Kaimiòos, Lietuvas pusç, laika upç
http://www
Informācijas un
komunikāciju tehnoloģiju (IKT) tirgū starp Baltijas valstīm
allaž bijusi veselīga konkurence, kad kaimiņi biznesa
attīstībā min cits citam uz papēžiem. Vēl pirms
dažiem gadiem visbiežāk bija tā, ka Igaunijai
kādā IKT virzienā bija vislabākie rezultāti, otro
vieto ieņēma Latvija, bet bronzas medaļa tika Lietuvai. Tagad
šī kārtība ir pajukusi, jo reizēm pirmajā
vietā izraujas Latvija, reizēm – Lietuva, bet dažos biznesa
virzienos mūsu dienvidu kaimiņi ir aktīvāki un
stabilāki. Taču īstenībā atšķirīgā
nemaz nav tik daudz, tāpēc šoreiz SP interesantāk
šķita vairāk pievērsties kopīgajam, to skaitā
arī Lietuvas operatoru panākumiem mobilajos pakalpojumos, kas
Lietuvā, šķiet, ir tikuši mazliet tālāk laika
straumē nekā Latvijā.
Lietuvas
vizītkarte
Teritorija –
65 300 km2
Iedzīvotāji – 3,404
milj. (2007. gada dati)
Iedzīvotāju
blīvums
– 53 iedz./km2
Iedzīvotāju etniskais sastāvs: lietuvieši – 80,6 %, krievi –
8,7 %, poļi – 7 %, baltkrievi – 1,6 %, citas tautības – 2,1 %
Iekšzemes
kopprodukts uz vienu iedzīvotāju – USD 5 740
(Pasaules bankas dati 2005. g.)
Robežojas ar
Baltkrieviju – 502 km, ar Latviju – 453 km, ar Poliju – 91 km, ar Krieviju (Kaļiņingrada) – 227 km
Lietuvas
universitātes ik gadu sagatavo vairāk nekā 500
IKT speciālistu
IKT nozarē strādā 24 000
darbinieku
Vēsture un…
bizness
Baltu ciltis sāka apmesties
senās Lietuvas teritorijā 7. gs. pirms Kristus. Lietuvas
vārds rakstos gan pirmo reizi parādījās tikai pēc
daudziem gadsimtiem – mūsu ēras 1009. gadā, Kvedlinburgas
hronikā.
Divas pasaulē
pēdējās baltu tautas – latvji un lietuvji – gan ir vienas
cilmes, ar līdzīgu valodu un mentalitāti, taču
lietuvieši gan sendienās, gan arī tagad bijuši
temperamentīgāki, karstasinīgāki, neiecietīgāki
pret svešu varu. Šīs mūsu brāļu tautai tik raksturīgās
īpašības acīmredzot meklējamas Lietuvas vēsturē,
kura savā ziņā lietuviešiem bijusi
labvēlīgāka, jo viņi paši raduši
pārvaldīt savu zemi (pietiek atcerēties tikai kunigaiša
Mindauga 13. gadsimta vidū saliedēto un vēlāk Gedimina un
Vitauta gudri pārvaldīto, spēcīgo Lietuvas valsti, kura
lielāko varenību sasniedza savienībā ar Poliju t. s.
Rečpospoļitas laikos).
Tieši Vitauts kopā ar
brālēnu Jagailu 1410. gadā vadīja karaspēku
cīņā pret Teitoņu ordeni un guva pārliecinošu
uzvaru. Daudzi lietuvieši vēl šobaltdien lepojas ar savu slaveno
tautiešu uzvaru, un tā nekādā ziņā nav
nejaušība, ka Lietuvas slavenākā basketbola komanda
nosaukta vietas vārdā, kur notika šī vēsturiskā
kauja – Žalgiris (pazīstama arī kā Grīnvaldes kauja). Taču
neaizmirsīsim, ka vēl krietni pirms tam, 1236. gadā, lietuvieši
kopā ar zemgaļiem sakāva Zobenbrāļu ordeni Saules
kaujā. Tā kā baltu tautu sentēvi nebija vis nekādi
nīkuļi, un, šķiet, šo mantojumu esam
saglabājuši arī tagad, tikai cīņas mērķi –
gluži citi.
Tomēr, lai arī cik
neatbilstoši lietuvju kareivīgajam garam tas pirmajā
brīdī šķiet, viņi nebūt necīnās ar svešām
varām biznesa frontē. Gluži otrādi – viņi
labprāt piekrīt nokļūt zem kāda ārvalstu
uzņēmuma cepures, ja vien tam ir pietiekami pazīstams vārds
un krietni biezs investīciju portfelis. Teikto pavisam droši var
attiecināt arī uz Lietuvas lielākajiem elektronisko sakaru
uzņēmumiem.
Lietuvas IKT tirgus
Lietuvā ir lielākā
Baltijas valsts ar pozitīvu ekonomikas attīstību. Iešzemes
kopprodukta pieaugums Lietuvā ir lielāks nekā
Ziemeļvalstīs, lai gan ienākumi uz katru valsts
iedzīvotāju šeit ir krietni zemāki. Īpaši
dinamisks ir mobilo sakaru tirgus, kur Lietuvai ir vieni no labākajiem
rādītājiem Eiropas Savienībā.
Lietuvas elektronisko sakaru
tirgu regulē Telekomunikāciju regulatora institūcija.
Saskaņā ar Lietuvas regulatora datiem 2003. gadā
uzņēmējdarbību fiksēto balss pakalpojumu nozarē
pieteica 34 komersanti, bet reāli sāka darbu tikai 17.
Lielākā daļa uzņēmumu joprojām nomā
līnijas no Lietuvos Telekomas (TEO) vai izmanto IP pakešu
komutācijas tehnoloģiju. Interneta piekļuves pakalpojumi
Lietuvā netiek regulēti, bet zināms, ka tur ir vairāk
nekā 60 uzņēmumu, kas sniedz šādus pakalpojumus.
Svarīgi, ka pērn pirmo
reizi kopš 2001. gada Lietuvā par 0,8 % (par 6 380)
palielinājās arī publiskā tīkla fiksēto
līniju skaits, 2006. gada 31. decembrī sasniedzot pavisam
792 360 līniju. Lai gan lielākā daļa līniju joprojām
pieder bijušajam monopolistam Lietuvos Telekomas, tomēr šī
augšupeja notikusi galvenokārt, pateicoties 52 fiksēto sakaru
tirgus jaunpienācēju aktivitātei. Pavisam šiem
alternatīvajiem operatoriem ir 52 900 klientu (to skaitā VoIP
lietotāji) un 9 840 līniju. 2006. gada nogalē IP
telefonijas pakalpojumus izmantoja aptuveni 22 000 abonentu, kuru skaits
pērn dubultojies. Telekomunikāciju tirgus kopējie
ieņēmumi 2006. gada IV ceturksnī palielinājās par 1,3
% salīdzinājumā ar 2005. gada nogali. Investīcijas
elektronisko sakaru tīklu infrastruktūrā 2006. gada nogalē
palielinājās par 60,4 % un sasniedza 124,35 miljonus litu.
Lietuvas
IKT nozares uzņēmumi pārsvarā ir privātstruktūras.
2004. gadā nozari pārstāvēja aptuveni 1000 IT
uzņēmumu, daudzi no kuriem sākotnēji tika dibināti
kā valsts un universitātes skaitļošanas centri, kas
īpaši sekmīgi attīstījās laikā no 1980.
līdz 1990. gadam. Šobrīd uz to bāzes izveidojušies
daudzi nelieli uzņēmumi ar 2-20 programmētājiem. Tikai
dažos IT uzņēmumos ir vairāk nekā 100 darbinieku.
Šobrīd
Lietuvā ir mazliet vairāk nekā 200 fiksētā,
mobilā tīkla un interneta pakalpojumu sniedzēju. Salīdzinājumā
ar iepriekšējiem gadiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju
produktu cenas ir palielinājušās par 7,6 %. Elektronisko sakaru
pakalpojumu cenas turpina pazemināties, un tarifi ir vieni no
zemākajiem Eiropā. Turklāt Lietuvā mobilo telefonu
blīvums ir viens no augstākajiem pasaulē.
Saskaņā
ar neseno IDC Economic Impact Study pētījumu
Lietuvas IT izdevumi 2007. gadā ir 1,6 % no iekšzemes kopprodukta
(pasaulē vidēji – 2,5 %), bet Lietuvas IT nozarē
nodarbināto skaits – 24 000, no tiem – ar Microsoft programmatūru
strādā 14 000 jeb 58 %.
Lietuvas IKT tirgu raksturo
samērā strauja fiksētā tīkla līniju
samazināšanās un piesātināts mobilais tirgus ar trim
mobilā tīkla operatoriem un vairākiem virtuālajiem
mobilajiem operatoriem. Ievērojami pieaudzis to interneta lietotāju
skaits, kuri piekļūst globālajam tīmeklim ar mobilā
tālruņa starpniecību. Protams, aizvien vairāk ir arī
platjoslas datu pārraides lietotāju, kur joprojām dominē
ADSL tehnoloģija.
