Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Apgaismojuma vadības sistēmas: komforts un ekonomija

   

Apgaismojuma vadības sistēmas

 

Kur ir nepieciešama apgaismojuma vadība?

Tipiskā privātmājā ir vismaz 30 gaismas ķermeņi. Arī studijas tipa dzīvokļos vai dzīvokļos ar plašām viesistabām, galvenajā istabā, kurā notiek sadzīve un viesu uzņemšana, parasti ir vismaz 5–10 apgaismojuma grupas.

Iedomājieties sienu, pie kuras atrodas pieci vai vairāk slēdži, kas šādā plašā telpā ieslēdz vai izslēdz atsevišķus apgaismes ķermeņus: akcenta gaismas, pamatgaismas, stāvlampas, apgaismojumu dažādās istabas zonās... Turklāt lielā telpā nepieciešama iespēja ieslēgt apgaismojumu no vairākām vietām – lai nav katru reizi jāšķērso visa telpa, lai izslēgtu aizmirsto lampu. Tas nozīmē – slēdžu rindas pie sienām, un simtiem metru elektrisko kabeļu pārslēdžu ierīkošanai.

Ne tikai dzīvojamās telpās, bet arī biroju apspriežu un konferenču telpās ir līdzīga problēma. Apspriedes laikā ir nepieciešams noteikts optimāls apgaismojuma režīms; savukārt slaidu prezentācija prasa citus apstākļus. Labi izplānoti apgaismojuma režīmi un iespēja tos regulēt ar tālvadības pulti rada elegantas un pārdomātas prezentācijas iespaidu un palielina uzstāšanās iedarbīgumu.

 

Komforts

Tradicionālā pieeja apgaismojuma ieslēgšanā ir – viens slēdzis un viens gaismas ķermenis. Lai ieslēgtu trīs lampas viesistabā (piemēram, stāvlampu lasīšanai, griestu lampu pamatgaismai, un akcentu gaismekļus pie sienām), jānospiež trīs slēdži. Ja turklāt vēlamies katram gaismeklim ieregulēt nepieciešamo spilgtumu – kas ir viegli izdarāms, lietojot mūsdienu iebūvētos sienas dimmerus, – būs nepieciešams ilgāku laiku nodarboties ar vajadzīgās noskaņas iegūšanu telpā. Apgaismojuma vadības sistēma visas šīs darbības veiks pati, ja nospiedīsim atbilstošo gaismas scenārija podziņu.

Piemēram, scenārijs Lasīšana varētu būt šāds: virsgaismu noregulēt 35 procentu līmenī; lasāmo lampu – 100 procentu; akcentu apgaismojumu – 50 procentu līmenī. Savukārt scenārijs Kinozāle paredzētu iespēju nodzēst visas lampas, ieslēgt televizoru un pārējās nepieciešamās iekārtas, aizvērt žalūzijas telpas aptumšošanai. Viens apgaismojuma vadības slēdzis piedāvā vairākus gaismas scenārijus, turklāt tos var mainīt pats lietotājs.

Ir arī sarežģītāki režīmi. Scenārijs Atvaļinājums saimnieku prombūtnes laikā imitē ikdienas mājas dzīvi, ieslēdzot un izslēdzot apgaismojumu saskaņā ar iepriekšējā laika periodā ierakstīto secību. Šādi var apmuļķot potenciālos īpašuma novērotājus.

Savukārt scenārijs Nakts izslēdz gaismu visā mājā, lietojot podziņu, kas atrodas saimnieku guļamistabā. Ja nu tomēr pēc nakts iestāšanās vēlamies aiziet līdz vannas istabai vai virtuvei, apgaismojums tiek ieslēgts minimālā spožumā, lai neaizbiedētu miegu.

Biroju telpās, kas paredzētas apspriedēm, īpaši ērti ir izveidot ar tālvadības pulti darbināmus režīmus. Ar vienu pogas piespiedienu varam ieslēgt diennakts stundai atbilstošu apgaismojumu, vai arī sagatavoties prezentācijai, nolaist projekcijas ekrānu un ieslēgt projektoru, pieslēdzot to pareizajai videoieejai. Parasti šīs ikdienišķās darbības ir grūti paveikt spraigajā prezentācijas atmosfērā.

Enerģijas ekonomija

Darba telpās ir aktuāls vēl viens apgaismojuma vadības sistēmas aspekts – spēja uzturēt vienmērīgu telpas apgaismojuma līmeni neatkarīgi no diennakts stundas. Tā, piemēram, spilgtā saules gaismā apgaismojuma sensors samazinās vai pilnīgi izslēgs mākslīgo apgaismojumu. Izmantojot parastos gaismas slēdžus, šī enerģijas ietaupīšanas iespēja lielākoties netiek izmantota, jo apgaismojuma izmaiņas darba dienas gaitā netiek pamanītas.

