Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Pasta balodis biznesa debesīs

   

1998. gadā Latvijas pasta vārds visskanīgāk atbalsojās starptautiskajā filatēlijas izstādē Sindelfingenā (Vācija), kur Latvija bija galvenā viesu valsts, un pērnā gada nogalē notikušajā skaistāko filatēlijas materiālu starptautiskajā konkursā, kur no piecām nominācijām Latvijas pasts ieguva četras godalgas. Nule aizejošais gads varbūt nav bijis tik spilgtiem notikumiem bagāts, toties gana ražens un rosīgs, ar īpaši izteiktu biznesa stīgu. Tā domā arī Latvijas pasta ģenerāldirektors Aivars DROISKIS.

— Kādi zīmīgi un kādi nozīmīgi notikumi aizejošajā tūkstošgadē atgadījušies Latvijas pastā?

— Varētu atcerēties baložu un zirgu pastu, ziņnešus, kas milzu ātrumā (nedēļas laikā!) nogādāja svarīgas ziņas Kurzemes hercogam vai Gustava Ādolfa karavadonim, taču viņi vēl nelietoja e-pastu. Manuprāt, pats nozīmīgākais notikums ja ne tūkstošgadē, tad vismaz šajā gadsimtā ir tas, ka tāds Latvijas pasts, kāds tas ir šobrīd, vispār radies. Pastāvam jau astoto gadu, un salīdzinājumā ar pirmskara Latviju šī ir pilnīgi jauna struktūra: pasts vairs nav kopā ar telefonu un telegrāfu, turklāt kļuvis komercializēts, un tam jācīnās par vietu konkurences tirgū. Latvijas pasts, viens no lielākajiem uzņēmumiem un darba devējiem Latvijā, saglabājis stabilitāti, neraugoties ne uz kādiem vējiem, kas gājuši pāri. Gatavojoties Eiropas Savienībai, jau tagad jāvadās pēc Eiropas direktīvām, kuras paredz aizvien brīvāku un liberālāku tirgu. Turklāt šos tirgus apstākļus mums jāspēj savienot ar klientu reālo maksātspēju.

— Latvijas pasts joprojām ir bezpeļņas valsts akciju sabiedrība, bet, lai izdzīvotu un attīstītos, esat spiesti izmantot jebkuru cik necik pieņemamu ienākumu avotu, kas bieži nemaz nav saistīts ar pasta pakalpojumiem.

— Varētu domāt, ka akciju sabiedrība un bezpeļņas organizācija ir diametrāli pretēji uzņēmējdarbības veidi, jo akciju sabiedrības mērķis ir gūt peļņu. Patiesībā mūsu juridiskajā statusā ir ielikts kas cits — sociālā problēma. Nevaram dzīties tikai pēc peļņas, jo jāsabalansē visu Latvijas iedzīvotāju (viņi ir arī mūsu klienti) reālās iespējas ar pasta izdzīvošanu, ko savukārt diktē likums par akciju sabiedrībām. Diemžēl pagaidām neesam pārtraukuši tirdzniecību ar pastam neraksturīgām precēm. Pasta tirgzinības daļas noliktavajoprojām ir pārpilna ar grāmatām, sieviešu zeķbiksēm, ziepēm, šampūniem, kancelejas precēm, Ziemassvētku svecītēm, pat ar tualetes papīru. Lauku pasta nodaļām piegādājam ikdienā nepieciešamos sīkumus (nedaudz lētāk kā veikalos), lai zemnieki justos ērtāk, lai gan Latvijas pasts to neuzskata par biznesu. Kāda gan tur peļņa! Būtu priecīgs, ja šādu preču noliktavu un arī tirdzniecību varētu likvidēt. Cenšamies mainīt ieņēmumu proporcijas, lai aizvien vairāk būtu pastam raksturīgu pakalpojumu, protams, arī jaunu biznesa pakalpojumu, kuri jau ienākuši pasta ikdienā un vēršas plašumā.

— Šķiet, šo biznesa pakalpojumu tapšanā sava loma ir arī Ziemeļvalstu pasta administrācijām.

