ĢISo visi!
ĢIS`O visi
Ģeogrāfiskās
informācijas sistēmas (ĢIS) kļuvušas populāras, gluži kā nekustamais īpašums
vai būvniecība. Cik tur tā darba, - sadalīt un pārdot zemesgabalu, ieliet
pamatus vai izveidot ĢIS kādā organizācijā! Tomēr katrs no mums, ja vien nav ārkārtēju
apstākļu, kas liek rīkoties citādāk, cenšas atrast labākos meistarus, kuri
uzceļ māju vai remontē mūsu auto. Taču ĢIS ieviešanā nez kāpēc esam gatavi
uzticēties meistaram, aiz kura nestāv darbi, kurš sola uzcelt māju, bet
līdz šim ir tikai skatījies, kā tās top, kurš sola salabot auto, bet līdz šim
strādājis tikai par grāmatvedi autoservisā.
ĢIS, kā tas redzams
nosaukumā, ir SISTĒMA, kas ietver atsevišķas daļas, kuru veiksmīga integrācija
nodrošina sistēmas veiktspēju. Sistēma sastāv no datorprogrammas (-ām),
datortehnikas, telpiskajiem datiem, apmācīta personāla un darba metodēm, kuras
tiek izmantotas, strādājot ar ĢIS.
Datorprogrammas. Grūti
neapjukt piedāvāto datorprogrammu klāstā, tomēr, izvēloties datorprogrammu, ir
lietas, kuras nepieciešams ņemt vērā:
·
visām
datorprogrammām ir nepieciešamā funkcionalitāte un iespējas - REKLĀMAS
MATERIĀLOS;
·
visas
datorprogrammas strādā perfekti -PREZENTĀCIJĀS;
·
visas
datorprogrammas iespējams pielāgot, izmantojot STANDARTA programmēšanas
līdzekļus, tomēr arī starp standartiem ir atšķirības;
·
visās
datorprogrammās iespējams ieviest lietotājam nepieciešamos labojumus, tomēr,
cik tas maksās...;
·
visās
datorprogrammās iespējams importēt un no tām eksportēt valstī izmantotākos datu
formātus. Tomēr katrā datu konvertācijā novērojami datu zudumi un, jo formāts
mazāk pazīstams, jo lielāki var būt datu zudumi.
Tādējādi īpaša
uzmanība jāpievērš datorprogrammas izplatībai konkrētajā teritorijā, tehniskā
atbalsta pieejamībai un to sniedzošo speciālistu pieredzei, kā arī iespējas attīstīt
programmatūru, izmantojot vietējos resursus, to pieejamību un kompetenci darbā
ar datorprogrammu.
Datortehnika. Strādājot
ar ĢIS, nav nepieciešama īpaša datortehnika. ĢIS izmantojams, lietojot mūsdienu
standartiem atbilstošu datortehniku, tomēr te der atcerēties, ka datorprogrammu
prasības pret datortehniku pieaug no versijas uz versiju, tāpēc, izvēloties
datortehniku, būtu vēlams jau laikus domāt par iespēju palielināt tās atmiņas
apjomu, kas ļaus nemainīt datoru, mainoties programmatūras versijai.
Telpiskie
dati.
Svarīgākā un neprognozējamākā sistēmas daļa, kuras iegūšana prasa 60-80 % no
sistēmas sagatavošanai paredzētā laika un finansējuma. Sekmīgai datu
integrēšanai nepieciešams saprast ne tikai to, kas ir topoloģija, bet arī, kāda
ir datu veidošanas shēma, sākot ar datu pirmavota iegūšanu, un apzinoties, ka
jebkuru telpisko datu pamatā ir koordināšu pāris (-i).
Savādi, bet diemžēl
arī mūsdienās nākas saskarties ar speciālistiem, kuri apgalvo, ka
Latvijā nav pietiekami precīzu telpisko datu. Tomēr vai šie speciālisti reāli
apzinās topošajai sistēmai nepieciešamo datu izšķirtspēju un precizitāti vai arī
neapzināti izplata tālāk kādas konkrētas cilvēku grupas viedokli, kuri, iespējams,
plāno pelnīt ar īpaši precīzi karšu sagatavošanu? Protams, ikvienā prezentācijā
ir patīkami vērot augstas izšķirtspējas datus, bet vai mēs šodien esam tik bagāti, lai par to maksātu? Jo lielāka telpisko datu izšķirtspēja (mērogs), jo dārgāk
maksā to sagatavošana, ko it kā saprotam un apzināmies, bet nesaprotam, ka
dārgāka ir arī pati datu uzturēšana, tāpēc svarīgi apzināties valstī pieejamos
un jau uzturētos datu avotus un tikai uz tiem balstīt veidojamo ģeogrāfiskās
informācijas sistēmu, nevis, paļaujoties uz dažu datu ražotāju solījumiem un, sadarbojoties
ar tiem, mēģināt radīt unikālus produktus, kuru izmantošanas lietderība ir
apšaubāma.