Klātbūtnes sensors (occupancy sensor) savukārt rada iespēju automatizēt apgaismojuma ieslēgšanu. Cilvēkiem ienākot telpā, īpaši jutīgs PIR sensors sajūt kustību un ieslēdz gaismu. Klātbūtnes sensora darbība daudzējādā ziņā ir līdzīga apsardzes infrasarkano kustības sensoru darbībai, tikai tā elements ir jutīgāks un tieši piemērots šai funkcijai. Ilgāku laiku nesaņemot impulsu, klātbūtnes sensors apgaismojumu izslēgs. Modernie klātbūtnes sensori ir pietiekami jutīgi, lai pat 2-3 centimetru robežās reģistrētu nelielas kustības, kādas izdara pie rakstāmgalda sēdošs cilvēks. Apgaismojuma regulācija atbilstoši telpas dabiskajam apgaismojumam un kustībām spēj ietaupīt 60-70 procentus no elektroenerģijas izmaksām (pēc firmas Servodan materiāliem).

Klātbūtnes sensoram var pieslēgt arī konkrētās telpas apkures sistēmu. Izejot no telpas, tās temperatūra var tikt pazemināta par 1-2 grādiem bez jūtama komforta zuduma. Telpā ienākot cilvēkiem, apkure tiek automātiski ieslēgta. Modernie tērauda radiatori spēj pacelt temperatūru telpā 10-15 minūtēs, kad tas ir nepieciešams. Ir aprēķināts, ka šāda veida automātiska siltuma regulācija spēj ietaupīt apmēram 12 procentus no siltumenerģijas izmaksām.

Ejot soli tālāk enerģijas taupīšanā, telpās, kur tas nepieciešams, var ierīkot logu žalūziju vadības sistēmu. Spilgtā saulē žalūzijas tiks aizvērtas, un to lameles tiks pieregulētas atbilstošā leņķī, lai telpā ieplūstu atstarotā saules gaisma. Tādējādi tiek panākts telpas komfortabls apgaismojums un ietaupīta enerģija telpas atdzesēšanai – kas citādi, telpā krītot tiešiem saules stariem, būtu nepieciešama.

 

Centralizētās apgaismojuma vadības sistēmas

Pilnībā realizējot telpu apgaismojuma vadības sistēmu, mēs atsakāmies no tradicionālā slēguma (vienam gaismas ķermenim tiek pievienots viens vai vairāki gaismas slēdži). Tā vietā katru gaismas ķermeni vai apgaismojuma grupu pieslēdz atsevišķam elektroniskam blokam – dimmerim vai relejam. Bloku vada speciāls sienas slēdzis, tālvadības pults vai centrālais procesors saskaņā ar iepriekš sastādītu programmu.

Ir vairākas apgaismojuma vadības sistēmu arhitektūras. Centralizētajās vadības sistēmās komandas apgaismojuma dimmeriem vai relejiem noraida centrālais procesors. Tas saņem informāciju no kustības sensoriem, programmējamajiem sienas slēdžiem vai skārienjutīgajiem ekrāniem. Centralizētās sistēmas ir ļoti elastīgas, ērti programmējamas, un to funkcionalitāte tālu pārsniedz vienkāršu lampiņu ieslēgšanu un izslēgšanu. Tās var vadīt arī audio/video iekārtas, kontrolēt telpas klimatu un praktiski jebkuru citu elektriski darbināmu iekārtu. Tādas ir, piemēram, Vantage Controls, Inc. Qlink un jaunākā InFusion sistēma.

InFusion aparatūras komplektā ietilpst modulis Theatrepoint, kas ir paredzēts līdz astoņu mājas elektronisko iekārtu (TV, DVD pleijeris, resīveris u. c.) vadībai. Izveidojot scenāriju Kinozāle, kas paredzēts vakara filmas demonstrācijai, ar vienu pogas piespiedienu var realizēt daudzas darbības, kuras citkārt prasītu operācijas ar gaismas slēdžiem un vairākām tālvadības pultīm. Gaismas tiek izslēgtas vai noregulētas līdz nepieciešamajam līmenim; pastiprinātājs-resīveris tiek ieslēgts un iestādīts vajadzīgajā režīmā; DVD pleijeris tiek ieslēgts, un diska ielādes mehānisms tiek atvērts; tiek ieslēgts TV vai projektors, kā arī logu aptumšošana (ja telpā tāda ir) utt. Visu to, protams, varam izdarīt, veicot atsevišķas darbības pierastā veidā, tomēr mājas automātikas priekšrocība ir spēja atvieglot garlaicīgas procedūras.

