Grid tīkls turpina attīstīties
Grid dienas parādīja, ka grid tīkla attīstības viens no galvenajiem
virzieniem kļūst datu grids, šo tīklu var izmantot
Grid tīkls,
būdams viens no e-infrastruktūras stūrakmeņiem, strauji attīstās visā pasaulē
un Eiropā. Tagad arī Latvijā šis jaunais datorpakalpojums kļūst arvien pieejamāks
zinātniekiem un speciālistiem. Eiropas Savienības 6. ietvarprogrammas projekta BalticGrid
un struktūrfondu atbalstītā projekta Grid aprēķinu vide: teorija,
metodes, pielietojumi rezultāti kļūst arvien taustāmāki un dod iespēju grid
tīkla darbību izvērst arvien plašāk.
Grid
dienas kļūst tradicionālas
Šo
projektu izpildītāji 2007. gada 24. aprīlī sarīkoja Grid dienu. Tā kā tās
notiek otro reizi un ir paredzēts iesākto turpināt, tās var uzskatīt jau par
tradicionālām. Grid dienu uzdevums ir iepazīstināt speciālistus ar
stāvokli grid tīklā, parādīt tā turpmākos attīstības virzienus un
noskaidrot pakalpojumu nepieciešamību.
Grid
dienu
atklāja LU Matemātikas un Informātikas institūta direktora vietnieks, akadēmiskā
datortīkla LATNET laboratorijas vadītājs Dr. comp. J. Ķikuts, kurš varēja
pavēstīt patīkamu ziņu, ka Latvijas pieslēgums Eiropas akadēmiskajam tīklam
GEANT ir palielināts līdz vienam gigabitam sekundē. Šo iespēju nodrošināja
nopietns Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsts, kas līdz šim
akadēmiskajam tīklam bija nenozīmīgs.
Veido
grid sertifikācijas iestādi
Sīkāk
par GEANT darbu Latvijā pastāstīja LU MII pētniece B. Kaškina. Pats svarīgākais
ir tas, ka akadēmiskajiem lietotājiem būtiski samazinās izmaksas par datortīkla
GEANT lietošanu. No grid tīkla lietotāju viedokļa jāatzīst, ka tikai
jaunais pieslēgums ļaus pilnā mērā izmantot Eiropas grid tīkla
iespējas.
LU profesors G. Bārzdiņš galveno
uzmanību vērsa uz grid tīkla specifiskajām problēmām, par kurām Baltijā
ir atbildīgs LU MII, t. i., tīkla resursu un ar to saistīto servisu pietiekamības
nodrošināšanu un uzraudzību, kā arī par izveidoto klasteru darbību un
problēmām. Arī BalticGrid projekta otrais partneris no Latvijas RTU
sniedza ziņojumu par paveikto grid tīklu veidošanā. Par RTU klastera
izveidošanu un darbību stāstīja RTU ETF profesors I. Slaidiņš.
Grid problēmas
tika iztirzātas pietiekami plaši. Viena no svarīgākajām ir savas Latvijas grid
sertifikācijas iestādes izveidošana, ar kuru nodarbojas LU MII un LU Linux
centra speciālisti (K. Sataki, M. Freivalds, L. Trukšāns). Tādējādi grid tīkla
lietotāji varēs ātri un bez liekas birokrātijas iegūt tiesības un iespējas
strādāt visas Eiropas grid tīklā.
Lietotāji ziņo, ka
tīkls kļūst populārs
Grid dienas programmā
bija ietverti arī grid tīkla lietotāju ziņojumi. Grid tīkla
iespējas izmanto tekstu sematiskajā analīze (J. Džeriņš), cietvielfizikas
procesu modelēšanā (B. Martuzāns, J. Skriļs), molekulārās dināmikas modelēšanā
(J. Kaupužs), kompozīto konstrukciju projektēšanā (E. Eglītis, K. Kalniņš) u.c.
Tiesa, lietotāji saskaras arī ar dažādām problēmām, un lielākā daļa no tām ir
saistīta ar EGEE starpprogrammatūras izmantošanu, kas tika veidota,
orientējoties uz specifiskiem uzdevumiem un nav iznākusi pietiekoši universāla.
Viens no grid tīkla iespējamās
izmantošanas analīzes rezultātiem ir slēdziens, ka tīkls kļūs ļoti populārs un vajadzīgs ne tikai tiem, kas veic liela apjoma svarīgus aprēķinus,
bet arī tiem, kas nodarbojas ar lielu datu apjomu uzkrāšanu un apstrādi,
strādājot datu grid tīklā. Tādi lietojumi kļūst ļoti aktuāli un vajadzīgi
datu depozitāriju veidotājiem, medicīnas un bioinformātikas speciālistiem un
pat drošības dienestu darbiniekiem. Arī šādu lietojumu perspektīvas tika
apspriestas Grid dienā.