Platjoslas
pakalpojumi
Lietuvas
operatori ir ātri un veiksmīgi reaģējuši uz platjoslas
datu pārraides pieprasījuma palielināšanos. Liela
uzmanība jau kopš 2006. gada pievērsta lauku reģionu
nodrošināšanai ar platjoslas piekļuves tīkliem,
ieviešot šim mērķim paredzētu ES finansētu
programmu RAIN (Rural Area Broadband Interconnection to Network).
Tā paredz, ka lauku reģioni tiks savstarpēji savienoti ar 3 000 km garu optiskās šķiedras kabeli, apvienojot kopējā platjoslas
tīklā 410 pašvaldību teritorijas. Starptautiskā telekomunikāciju
savienība (ITU) ierakstījusi šo projektu Pasaules
informācijas sabiedrības samita Zelta grāmatas lielāko
globālo informācijas sabiedrības projektu sarakstā.
Kā liecina
Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) dati, 2006.
gada septembrī Lietuvā bija 1 221 700 interneta lietotāju,
kas ir 35,9 % no visiem valsts iedzīvotājiem (jaunākie www.world-gazeteer.com aprēķini
liecina, ka Lietuvā 2007. gadā ir 3 403 871
iedzīvotājs). Zīmīgi, ka iedzīvotāju skaits
Lietuvā pakāpeniski samazinās (2000. gadā – 3,495 milj.,
2004. – 3,431 milj., 2006. – 3,404 milj.), turpretī interneta
lietotāju ne tikai kļūst vairāk, bet to skaits arī
palielinās straujāk (2000. gadā – 225 000 lietotāju,
2004. – 695 700, 2006. – 1 221 700, kas attiecīgi ir 15,5
%, 20,3 % un 35,9 % no visu iedzīvotāju – nevis tikai no ekonomiski
aktīvo – kopskaita).
TeliaSonera piedāvā
platjoslas piekļuvi ar ADSL tehnoloģijas palīdzību, un jaunos
dzīvojamos rajonos aizvien biežāk tiek izmantoti arī
optisko kabeļu risinājumi. 2006. gadā TeliaSonera Lietuvas
uzņēmuma TEO platjoslas klientu skaits palielinājās par
76 000 jeb 72 %. Vienlaikus Somijā Sonera sāka
piedāvāt platjoslas tīklu, kas nodrošina datu
pārraides ātrumu līdz 100 Mbit/s, kas ir pats jaudīgākais
piedāvājums Somijas privātajiem klientiem. Tomēr
kopumā platjoslas pieslēgums TeliaSonera uzņēmumu
mājas lietotājiem vēl nav pietiekami izplatīts:
visvairāk platjoslas pieslēgumu lieto Dānijā (60 %), bet
vismazāk – Lietuvā (11 %).
Bijušais monopolists
saglabā cīņassparu
Lietuvos Telekomas (LT), tagad
TEO LT, savulaik bija valsts fiksēto tīklu un pakalpojumu monopolists.
LT 1992. gada 6. februārī ir reģistrēts kā valstij
piederošs uzņēmums, bet 1998. gada jūnijā tas
privatizēts, tikai atšķirībā no Lattelecom situācijas
Lietuvā TeliaSonera ieguva 60 % uzņēmuma daļu par
510 miljoniem USD. 2006. gada aprīlī Lietuvos Telekomas tika
pārdēvēts par TEO LT, kas vienlaikus ir arī
uzņēmuma jaunais zīmols. Darbības galvenie virzieni
šobrīd ir šādi: fiksētā tīkla balss
pakalpojumi (ar kopēju zīmolu Vox), internets (zīmols – Zebra),
digitālā TV (Gala) un datu pārraides pakalpojumi.
Pakalpojumi biznesa klientiem apvienoti kopējā zīmolā TEO
Business.
TEO LT joprojām ieņem
dominējošo pozīciju balss (99 %), platjoslas datu pārraides
un interneta pakalpojumu (49 %) tirgū. Uzņēmuma tirgus daļu
pavisam nedaudz mazinājuši alternatīvie fiksētā
tīkla operatori, no kuriem desmit sāka darbību 2006. gadā.
Mobilais tirgus
Eiropas Komisijas 12. ieviešanas
ziņojumā teikts, ka Lietuvas mobilo tālruņu blīvums 2006.
gadā bija trešais lielākais (133 %) starp visām ES
valstīm, tūdaļ aiz Luksemburgas (171 %) un Itālijas (134
%). Te gan jāpiebilst, ka ES vidējais mobilo tālruņu
(lietotāju) blīvuma rādītājs jau pārsniedz 100 %
robežu, un tas ir 103 %. 2006. gada nogalē ES bija 478,4 miljoni
mobilo tālruņu lietotāju. Tomēr kopumā mobilais tirgus
turpina palielināties lēnāk nekā 2005. gadā, kas
norāda uz šī tirgus segmenta briedumu.
2006. gadā Lietuvas mobilo komunikāciju tirgus pieauga
par 52 %. Pērnā gada februārī Lietuvas
telekomunikāciju regulators izsniedza 3G licences trim
dominējošajiem mobilajiem operatoriem Omnitel, Bite un
Tele2.
Omnitel
Omnitel ir
lielākais mobilais operators Baltijas valstīs. Uzņēmums
piedāvā plašu mobilo pakalpojumu klāstu, kā arī
daudz pievienotās vērtības pakalpojumu. Omnitel ir
lielākais tīkla pārklājums, un tas ir mobilā tirgus
līderis Lietuvā. 2005. gadā Omnitel kļuva par
prestižās balvas Gada inovators (Innovator of the Year)
īpašnieku.
Omnitel, kura mobilā
tirgus daļa Lietuvā 2006. gada II ceturksnī bija aptuveni 56 %,
sāka piedāvāt 3G pakalpojumus 2006. gada vasarā,
sākumā astoņās pilsētās. Pērnā gada
sākumā Omnitel parakstīja līgumus ar TeliaSonera
un Boeing, lai nodrošinātu klientiem bezvadu mobilā
interneta piekļuvi caur Skandināviju un tālo avioreisu
laikā Boeing lidmašīnās. TeliaSonera nodrošina
Omni Connect mobilā interneta lietotājiem piekļuvi
tās Home Run Wi-Fi tīklam Skandināvijā.
Minētais līgums paplašina arī Home Run partneru loku, kuri darbojās 23 000 pieslēguma punktos 14 valstīs.
Pēc līguma noslēgšanas Omni Connect lietotājiem
ir piekļuve vairāk nekā 25 000 pieslēguma punktu 17
valstīs.
Lai stiprinātu pozīcijas
zemo cenu sektorā, Omnitel ir izveidojis zīmolu Ezys,
kas piedāvā mobilos pamatpakalpojumus par pievilcīgām
cenām.
Omnitel
šovasar nopircis uzņēmumu UAB Mikrovisatos
prekyba,
kura galvenais pienākums ir pārraudzīt Omnitel līdzšinējos
un nākamos salonus. Tādējādi Omnitel iecerējis
panākt ciešāku kontaktu ar klientiem un vēl vairāk paplašināt
salonu tīklu visā Lietuvā, kā arī izveidot to vienotus
standartus, lai jebkurš Omnitel salons gan mazā lauku
pilsētiņā, gan lielpilsētā būtu līdzīgi
iekārtots, mājīgs un kontaktus rosinošs. Līdz gada
beigām Lietuvā jau darbosies 38 Omnitel saloni un 102 mazie
centri Omnitel mini, kā arī vairāk nekā 150 Omni
Connect partneru tirdzniecības vietu.
Vai zināt, kas ir moblogs?
Tā ir mobilā dienasgrāmata telefonā, kuru ikviens veido, kā vēlas. Tajā var
brīvi izteikt domas, tikko dzirdami vai ļoti skaļi paust savu
viedokli, salikt skaistus, smieklīgus vai šokējošus
fotoattēlus, sagaidīt citu cilvēku komentārus un
pašiem komentēt citu moblogus. Moblogiem piekļūt var
ļoti viegli – atverot mobilajā telefonā interneta portāla Omni
SurfPort adresi wap.sp.lt. Tie, kuri vēl šaubās, vai
sākt rakstīt moblogu, var smelties iedvesmu citu
rakstītajā, palasot kādu no aptuveni 30 000 moblogu, kas
radušies tikai šī gada laikā.
Bite Lietuva
Bite ieviesa uz
HSDPA tehnoloģijas bāzētu datu pārraidi 2006. gada
jūnijā. Izmantots Ericsson tehnoloģiskais
risinājums, kas ļauj sasniegt datu pārraides ātrumu
līdz 3,6 Mbit/s. Ericsson HSDPA tehnoloģija ļauj
lietotājiem lejupielādēt datus astoņreiz ātrāk nekā
ar parasto 3G savienojumu, izmantojot PC kartes, un līdz 40 reizēm
ātrāk nekā ar GPS/GPRS.
