt, un turklāt mums ir profesionāļu spēks un pieredze katrai konkrētai pašvaldībai atkarībā no tā, kādus formātus viņi ir izmantojuši. Un tās pašvaldības, kas to izdarīs, iegūs labāku servisu saviem iedzīvotājiem, līdz ar to tādos pagastos vai pilsētās būs apmierinātāki un informētāki iedzīvotāji, mazāk problēmu. Turklāt, ieliekot šos datus kādā kopējā sistēmā, tie jau būs  harmonizēti, jo mūsu IS nodrošina pieeju datiem caur vienotu formātu - OGC standarta tīmekļa servisiem. Kad sāks darboties lielais ģeoportāls vai kad radīsies prasība savienot to ar pašvaldību sistēmām, tad šādas iepriekš sagatavotas pašvaldības varēs to izdarīt daudz vienkāršāk, bez liekiem stresiem un steigas.

I. Māķēns: - Ja arī paši nebūsim ģeoportāla izstrādātāji, mūsu darbs būs saistīts ar informācijas sistēmām, kuras, nodos vai saņems no ģeoportāla informāciju, jo 80% no visas informācijas ir ģeogrāfiska piesaiste konkrētai vietai.

G. Urtāns: - Katrā ziņā, esam gandarīti par mūsu komandas veikumu ĢIS lauciņā un noteikti pie sasniegtā neapstāsimies.

Gunta KĻAVIŅA

 

 

Exigen Services DATI

Ganību dambī 17a

Rīga, LV-1045

Tālr. 7067777

Fakss 7381218

E-pasts: market@exigenservices.com

www.exigenservices.lv

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001