Apmācīts, precīzāk,
pieredzējis personāls. Galu galā jebkura standarta apmācība ir tikai
ekskursija programmatūras iespēju pasaulē, kas sniedz iespēju datorprogrammu
ražotājiem vai piegādātājiem sagatavot lietotāju tehniskā atbalsta sniegšanai.
Pēc muzeja apmeklējuma taču parasti uzreiz nekļūst par mākslinieku!
Darba
metodes. To
veiksmīga ieviešana un izmantošana atkarīga no personāla un datorprogrammu
ražotāja vai piegādātāja pieredzes.
Topošās vai esošās
ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ļauj izmantot zināmo, ka katram objektam vai
parādībai telpā ir atrašanās vieta, kuru ļauj noteikt koordināte. ĢIS sniedz
iespēju izmantot koordinātes, lai analizētu, apstrādātu vai vizualizētu jebkura
veida telpisko informāciju. ĢIS rada jaunu iespēju informācijas sistēmās, tās
piešķir tām telpisko komponenti, kās sniedz iespēju telpiski piesaistīt
ne tikai objektus vai parādības, bet arī katru no mums. Katru, kurš, piemēram,
izmanto mobilo tālruni, norēķinu karti vai navigācijas iekārtu, ikvienam mūsu
solim piešķirama telpiskā komponente, kas ļauj labāk izprast mūsu ikdienu,
ieradumus, vēlmes un sapņus.
Modernās
tehnoloģijas padara mūsu dzīvi ne tikai ērtāku, bet arī mūs pašus atkarīgākus
no tehnoloģijām, paredzamākus tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un
sabiedrībai. Nevainīgs jautājums - parādi kartē, kur svinēsi svētkus! Taču vai
mēs apzināmies, ko šādas informācijas pieejamība nozīmē dažiem cilvēkiem,
sabiedrības daļai vai sabiedrībai kopumā un cik daudz tā pastāsta par mums?!
Telpiskā
informācija ir nezināmas zināšanas, kuras sniegs atbildes vai paskaidrojumus uz
jautājumiem, uz kuriem mēs šobrīd nevaram atbildēt vai arī nevaram atrast
pareizās atbildes.
Jānis
DZELZĪTIS
SIA Envirotech
Maskavas 322, Rīgā,
LV-1063
Tālr. 67215220, fakss 67215158
www.envirotech.lv
Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) kļuvušas populāras, gluži kā nekustamais īpašums vai būvniecība. Cik tur tā darba, - sadalīt un pārdot zemesgabalu, ieliet pamatus vai izveidot ĢIS kādā organizācijā! Tomēr katrs no mums, ja vien nav ārkārtēju apstākļu, kas liek rīkoties citādāk, cenšas atrast labākos meistarus, kuri uzceļ māju vai remontē mūsu auto. Taču ĢIS ieviešanā nez kāpēc esam gatavi uzticēties meistaram, aiz kura nestāv darbi, kurš sola uzcelt māju, bet līdz šim ir tikai skatījies, kā tās top, kurš sola salabot auto, bet līdz šim strādājis tikai par grāmatvedi autoservisā.
ĢIS, kā tas redzams nosaukumā, ir SISTĒMA, kas ietver atsevišķas daļas, kuru veiksmīga integrācija nodrošina sistēmas veiktspēju. Sistēma sastāv no datorprogrammas (-ām), datortehnikas, telpiskajiem datiem, apmācīta personāla un darba metodēm, kuras tiek izmantotas, strādājot ar ĢIS.
Datorprogrammas. Grūti neapjukt piedāvāto datorprogrammu klāstā, tomēr, izvēloties datorprogrammu, ir lietas, kuras nepieciešams ņemt vērā:
· visām datorprogrammām ir nepieciešamā funkcionalitāte un iespējas - REKLĀMAS MATERIĀLOS;
· visas datorprogrammas strādā perfekti -PREZENTĀCIJĀS;
· visas datorprogrammas iespējams pielāgot, izmantojot STANDARTA programmēšanas līdzekļus, tomēr arī starp standartiem ir atšķirības;
· visās datorprogrammās iespējams ieviest lietotājam nepieciešamos labojumus, tomēr, cik tas maksās...;
· visās datorprogrammās iespējams importēt un no tām eksportēt valstī izmantotākos datu formātus. Tomēr katrā datu konvertācijā novērojami datu zudumi un, jo formāts mazāk pazīstams, jo lielāki var būt datu zudumi.
