Lepnais vientuļnieks Skype un tā Ahilleja papēdis, jeb skaipveidīgo tirgus dzīlēs

 

Šobrīd neviens vairs neuzdod jautājumu, kas ir Skype, bet gan, - kā tas ietekmē manu dzīves ritmu, saziņas iespējas, konkurētspēju. Droši vien daža laba kaismīga Skype verga ikdienā tas ielauzies tik paģēroši, ka kļuvis gandrīz vai par vīrusa infekciju - hromofāgu jeb laika rijēju -, ar kuru tiek aplipināti arī draugi un radi. Skype statistika ir graujoša – no 136 miljoniem reģistrētu lietotāju 2006. gada nogalē līdz 196 miljoniem 2007. gada 10 maijā. Skaipotāju globālajā kopienā šobrīd jau iesaistījušās 228 valstis.

Nekādā gadījumā nenoliedzot Skype kā ģeniālu programmētāju un mārketinga speciālistu radītu produktu, SP aktuālās diskusijas mērķis šoreiz ir ielūkoties skaipveidīgo tirgus dzīlēs, izpētīt tā darbības mehānismus un paraudzīties, vai varenais Skype tiešām ir tik spēcīgs un neievainojams. SP diskusijā piedalās eksperti: Latvijas interneta asociācijas valdes priekšsēdētājs un uzņēmējs Viesturs PLEŠS, Lattelecom Tīkla attīstības daļas Pamattīkla un platformu nodaļas sektora vadītājs  Andris STEPĪTIS, nozare.lv interneta eksperts Uldis ZARIŅŠ un Microsoft Latvia mārketinga vadītāja Daiga JACE.

 

Kuru ceļu izvēlēties?

- Skype un skaipveidīgie būtībā ir tie paši VoIP (voice over IP) jeb interneta telefonijas pakalpojumi, kurus pazīstam jau sen. Latvijā pirmais lielais IP telefonijas vilnis bija manāms 2002. gadā, pirms elektronisko sakaru liberalizācijas. Tolaik, kad Lattelecom vēl bija monopoltiesības uz balss pakalpojumu sniegšanu, ļoti strauji uzplauka t. s. interneta telefonijas bizness, kuram tobrīd gan bija ne visai pozitīva – gandrīz vai likumpārkāpēja - aura. Šie uzņēmumi sīvi cīnījās par savām eksistences tiesībām un piedāvāja klientiem ļoti lētus starptautiskos interneta telefonijas pakalpojumus. Tagad laiki ir mainījušies un VoIP ir ļoti mūsdienīgs, konkurētspējīgs un visnotaļ likumīgs produkts, kuru savos pakalpojumos izmanto arī Lattelecom.

A. Stepītis: - Es uz VoIP raugos kā inženieris, - vairāk kā uz tehnoloģiju, nevis pakalpojumu. Arī 2002. gadā Lattelecom cīnījās pret alternatīvo operatoru VoIP pakalpojumiem, nevis tehnoloģiju. Katrā ziņā izmantot interneta protokolu balss pārraidei ir lētāk, nekā nomāt sakaru kanālu, maksāt par to lielu naudu. VoIP lielo operatoru tīklos pakāpeniski virzījās tuvāk gala lietotājiem, kamēr kļuva ļoti viegli lietojams. Tagad VoIP aplikācijas izmanto gan Skype, gan MSN Messenger, gan citi skaipveidīgie. To var lietot gan datorā, gan mobilajā tālrunī, gan citās iekārtās ar piekļuvi internetam. Jā, ko tur liegties, - interneta protokols daudzviet ir guvis virsroku, un liela daļa jauno pakalpojumu tiek būvēti uz šīs tehnoloģiskās bāzes.

- Varētu teikt, ka tie, kas 2002. gadā sāka piedāvāt interneta telefonijas pakalpojumus, bija uz pareizā ceļa (vismaz pakalpojuma izdevīguma ziņā). Ja viņiem būtu ļāvuši vaļu, varbūt tagad būtu gluži cita tirgus situācija.

A. Stepītis: - Kas to var pateikt, kurš ir tas pareizākais ceļš! Atceros, kā ar kolēģiem karsti pārspriedām, vai investēt naudu ATM tehnoloģijā, kura ir ļoti stabila un kvalitatīva, vai IP tehnoloģijā, kas daudz plašāk paver masu tirgu, kur pieprasījums ļauj straujāk attīstīt pakalpojumus ar mazākām izmaksām. No otras puses, tas, kas varbūt sākotnēji šķita lēts, izrādās tik nekvalitatīvs, ka jāiegulda lieli līdzekļi, lai sasniegtu  vajadzīgo kvalitāti.

U. Zariņš: - Skype ir izdarījis ar interneta telefoniju to pašu, ko Google savulaik izdarīja ar meklētājiem, t. i., padarīja tos vienkāršus un viegli izmantojamus. Ar to viņi arī ir vinnējuši. IP telefonija un visdažādākie risinājumi bija jau ilgi pirms Skype - Microsoft, AOL un Yahoo Messenger arī atbalsta balss komunikācijas.

- Skype tiešām nebija pirmais, kas iedomājās par balss pārraidi ar IP protokolu. Tomēr jau pašā darbības sākumā tas aizgāja daudz labāk par citiem. Kur slēpjas tas āķis?