2007. gada III ceturksnī Bite
Group ieņēmumi bija 55,8 miljoni eiro, kas ir par 18,7 %
vairāk nekā 2006. gadā. 2007. gada III ceturksnī Bite
Lietuva ieņēmumi palielinājās par 15,7 %
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 54,0
milj. eiro. Bite Group direktors Kenets Kempbels uzskata, ka šis
ieņēmumu pieaugums panākts galvenokārt sakarā ar
jauniem pakalpojumiem un piedāvājumiem, kas paredzēti biznesa
klientiem.
Tele2
2006. gada jūlijā arī
Tele2 sāka būvēt 3G tīklu, vienojoties par tehnoloģijas
izstrādi ar Siemens. Papildus 3G radiotehnoloģijai Siemens papildina
arī līniju/ķēdes un pakešu komutācijas tīkla
elementus, lai nodrošinātu platjoslas datu pakalpojumus,
piemēram, mūzikas vai video lejupielādi mobilajos
tālruņos.
2006. gada nogalē abonentu
skaits, kas izmantoja datu pārraides pakalpojumus (GPRS, EDGE, UMTS), bija
1153,5 tūkstoši, t. i., 24,5 % no visiem aktīvajiem mobilajiem
lietotājiem/abonentiem (šo lietotāju pieaugums gada laikā
bija 44,3 %).
Interesanti IKT
nozares jaunumi
Sācis
darboties mobilais e-paraksts
Kopš šīgada 19.
oktobra Lietuvā jau pieejams mobilais elektroniskais paraksts. Vēl
pirms gada Lietuvas valdība kopā ar vadošajiem nozares
uzņēmumiem un asociāciju Logs uz nākotni izstrādāja
elektroniskā paraksta ieviešanas programmu, un tagad jau varam
redzēt pirmos darba augļus. Radīta iespēja lietot ne tikai
droša elektroniskā paraksta pamatversiju (ar datora un interneta
palīdzību), bet arī mobilo e-parakstu, kurš ir
ērtāk un vieglāk lietojams (nav vajadzīgas nekādas
palīgierīces, jo personas privāto elektronisko parakstu
ģenerē īpaši šai funkcijai paredzēta SIM karte),
turklāt, ņemot vērā mobilo tālruņu izplatību
un to īpašo popularitāti Lietuvā, tas varētu
ieviesties ātrāk un masveidīgāk nekā tradicionālais
e-paraksts. Paredzams, ka mobilo e-parakstu lietos ne vien
uzņēmumi, bet arī privātpersonas. Mobilā e-paraksta
iniciators ir Lietuvas mobilais operators Omnitel.
Šobrīd mobilo e-parakstu
var izmantot tikai Omnitel lietotāji, pieslēdzoties pie Hansabankas
internetbankas sistēmas. Hansabanka ir pirmā, kas
spējusi nodrošināt mobilā e-paraksta izmantošanas
iespēju, jo tai ir daudz aktīvu internetbankas lietotāju
visās trijās Baltijas valstīs. Līdzīgs mobilā
paraksta pakalpojums virpirms sāka darboties Igaunijā, drīzumā
to plānots ieviest arī Latvijā - sadarbībā ar Hansabanku
un LMT.
Datori ar
lietuviešu klaviatūru
Oktobra beigās tika
izlaisti pirmie Aideta un ORDI alianses ražotie portatīvie datori
ar klaviatūru lietuviešu valodā. Šāda
nepieciešamība radusies, lai jaunā, elektroniskā laikmeta
paaudze, kura jau tagad lielu daļu mācību darbu izpilda
datorā, neaizmirstu pareizi rakstīt lietuviski, lietojot,
piemēram, tādas specifiskas rakstuzīmes kā ã, å,
ė, ę, ą, ů un citas. Ar lietuviešu klaviatūru
aprīkoti 12 un 15,4 collu portatīvie datori, tie varētu
īpaši patikt jauniešiem, kuri ir iecienījuši
oriģinālu dizainu – tie arī no ārpuses ir stilīgi,
balti un iedvesmojoši. 2008. gadā Aideta ražotne
plāno izlaist līdz 20 000 šādu portatīvo datoru.
Novembra sākumā Innovation
Computer Group laidusi klajā jaunu, Lietuvā ražotu datoru
sēriju ar piecu gadu garantiju. Tas ir ilgākais garantijas laiks
Lietuvā komplektētiem datoriem, kas noteikti liecina par
augstāku kvalitātes pakāpi. Pirms nokļūšanas pie
lietotāja jaunie Cameo sērijas galddatori tiek
pārbaudīti īpašā trīspakāpju
testēšanas ciklā, samazinot brāķa
iespējamību līdz minimumam – 0,05 %. Cameo datoros tiek
izmantotas pazīstamu ražotāju - Intel,
Segate, Asus, Patriot – detaļas, kas
arī ļauj lietuviešiem būt pārliecinātiem par
jaunās sērijas augsto kvalitāti.
Pirmās
Lietuvas robotu cīņas
27. oktobrī, izstādes Infobalt
2007 pēdējā dienā. Lietuvas elektronikas fani
sarīkoja pirmās robotu kaujas mini sumo disciplīnā.
Par šīm sacensībam bija liela izstādes
apmeklētāju interese, ne jau velti pirmajā izstādes
dienā pie robotu autoriem iegriezās un tos par nākotnes
plāniem iztaujāja Lietuvas Ministru prezidents Ģedimins Kirkils.
Robotu konstruktoru kluba
pārstāvis Vitālijs Rodnovs skaidroja, ka mini sumo robotiņus
nav grūti izgatavot, tas būtu pa spēkam arī vecāko
klašu skolēniem.
TeliaSonera
stratēģiskie virzieni – vērts padomāt
IKT nozarē strādājošie
visai labi zina gan TeliaSonera lomu Ziemeļvalstu un Baltijas
tirgū, gan tās ambīcijas un tiekšanos pēc vēl
lielākas varas un ietekmes sfērām, gan arī biznesa
stratēģiju, no kuras var arī šo to pamācīties.
Tas nu ir skaidrs, ka visu triju Baltijas valstu lielākie
telekomunikāciju operatori noteikti vēl kādu laiku būs zem TeliaSonera
tupeles, cita lieta – cik šī tupele smaga un sajūtama,
kādas būs to neizbēgamo pārmaiņu sekas, kuras
nesīs šaha figūru pārbīde uz Latvijas
uzņēmumu Lattelecom un LMT privatizācijas šaha
galdiņa. Bet pagaidām varbūt ir vērts papētīt,
kas notiek Lietuvas uzņēmumos, kuros TeliaSonera jau no
paša sākuma ir dominējošā loma – Omnitel un TEO
LT (60 % daļu, bijušais Lietuvos Telekomas).
SurfPort –
durvis uz mobilajiem pakalpojumiem
Viens no
veiksmīgiem rīkiem, kas kļuvis par pamatu plaša mobilo
pakalpojumu spektra attīstībai un aizvien jauniem
piedāvājumiem, ir īpašs TeliaSonera mobilo
pakalpojumu portāls SurfPort. Lietotāji to labprāt
izmanto, un to pierāda arī strauji pieaugošais mobilās datu
plūsmas apjoms kopš portāla atvēršanas. Igaunijā
un Lietuvā SurfPort darbojas kopš 2006. gada. Viens no
populārākajiem SurfPort pakalpojumiem ir ērtais un viegli
lietojamais Connect, kurš pērn ieguva balvu Gold Mobile kā
labākais 3G datu risinājums gadskārtējā Mobile Gala
pasākumā Stokholmā.
SurfPort mobilo
portālu ik mēnesi apmeklē vairāk nekā miljons
lietotāju, un lielākā daļa no tiem ir no
Ziemeļvalstīm un Baltijas. SurfPort dod mobilajiem
lietotājiem ātru piekļuvi visdažādākajiem satura
pakalpojumiem, to skaitā pieejama daudzveidīga informācija,
ziņas, izklaide, kā arī tādas funkcijas kā e-pasts un
čatošana. Klienti var skatīties arī mobilo televīziju
un klausīties radio mobilajā telefonā. Turklāt šis
pakalpojumu klāsts pastāvīgi tiek papildināts.
Piemēram, mobilais operators Omnitel piedāvā bankas
transakcijas no mobilā tālruņa ar Omni SurfPort starpniecību.
Īpašs lietotāju pieprasījums ir pēc mūzikas lejupielādes
pakalpojumiem, tādēļ TeliaSonera un tās partneri ir
ieviesuši vairākus jaunus mūzikas pakalpojumus. Piemēram,
Zviedrijā portālā SurfPort sākts piedāvāt Telia
Schlager un Grammisbutiken.