Bruno MARTUZĀNS
Grid tīkls, būdams viens no e-infrastruktūras stūrakmeņiem, strauji attīstās visā pasaulē un Eiropā. Tagad arī Latvijā šis jaunais datorpakalpojums kļūst arvien pieejamāks zinātniekiem un speciālistiem. Eiropas Savienības 6. ietvarprogrammas projekta BalticGrid un struktūrfondu atbalstītā projekta Grid aprēķinu vide: teorija, metodes, pielietojumi rezultāti kļūst arvien taustāmāki un dod iespēju grid tīkla darbību izvērst arvien plašāk.
Grid dienas kļūst tradicionālas
Šo projektu izpildītāji 2007. gada 24. aprīlī sarīkoja Grid dienu. Tā kā tās notiek otro reizi un ir paredzēts iesākto turpināt, tās var uzskatīt jau par tradicionālām. Grid dienu uzdevums ir iepazīstināt speciālistus ar stāvokli grid tīklā, parādīt tā turpmākos attīstības virzienus un noskaidrot pakalpojumu nepieciešamību.
Grid dienu atklāja LU Matemātikas un Informātikas institūta direktora vietnieks, akadēmiskā datortīkla LATNET laboratorijas vadītājs Dr. comp. J. Ķikuts, kurš varēja pavēstīt patīkamu ziņu, ka Latvijas pieslēgums Eiropas akadēmiskajam tīklam GEANT ir palielināts līdz vienam gigabitam sekundē. Šo iespēju nodrošināja nopietns Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsts, kas līdz šim akadēmiskajam tīklam bija nenozīmīgs.
Veido grid sertifikācijas iestādi
Sīkāk par GEANT darbu Latvijā pastāstīja LU MII pētniece B. Kaškina. Pats svarīgākais ir tas, ka akadēmiskajiem lietotājiem būtiski samazinās izmaksas par datortīkla GEANT lietošanu. No grid tīkla lietotāju viedokļa jāatzīst, ka tikai jaunais pieslēgums ļaus pilnā mērā izmantot Eiropas grid tīkla iespējas.
LU profesors G. Bārzdiņš galveno uzmanību vērsa uz grid tīkla specifiskajām problēmām, par kurām Baltijā ir atbildīgs LU MII, t. i., tīkla resursu un ar to saistīto servisu pietiekamības nodrošināšanu un uzraudzību, kā arī par izveidoto klasteru darbību un problēmām. Arī BalticGrid projekta otrais partneris no Latvijas RTU sniedza ziņojumu par paveikto grid tīklu veidošanā. Par RTU klastera izveidošanu un darbību stāstīja RTU ETF profesors I. Slaidiņš.
Grid problēmas tika iztirzātas pietiekami plaši. Viena no svarīgākajām ir savas Latvijas grid sertifikācijas iestādes izveidošana, ar kuru nodarbojas LU MII un LU Linux centra speciālisti (K. Sataki, M. Freivalds, L. Trukšāns). Tādējādi grid tīkla lietotāji varēs ātri un bez liekas birokrātijas iegūt tiesības un iespējas strādāt visas Eiropas grid tīklā.
Lietotāji ziņo, ka tīkls kļūst populārs
Grid dienas programmā bija ietverti arī grid tīkla lietotāju ziņojumi. Grid tīkla iespējas izmanto tekstu sematiskajā analīze (J. Džeriņš), cietvielfizikas procesu modelēšanā (B. Martuzāns, J. Skriļs), molekulārās dināmikas modelēšanā (J. Kaupužs), kompozīto konstrukciju projektēšanā (E. Eglītis, K. Kalniņš) u.c. Tiesa, lietotāji saskaras arī ar dažādām problēmām, un lielākā daļa no tām ir saistīta ar EGEE starpprogrammatūras izmantošanu, kas tika veidota, orientējoties uz specifiskiem uzdevumiem un nav iznākusi pietiekoši universāla.
Viens no grid tīkla iespējamās izmantošanas analīzes rezultātiem ir slēdziens, ka tīkls kļūs ļoti populārs un vajadzīgs ne tikai tiem, kas veic liela apjoma svarīgus aprēķinus, bet arī tiem, kas nodarbojas ar lielu datu apjomu uzkrāšanu un apstrādi, strādājot datu grid tīklā. Tādi lietojumi kļūst ļoti aktuāli un vajadzīgi datu depozitāriju veidotājiem, medicīnas un bioinformātikas speciālistiem un pat drošības dienestu darbiniekiem. Arī šādu lietojumu perspektīvas tika apspriestas Grid dienā.
Bruno MARTUZĀNS