D. Jace: - Kā jau Uldis minēja, Skype bija pirmie, kas komercializēja šo pakalpojumu plašam masveida tirgum. Un tie, kas iet pirmie, automātiski iegūst kādu priekšrocību salīdzinājumā ar pārējiem tirgus dalībniekiem, lai gan viņu mārketinga investīcijas ir saistītas ar lietotāju pieradināšanu pie pakalpojuma un ir lielākas nekā pārējiem. Tie, kas ienāk tirgū vēlāk, parasti salīdzina savu piedāvājumu ar šī ceļa iesācējiem, apgalvojot, ka esot vēl labāki, ātrāki par celmlaužiem.

- Tomēr, diez vai Skype popularitātes īstais iemesls ir tikai tāds, ka ar interneta tīkla starpniecību var sarunāties bez maksas. To pašu PC-to-PC bez maksas piedāvā arī citi. Savukārt par zvanu no datora uz fiksēto/mobilo telefonu jāmaksā arī Skype lietotājiem, lai gan tarifi nav lieli.

A. Stepītis: - Svarīgi, ka Skype ir ļoti vienkārši lietot. Pats jau sen izmantoju MSN Messenger, arī darbā. Instalēju Skype tāpēc, ka man kā inženierim bija interesanti to papētīt, un arī tāpēc, ka dažiem draugiem ir Skype. Tā kā man katru dienu datorā ir atvērts gan MSN Messenger, gan Skype.

V. Plešs: - Es arī kopš sākta gala lietoju MSN Messenger, jo daudzi mani paziņas to lietoja. Tagad lietoju arī Skype. Sāku jau gudrot, vai nevajag atinstalēt Messenger, jo izvēlos to tehnoloģiju, kuru lieto mani draugi un radi, ar kuriem aktīvi sazinos. Tas arī ir īstais iemesls, un nevajag tur meklēt nekādus slēptos zemūdens akmeņus. Tagad man palikuši kādi trīs aktīvi Messenger kontakti no visa milzīgā saraksta, kāds bija sākumā, jo visi pārgājuši uz Skype.

A. Stepītis: - Ja lietotājam ir Windows OS, tad Windows Messenger jau ir komplektā – tie integrēti kopā. Arī citas līdzīgas aplikācijas ir savietojamas, un tās, iespējams, drīz būs lietojamas vienuviet. Ja šo kontaktu listi varēs importēt, tie saplūdīs kopā un to varēs lietot kā vienu aplikāciju. Skype šobrīd ir vienīgais, kas neiekļaujas šajā kopējā listē.

V. Plešs: - Esmu testējis iespēju integrēt vairākas aplikācijas. Man ir daļa kontaktu ICQ Messenger un daļa – MSN Messenger. Esmu izmēģinājis aplikācijas, kuras atbalsta tos abus. Var izmantot arī ārpakalpojumu sniedzēju produktus, kuri integrē visus šos mesendžerus.

U. Zariņš: - Tādi integratori vienmēr ir bijuši – Miranda IM, Trillian, elegantais Adium Macintosh videi. Diemžēl Skype ir vienīgais, kas paliek ārpus šīs integrētās listes. Viņi ir tik veiksmīgi nošifrējuši savu tehnoloģiju, ka neviens netiek tai klāt. Pārējās aplikācijas ar Skype nav savietojamas, viņi ir un paliek lepnie vientuļnieki.

- Kāds variants tomēr būtu labāks no tehnoloģijas viedokļa – izmantot visu listi vai vienu pašu Skype?

A. Stepītis: - MSN Messenger izmanto centralizētu sistēmu, strādā caur vienu centrālo serveri. Skype ir veidots uz failu apmaiņas (P2P) platformas. No pieredzes zinu, ka, pieslēdzot Lattelecom interneta pakalpojumus, mums zvanīja klienti un sūdzējās, ka MSN Messenger labi nedarbojas, ir dažādi drošības traucējumi u. tml. Lai šīs pretenzijas novērstu, mūsu tīklu iekārtās vajadzīga specifiska tīkla aparatūras  konfigurācija  Application Level Gateway. Vienlaikus Skype, izmantojot P2P, visur izlien cauri, atrodot caurumus un spraugas lietotāju datoros. Atliek vienam lietotājam būt internetā, un Skype darbojas kā proxy vārteja. Tādējādi Skype nepārtraukti komunicējas ar pasauli.

- Tomēr kā izskaidrot, ka igauņi var ko tādu izstrādāt, bet citi nevar? Vai viņiem smadzenes citādāk konstruētas, vai viņi ir kādi citplanētieši?!

A. Stepītis: - Domāju, ka to iespējams izskaidrot nevis no mistiskās, bet no tehniskās puses. Ir inženieri, kuri strādā pēc noteiktiem likumiem, kas ir pieņemti, pēc apstiprinātiem protokoliem u. tml. Savukārt ir aplikāciju rakstītāji, kuri izmanto signalizācijas portus, kas no tehnisko likumu viedokļa ir atvēlēti pavisam citām vajadzībām. Tādējādi viņi faktiski neievēro tehniskos likumus, un tas rada problēmas normāliem inženieriem. Ar to saskaramies arī Lattelecom.