Lūk, vēl daži interesanti Omni SurfPort piedāvātie
pakalpojumi, kurus Lietuvā piedāvā Omnitel.
- SEB telefons (iespēja pārbaudīt konta atlikumu,
vietējie naudas pārvedumi, naudas pārskaitījumi no
viena konta uz citu tā paša lietotāja kontu,
rēķinu apmaksa, valūtas maiņa u. c.). Šo
pakalpojumu var izmantot visi Omnitel un Omnitel Extra klienti.
- Nekustamā īpašuma portāls aruodas.lt. Tā ir
tieši mobilajiem telefoniem paredzēta populārā
nekustamā īpašuma portāla www.aruodas.lt/
versija. Portālā apkopota informācija par māju,
dzīvokļu, dārzu un citu nekustamo īpašumu
pirkšanu, pārdošanu un nomu – vairāk nekā
20 000 informācijas vienību. Katru dienu portāla
sākumlapā atrodami arī aizvien jauni karstie piedāvājumi.
- Sapņotājs jeb Sapņu tulks (Sapnininkas).
Izmantojot šo pakalpojumu portālā Omni SurfPort, iespējams
aplūkot vairāk nekā 4 000 sapņu nozīmju,
tādēļ turpmāk visus sapņus būs viegli
saprast.
- Interneta pārlūks Opera mini. Tas ir visā
pasaulē populārs un plaši izplatīts interneta pārlūks,
kas ļauj mobilā tālruņa lietotājiem ērti piekļūt
tīmeklim un izvēlēties vajadzīgo web lapu no
saraksta, kas parādās uz telefona ekrāna.
- Viens no Omni SurfPort jaunumiem ir mobilo
ceļotāju lapa Zofttravel, kur iespējams
ērti rezervēt viesnīcas numuru. Šajā tīmekļvietnē
atrodama informācija par 60 000 pasaules viesnīcu.
Rezervējot nmuru, jānorāda ierašanās laiks,
cilvēku skaits, kāda tipa numuru vēlaties. Bet, ja
ceļojuma plāni pēkšņi mainās, tikpat
ērti varat arī atteikties no rezervērā numura vai
pārcelt ierašanās laiku. Rezervāciju apstiprinās
uz jūsu mobilo telefinu atsūtīta īsziņa.
- Videoziņas
mobilajā tālrunī – 100 sekundes.
Vasarā Omni SurfPort sāka piedāvāt jaunu
pakalpojumu – Lietuvas mobilās videoziņas, kuras iespējams
pārsūtīt uz mobilo tālruni. 100 sekundes – tas ir
laiks, kuru var izmantot videoziņu (gan Lietuvas, gan ārzemju)
pārraidei telefonā, to skaitā var būt arī sporta
un laika ziņas. Pirmā videoziņu pārraide
paredzēta plkst. 5.00 no rīta (aktuālāko dienas
notikumu pieteikums), dienas vidū būs plašāka informācija par kādu aktuālāku notikumu. Šis ļoti
koncentrētais ziņu izlaidums ļauj ātri uztvert
svarīgāko, lieki netērējot laiku. Šis pakalpojums
ietilpst vairākās Omnitel piedāvājumu
paketēs, piemēram, SurfPort Pro (12 Lt/mēn.) vai Connect
Start (29 Lt/mēn.).
Mājas sarunas – bez maksas
TeliaSonera piedāvā
arī īpašus pakalpojumus vienas mājas iemītniekiem, lai
viņi varētu sazināties, piemēram, atrodoties katrs
citā ēkas galā. Tas ir pakalpojums Home Free, kas
mājas iekšpusē ir bez maksas. Klientu interese par šo
pakalpojumu pārsniedza visas operatoru cerības. Šādas
bezmaksas sarunas ir iespējamas, izmantojot tehnoloģiju, kuras
pamatā ir t. s. nelicencētās mobilās piekļuves (UMA)
frekvences. Mobilie tālruņi ēkas iekšpusē darbojas uz Wi-Fi
bezvadu piekļuves tīkla bāzes. TeliaSonera bija
pirmā pasaulē, kas izmantoja šādu tehnoloģisko
risinājumu mobilajiem sakariem. Patlaban šis pakalpojums ir ieviests TeliaSonera
Dānijas uzņēmumā, un no tā panākumiem
būs atkarīgs, kad to ieviesīs citu valstu tirgos.
Igaunijā Elion šogad testē VoIP risinājumu,
kas būtu neatkarīgs no piekļuves tīkla un piemērots
privātajiem lietotājiem, jo VoIP piedāvājums
privātpersonām tur ir ierobežots. Tāpēc TeliaSonera
plāno ieviest šos pakalpojumus plašākā
mērogā, tiklīdz tirgus būs tam gatavs un biznesa
modeļi - pārbaudīti.
Papildu drošības pakalpojumi
Izrādās, ka TeliaSonera gatava vismaz ar vienu
kāju iekāpt arī interneta drošības rīku
dārziņā, un tas nemaz nav slikti. Protams, vispirms uz
šādu soli mudina fakts, ka drošības risinājumiem
internetā allaž būs liela nozīme, bet svarīgi, kā
to komerciāli izdevīgi piedāvāt un turklāt vēl
skaisti iesaiņot. Tāpēc TeliaSonera stratēģijas
būtība ir iekļaut tādas svarīgas drošības
funkcijas kā ugunsmūris un antivīrusu programmas platjoslas
interneta paketē.
Izrādās, arī tāds var izskatīties tripple-play
piedāvājums. Un kāpēc gan ne!? Telia Zviedrijā
šogad jau ieviesusi šādu piedāvājumu kopā ar
digitālas informācijas (arī attēlu) drošu
glabāšanu. Datu glabātavas kapacitāte ir 50 MB
privātpersonām un 100 MB - biznesa klientiem (katram darbiniekam).
Līdzīgu risinājumu privātajiem klientiem un nelieliem
uzņēmumiem piedāvā arī Sonera Somijā.
Šajā piedāvājuma paketē vēl ietilpst Sonera Internet
Assistant, programmatūra,
kas ļauj klientam vieli identificēt un atrisināt platjoslas
savienojuma problēmas.
2007.
gadā TeliaSonera ir īpaši nostiprinājusi
vadošās pozīcijas bezvadu platjoslas piekļuvē
Ziemeļvalstu reģionā. Pēc Dānijas WLAN kompānijas
YesIHotspot iegādes TeliaSonera tagad var
piedāvāt bezvadu platjoslas piekļuvi ar HomeRun starpniecību arī Dānijā.
Līdz ar to šis pakalpojums tagad pieejams visās
Ziemeļvalstīs un Lietuvā. TeliaSonera
piedāvā HomeRun pakalpojumus vairāk nekā
1 000 vietās Ziemeļvalstīs un vairāk nekā
25 000 vietās ar viesabonēšanas līgumu
starpniecību.
Vide inovatīviem pētījumiem
Lai ātrāk izstrādātu jaunos pakalpojumus, TeliaSonera
2006. gadā ir nodibinājusi arēnu jauno pētījumu
testēšanai un novērtēšanai - Innovation World. Galvenie
pētījumu virzieni – bezvadu komunikācija no ierīces uz
ierīci, pakalpojumi mājai un ģimenei, jauni satura pakalpojumi
un klientu galiekārtas, no kurām ar radīt jaunus pakalpojumus,
piedāvājot tos arī citiem. Strauji tuvojas arī brīdis,
kad vairāk uzmanības tiks pievērsts digitālajai mājai,
kur visa informācija tiek glabāta elektroniski un tai var
piekļūt no jebkuras galiekārtas, kas atrodas mājās:
TV, dators vai tālrunis.
Lai padarītu šos jaunumus lietotājiem vēl
ērtākus, TeliaSonera testē Mājas menedžeri –
elektronisko palīgu, kurš palīdzētu visiem ģimenes
locekļiem radīt, sinhronizēt un kopīgi lietot
informāciju, neatkarīgi no tā, vai viņi ir mājās
vai ne. Bezvadu komunikācijai no ierīces uz ierīci (tas
ir virziens ar lielu attīstības potenciālu nākotnē) TeliaSonera, sadarbojoties ar partneriem, ir radījusi
risinājumus, kuru pamatā ir starptautiskais RFID (Radio Frequency IDentification) standarts.
Somijā Sonera sadarbībā ar TietoEnator un Nokia radījusi sistēmu, kur mobilais tālrunis tiek
izmantots, lai samaksātu par braukšanu sabiedriskajā transportā.
Tas notiek ļoti vienkārši: tālruni tur tieši
pretī datu lasītājam un par biļeti tiek samaksāts ar
mobilo tālruni. Sonera kopā ar Skanska ir
izstrādājusi risinājumu, kas ļauj sekot pienākošajām
būvmateriālu kravām, un tas ļauj projektu
vadītājiem pilnībā kontrolēt materiālu
piegādi būvlaukumiem.