— Lai šis bizness būtu sekmīgs, esam radījuši divus meitas uzņēmumus. Viens no tiem, Latvijas elektroniskais pasts, dibināts jau 1995. gadā kopā ar Somijas pastu, un tā devums kopējā kasē kļūst aizvien nozīmīgāks. Šī ir peļņu nesoša meitas kompānija. Otra vēl ir ļoti jauna un maza meitiņa — BLS-Latvija (Baltic Logistic System), kas tapusi sadarbībā ar Zviedrijas pastu. Šī kompānija sevi pieteikusi ar jaunu pakalpojumu BIZPAK un nodarbojas ar sūtījumiem no durvīm līdz durvīm (door-to-door). Pakalpojums attīstās pamazām, bet pārliecinoši. Apmaināmies ar sūtījumiem ne vien Latvijā un Baltijas valstīs, bet arī Skandināvijā, Polijā un Krievijā.

— Ko tieši sūtāt?

— BLS-Latvija piedāvā pārvadāšanas pakalpojumus dažādām firmām, nosūtot preces vai citas lietas, piemēram, medikamentus, grāmatas, datorus u.tml. Lai firmai pašai nevajadzētu iegādāties savu mašīnu un ar nelielu preču kravu doties, piemēram, no Stokholmas uz Rīgu, visus pārvadājumus, ieskaitot prāmju vai gaisa satiksmi, nodrošina BIZPAK. Krava tiek saņemta tieši pie klienta un nogādāta viņa sadarbības partneriem, kuru daudzums nav ierobežots. Aizvien vairāk apritē ienāk ar mūsu pamatdarbību saistīts pakalpojums preces pa pastu. Klienti jebkurā Latvijas vietā var pasūtīt preces (visbiežāk apģērbus un mājsaimniecības piederumus) pēc dažādu firmu katalogiem, un pasts tās piegādā, iekasē naudu par sūtījumu, norēķinās ar piegādātāju. Sākumā uz šādu biznesa virzienu raudzījos skeptiski, bet nu redzu, ka tas ir visai dzīvotspējīgs un pat kļuvis populārs.

— Bet, ja pēc kataloga pasūtītā prece, to saņemot, vairs nešķiet tik pievilcīga?

— Klients var atteikties no sūtījuma divu nedēļu laikā, atnest to atpakaļ uz pastu un arī saņemt iemaksāto naudu.

— Kas ir jūsu sadarbības partneri?

— Sadarbojamies ar trim lielām somu firmām: Anttila (virtuves preces, apģērbi u. c.), Mestarikustannus (virtuves receptes u. tml.) un Foto pa pastu, IFI (klients fotofilmu nodod pastā, pēc dažām dienām saņem fotogrāfijas, var pasūtīt arī filmu). Visi norēķini par pakalpojumu notiek pastā, saņemot izpildīto pasūtījumu.

— Vai jūsu klienti, sapratuši, cik ērts un izdevīgs ir e-pasts, nav sākuši rakstīt mazāk vēstuļu un pastniekiem līdz ar to nav mazāk darba?

— Nē, darba nekādā ziņā nav mazāk, tieši otrādi. Privāto vēstuļu ir aptuveni tikpat, turklāt nevienā attīstītā valstī privātā korespondence būtiski nespēj ietekmēt pasta pakalpojumu apjomu. Lauvas tiesu — 90 procentu un vairāk — veido biznesa korespondence. Pastniekiem ir vairāk darba, jo daudzas firmas pāriet uz modernām komunikācijas metodēm: sūtījumi ar apmaksātu atbildi, rēķini, reklāmas, atgādinājumi, piedāvājumi u. c. Aizvien biežāk firmas ar pasta starpniecību rīko dažādus konkursus — ne tikai tie, kuri kaut ko pārdod, bet arī, piemēram, preses izdevumi. Mēs esam elastīgi — dodam cenu atlaides klientiem, kuri sūta ļoti daudz vēstuļu. Jauns pakalpojums ir tiešais pasts: izmantojot datu bāzes ar konkrētiem adresātu vārdiem, noformējam un nosūtām vēstules, ielūgumus, apsveikumus vai ko citu. Protams, jebkuram ir daudz patīkamāk saņemt personiski adresētu, nevis bezpersonisku sūtījumu. Esam pārkārtojuši arī kādu diezgan pasenu pakalpojumu — eksprespastu. No 1. oktobra sākām sadarbību ar DHL, lai spētu dot klientiem pēc iespējas lielākas garantijas. Pieņemam pasūtījumus, piegādājam ienākošos sūtījumus, bet starptautiskos sūtījumus abos virzienos nogādā DHL. Tā ir daudz lielāka garantija un drošība, jo jebkurā brīdī var pārbaudīt, kas notiek ar sūtījumu.