Var pieņemt un ieviest kvalitātes parametrus tīklam un noteikt, ka, piemēram, šī datu plūsma ir atvēlēta balss pārraidei un tai tīklā ir noteikta prioritāte un labāka kvalitāte. Bet vienmēr atradīsies gudrinieki, kuri izmantos šo plūsmu citiem interneta lietojumiem. Tas, protams, ietekmē un traucē balss datu plūsmu. Pret to var cīnīties un jācīnās, izmantojot juridiskos un tehniskos līdzekļus. Skype parazitē uz citiem pakalpojumiem atvēlēto resursu un kvalitātes rēķina.

V. Plešs: - Faktiski notiek trafika privatizēšana – balss noslodzi privatizē filmu pārpumpēšanai.

- Saprotu, ka jaunās tehnoloģijas būtiski ietekmē iepriekš piemērotos tehniskos tīkla projektēšanas noteikumus, kuri vairs nenodrošina paredzētos kvalitātes parametrus. Vai nav tādu juridisko likumu, kas šādu pārmērīgu brīvību ierobežo? Jo pasaules tīmeklis gan nav neviena uzņēmuma privātīpašums, toties sakaru pārraides kanāli – ir.

A. Stepītis: - Tehnikas progress un tehnoloģiju attīstība būtiski ietekmē pašreizējās tehniskās normas un noteikumus, maina iespēju tehnoloģiski neitrāli piemērot iepriekš noteikto regulējumu. Katras jaunas tehnoloģijas iekārtu vai pakalpojumu nonākšana tirgū izsauc ražotāju, pakalpojumu sniedzēju (operatoru) un regulatora diskusijas, kur visu iepriekš noteikto prasību ievērošana jūtami ietekmētu pakalpojumu cenas. Iespējams, ka ar laiku tiks sagatavota kāda ITU rekomendācija, kas apkopotu un aizsargātu operatoru, ražotāju un tehnoloģiju izstrādātāju intereses. Jāņem vērā arī fakts, ka, gatavojoties pāriešanai uz nākamās paaudzes tīkliem (NGN), no vienas puses, kardināli mainās tīkla izmantošanas principi un, no otras puses, iespēja realizēt visas regulatora prasības. ITU notiek aktīvs darbs pie NGN vienotu standartu izstrādes. Šiem standartiem būtu jābūt vadlīnijām jaunas tīkla aparatūras un aplikāciju ražotājiem.

- Ka tik citiem P2P pakalpojumu sniedzējiem neiznāk tāpat kā ar ASV interneta telefonijas kompāniju Vonage, kura dažādu juridisko nianšu (pamatā - operatora Verizon pretenzijas par patentiem) un autortiesību dēļ ir nonākusi bankrota priekšā. Skype īpašnieki gan apgalvojot, ka viņiem viss kārtībā, lai arī viens no IKT nozares pazīstamākajiem ekspertiem Juris Kaža prognozē, ka viņi varētu būt vieni no nākamajiem.

A. Stepītis: - Šajā biznesā viss notiek tā: kad produkts ir izstrādāts un pakalpojumu sniedzējs no tā guvis ieņēmumus, tad viņi sāk investēt naudu arī patentos, t. i., patentēt savus izstrādājumus. Īstenībā tādējādi viņi sāk sevi aizsargāt, tātad baidās. Viņi baidās no tā, ka tirgū var ienākt  kas līdzīgs Skype, bet vēl labāks – nākamās paaudzes pakalpojums.

- Diez vai kāds jaunienācējs tirgū, kas mēģinātu kopēt Skype, jelkad iegūtu tādu pašu popularitāti, kamēr pats Skype vēl turas pie dzīvības. Tomēr, manuprāt, viņi ir izpletušies pa visu pasauli tieši masīvā un, jāatzīst, veiksmīgā mārketinga rezultātā.

D. Jace: - Ar tehnoloģiju, kuru radīja Skype programmētāju komanda, bija iespējams vienkāršot pakalpojumu, kas jau labu laiku bija tirgū. Tieši tas ir tas atraktīvais, kāpēc to nopirka e-Bay, ASV uzņēmums ar milzīgu pieredzi mārketingā. Izmantojot tehnoloģisko risinājumu un mārketinga pieredzi, ir gluži likumsakarīgi, ka viņi panākuši tādu Skype izplatību, ka citiem līdzīgiem pakalpojumu sniedzējiem ir visai grūti iegūt līdzvērtīgu tirgus daļu un panākt Skype. Tehnoloģiski tas varbūt nav tik pozitīvi, bet vismaz no mārketinga viedokļa tieši šis piegājiens, ka viņi neintegrējas kopā ar citiem VoIP un P2P piedāvājumiem, ir vienkārši spožs. Tā ir ļoti labi pārdomāta biznesa stratēģija. Viņu klientu loks ir nesalīdzināmi lielāks nekā citiem. Un kāds gan būtu viņu ieguvums apvienojoties!? Var, protams, apelēt pie autortiesībām, bet, manuprāt, šim milzim eBay ir liela pieredze arī šādos jautājumos, un es neticu, ka viņi varētu būt viegli ievainojami vai ka nebūtu pamatīgi domājuši par sava biznesa aizsardzību.