Protams, tas, vai visi šie jaunie pakalpojumi nonāks
līdz Lietuvas un Latvijas TeliaSonera uzņēmumiem,
atkarīgs gan no vietējā tirgus iespējām, gan no skaļā
Lattelecom privatizācijas procesa rezultātiem.
Gunta
KĻAVIŅA
Resursi
internetā:
http://ec.europa.eu/invest-in-research/action/2006_ahogroup_en.htm
http://www.internetworldstats.com/eu/lt.htm
http://www.scholze-simmel.at/starbus/r_d_ws1/lithuania.pdf
http://www.zebra.lt/naujienos/technologijos/106167
http://www.biz-lib.com/products/ZEB67978.html
http://www.teliasonera.com/articlewide/0,2859,l-en_h-16273,00.html
www.vtv.lt
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) tirgū starp Baltijas valstīm allaž bijusi veselīga konkurence, kad kaimiņi biznesa attīstībā min cits citam uz papēžiem. Vēl pirms dažiem gadiem visbiežāk bija tā, ka Igaunijai kādā IKT virzienā bija vislabākie rezultāti, otro vieto ieņēma Latvija, bet bronzas medaļa tika Lietuvai. Tagad šī kārtība ir pajukusi, jo reizēm pirmajā vietā izraujas Latvija, reizēm – Lietuva, bet dažos biznesa virzienos mūsu dienvidu kaimiņi ir aktīvāki un stabilāki. Taču īstenībā atšķirīgā nemaz nav tik daudz, tāpēc šoreiz SP interesantāk šķita vairāk pievērsties kopīgajam, to skaitā arī Lietuvas operatoru panākumiem mobilajos pakalpojumos, kas Lietuvā, šķiet, ir tikuši mazliet tālāk laika straumē nekā Latvijā.
Lietuvas vizītkarte
Teritorija – 65 300 km2
Iedzīvotāji – 3,404 milj. (2007. gada dati)
Iedzīvotāju blīvums – 53 iedz./km2
Iedzīvotāju etniskais sastāvs: lietuvieši – 80,6 %, krievi – 8,7 %, poļi – 7 %, baltkrievi – 1,6 %, citas tautības – 2,1 %
Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju – USD 5 740 (Pasaules bankas dati 2005. g.)
Robežojas ar Baltkrieviju – 502 km, ar Latviju – 453 km, ar Poliju – 91 km, ar Krieviju (Kaļiņingrada) – 227 km
Lietuvas universitātes ik gadu sagatavo vairāk nekā 500 IKT speciālistu
IKT nozarē strādā 24 000 darbinieku
Vēsture un… bizness
Baltu ciltis sāka apmesties senās Lietuvas teritorijā 7. gs. pirms Kristus. Lietuvas vārds rakstos gan pirmo reizi parādījās tikai pēc daudziem gadsimtiem – mūsu ēras 1009. gadā, Kvedlinburgas hronikā.
Divas pasaulē pēdējās baltu tautas – latvji un lietuvji – gan ir vienas cilmes, ar līdzīgu valodu un mentalitāti, taču lietuvieši gan sendienās, gan arī tagad bijuši temperamentīgāki, karstasinīgāki, neiecietīgāki pret svešu varu. Šīs mūsu brāļu tautai tik raksturīgās īpašības acīmredzot meklējamas Lietuvas vēsturē, kura savā ziņā lietuviešiem bijusi labvēlīgāka, jo viņi paši raduši pārvaldīt savu zemi (pietiek atcerēties tikai kunigaiša Mindauga 13. gadsimta vidū saliedēto un vēlāk Gedimina un Vitauta gudri pārvaldīto, spēcīgo Lietuvas valsti, kura lielāko varenību sasniedza savienībā ar Poliju t. s. Rečpospoļitas laikos).
Tieši Vitauts kopā ar brālēnu Jagailu 1410. gadā vadīja karaspēku cīņā pret Teitoņu ordeni un guva pārliecinošu uzvaru. Daudzi lietuvieši vēl šobaltdien lepojas ar savu slaveno tautiešu uzvaru, un tā nekādā ziņā nav nejaušība, ka Lietuvas slavenākā basketbola komanda nosaukta vietas vārdā, kur notika šī vēsturiskā kauja – Žalgiris (pazīstama arī kā Grīnvaldes kauja). Taču neaizmirsīsim, ka vēl krietni pirms tam, 1236. gadā, lietuvieši kopā ar zemgaļiem sakāva Zobenbrāļu ordeni Saules kaujā. Tā kā baltu tautu sentēvi nebija vis nekādi nīkuļi, un, šķiet, šo mantojumu esam saglabājuši arī tagad, tikai cīņas mērķi – gluži citi.
Tomēr, lai arī cik neatbilstoši lietuvju kareivīgajam garam tas pirmajā brīdī šķiet, viņi nebūt necīnās ar svešām varām biznesa frontē. Gluži otrādi – viņi labprāt piekrīt nokļūt zem kāda ārvalstu uzņēmuma cepures, ja vien tam ir pietiekami pazīstams vārds un krietni biezs investīciju portfelis. Teikto pavisam droši var attiecināt arī uz Lietuvas lielākajiem elektronisko sakaru uzņēmumiem.
Lietuvas IKT tirgus
Lietuvā ir lielākā Baltijas valsts ar pozitīvu ekonomikas attīstību. Iešzemes kopprodukta pieaugums Lietuvā ir lielāks nekā Ziemeļvalstīs, lai gan ienākumi uz katru valsts iedzīvotāju šeit ir krietni zemāki. Īpaši dinamisks ir mobilo sakaru tirgus, kur Lietuvai ir vieni no labākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Lietuvas elektronisko sakaru tirgu regulē Telekomunikāciju regulatora institūcija. Saskaņā ar Lietuvas regulatora datiem 2003. gadā uzņēmējdarbību fiksēto balss pakalpojumu nozarē pieteica 34 komersanti, bet reāli sāka darbu tikai 17. Lielākā daļa uzņēmumu joprojām nomā līnijas no Lietuvos Telekomas (TEO) vai izmanto IP pakešu komutācijas tehnoloģiju. Interneta piekļuves pakalpojumi Lietuvā netiek regulēti, bet zināms, ka tur ir vairāk nekā 60 uzņēmumu, kas sniedz šādus pakalpojumus.
Svarīgi, ka pērn pirmo reizi kopš 2001. gada Lietuvā par 0,8 % (par 6 380) palielinājās arī publiskā tīkla fiksēto līniju skaits, 2006. gada 31. decembrī sasniedzot pavisam 792 360 līniju. Lai gan lielākā daļa līniju joprojām pieder bijušajam monopolistam Lietuvos Telekomas, tomēr šī augšupeja notikusi galvenokārt, pateicoties 52 fiksēto sakaru tirgus jaunpienācēju aktivitātei. Pavisam šiem alternatīvajiem operatoriem ir 52 900 klientu (to skaitā VoIP lietotāji) un 9 840 līniju. 2006. gada nogalē IP telefonijas pakalpojumus izmantoja aptuveni 22 000 abonentu, kuru skaits pērn dubultojies. Telekomunikāciju tirgus kopējie ieņēmumi 2006. gada IV ceturksnī palielinājās par 1,3 % salīdzinājumā ar 2005. gada nogali. Investīcijas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūrā 2006. gada nogalē palielinājās par 60,4 % un sasniedza 124,35 miljonus litu.
Lietuvas IKT nozares uzņēmumi pārsvarā ir privātstruktūras. 2004. gadā nozari pārstāvēja aptuveni 1000 IT uzņēmumu, daudzi no kuriem sākotnēji tika dibināti kā valsts un universitātes skaitļošanas centri, kas īpaši sekmīgi attīstījās laikā no 1980. līdz 1990. gadam. Šobrīd uz to bāzes izveidojušies daudzi nelieli uzņēmumi ar 2-20 programmētājiem. Tikai dažos IT uzņēmumos ir vairāk nekā 100 darbinieku.
Šobrīd Lietuvā ir mazliet vairāk nekā 200 fiksētā, mobilā tīkla un interneta pakalpojumu sniedzēju. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktu cenas ir palielinājušās par 7,6 %. Elektronisko sakaru pakalpojumu cenas turpina pazemināties, un tarifi ir vieni no zemākajiem Eiropā. Turklāt Lietuvā mobilo telefonu blīvums ir viens no augstākajiem pasaulē.
Saskaņā ar neseno IDC Economic Impact Study pētījumu Lietuvas IT izdevumi 2007. gadā ir 1,6 % no iekšzemes kopprodukta (pasaulē vidēji – 2,5 %), bet Lietuvas IT nozarē nodarbināto skaits – 24 000, no tiem – ar Microsoft programmatūru strādā 14 000 jeb 58 %.
