Paraugs atrodams jūras viņā krastā

 

 

2007. gada otrajā pusē Eiropā ir notikuši vairāki telekomunikāciju nozarei, it īpaši radio, televīzijas apraides un jauno pakalpojumu sektoram, svarīgi pasākumi. 23. un 24. augustā Tallinā notika jau otrā LEVIRA* rīkotā Digital broadcasting konference, kurā viena no galvenajām tēmām bija ciparu televīzija — gan zemes DVB-T standartā, gan DVB-H mobilā.

 

 

Eiropas Komisija mudina rīkoties

Igaunijā notikusī konference bija līdz šim lielākais šāds pasākums Baltijas valstīs. Par tajā apskatīto jautājumu aktualitāti liecina kaut vai tas, ka to apmeklēja vairāk nekā 250 pārstāvji no Baltijas valstu, Ukrainas, Krievijas, Azerbaidžānas, virknes Eiropas Savienības dalībvalstu raidorganizācijām, elektronisko sakaru komersanti, kā arī valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, kopā no 30 valstīm.

Tomēr, pirms apskatīt LEVIRA rīkotās konferences galvenās tēmas un rezultātus, atcerēsimies vēl dažus nozarei svarīgus notikumus. 18. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma stratēģiju, kas veicina mobilās televīzijas ieviešanu 27 ES dalībvalstīs. Komisija mudina dalībvalstis un nozari paātrināt mobilās televīzijas izplatīšanu Eiropā, kā arī rosināt izmantot DVB-H kā vienotu Eiropas mēroga standartu mobilajai televīzijai.

Eiropas Komisija (turpmāk tekstā — Komisija) izplatīja paziņojumu, kurā pamato nepieciešamību plašāk ieviest un sekmēt mobilās TV pakalpojumus Eiropas Savienībā, lai veicinātu Komisijas i2010 stratēģijas īstenošanu, Eiropas Savienības ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, kā arī nodrošinātu jaunu pakalpojumu un darba vietu radīšanu.

 

Kas kavē mobilās TV ieviešanu

Mobilā TV ir attiecināma uz audiovizuāla satura pārraidi uz mobilām iekārtām, kas parasti ir mobilie telefoni. Patērētājiem tā ļauj vairāk kustēties un piedāvā jaunus pieejas veidus plašsaziņas līdzekļiem, apvienojot mobilās komunikācijas ar audiovizuālu saturu. Mobilās TV pārraidi var īstenot vairākos veidos un dažādos tīklos, ieskaitot pārraidi uz mobilajiem telefoniem, sauszemes apraidi, pārraidi ar interneta vai satelītu palīdzību.

Paziņojumā norādīts, ka ietekmes novērtējums attiecināms tikai uz mobilās TV pakalpojumu sauszemes apraidi. Komisija to pamato tādējādi, ka pakalpojumu sniegšana, izmantojot mobilos sakarus, ir plaši attīstīta Eiropas Savienībā, kā arī pastāv atbilstīgs likumdošanas ietvars, kas regulē mobilo sakaru pakalpojumu sniegšanu. Turklāt tieši sauszemes apraide nodrošina iespēju sniegt mobilās TV pakalpojumu plašam patērētāju lokam vienlaikus, tādējādi tai ir noteicošā loma pakalpojuma sniegšanā. Paziņojumā norādīts, ka mobilās TV ieviešana un izmantošana Eiropas Savienībā pagaidām nav pietiekama, turklāt ES konkurenti, pārsvarā Amerikas Savienoto Valstu un Āzijas uzņēmēji, sasnieguši ievērojamu progresu šajā jomā.

Patlaban mobilās TV tirgus Eiropas Savienībā atrodas sākotnējās attīstības stadijā. Ar 2007. gadu Itālija, Somija, mazākā mērā Vācija un Lielbritānija nodrošina mobilās TV komerciālu darbību. Komisija uzskata, ka mobilās TV ieviešana tiek kavēta sakarā ar tās darbību regulējošā normatīvā ietvara trūkumu un tehnoloģisko nenoteiktību.