— Kā Latvijas pasts izskatās, raugoties no Pasaules Pasta savienības pozīcijām?

— Mēs sniedzam visus pakalpojumus un sastopamies ar līdzīgām problēmām, kācitu valstu pasta uzņēmumi. Par to pārliecinājos nesenajā Pasaules Pasta savienības kongresā, kas notiek reizi piecos gados. Latvija tur ir viena no 189 dalībvalstīm, darbību tajā atjaunojām 1992. gadā, un šādā kongresā piedalījāmies jau otro reizi. Šogad tas notika Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Kongress ilga gandrīz četras nedēļas, tur apsprieda daudz it kā sīku jautājumu un priekšrakstu, jo pasta pakalpojumu klāsts patiešām ir ļoti daudzveidīgs un to izpildes tehnoloģija arī ir samērā sarežģīta. Visas 189 valstis gribēja izteikties, ja jau mērots tik tāls ceļš. Kongresā galvenokārt runāja par gaidāmo konkurenci un par pasta pakalpojumu tirgus liberalizāciju. Īpaši lielas ir potences finansu pakalpojumos. Vispiemērotākie ir divi virzieni: pasta administrāciju sastāvā varētu būt bankas, kuras darbojas kā īpašas pasta aģentūras; otrs — pasta administrācija uz līguma pamata sadarbojas ar tradicionālajām bankām un sniedz pakalpojumus kā to aģenti. Kongresā daudz sprieda arī par filatēliju, par sadarbību ar preses izdevējiem un lielajiem klientiem — bija speciāla lielo klientu konference World Customer Day.

— Par filatēliju. Vai šogad būs konkurss par gada skaistāko pastmarku?

— Nebūs gan. Toties nākamgad būs ievērojami notikumi filatēlijas dzīvē. Turpinot tradīciju, pavasarī Rīgā notiks starptautiska filatēlijas departamentu vadītāju konference. To atbalsta arī Pasaules Pasta savienības starptautiskais birojs, īpaši Pekinas kongresa vēsmu iespaidā, atzīstot, ka filatēlija ir viena no pasta produkcijas sastāvdaļām un to vajag profesionāli attīstīt.

— Kādi jaunumi filatēlijā?

— Turpinām pērn iesākto pastmarku sēriju Latvijas prezidenti. Esam sākuši arī jaunu sēriju Latvijas glezniecība, iznākusi pirmā pastmarka ar J. Federa gleznas Pērse attēlu. Iesākta vēl viena jauna sērija — Latvijas pilis. Rundāles pilij nākamgad, iespējams, pievienosies Jelgavas pils, pēc tam arī citas. Sērijā Latvijas dievnami iznākušas divas pastmarkas: pērn — Doma baznīca, šogad — Aglonas bazilika. Turpinām iesāktās tradīcijas — tautastērpu, ģerboņu un Ziemassvētku pastmarkas. Nākamgad būs tēma Humānisma spēks, kuru ieteica starptautiskais Sarkanais krusts. Pievērsīsimies, protams, arī Olimpiskajām spēlēm Sidnejā un mūsu sportistu sasniegumiem. Paredzēta hokejam veltīta pastmarka. Turpināsies sērija Eiropa.

— Kāda jūsu skatījumā varētu būt Latvijas pasta nākamās tūkstošgades vīzija?

— Gara acīm redzu jaunu un modernu pasta sūtījumu šķirošanas centru Rīgā — gaišu, skaistu, ar jaunām šķirošanas mašīnām. Šķirotāji ar lielu prieku nāk uz darbu. Centrā ir ēdināšanas komplekss, dušas, sporta zāle un citas ērtības. Šķirošanas centrā atrodas viss pasta autotransports — tas, protams, ir pietiekami jauns, pasta dzeltenajā krāsā, ar šķirošanas centru savieno labi piebraucamie ceļi. Laukos pastnieki vairs neizvadā pastu ar divriteni. Visiem pastniekiem ir mazas, kompaktas mašīnītes vai vismaz motorolleri. Visi lauku ceļi ir izbraucami. Pavisam noteikti vēlos, lai pastniekiem nebūtu jāpiegādā mājās nauda. Visi Latvijas iedzīvotāji norēķinās ar Pasta norēķinu sistēmas starpniecību.
— Kas zina, varbūt tā nav tikai vīzija...

Gunta KĻAVIŅA
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001