Lietuvas IKT tirgu raksturo samērā strauja fiksētā tīkla līniju samazināšanās un piesātināts mobilais tirgus ar trim mobilā tīkla operatoriem un vairākiem virtuālajiem mobilajiem operatoriem. Ievērojami pieaudzis to interneta lietotāju skaits, kuri piekļūst globālajam tīmeklim ar mobilā tālruņa starpniecību. Protams, aizvien vairāk ir arī platjoslas datu pārraides lietotāju, kur joprojām dominē ADSL tehnoloģija.
Platjoslas pakalpojumi
Lietuvas operatori ir ātri un veiksmīgi reaģējuši uz platjoslas datu pārraides pieprasījuma palielināšanos. Liela uzmanība jau kopš 2006. gada pievērsta lauku reģionu nodrošināšanai ar platjoslas piekļuves tīkliem, ieviešot šim mērķim paredzētu ES finansētu programmu RAIN (Rural Area Broadband Interconnection to Network). Tā paredz, ka lauku reģioni tiks savstarpēji savienoti ar 3 000 km garu optiskās šķiedras kabeli, apvienojot kopējā platjoslas tīklā 410 pašvaldību teritorijas. Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU) ierakstījusi šo projektu Pasaules informācijas sabiedrības samita Zelta grāmatas lielāko globālo informācijas sabiedrības projektu sarakstā.
Kā liecina Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) dati, 2006. gada septembrī Lietuvā bija 1 221 700 interneta lietotāju, kas ir 35,9 % no visiem valsts iedzīvotājiem (jaunākie www.world-gazeteer.com aprēķini liecina, ka Lietuvā 2007. gadā ir 3 403 871 iedzīvotājs). Zīmīgi, ka iedzīvotāju skaits Lietuvā pakāpeniski samazinās (2000. gadā – 3,495 milj., 2004. – 3,431 milj., 2006. – 3,404 milj.), turpretī interneta lietotāju ne tikai kļūst vairāk, bet to skaits arī palielinās straujāk (2000. gadā – 225 000 lietotāju, 2004. – 695 700, 2006. – 1 221 700, kas attiecīgi ir 15,5 %, 20,3 % un 35,9 % no visu iedzīvotāju – nevis tikai no ekonomiski aktīvo – kopskaita).
TeliaSonera piedāvā platjoslas piekļuvi ar ADSL tehnoloģijas palīdzību, un jaunos dzīvojamos rajonos aizvien biežāk tiek izmantoti arī optisko kabeļu risinājumi. 2006. gadā TeliaSonera Lietuvas uzņēmuma TEO platjoslas klientu skaits palielinājās par 76 000 jeb 72 %. Vienlaikus Somijā Sonera sāka piedāvāt platjoslas tīklu, kas nodrošina datu pārraides ātrumu līdz 100 Mbit/s, kas ir pats jaudīgākais piedāvājums Somijas privātajiem klientiem. Tomēr kopumā platjoslas pieslēgums TeliaSonera uzņēmumu mājas lietotājiem vēl nav pietiekami izplatīts: visvairāk platjoslas pieslēgumu lieto Dānijā (60 %), bet vismazāk – Lietuvā (11 %).
Bijušais monopolists saglabā cīņassparu
Lietuvos Telekomas (LT), tagad TEO LT, savulaik bija valsts fiksēto tīklu un pakalpojumu monopolists. LT 1992. gada 6. februārī ir reģistrēts kā valstij piederošs uzņēmums, bet 1998. gada jūnijā tas privatizēts, tikai atšķirībā no Lattelecom situācijas Lietuvā TeliaSonera ieguva 60 % uzņēmuma daļu par 510 miljoniem USD. 2006. gada aprīlī Lietuvos Telekomas tika pārdēvēts par TEO LT, kas vienlaikus ir arī uzņēmuma jaunais zīmols. Darbības galvenie virzieni šobrīd ir šādi: fiksētā tīkla balss pakalpojumi (ar kopēju zīmolu Vox), internets (zīmols – Zebra), digitālā TV (Gala) un datu pārraides pakalpojumi. Pakalpojumi biznesa klientiem apvienoti kopējā zīmolā TEO Business.
TEO LT joprojām ieņem dominējošo pozīciju balss (99 %), platjoslas datu pārraides un interneta pakalpojumu (49 %) tirgū. Uzņēmuma tirgus daļu pavisam nedaudz mazinājuši alternatīvie fiksētā tīkla operatori, no kuriem desmit sāka darbību 2006. gadā.
Mobilais tirgus
Eiropas Komisijas 12. ieviešanas ziņojumā teikts, ka Lietuvas mobilo tālruņu blīvums 2006. gadā bija trešais lielākais (133 %) starp visām ES valstīm, tūdaļ aiz Luksemburgas (171 %) un Itālijas (134 %). Te gan jāpiebilst, ka ES vidējais mobilo tālruņu (lietotāju) blīvuma rādītājs jau pārsniedz 100 % robežu, un tas ir 103 %. 2006. gada nogalē ES bija 478,4 miljoni mobilo tālruņu lietotāju. Tomēr kopumā mobilais tirgus turpina palielināties lēnāk nekā 2005. gadā, kas norāda uz šī tirgus segmenta briedumu.
2006. gadā Lietuvas mobilo komunikāciju tirgus pieauga par 52 %. Pērnā gada februārī Lietuvas telekomunikāciju regulators izsniedza 3G licences trim dominējošajiem mobilajiem operatoriem Omnitel, Bite un Tele2.
Omnitel
Omnitel ir lielākais mobilais operators Baltijas valstīs. Uzņēmums piedāvā plašu mobilo pakalpojumu klāstu, kā arī daudz pievienotās vērtības pakalpojumu. Omnitel ir lielākais tīkla pārklājums, un tas ir mobilā tirgus līderis Lietuvā. 2005. gadā Omnitel kļuva par prestižās balvas Gada inovators (Innovator of the Year) īpašnieku.
Omnitel, kura mobilā tirgus daļa Lietuvā 2006. gada II ceturksnī bija aptuveni 56 %, sāka piedāvāt 3G pakalpojumus 2006. gada vasarā, sākumā astoņās pilsētās. Pērnā gada sākumā Omnitel parakstīja līgumus ar TeliaSonera un Boeing, lai nodrošinātu klientiem bezvadu mobilā interneta piekļuvi caur Skandināviju un tālo avioreisu laikā Boeing lidmašīnās. TeliaSonera nodrošina Omni Connect mobilā interneta lietotājiem piekļuvi tās Home Run Wi-Fi tīklam Skandināvijā. Minētais līgums paplašina arī Home Run partneru loku, kuri darbojās 23 000 pieslēguma punktos 14 valstīs. Pēc līguma noslēgšanas Omni Connect lietotājiem ir piekļuve vairāk nekā 25 000 pieslēguma punktu 17 valstīs.
Lai stiprinātu pozīcijas zemo cenu sektorā, Omnitel ir izveidojis zīmolu Ezys, kas piedāvā mobilos pamatpakalpojumus par pievilcīgām cenām.
Omnitel šovasar nopircis uzņēmumu UAB Mikrovisatos prekyba, kura galvenais pienākums ir pārraudzīt Omnitel līdzšinējos un nākamos salonus. Tādējādi Omnitel iecerējis panākt ciešāku kontaktu ar klientiem un vēl vairāk paplašināt salonu tīklu visā Lietuvā, kā arī izveidot to vienotus standartus, lai jebkurš Omnitel salons gan mazā lauku pilsētiņā, gan lielpilsētā būtu līdzīgi iekārtots, mājīgs un kontaktus rosinošs. Līdz gada beigām Lietuvā jau darbosies 38 Omnitel saloni un 102 mazie centri Omnitel mini, kā arī vairāk nekā 150 Omni Connect partneru tirdzniecības vietu.
Vai zināt, kas ir moblogs? Tā ir mobilā dienasgrāmata telefonā, kuru ikviens veido, kā vēlas. Tajā var brīvi izteikt domas, tikko dzirdami vai ļoti skaļi paust savu viedokli, salikt skaistus, smieklīgus vai šokējošus fotoattēlus, sagaidīt citu cilvēku komentārus un pašiem komentēt citu moblogus. Moblogiem piekļūt var ļoti viegli – atverot mobilajā telefonā interneta portāla Omni SurfPort adresi wap.sp.lt. Tie, kuri vēl šaubās, vai sākt rakstīt moblogu, var smelties iedvesmu citu rakstītajā, palasot kādu no aptuveni 30 000 moblogu, kas radušies tikai šī gada laikā.
Bite Lietuva
Bite ieviesa uz HSDPA tehnoloģijas bāzētu datu pārraidi 2006. gada jūnijā. Izmantots Ericsson tehnoloģiskais risinājums, kas ļauj sasniegt datu pārraides ātrumu līdz 3,6 Mbit/s. Ericsson HSDPA tehnoloģija ļauj lietotājiem lejupielādēt datus astoņreiz ātrāk nekā ar parasto 3G savienojumu, izmantojot PC kartes, un līdz 40 reizēm ātrāk nekā ar GPS/GPRS.