 

Definēti galvenie ieviešanas faktori

Komisija uzskata, ka sakarā ar Eiropas futbola čempionāta un olimpisko spēļu norisi 2008. gadā jāpanāk būtiska mobilās TV pakalpojumu ieviešana ES, sniedzot Eiropas pilsoņiem piekļuvi šiem pakalpojumiem un nodrošinot, ka Eiropas uzņēmēji piedalās šo inovatīvo pakalpojumu piedāvājumā. Komisija 2006. gadā ir konsultējusies ar iesaistītajām pusēm, lai noskaidrotu jautājumu loku, kas saistīti ar mobilās TV ieviešanu. Komisija sekmēja uzņēmēju grupas European Mobile Broadcasting Council (EMBC) nodibināšanu, kas apvienoja galvenos nozares pārstāvjus, ieskaitot ražotājus un operatorus.

EMBC 2007. gada martā publicēja nozares rekomendācijas. Paziņojumā norādīts, ka Komisija regulāri konsultējusies ar dalībvalstīm un definējusi trīs galvenos mobilās TV sekmīgas ieviešanas faktorus:

• tehniskie (standarti/savstarpējā savietojamība);
• normatīvā vide, kas sekmētu investīcijas un inovācijas;
• spektra nodrošinājums mobilās TV pakalpojumiem.

Komisija norāda, ka, ieviešot mobilo TV, būtiski ir vienoties par kopējiem tehniskajiem standartiem, jo tehnoloģisko risinājumu drošība pavērs ceļu investīcijām pakalpojumu attīstīšanai un iekārtu ražošanai.

Patlaban Eiropā nav novērsts risks iekšējā tirgus sadrumstalošanai, jo pastāv vairākas mobilās TV tehnoloģijas atšķirīgām platformām. Vairumā Eiropas valstu tiek izmantots Digital Video Broadcast transmission to Handheld terminals (DVB-H) standarts. Dažos gadījumos tiek izmantots arī Terrestrial Digital Multimedia Broadcasting (T-DMB) standarts. Komisija norāda, ka patlaban DVB-H standarts ir visplašāk lietotais Eiropā un īpaši nozīmīgi ir tas, ka tas ir pilnībā savietojams ar Digital Video Broadcasting — Terrestrial (DVB-T) apraidi. Turklāt tīklu operatoriem jau ir pieredze DVB-T tīklu veidošanā un uzturēšanā.

 

DVB-H standarts būs obligāts

Tādējādi komisija uzskata, ka DVB-H standarts varētu veidot pamatu sekmīgai mobilās TV ieviešanai. Komisija uzskata, ka nepieciešams pievienot DVB-H standartu sarakstam. Tas nozīmētu, ka no dalībvalstīm tiks prasīts, lai tās mudinātu lietot DVB-H standartu mobilās TV pakalpojumu nodrošināšanai. Komisija tāpat mudinās nozari bez kavēšanās atrisināt jautājumus, kas saistīti ar
DVB-H intelektuālā īpašuma tiesībām. 2007. gada 29. novembrī Komisija paziņoja, ka DVB-H tiks pasludināts par obligātu standartu mobilās televīzijas pakalpojumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpmākie soļi, kas tiks sperti jau šī gada beigās un 2008. gada sākumā, būs ieviešanas vadlīniju sagatavošana un DVB-H pievienošana standartu sarakstam. Attiecīgi visām 27 ES valstīm tiek ieteikts šos standartus izmantot un atbalstīt.

Komisijas paziņojumā norādīts, ka būtiska ir arī savstarpējā savietojamība un normatīvā vide, kas sekmētu investīcijas un inovācijas. Komisija norāda, ka dalībvalstu prakse šā jautājuma regulēšanā būtiski atšķiras, kā arī pastāv liela nenoteiktība un dažos gadījumos pat tiesiskais vakuums. Lai gan licenču izsniegšana paliek dalībvalstu ziņā, tomēr nozares pārstāvji vēlas rast skaidrību par izsniegšanas tiesisko ietvaru, it īpaši, ja mobilās TV pakalpojumi tiek nodrošināti citā dalībvalstī. Komisija norāda, ka mobilās TV autorizācijas kārtībai jāatbilst iekšējā tirgus vajadzībām, kā arī jācenšas vienādos apstākļos nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci.