A. Stepītis: - Nesen lasīju, ka Microsoft gatavojas pirkt Yahoo. Kāpēc ne! Labs portāls, pie reizes varēs apvienot arī abus mesendžerus. Bet galvenais ieguvums – Yahoo klientu bāze.

D. Jace: - Arī Lattelecom gatavojoties pirkt vairākus interneta pakalpojumu sniedzēju uzņēmumus.

A. Stepītis: - Ir tādi uzņēmumi, kuru biznesa modelis ir tieši tāds: izveidot uzņēmumu un pārdot. Nav noslēpums, ka daudzi uzņēmumi izveido savus tīklus ar domu tos pēc tam kādam pārdot, bieži pat jau iepriekš ir zināms – kam.

D. Jace: - Līdzīgi rīkojās arī Skype radītāji – somu uzņēmēji un igauņu programmētāji. Visu cieņu! Šis biznesa modelis darbojas itin labi.

A. Stepītis: - Esmu diezgan daudz bijis Somijā. Zinu, kā viņi rada jauno tehnoloģiju produktus. Trīs cilvēki, laba ideja, nokārto mārketinga lietas, atrod pircēju, pārdod lielajiem uzņēmumiem un – darīts!

D. Jace: - Skype pakalpojumu izstrādātāju centrālajā birojā Igaunijā strādā aptuveni 400 speciālistu. Citas igauņu IP kompānijas ir šausmās, jo vietējais speciālistu tirgus jau ir kā izslaucīts, uz Skype aicina tos no citām valstīm, arī no Latvijas. Cik gan izcilu IT speciālistu var pieražot tāda maza valsts kā Igaunija! Sekas ir tādas, ka Skype būtībā ir noštopējis Igaunijas IT industrijas attīstību.

 

Drošība - Skype Ahilleja papēdis

- Daudz dzirdēts, ka ir tādi uzņēmumi un īpaši valsts institūcijas (arī Latvijā!), kur darbiniekiem aizliegts lietot (un pat instalēt) Skype darba datoros. Ne tikai vājās sakaru kvalitātes, bet galvenokārt drošības apsvērumu dēļ.

U. Zariņš: - Tieši drošības problēmas ir Skype vārīgais Ahilleja papēdis. Domāju, ka šī iemesla dēļ Skype nekad nespēs iekarot korporatīvo tīklu. Pati tehnoloģija ir tāda, kas nevieš uzticību uzņēmējos. Kurā nopietnā kompānijā gan IT administrators ļaus izmantot korporatīvos datorresursus, lai kāds zvana, piemēram, no Norvēģijas uz Gambiju. Galu galā Skype ir programma, kurai administrators netiek klāt, nezina, kā strādā kriptēšana, jo viss ir noslepenots.

D. Jace: - Jā, šis skaipiešiem ir nopietns ierobežojums un vājā vieta. Tas saistīts arī ar konfidencialitāti. Iedomājies, ja tu caur Skype sāksi pludināt visu firmas informāciju – bez ierobežojumiem. Kādas tam var būt sekas! To var izlasīt jebkurš, jo nav nekādu drošības sistēmu.

A. Stepītis: - Īstenībā tad būtu jāaizliedz arī MSN Messenger, jo ir ļoti daudz inženieru rīku, kas ļauj pieslēgties MSN čatam. Viena no lietām, ko min kā Skype vājo vietu, ir tā, ka, lietojot failu apmaiņas funkciju, lietotājs noklikšķina saiti un nereti uzraujas uz vīrusa.

- Kas dzirdēts par it kā īpaši Skype tīklam radītā vīrusa nodarītajiem postījumiem? 

U. Zariņš: - Atverot saiti uz interneta lapu, tur automātiski ielādējas Trojas zirgs, kas atver datora portus, sazombē tavu datoru un izmanto to mēstuļu sūtīšanai. ASV, piemēram, Ārlietu ministrijā, vēstniecībās u. c. iestādēs ar ļoti augstiem drošības standartiem ir divi tīkli – ar un bez interneta. Tiem, kam ir vajadzīga piekļuve internetam, ir divi datori.

A. Stepītis: - Latvijas Ārlietu ministrijai ir stingras prasības attiecībā uz datu pārraides tīkliem, sazināšanās ar Latviju notiek caur n-tajiem koderiem un kriptētājiem.

 

Pakalpojumu piedāvājums un kvalitāte

- Bez maksas ir tikai Skype PC-to-PC IP telefonija un čatošana. Bet papildpakalpojumi – par maksu. 

V. Plešs: - Papildpakalpojumi parasti ir gan maksas, gan bezmaksas, bet tie jāuztver nedaudz citādāk – kā trešo pušu iespēja izmantot auditoriju. Tipiski to var redzēt Firefox pārlūkā – milzum daudz spraudņu jeb programmas paplašinājumu (add-ons). Pats izmantoju kādus divdesmit, kas piedāvā dažādas iespējas. Interesanti, ka Microsoft, palaižot jauno Internet Explorer, izveidoja tieši tādu pašu platformu, ka jebkurš lietotājs var radīt kādu jaunu programmiņu un pievienot spraudni Microsoft mājaslapā – gan kā maksas, gan kā bezmaksas pakalpojumu.