2007. gada III ceturksnī Bite Group ieņēmumi bija 55,8 miljoni eiro, kas ir par 18,7 % vairāk nekā 2006. gadā. 2007. gada III ceturksnī Bite Lietuva ieņēmumi palielinājās par 15,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 54,0 milj. eiro. Bite Group direktors Kenets Kempbels uzskata, ka šis ieņēmumu pieaugums panākts galvenokārt sakarā ar jauniem pakalpojumiem un piedāvājumiem, kas paredzēti biznesa klientiem.
Tele2
2006. gada jūlijā arī Tele2 sāka būvēt 3G tīklu, vienojoties par tehnoloģijas izstrādi ar Siemens. Papildus 3G radiotehnoloģijai Siemens papildina arī līniju/ķēdes un pakešu komutācijas tīkla elementus, lai nodrošinātu platjoslas datu pakalpojumus, piemēram, mūzikas vai video lejupielādi mobilajos tālruņos.
2006. gada nogalē abonentu skaits, kas izmantoja datu pārraides pakalpojumus (GPRS, EDGE, UMTS), bija 1153,5 tūkstoši, t. i., 24,5 % no visiem aktīvajiem mobilajiem lietotājiem/abonentiem (šo lietotāju pieaugums gada laikā bija 44,3 %).
Interesanti IKT nozares jaunumi
Sācis darboties mobilais e-paraksts
Kopš šīgada 19. oktobra Lietuvā jau pieejams mobilais elektroniskais paraksts. Vēl pirms gada Lietuvas valdība kopā ar vadošajiem nozares uzņēmumiem un asociāciju Logs uz nākotni izstrādāja elektroniskā paraksta ieviešanas programmu, un tagad jau varam redzēt pirmos darba augļus. Radīta iespēja lietot ne tikai droša elektroniskā paraksta pamatversiju (ar datora un interneta palīdzību), bet arī mobilo e-parakstu, kurš ir ērtāk un vieglāk lietojams (nav vajadzīgas nekādas palīgierīces, jo personas privāto elektronisko parakstu ģenerē īpaši šai funkcijai paredzēta SIM karte), turklāt, ņemot vērā mobilo tālruņu izplatību un to īpašo popularitāti Lietuvā, tas varētu ieviesties ātrāk un masveidīgāk nekā tradicionālais e-paraksts. Paredzams, ka mobilo e-parakstu lietos ne vien uzņēmumi, bet arī privātpersonas. Mobilā e-paraksta iniciators ir Lietuvas mobilais operators Omnitel.
Šobrīd mobilo e-parakstu var izmantot tikai Omnitel lietotāji, pieslēdzoties pie Hansabankas internetbankas sistēmas. Hansabanka ir pirmā, kas spējusi nodrošināt mobilā e-paraksta izmantošanas iespēju, jo tai ir daudz aktīvu internetbankas lietotāju visās trijās Baltijas valstīs. Līdzīgs mobilā paraksta pakalpojums virpirms sāka darboties Igaunijā, drīzumā to plānots ieviest arī Latvijā - sadarbībā ar Hansabanku un LMT.
Datori ar lietuviešu klaviatūru
Oktobra beigās tika izlaisti pirmie Aideta un ORDI alianses ražotie portatīvie datori ar klaviatūru lietuviešu valodā. Šāda nepieciešamība radusies, lai jaunā, elektroniskā laikmeta paaudze, kura jau tagad lielu daļu mācību darbu izpilda datorā, neaizmirstu pareizi rakstīt lietuviski, lietojot, piemēram, tādas specifiskas rakstuzīmes kā ã, å, ė, ę, ą, ů un citas. Ar lietuviešu klaviatūru aprīkoti 12 un 15,4 collu portatīvie datori, tie varētu īpaši patikt jauniešiem, kuri ir iecienījuši oriģinālu dizainu – tie arī no ārpuses ir stilīgi, balti un iedvesmojoši. 2008. gadā Aideta ražotne plāno izlaist līdz 20 000 šādu portatīvo datoru.
Novembra sākumā Innovation Computer Group laidusi klajā jaunu, Lietuvā ražotu datoru sēriju ar piecu gadu garantiju. Tas ir ilgākais garantijas laiks Lietuvā komplektētiem datoriem, kas noteikti liecina par augstāku kvalitātes pakāpi. Pirms nokļūšanas pie lietotāja jaunie Cameo sērijas galddatori tiek pārbaudīti īpašā trīspakāpju testēšanas ciklā, samazinot brāķa iespējamību līdz minimumam – 0,05 %. Cameo datoros tiek izmantotas pazīstamu ražotāju - Intel, Segate, Asus, Patriot – detaļas, kas arī ļauj lietuviešiem būt pārliecinātiem par jaunās sērijas augsto kvalitāti.
Pirmās Lietuvas robotu cīņas
27. oktobrī, izstādes Infobalt 2007 pēdējā dienā. Lietuvas elektronikas fani sarīkoja pirmās robotu kaujas mini sumo disciplīnā. Par šīm sacensībam bija liela izstādes apmeklētāju interese, ne jau velti pirmajā izstādes dienā pie robotu autoriem iegriezās un tos par nākotnes plāniem iztaujāja Lietuvas Ministru prezidents Ģedimins Kirkils.
Robotu konstruktoru kluba pārstāvis Vitālijs Rodnovs skaidroja, ka mini sumo robotiņus nav grūti izgatavot, tas būtu pa spēkam arī vecāko klašu skolēniem.
TeliaSonera stratēģiskie virzieni – vērts padomāt
IKT nozarē strādājošie visai labi zina gan TeliaSonera lomu Ziemeļvalstu un Baltijas tirgū, gan tās ambīcijas un tiekšanos pēc vēl lielākas varas un ietekmes sfērām, gan arī biznesa stratēģiju, no kuras var arī šo to pamācīties. Tas nu ir skaidrs, ka visu triju Baltijas valstu lielākie telekomunikāciju operatori noteikti vēl kādu laiku būs zem TeliaSonera tupeles, cita lieta – cik šī tupele smaga un sajūtama, kādas būs to neizbēgamo pārmaiņu sekas, kuras nesīs šaha figūru pārbīde uz Latvijas uzņēmumu Lattelecom un LMT privatizācijas šaha galdiņa. Bet pagaidām varbūt ir vērts papētīt, kas notiek Lietuvas uzņēmumos, kuros TeliaSonera jau no paša sākuma ir dominējošā loma – Omnitel un TEO LT (60 % daļu, bijušais Lietuvos Telekomas).
SurfPort – durvis uz mobilajiem pakalpojumiem
Viens no veiksmīgiem rīkiem, kas kļuvis par pamatu plaša mobilo pakalpojumu spektra attīstībai un aizvien jauniem piedāvājumiem, ir īpašs TeliaSonera mobilo pakalpojumu portāls SurfPort. Lietotāji to labprāt izmanto, un to pierāda arī strauji pieaugošais mobilās datu plūsmas apjoms kopš portāla atvēršanas. Igaunijā un Lietuvā SurfPort darbojas kopš 2006. gada. Viens no populārākajiem SurfPort pakalpojumiem ir ērtais un viegli lietojamais Connect, kurš pērn ieguva balvu Gold Mobile kā labākais 3G datu risinājums gadskārtējā Mobile Gala pasākumā Stokholmā.
SurfPort mobilo portālu ik mēnesi apmeklē vairāk nekā miljons lietotāju, un lielākā daļa no tiem ir no Ziemeļvalstīm un Baltijas. SurfPort dod mobilajiem lietotājiem ātru piekļuvi visdažādākajiem satura pakalpojumiem, to skaitā pieejama daudzveidīga informācija, ziņas, izklaide, kā arī tādas funkcijas kā e-pasts un čatošana. Klienti var skatīties arī mobilo televīziju un klausīties radio mobilajā telefonā. Turklāt šis pakalpojumu klāsts pastāvīgi tiek papildināts. Piemēram, mobilais operators Omnitel piedāvā bankas transakcijas no mobilā tālruņa ar Omni SurfPort starpniecību. Īpašs lietotāju pieprasījums ir pēc mūzikas lejupielādes pakalpojumiem, tādēļ TeliaSonera un tās partneri ir ieviesuši vairākus jaunus mūzikas pakalpojumus. Piemēram, Zviedrijā portālā SurfPort sākts piedāvāt Telia Schlager un Grammisbutiken.
Lūk, vēl daži interesanti Omni SurfPort piedāvātie pakalpojumi, kurus Lietuvā piedāvā Omnitel.
- SEB telefons (iespēja pārbaudīt konta atlikumu, vietējie naudas pārvedumi, naudas pārskaitījumi no viena konta uz citu tā paša lietotāja kontu, rēķinu apmaksa, valūtas maiņa u. c.). Šo pakalpojumu var izmantot visi Omnitel un Omnitel Extra klienti.