Komisija uzskata, ka mobilā TV ir jauns pakalpojums, tāpēc tai nebūtu jāuzliek tādi pienākumi, kas raksturīgi tradicionālajiem apraides pakalpojumiem. Tādējādi komisija uzaicina dalībvalstis noteikt un likvidēt šķēršļus, kas traucētu mobilās TV ieviešanai. Turklāt dalībvalstīm nav jāliedz mobilajai TV izmantot kopīgu infrastruktūru. Komisija norāda, ka sekmēs informācijas un labākās pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī, ja nepieciešams, nodrošinās vadlīnijas un rekomendācijas.

 

Pieeja radio spektram

Būtisks faktors mobilās TV pakalpojumu nodrošināšanai ir pieeja radio spektram. Nepieciešams, lai dalībvalstis un komisija kopīgi vienotos par spektra politiku, kas atbilstu patērētāju un nozares interesēm. Būtiski ir nekavējoties nodrošināt brīvu pieeju radio spektra resursiem. Nozīmīgs elements ir pāreja uz digitālo TV, kas atbrīvos lielu radio spektra daļu (tā saucamā digitālā dividende). Komisija uzskata, ka koordinēta pieeja Eiropas līmenī šā spektra sadalē ir nozīmīga, lai gūtu maksimālo labumu no pārejas, un radīs iespēju attīstīt jaunus inovatīvus pakalpojumus Eiropas Savienībā.

Komisija norāda, ka iespējams apsvērt arī citu radio spektra joslu izmantošanu, kā arī ievērot pārrobežu intereses un noteikumus. Par vispiemērotāko mobilajiem multimediju pakalpojumiem tiek uzskatīta UHF (470–862 MHz) josla. Tomēr šī spektra lietošanu ierobežo koordinētas pieejas trūkums. Komisija patlaban strādā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka vismaz daļa harmonizētu radiofrekvenču ir pieejamas mobilajai TV. Dažās valstīs lietotā tā sauktā L josla (1452–1492 MHz), kas balstīta uz Digital Audio Broadcasting (turpmāk — DAB) tehnoloģiju, varētu būt risinājums gadījumos, kad nav pieejamas citas spektra joslas.

Komisija uzaicina dalībvalstis sekmēt mobilās TV ieviešanu, ņemot vērā maksimālu savstarpējās savietojamības nodrošināšanu, sagatavot labvēlīgu tiesisko vidi pakalpojumu sniegšanai, kā arī savstarpēji koordinēt labākās pieredzes apmaiņu un pēc iespējas ātrāk nodrošināt mobilajai TV pieejamu radio spektru, ieskaitot UHF joslā, līdzko tā atbrīvosies.

 

Konferenču skatījums

Līdz ar to loģiski, ka mobilajai televīzijai bija veltītas kā LEVIRA konferences otrās dienas diskusijas, kur virkne dalībnieku uzsvēra mobilās televīzijas problemātiskos aspektus. Šī tēma tika apskatīta arī ikgadējā Amsterdamas starptautiskajā teleraidīšanas risinājumu izstādē IBC 2007. Oktobrī notika arī Eiropas Savienības Portugāles prezidentūras (Lisabonā, Portugālē) organizēts augsta līmeņa seminārs par audiovizuālo tiešsaistes saturu (Seminar on Audiovisual Content Online). Tajā liela daļa referātu un diskusiju bija veltīta tieši mobilajai televīzijai.

Visās konferencēs tika atzīts, ka tehniskie risinājumi šobrīd ir pietiekami attīstīti, lai gūtu komerciālus panākumus, taču saturs ir noteicošais. Pakalpojumu sniedzējiem ir jāspēj piedāvāt kvalitatīvas programmas, par kurām klienti būs gatavi maksāt.

Vēl viena problēma, kas kopīga visām Eiropas Savienības valstīm, ir likumdošanas sakārtošana, lai regulētu jauno tehnoloģiju ieviešanu, ekspluatāciju un ierobežoto frekvenču resursu saprātīgu izmantošanu. Komisāre Vivjēna Redinga (Viviane Reding) oktobra vidū uzstājās Eiropas Regulējošo organizāciju seminārā ar runu, kas aizskāra tā saukto digitālo dividendi jeb ieguvumus no pārejas uz digitālo apraidi. Šajā runā, starp citu, tika aizskarti arī Latvijai aktuāli jautājumi: — Šobrīd ir pienācis laiks rīkoties, pieņemt saprātīgus un tālejošus lēmumus, atvēlēt mobilajai televīzijai nepieciešamos frekvenču resursus, darīt visu, lai šie pakalpojumi būtu pieejami un komerciāli veiksmīgi.