A. Stepītis: - Es Skype biznesa sarunām neizmantoju, - tikai sarakstei.

V. Plešs: - Man arī nepatīk Skype balss kvalitāte, īpaši runājot ar ārzemēm, lai gan Latvijā tā ir normāla un IP protokolam atbilstoša. Tomēr kvalitāte lielā mērā atkarīga no joslas platuma. Manā birojā ir 10 Mbit/s pieslēgums, bet svarīgi arī, kāds pieslēgums ir sarunas partnerim. Ar draugiem Vācijā un Amerikā sazinos caur Skype. Brīžiem ir traucējumi, bet tad savā datorā visu lieko aizveru ciet. Ir diezgan liela atšķirība starp privātajiem un biznesa lietotājiem. Manuprāt, biznesa lietotājiem ļoti nopietni jāizvērtē, vai lietot Skype. Arī pats biznesa kontaktiem parasti izmantoju citus komunikācijas veidus.

A. Stepītis: - Par kvalitāti runājot, katrai lietotāju vecuma grupai ir sava vērtību skala. Vecāka gadagājuma cilvēkiem sarunas kvalitāte ir ļoti būtiska, bet jauniešiem pietiek tikai saprast galveno domu, un tas nekas, ja no sarunas ik pa brīdim izkrīt kāda zilbe. Viņi saprotas arī no pusvārda (burtiski!).

D. Jace: - Pati nelietoju Skype, bet vai tiešām ikdienā tā kvalitāte ir tik zema? Nesen pārliecinājos, ka pat Karību salās var sēdēt pludmalē pie brokastu galda ar datoru klēpī un netraucēti runāt ar bērniem caur Skype.

A. Stepītis: - Skype izmantotā audiokvalitāte ir augstāka, jo tiek izmantots daudz plašāks frekvenču diapazons, datoru mikrofoni un skaļruņi ir kvalitatīvāki nekā standarta tālrunī. Savukārt tradicionālajā telefonijas tīklā ir labāka savienojuma kvalitāte (stabilitāte).

V. Plešs: - Lai iegūtu labāku pārraides (ne tikai balss) kvalitāti, ir jāievēro noteiktas pieslēguma ātruma prasības. Latvijā balss signāls ir gana kvalitatīvs, bet saziņā ar ārzemēm jūtama aizture, un tas nav patīkami. Piemēram, Vācijā dzīvo kāda juriste, ar kuru man jāsazinās ļoti precīzi, pareizi jāsaprot katra zilbe un viņai tieši tāpat.

A. Stepītis: - Šādās situācijās būtu jāaizver visas liekās aplikācijas, lai nodrošinātu platāku joslu. Tad kvalitāte uzreiz uzlabojas. Ja arī otrā galā atrastos cilvēks, kas mācētu (un atcerētos) to izdarīt, tad šādi sarunu seansi noritētu daudz veiksmīgāk. Zinu, kā tas notiek Lattelecom tīklā. Tur trafiks ir pietiekami labs, kvalitāte Latvijā ir ideāla. Mana māsa dzīvo Alūksnē, skaipoju ar viņu diezgan bieži, kvalitāte normāla. Bet, tiklīdz Lattelekom piedāvāja bezmaksas iekšzemes sarunas Mājas komplektu klientiem, man ir vienkāršāk sazināties ar māsu pa telefonu.

V. Plešs: - Man ir daudz biznesa sarunu ar Krieviju un Ukrainu, kurām Skype neizmantoju, bet LMT un Lattelecom tarifi ir par augstu. Tāpēc izmantoju virtuālā operatora (tas nomā līniju no Lattelecom) pakalpojumus un maksāju Ls 0,05 minūtē par fiksētās tālruņa līnijas starptautisko sarunu. Vismaz esmu drošs, ka pakalpojums ir kvalitatīvs un nekas nenoraustīsies.

D. Jace: - Pieļauju, ka daudzu tautsaimniecības nozaru attīstības tendence ir tāda, ka, pieaugot konkurencei, uzņēmumi specializējas, nevis paplašina pakalpojumu spektru, kā bija iepriekš. Piemēram, ir konkrēta niša, kur kāds operators piedāvā labāku vai lētāku pakalpojumu nekā pārējie. Pieļauju, ka arī Skype ilgu laiku nevarēs dominēt visur: agri vai vēlu tam būs jāmēģina uztaustīt un attīstīt kāds virziens, kurā varētu attīstīties turpmāk. 

- Un kādas ir prognozes, kādu virzienu Skype varētu izvēlēties?

D. Jace: - Tas atkarīgs no viņu biznesa stratēģijas – vai iet dziļāk korporatīvajā segmentā, vai ne.

A. Stepītis: - Skype ir sagrābis auditoriju, un maksa par pakalpojumiem tagad veidojas ļoti interesanti. Pat, ja viņu pakalpojums maksātu Ls 0,001, lietotāju masa ir tik milzīga, ka peļņa sanāk tik un tā. Turklāt klientam šī summa ir niecīga, un viņš maksā, pat neprātojot par smalkajiem biznesa tīmekļiem un par to, cik kāds nopelna.