- Nekustamā īpašuma portāls aruodas.lt. Tā ir tieši mobilajiem telefoniem paredzēta populārā nekustamā īpašuma portāla www.aruodas.lt/ versija. Portālā apkopota informācija par māju, dzīvokļu, dārzu un citu nekustamo īpašumu pirkšanu, pārdošanu un nomu – vairāk nekā 20 000 informācijas vienību. Katru dienu portāla sākumlapā atrodami arī aizvien jauni karstie piedāvājumi.
- Sapņotājs jeb Sapņu tulks (Sapnininkas). Izmantojot šo pakalpojumu portālā Omni SurfPort, iespējams aplūkot vairāk nekā 4 000 sapņu nozīmju, tādēļ turpmāk visus sapņus būs viegli saprast.
- Interneta pārlūks Opera mini. Tas ir visā pasaulē populārs un plaši izplatīts interneta pārlūks, kas ļauj mobilā tālruņa lietotājiem ērti piekļūt tīmeklim un izvēlēties vajadzīgo web lapu no saraksta, kas parādās uz telefona ekrāna.
- Viens no Omni SurfPort jaunumiem ir mobilo ceļotāju lapa Zofttravel, kur iespējams ērti rezervēt viesnīcas numuru. Šajā tīmekļvietnē atrodama informācija par 60 000 pasaules viesnīcu. Rezervējot nmuru, jānorāda ierašanās laiks, cilvēku skaits, kāda tipa numuru vēlaties. Bet, ja ceļojuma plāni pēkšņi mainās, tikpat ērti varat arī atteikties no rezervērā numura vai pārcelt ierašanās laiku. Rezervāciju apstiprinās uz jūsu mobilo telefinu atsūtīta īsziņa.
- Videoziņas mobilajā tālrunī – 100 sekundes. Vasarā Omni SurfPort sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu – Lietuvas mobilās videoziņas, kuras iespējams pārsūtīt uz mobilo tālruni. 100 sekundes – tas ir laiks, kuru var izmantot videoziņu (gan Lietuvas, gan ārzemju) pārraidei telefonā, to skaitā var būt arī sporta un laika ziņas. Pirmā videoziņu pārraide paredzēta plkst. 5.00 no rīta (aktuālāko dienas notikumu pieteikums), dienas vidū būs plašāka informācija par kādu aktuālāku notikumu. Šis ļoti koncentrētais ziņu izlaidums ļauj ātri uztvert svarīgāko, lieki netērējot laiku. Šis pakalpojums ietilpst vairākās Omnitel piedāvājumu paketēs, piemēram, SurfPort Pro (12 Lt/mēn.) vai Connect Start (29 Lt/mēn.).
Mājas sarunas – bez maksas
TeliaSonera piedāvā arī īpašus pakalpojumus vienas mājas iemītniekiem, lai viņi varētu sazināties, piemēram, atrodoties katrs citā ēkas galā. Tas ir pakalpojums Home Free, kas mājas iekšpusē ir bez maksas. Klientu interese par šo pakalpojumu pārsniedza visas operatoru cerības. Šādas bezmaksas sarunas ir iespējamas, izmantojot tehnoloģiju, kuras pamatā ir t. s. nelicencētās mobilās piekļuves (UMA) frekvences. Mobilie tālruņi ēkas iekšpusē darbojas uz Wi-Fi bezvadu piekļuves tīkla bāzes. TeliaSonera bija pirmā pasaulē, kas izmantoja šādu tehnoloģisko risinājumu mobilajiem sakariem. Patlaban šis pakalpojums ir ieviests TeliaSonera Dānijas uzņēmumā, un no tā panākumiem būs atkarīgs, kad to ieviesīs citu valstu tirgos.
Igaunijā Elion šogad testē VoIP risinājumu, kas būtu neatkarīgs no piekļuves tīkla un piemērots privātajiem lietotājiem, jo VoIP piedāvājums privātpersonām tur ir ierobežots. Tāpēc TeliaSonera plāno ieviest šos pakalpojumus plašākā mērogā, tiklīdz tirgus būs tam gatavs un biznesa modeļi - pārbaudīti.
Papildu drošības pakalpojumi
Izrādās, ka TeliaSonera gatava vismaz ar vienu kāju iekāpt arī interneta drošības rīku dārziņā, un tas nemaz nav slikti. Protams, vispirms uz šādu soli mudina fakts, ka drošības risinājumiem internetā allaž būs liela nozīme, bet svarīgi, kā to komerciāli izdevīgi piedāvāt un turklāt vēl skaisti iesaiņot. Tāpēc TeliaSonera stratēģijas būtība ir iekļaut tādas svarīgas drošības funkcijas kā ugunsmūris un antivīrusu programmas platjoslas interneta paketē.
Izrādās, arī tāds var izskatīties tripple-play piedāvājums. Un kāpēc gan ne!? Telia Zviedrijā šogad jau ieviesusi šādu piedāvājumu kopā ar digitālas informācijas (arī attēlu) drošu glabāšanu. Datu glabātavas kapacitāte ir 50 MB privātpersonām un 100 MB - biznesa klientiem (katram darbiniekam). Līdzīgu risinājumu privātajiem klientiem un nelieliem uzņēmumiem piedāvā arī Sonera Somijā. Šajā piedāvājuma paketē vēl ietilpst Sonera Internet Assistant, programmatūra, kas ļauj klientam vieli identificēt un atrisināt platjoslas savienojuma problēmas.
2007. gadā TeliaSonera ir īpaši nostiprinājusi vadošās pozīcijas bezvadu platjoslas piekļuvē Ziemeļvalstu reģionā. Pēc Dānijas WLAN kompānijas YesIHotspot iegādes TeliaSonera tagad var piedāvāt bezvadu platjoslas piekļuvi ar HomeRun starpniecību arī Dānijā. Līdz ar to šis pakalpojums tagad pieejams visās Ziemeļvalstīs un Lietuvā. TeliaSonera piedāvā HomeRun pakalpojumus vairāk nekā 1 000 vietās Ziemeļvalstīs un vairāk nekā 25 000 vietās ar viesabonēšanas līgumu starpniecību.
Vide inovatīviem pētījumiem
Lai ātrāk izstrādātu jaunos pakalpojumus, TeliaSonera 2006. gadā ir nodibinājusi arēnu jauno pētījumu testēšanai un novērtēšanai - Innovation World. Galvenie pētījumu virzieni – bezvadu komunikācija no ierīces uz ierīci, pakalpojumi mājai un ģimenei, jauni satura pakalpojumi un klientu galiekārtas, no kurām ar radīt jaunus pakalpojumus, piedāvājot tos arī citiem. Strauji tuvojas arī brīdis, kad vairāk uzmanības tiks pievērsts digitālajai mājai, kur visa informācija tiek glabāta elektroniski un tai var piekļūt no jebkuras galiekārtas, kas atrodas mājās: TV, dators vai tālrunis.
Lai padarītu šos jaunumus lietotājiem vēl ērtākus, TeliaSonera testē Mājas menedžeri – elektronisko palīgu, kurš palīdzētu visiem ģimenes locekļiem radīt, sinhronizēt un kopīgi lietot informāciju, neatkarīgi no tā, vai viņi ir mājās vai ne. Bezvadu komunikācijai no ierīces uz ierīci (tas ir virziens ar lielu attīstības potenciālu nākotnē) TeliaSonera, sadarbojoties ar partneriem, ir radījusi risinājumus, kuru pamatā ir starptautiskais RFID (Radio Frequency IDentification) standarts.
Somijā Sonera sadarbībā ar TietoEnator un Nokia radījusi sistēmu, kur mobilais tālrunis tiek izmantots, lai samaksātu par braukšanu sabiedriskajā transportā. Tas notiek ļoti vienkārši: tālruni tur tieši pretī datu lasītājam un par biļeti tiek samaksāts ar mobilo tālruni. Sonera kopā ar Skanska ir izstrādājusi risinājumu, kas ļauj sekot pienākošajām būvmateriālu kravām, un tas ļauj projektu vadītājiem pilnībā kontrolēt materiālu piegādi būvlaukumiem.
Protams, tas, vai visi šie jaunie pakalpojumi nonāks līdz Lietuvas un Latvijas TeliaSonera uzņēmumiem, atkarīgs gan no vietējā tirgus iespējām, gan no skaļā Lattelecom privatizācijas procesa rezultātiem.
Gunta KĻAVIŅA
Resursi internetā:
http://ec.europa.eu/invest-in-research/action/2006_ahogroup_en.htm
http://www.internetworldstats.com/eu/lt.htm
http://www.scholze-simmel.at/starbus/r_d_ws1/lithuania.pdf
http://www.zebra.lt/naujienos/technologijos/106167
http://www.biz-lib.com/products/ZEB67978.html
http://www.teliasonera.com/articlewide/0,2859,l-en_h-16273,00.html
www.vtv.lt