Tādējādi īpaša uzmanība jāpievērš datorprogrammas izplatībai konkrētajā teritorijā, tehniskā atbalsta pieejamībai un to sniedzošo speciālistu pieredzei, kā arī iespējas attīstīt programmatūru, izmantojot vietējos resursus, to pieejamību un kompetenci darbā ar datorprogrammu.
Datortehnika. Strādājot ar ĢIS, nav nepieciešama īpaša datortehnika. ĢIS izmantojams, lietojot mūsdienu standartiem atbilstošu datortehniku, tomēr te der atcerēties, ka datorprogrammu prasības pret datortehniku pieaug no versijas uz versiju, tāpēc, izvēloties datortehniku, būtu vēlams jau laikus domāt par iespēju palielināt tās atmiņas apjomu, kas ļaus nemainīt datoru, mainoties programmatūras versijai.
Telpiskie dati. Svarīgākā un neprognozējamākā sistēmas daļa, kuras iegūšana prasa 60-80 % no sistēmas sagatavošanai paredzētā laika un finansējuma. Sekmīgai datu integrēšanai nepieciešams saprast ne tikai to, kas ir topoloģija, bet arī, kāda ir datu veidošanas shēma, sākot ar datu pirmavota iegūšanu, un apzinoties, ka jebkuru telpisko datu pamatā ir koordināšu pāris (-i).
Savādi, bet diemžēl arī mūsdienās nākas saskarties ar speciālistiem, kuri apgalvo, ka Latvijā nav pietiekami precīzu telpisko datu. Tomēr vai šie speciālisti reāli apzinās topošajai sistēmai nepieciešamo datu izšķirtspēju un precizitāti vai arī neapzināti izplata tālāk kādas konkrētas cilvēku grupas viedokli, kuri, iespējams, plāno pelnīt ar īpaši precīzi karšu sagatavošanu? Protams, ikvienā prezentācijā ir patīkami vērot augstas izšķirtspējas datus, bet vai mēs šodien esam tik bagāti, lai par to maksātu? Jo lielāka telpisko datu izšķirtspēja (mērogs), jo dārgāk maksā to sagatavošana, ko it kā saprotam un apzināmies, bet nesaprotam, ka dārgāka ir arī pati datu uzturēšana, tāpēc svarīgi apzināties valstī pieejamos un jau uzturētos datu avotus un tikai uz tiem balstīt veidojamo ģeogrāfiskās informācijas sistēmu, nevis, paļaujoties uz dažu datu ražotāju solījumiem un, sadarbojoties ar tiem, mēģināt radīt unikālus produktus, kuru izmantošanas lietderība ir apšaubāma.
Apmācīts, precīzāk, pieredzējis personāls. Galu galā jebkura standarta apmācība ir tikai ekskursija programmatūras iespēju pasaulē, kas sniedz iespēju datorprogrammu ražotājiem vai piegādātājiem sagatavot lietotāju tehniskā atbalsta sniegšanai. Pēc muzeja apmeklējuma taču parasti uzreiz nekļūst par mākslinieku!
Darba metodes. To veiksmīga ieviešana un izmantošana atkarīga no personāla un datorprogrammu ražotāja vai piegādātāja pieredzes.
Topošās vai esošās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ļauj izmantot zināmo, ka katram objektam vai parādībai telpā ir atrašanās vieta, kuru ļauj noteikt koordināte. ĢIS sniedz iespēju izmantot koordinātes, lai analizētu, apstrādātu vai vizualizētu jebkura veida telpisko informāciju. ĢIS rada jaunu iespēju informācijas sistēmās, tās piešķir tām telpisko komponenti, kās sniedz iespēju telpiski piesaistīt ne tikai objektus vai parādības, bet arī katru no mums. Katru, kurš, piemēram, izmanto mobilo tālruni, norēķinu karti vai navigācijas iekārtu, ikvienam mūsu solim piešķirama telpiskā komponente, kas ļauj labāk izprast mūsu ikdienu, ieradumus, vēlmes un sapņus.
Modernās tehnoloģijas padara mūsu dzīvi ne tikai ērtāku, bet arī mūs pašus atkarīgākus no tehnoloģijām, paredzamākus tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrībai. Nevainīgs jautājums - parādi kartē, kur svinēsi svētkus! Taču vai mēs apzināmies, ko šādas informācijas pieejamība nozīmē dažiem cilvēkiem, sabiedrības daļai vai sabiedrībai kopumā un cik daudz tā pastāsta par mums?!
Telpiskā informācija ir nezināmas zināšanas, kuras sniegs atbildes vai paskaidrojumus uz jautājumiem, uz kuriem mēs šobrīd nevaram atbildēt vai arī nevaram atrast pareizās atbildes.
Jānis DZELZĪTIS
SIA Envirotech
Maskavas 322, Rīgā, LV-1063
Tālr. 67215220, fakss 67215158
www.envirotech.lv