- Skype tagad pelna arī ar pārskaitījumu pakalpojumiem – sadarbībā ar jauno partneri, tiešsaistes norēķinu firmu PayPal.

A. Stepītis: - Īstenībā tas nozīmē, ka, izmantojot Skype, ļoti elementāri varu pārsūtīt naudu, jo šie pakalpojumi ir integrēti kopā. Tiesa gan, tas nozīmē arī, ka Skype ielien banku biznesā un apiet banku likumus.

- Tomēr kāpēc šādi pārskaitījumu pakalpojumi ir vajadzīgi, ja ērti var izmantot arī internetbanku?

V. Plešs: - Daudz runājam par internetbankām un iepirkšanās drošību, bet, iepērkoties internetveikalos, reāli jāievada savi kredītkartes dati. Kad ievadu šo informāciju, nezinu, vai varu uzticēties konkrētajam e-veikalam. Parasti apskatos, kas ir sistēmas ražotājs, kas to izstrādājis, kāda ir kriptēšanas sistēma, lai justos drošāk. Bet PayPal ir kā papildu drošība: ja internetā redzu, ka var norēķināties caur PayPal (jebkur pasaulē!), tas nozīmē, ka PayPal ir pārbaudījis, ka šis e-veikals ir drošs. Nododu PayPal rīcībā savus kredītkartes datus, un turpmāk tas iepērkas ar manu karti, - es tikai autorizēju šo iepirkšanos.

- Bet tad jau šo pakalpojumu var lietot neatkarīgi no Skype, nav svarīgi, vai tie ir integrēti vai ne.

V. Plešs: - PayPal ir krietni stabilāka, senāka un lielāka sistēma. Tas ir zīmols, kuram var uzticēties. Par saistību ar Skype – tas nav slikti. Es, piemēram, skaipoju ar savu čomu, bet viņam konts tāds patukšs, kādam pirkumam pietrūkuši pieci lati. Es, neatraujoties no skaipošanas, tikai nospiežu turpat web lapā PayPal saiti un nosūtu draugam naudu. Tur nav arī nekādu starpbanku norēķinu. Vienīgais nosacījums – abas pārskaitījuma darījuma puses ir Skype un PayPal klienti.

A. Stepītis: - Teorētiski par Lattelecom pakalpojumiem arī varētu norēķināties, izmantojot Skype funkcionalitāti.

D. Jace: - Skype tomēr vairāk izstrādā globālos, nevis lokālos pakalpojumus. Trešo pušu darbība gan varētu izpausties lokāli.

V. Plešs: - Skype šīs trešās puses izmanto tikai par platformu, par datu nesēju un liek virsū savus pakalpojumus.

A. Stepītis: - Eesti Telecom, kas atrodas blakus Skype izstrādātāju centram un cieši sadarbojas ar to, tik un tā ir sava VoIP platforma. Ja esi Eesti Telecom klients, vari sarunāties caur VoIP, ko piedāvā pats ET. Vai viņi to dara tāpēc, lai pierādītu, ka spēj to izstrādāt?! Bet varbūt arī nākamās paaudzes tīklu dēļ, uz kuriem drīz būs jāpāriet, bet jau tagad jāgatavojas. Igauņi ļauj ET speciālistiem darīt ko sarežģītu, lai attīstītu viņos kompetenci, kas noderēs nākotnē.

- Kādu nākotni varētu prognozēt Skype interneta televīzijai Joost?

A. Stepītis: - Joost televīzija ir tipiska interneta televīzija, kas balstīta uz P2P principiem. Līdz ar to tā sanāk kvalitatīvāka nekā klasiskais klienta serveris. Tas izskatās līdzīgi video-on-demand: ko gribu, to paņemu, lai gan Joost ir arī pašam savi TV kanāli. Tomēr Joost varētu neaiziet tik plaši, kā Skype vēlas, jo ar nolūku ieviesti tādi apgrūtinājumi, ka nevar tikt pie izmēģināšanas, pirms no kāda neesi dabūjis t. s. ielūgumu. Diezgan sarežģīti. No otras puses, ja uzreiz ļautu visiem skatīties Joost par brīvu, tas varētu šo pakalpojumu iznīcināt. Arī BBC savulaik visus raidījumus straumēja par brīvu, bet vēlāk sākās brīvās piekļuves ierobežojumi, jo tas traucēja biznesu.

U. Zariņš: - Joost pašlaik ir beta versijā, notiek testēšana. Princips tas pats, kas Gmail. No sākuma šaurs testētāju loks, kas pārbauda funkcionalitāti un kvalitāti. Katram beta testētājam ir 999 ielūgumi, kurus viņš var dot, kam vēlas. Ļoti vienkārša un ļoti pareiza ideja. Bet līdz gala produktam vēl tālu.

 

Skype biznesa lietotājiem?

D. Jace: - Publicēta statistika, ka Skype it kā ir 30 procenti biznesa lietotāju. Domāju, ka vismaz Latvijā to ir krietni mazāk. Runājot ar paziņām un partneriem, esmu noskaidrojusi, ka neviens no viņiem nelieto Skype biznesa vajadzībām kā nopietnu komunikācijas rīku.