InFusion sistēmas spēkos ir regulēt telpas temperatūru, veikt iepriekš paredzētas darbības avārijas situācijās (ūdens noplūde, trauksme utt). Māju, kurā uzstādīta InFusion sistēma, var vadīt no GSM telefona vai interneta, kā arī ar kameras palīdzību novērot iekštelpas.

 

Dalītās vadības sistēmas

Dalītajās sistēmās katrs gaismas slēdzis vai aktuators (relejs vai dimmeris) ir neatkarīgi pieslēgts kopējam datu apmaiņas kabelim. Sistēmas elementi apmainās ar komandām un datiem neatkarīgi no centrālā procesora, jo tāda šeit nav. Par datu apmaiņas mediju var kalpot arī radiosakari, šādi iegūstot pilnīgu brīvību izvietot slēdžus un izpildmehānismus arī tur, kur tie iepriekš nebija paredzēti.

Eiropā populārākā sadalītā sistēma ir KNX (ISO/IEC 14543). Šādās sistēmās katrs elements ir atsevišķi jāprogrammē mijiedarbībai ar citiem elementiem. Lai gan to veic specializēta datorprogramma, tomēr pamatā šādas sistēmas izveide un diagnostika ir sarežģītākā nekā centralizētajām vadības sistēmām. Priekšrocība ir pilnīgi neatkarīga visu elementu darbība, jo, vienam izejot no ierindas, pārējie spēs savā starpā sazināties.

KNX savietojamus elementus ražo vairāk nekā 200 ražotāji visā pasaulē, un kopējais standarts nodrošina to savietojamību. Praksē gan bieži vien nākas eksperimentēt, tādēļ kvalitatīvu KNX vadības kompleksu var uzstādīt tikai cilvēki ar labām zināšanām un pieredzi. KNX visbiežāk izmanto lielu objektu procesu vadībai – noliktavās, tirdzniecības centros un modernās biroju ēkās.

 

Elementārās vadības sistēmas

Vienkāršākās apgaismojuma un automatizācijas sistēmas parasti ir regulējamas un programmējamas bez datora palīdzības. Tomēr izpildelementu atsaiste no vadības slēdžiem un pogām ļauj tās ierindot pilnvērtīgu vadības sistēmu kategorijā. Latvijā bieži lietotā JUNG radiovadības sistēma vizuāli neatšķiras no parastajiem sienas slēdžiem, jo izpildmehānismi (dimmeri) un signāla pārraides elementi ir paslēpti zem furnitūras. Radiovadības sistēmās slēdzi var montēt (pieskrūvēt vai pat pielīmēt) tieši uz sienas, un tā darbībai nav nepieciešams elektrības pievads. Slēdzī iemontētā baterija nodrošina tā nepārtrauktu darbību vismaz trīs gadus. Ar tālvadības pulti var regulēt trīs zonas, katru ar astoņām gaismas grupām, un lietot piecus gaismas scenārijus. JUNG radiosistēma ļauj vadīt arī žalūzijas un citus mehānismus.

Vēl viena izplatīta apgaismes vadības sistēma, kas darbojas radiodiapazonā un kurai nav nepieciešama elektropadeve vai datu kabeļa pieslēgums, ir Rako Controls. Lakoniskie nerūsējošā tērauda angļu dizaina vadības paneļi (ir pieejami arī bronzas un citu krāsu varianti) var vadīt līdz četriem gaismas scenārijiem; tāpat ar tiem var nolaist/pacelt žalūzijas, vadīt aizkaru mehānismus un citu elektroniku. Sistēmas sastāvā esošais infrasarkano staru uztvērējs atļauj regulēt apgaismojumu, izmantojot televīzijas vai tālvadības aparatūras pulti.

Rako Controls slēdži un dimmeri tiek programmēti bez datora palīdzības – tas atvieglo uzstādīšanas darbu. Ir iespējams pieslēgt arī papildu procesoru, kas nodrošinās tādas funkcijas kā apgaismojuma simulācija un automātiska scenāriju ieslēgšana atkarībā no diennakts laika un citiem faktoriem, kā arī vadība no mobilā telefona. Rako Controls iekārtas iespējams uzstādīt interjerā jau pēc pabeigtas celtniecības. Pateicoties iespējai vadīt apgaismojumu ar parasto infrasarkano pulti, Rako Controls ir ideāls risinājums mājas kinozālēm un apspriežu telpām.

Aleksandrs BINDEMANIS,

Smarthouse SIA

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001