Vivjēna Redinga aicināja atcerēties, ka pāreja uz digitālajām tehnoloģijām paver iespēju abpusējiem ieguvumiem — win-win situācijai gan telekomunikāciju biznesa pārstāvjiem, gan mediju — raidorganizāciju biznesam. Mobilās televīzijas gadījumā tā ir jauna trīspusēja biznesa niša gan mobilajiem operatoriem, gan tehniskās infrastruktūras operatoriem, gan mediju satura — programmu — ražotājiem.

 

Somija —
paraugs veiksmīgai pārejai

Atgriežoties pie LEVIRA rīkotās konferences, gribētu atzīmēt kādu Latvijas kontekstā ļoti interesantu prezentāciju. 2007. gada 1. septembrī Somijā tika pilnībā (ar dažiem nenozīmīgiem izņēmumiem) izslēgti analogās TV raidītāji. Somijas pieredze arī Latvijai varētu būt noderīga. Jau vairāk nekā gadu (2006. gada februārī) pirms plānotās pārejas uz digitālo televīziju tika izveidota speciāla darba grupa, kurā iekļāva pārstāvjus no lielākajām organizācijām un ieinteresētajiem komersantiem. Projektu vadīja Transporta un sakaru ministrijas pārstāvis, darba grupā piedalījās arī Swelcom, Digita, MTV3 un YLE nominētie dalībnieki. 2006. gadā notika 35 darba grupas sanāk­smes, līdz 2007. gada septembrim — vēl 25.

Jāpiezīmē, ka ministrija darbu pie pārejas uz digitālo apraidi sāka jau 2003. gada decembrī, kad sāka darbu speciāls atbalsta dienests — DigiTV. Tas bija spējīgs sniegt vispusīgu informāciju iedzīvotājiem — gan izmantojot internetu un elektronisko pastu, gan arī speciāli izveidotu atbalsta dienesta zvanu centru. Gan DigiTV, gan TV2007 galvenais mērķis bija sniegt vispusīgu palīdzību gados vecākiem un attālu rajonu iedzīvotājiem pārejai uz digitālo TV. Lielākā daļa jautājumu skāra tieši dekoderu uzstādīšanu un regulēšanu. Abu minēto dienestu darbību pilnībā finansēja valsts.

Somija ir piemērs labi organizētai un veiksmīgai pārējai uz digitālo televīziju, jo, piemēram, pirmajā nedēļā pēc analogās TV izslēgšanas zvanu centrs saņēma tikai (!) 4000 zvanus. Ņemot vērā, ka pāreja uz digitālo televīziju notika vienlaikus visā valstī, tas ir visnotaļ labs rādītājs.

Pēdējais posms, kas Somijā vēl jāpaveic, — pilnīga pāreja uz ciparu kabeļtelevīzijas izplatīšanu. Tā kā tas ir pietiekoši sarežģīts darbs, Somijas valdība ir atļāvusi komersantiem to veikt līdz 2008. gada februārim, līdz tam nodrošinot sabiedriskās televīzijas programmu pieejamību analogā formātā. Sīkāk par DTV attīstību Somijā un citās Skandināvijas valstīs skat. SP 3/2006, 14.–17. lpp.

Šobrīd divi multipleksi nodrošina digitālās TV pieejamību 99,9 procentiem Somijas iedzīvotāju, un trešais multiplekss ar reģionālajām programmām ir pieejams aptuveni 90 procentiem iedzīvotāju. Atsevišķs multiplekss paredzēts mobilās televīzijas vajadzībām, testa raidījumi DVB-H standartā jau ir aizsākti. DVB-H testi notiek arī Igaunijā, un līdz 2007. gada beigām tos plānots sākt arī Latvijā.

Uldis LAVRINOVIČS

 

*LEVIRA ir vadošais Igaunijas uzņēmums, kas nodarbojas ar televīzijas un radio apraidi, kā arī bezvadu piekļuves un elektronisko sakaru pakalpojumiem.