- Dzirdēts, ka tas tomēr pamazām ieviešoties biznesā, jo Skype dod iespēju citiem uzņēmumiem izstrādāt Skype risinājumus biznesam. Tādi kā Skype biznesa ārpakalpojumi. Tos visticamāk varētu lietot individuālie uzņēmēji vai mazas privātās firmas.

D. Jace: - Ja Skype reāli ienāks biznesa segmentā, tad gan tas būs nopietns drauds operatoru biznesam. Šobrīd Skype vairāk konkurē ar virtuālajiem operatoriem, kas pārdod priekšapmaksas kartes, kuras visvairāk lieto t.s. skolēnu un studentu segments. Un kā nu ne! Pēdējos gados ieviesusies mode salīdzināt mājasdarbus, bet to ir grūti izdarīt ar sarunu kartes palīdzību – pārāk dārgi. Bet ar Skype – pa pirmo!

U. Zariņš: - Iedomājieties lielu uzņēmumu ar 1000 darbiniekiem, uz visiem datoriem instalēts Skype. Un visu laiku, kamēr Skype ir ieslēgts, tas ēd datorresursus, uzņēmuma pieslēguma resursus. Pat reāli to neizmantojot, caur uzņēmuma datoriem iet arī citu (ārējo) Skype lietotāju trafiks. Sistēma nosaka, kur ir platākā josla un labākais maršruts, un, tiekot šāda uzņēmuma jaudīgajā interneta kabelī, aprij milzu resursus.

- Vai tas varētu nozīmēt, ka Skype plaša ienākšana biznesā ir apšaubāma?

U. Zariņš: - Mazajos uzņēmumos to varētu lietot, ja ir Skype biznesa aplikācija un var centralizēti administrēt uzņēmuma Skype kontus. Domāju, ka to varētu samērā veiksmīgi lietot uzņēmumos, kuros nav vairāk par 20 darbiniekiem.

 

Google tikmēr nesnauž

- Interneta lietotājiem labi pazīstams ne tikai Skype lielākā konkurenta Google balss pakalpojums GoogleTalk, bet arī citas tā iespējas.

A. Stepītis: - GoogleTalk gan nav tik vienkārša instalācija, vispirms jāatver konts. Tā kā man nebija konta, nemaz nesāku reģistrēties.

V. Plešs: - Gmail pluss – nelielam uzņēmumam vairs nav jāraizējas par tādām lietām kā e-pasta serveris, web serveris, DNS un citām funkcijām – Google to visu uzturēšanu nodrošina bez maksas. Uztaisi savu e-pastu, un Google bez maksas nodrošinās e-pasta serveri, visiem uzņēmuma darbiniekiem – e-pasta adreses ar uzņēmuma domēnu, 2 GB pastkastītes. Super! Jānosūta tikai e-pasts uz nic.lv ar norādi, ka DNS jāpāradresē uz Google. Un viss! Google tagad uzrauga domēnus bez maksas. Zinu vairākus Latvijas uzņēmumus, kas ir pārgājuši uz šo servisu. Visā pasaulē interneta lietotāji ar saviem domēniem migrē uz Google. Ja uzņēmumā ir līdz 20 darbiniekiem – tas ir ļoti izdevīgi, bet tas gan jāņem vērā, ka būs vajadzīgs gana jaudīgs ārzemju pieslēgums.

- Vai Google resursi ir tik neierobežoti, ka viņi var piedāvāt visiem, kas vēlas, vietu uz e-pasta serveriem?

V. Plešs: - Viņi uzreiz var piedāvāt tuvākos serverus piecās sešās vietās. Latvijā pagaidām gan nav lokālā Google servera.

A. Stepītis: - Tas nozīmē, ka, lai saņemtu vai nosūtītu e-pastu, jāizmanto starptautiskais savienojums. Un sastrēgumstundās tas ir krietni pārslogots.

V. Plešs: - Es klusībā ceru: ja Google tiešām izveidos Latvijā pārstāvniecību, kā esmu dzirdējis, tad viņi varētu te izvietot arī datu centru.

- Bet kāds gan Google labums dot savus resursus bez maksas? Tur taču jābūt kādam izdevīgumam arī no viņu puses!

A. Stepītis: - Ja nu vienīgi nākotnes pakalpojumu vārdā. Pašlaik jāaudzē muskuļi un jāveido klientu bāze. Tas saistāms arī ar nākotnes tehnoloģiju konverģenci, ar jaunām GPS iespējām. Ja GPS uztvērējs jau ir SIM kartē, tad cilvēks, kuram līdzi telefons, nekur nepazudīs. Ja tas viss vēl saistīts ar Google… Ja jums ir Google reģistrēts uzņēmums, tad Google mājaslapā pasaules kartē (GPS) automātiski parādīs, kur šis uzņēmums atrodas.

- Vai tas arī nav simptomātiski, ka Google gatavojas atvērt pārstāvniecību tik mazā valstī kā Latvija? Acīmredzot viņiem ir tālejoši mērķi šajā reģionā.

U. Zariņš: - Londonā runāju ar Google pārstāvjiem. Viņi brīnījās, ka Latvijā būšot pārstāvniecība. Biznesa ideja diezgan vienkārša: šādā veidā dodot pakalpojumus, viņi dabū lietotāju kontus. Ko dara ar lietotāju kontiem? Viņi dabū visu web pārlūkošanas vēsturi, lietotāju paradumus. Līdz ar to viņi var prognozēt, ko lietotājs darīs, un piedāvāt viņam attiecīgas reklāmas, uz kurām viņš varētu reaģēt. Aprīlī Google nopirka DoubleClick, kas ir lielākais baneru reklāmas tīkls. Teksta reklāmas tīkls pašam Google jau iepriekš bija lielākais. Tātad viņi kļūst par reklāmas monopolistu. Veiksmīgai darbībai viņiem ir vajadzīgi lietotāju paradumi – tāpēc arī šie bezmaksas pakalpojumi lietotāju iekārdināšanai.

V. Plešs: - Jā, ar reklāmām ir interesanti – katram lietotājam ir citi ieradumi un katrā datorā arī reklāmas būs atšķirīgas. Piemēram, reklāmdevējs vēlas, lai viņa jaunā auto reklāmu redzētu vīrieši vecumā no 25-35 gadiem. To var nokārtot, lai redzētu tikai šāda auditorija. Pārējiem būs, piemēram, apakšveļas reklāma.

 

Skype un skaipveidīgo nākotnes prognozes

D. Jace: - Var jau skaisti runāt par Skype un skaipveidīgo attīstību, bet tiem visiem ir vajadzīga infrastruktūra. Mēģinot salīdzināt infrastruktūru Anglijā, Latvijā un Gambijā, tā ļoti atšķirtos. Un jebkurš interneta (arī Skype) bizness ir limitēts ar infrastruktūru.

V. Plešs: - Manuprāt, Latvijā ir ļoti attīstīta infrastruktūra.

A. Stepītis: - Latvijā ir aptuveni 800 000 mājsaimniecību, Lattelecom telefona līnijas ir 600 000, bet DSL platjoslas pieslēgums – ap 150 000 no tām. Bet, aizbraucot uz Franciju, redzams, ka tur daudzviet joprojām ir iezvanpieejas pieslēgums. Lielās valstīs tas ir daudz sarežģītāk. Īsti rentabls bizness sanāk tikai lielajās pilsētās.

D. Jace: - Skype jāgaida, lai iestājas noteikts infrastruktūras sabiezinājums, kas viņiem dod iespēju dabūt klāt krietnu klientu pulku, lai varētu piedāvāt pakalpojumus uz Skype bāzes.

- Ar ko visvairāk konkurē Skype un skaipveidīgie? Ar fiksētajiem un mobilajiem operatoriem un IPS? Vai Skype jau šobrīd reāli apdraud kādu no tirgus segmentiem?

A. Stepītis: - Ja būtu reāli draudi, operatori varētu aiztaisīt visus portus, ko lieto Skype, un lietotāji tos nevarētu izmantot. No otras puses, ja, piemēram, Lattelecom ko tādu izdarītu, neviens no mums nepirktu internetu. Visi skaipotāji aizplūstu pie operatora, kas ļauj skaipot.

- Otrs veids ir nevis asi konkurēt, bet sadarboties ar Skype. To jau pērnruden sāka pazīstamais mobilais operators 3. Vai šim sadarbības virzienam ir nākotne?

A. Stepītis: - Arī Latvijā pieejams tā sauktais Skype Landing. Vēl gan nav dzirdēts, kurš varētu būt tas operators, kurš nodrošinātu Skype trafiku. Šāds operators varētu būt LMT, Lattelecom vai kāds cits. Nezinu, kāpēc neviens nesadarbojas ar Skype. Laikam nesaskata biznesa iespējas.

V. Plešs: - Pasaulē ir konkrētas zonas, kur Skype lietotājiem zvani uz mobilo vai fiksēto tīklu ir par vienādu un krietni zemāku tarifu. Ārpus šīm zonām tarifi ir četrreiz augstāki. Tāpēc neizmantoju Skype, lai zvanītu uz valstīm, kuras nav šajās zonās. 

U. Zariņš: - Grūti modulēt situāciju, bet interesanti, kas būs tad, kad tiešām internets būs pieejams visur, - ar vai bez vadiem, no dažādām ierīcēm. Kā tad skaipveidīgie modificēsies? Un otrs, kas varētu Skype apdraudēt, – ja pārējā pasaule vienojas par kādu kopīgu IP protokolu. Tas gan ir maz ticams.

- Sanāk, ka visa pārējā interneta pasaule vismaz teorētiski varētu apvienoties pret Skype.

U. Zariņš: - Tā kā Skype protokols ir slēgts, neviens cits tam netiek klāt. Katrā ziņā protokolu cīņas ir asas.

D. Jace: - Jāteic, ka ir bijuši precedenti, kad savā starpā vienojušies uzņēmumi, kas nav tirgus līderi.

- Kas notiktu, ja kādudien Skype pārstās attīstīties un lietotāju interese par to zudīs?

A. Stepītis: - Skype jau īstenībā attīsta Skype izstrādātāji. Kad viņi pārtrauks to darīt, tad arī viss būs beidzies. Bet arī bez Skype pasaule neies bojā. Noteikti būs kaut kas cits.

Gunta KĻAVIŅA