TSI – ideāla augstskola topošajiem intelektuālā transporta ekspertiem

 

Būtu jau labi, ja satiksmes sastrēgumus pasaules lielpilsētu ielās varētu regulēt tāpat kā dzimstību Ķīnā – katrā ģimenē pa vienam bērnam (t. i., mašīnai). Vai vēl labāk – sastrēgumstundās ļaut izmantot auto tikai avārijas dienestiem un tiem, kuri brauc uz darbu vai no tā un dažādu iemeslu dēļ nevar izmantot sabiedrisko transportu (šos auto varētu iezīmēt, piemēram, ar īpašiem čipiem). Pārējiem iesīkstējušiem autobraucējiem varētu piedāvāt iepazīt sabiedriskā transporta ērtības vai izvēlēties pārvietošanās virzienu, ņemot talkā modernās tehnoloģijas. Tomēr, lai kādu ceļu izvēlēsimies, viens ir skaidrs – aizvien pieaugošo transporta plūsmu un sastrēgumus neizdosies likvidēt bez gudro transporta tehnoloģiju Intelligent Transportation System (ITS) un izglītotu ekspertu palīdzības. Tieši šādus visā Eiropā unikālus ekspertus gatavo Transporta un sakaru institūts (TSI), tāpēc der ieklausīties, kā Rīgas un lielo pilsētu nākotni un TSI lomu tajā vērtē institūta prorektors Dr.hab.sc.ing. profesors Igors KABAŠKINS.

 

Telemātikas pionieri

Tagadējais Transporta un sakaru institūts (TSI) ir progresīva privāta augstskola, kas 1995. gadā izveidota uz kādreizējā Aviācijas institūta bāzes, turklāt dažas mācību programmas tajā ir gluži unikālas ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Tā bija pirmā augstskola Eiropā, kura jau pirms desmit gadiem atvēra telemātikas studiju programmu.

- Kad sākām, loģistikas un telemātikas (telekomunikācijas + informātika) jēdziens vēl bija gluži nesaprotams ne tikai lielākajai daļai sabiedrības, bet arī speciālistiem, - atceras Igors Kabaškins. - 1999. gadā iznāca mana pirmā grāmata par telemātiku, kuru tolaik rakstīju nevis plašākai publikai, bet kolēģiem - kā mācību līdzekli. Tur pirmo reizi tika aprakstīti visi telemātikas virzieni un projekti, jo tā tolaik bija gluži jauna zinātne.

Bet vēl pirms tam, 1995. gadā, mēs, pulciņš Aviācijas institūta profesoru (tolaik biju tur arī mācību prorektors), nodibinājām Telemātikas un loģistikas institūtu. Jutām, ka Aviācijas institūta statuss un aviācijas nozare tobrīd neļāva attīstīties, jo strādājām plašākos virzienos. Tāpēc jau tolaik tika dibinātas paralēlās struktūras, kas ļāva gan iesaistīties projektos, gan dinamiski attīstīties. Un galu galā, tā nebija tikai uz zinātniskām hipotēzēm balstīta interese par telemātiku, jo jaunās tūkstošgades pašā sākumā tika izstrādāta pavisam reāla intelektuālo transporta sistēmu attīstības koncepcija.

 

Kas motivē jaunos zinātniekus palikt TSI

- Varam lepoties, ka šāda studiju programma mums bija pirmajiem Eiropā, - stāsta Igors Kabaškins. - Tikai pirms diviem gadiem, turklāt kopīgi ar Vīnes Tehnisko universitāti, Lundas universitāte Zviedrijā radīja kopīgu ITS programmu, kas nodrošina abu augstskolu studijas. Tomēr studiju programmas ir atšķirīgas, jo ITS ir tik daudz virzienu, tehnoloģiju un pakalpojumu, ka tur iesaistīti gan elektronikas, gan telekomunikāciju, gan klasisko radiosakaru un satelītsakaru, gan informācijas sistēmu un citi speciālisti.

Transporta un sakaru institūtam nav tādu problēmu, kādas ir vai tuvākajā laikā būs valsts augstskolām – te netrūkst nedz ieinteresētu studentu, nedz augstas klases pasniedzēju. Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka TSI izdodas saglabāt pēctecību – maģistranti turpina studijas doktorantūrā un daļa doktorantu labprāt paliek strādāt institūta pētniecības laboratorijās arī pēc zinātniskā grāda iegūšanas. Tāpēc TSI netrūkst jaunu, talantīgu, ar lipīgu zinātkāri apveltītu pasniedzēju un pētnieku, kas kopā ar pieredzējušiem profesoriem strādā pie visai sabiedrībai ļoti nozīmīgiem projektiem. Acīmredzot tas arī ir viens no galvenajiem vadmotīviem, kas jaunos zinātņu doktorus vilina te palikt – interesanti, uz modernām tehnoloģijām balstīti, praktiski transporta plūsmas pētījumi reālā pilsētas vidē un ar perspektīviem mērķiem. Turklāt pētījumu rezultāti nav jāgaida gadiem ilgi – tos jau pavisam drīz, izstrādājot atbilstošu 3D lietojumprogrammu, var modelēt datora ekrānā, izpētot gan satiksmes plūsmu vadības, gan sastrēgumu mazināšanas iespējas, kā arī analizēt datubāzes un veikt citus pētījumus. Piemēram, TSI jaunie zinātnieki, kas tikai pirms pāris gadiem pabeidza institūtu, strādā pie projekta, kas modelē autotransporta kustību uz topošā Dienvidu tilta, lai precīzi saplānotu transporta plūsmu un slodzi, citādi tilta projektētāju kļūdas nākotnē varētu izmaksāt krietni dārgāk. Arī šī tehnoloģija saistīta ar ITS.

 

Kā atslogot Rīgas satiksmes plūsmu

Liela daļa TSI zinātnisko pētījumu cieši saistīti ar Rīgas Domes Satiksmes departamenta pasūtījumiem, jo institūtam ir liela teorētiskās un praktiskās pieredzes bāze, turklāt sadarbība galvenokārt saistīta ar TSI specializāciju – intelektuālajām transporta sistēmām – un augstas klases zinātniekiem, kas strādā šajā virzienā.

Nākotnē šis pētījumu virziens kļūs aizvien aktuālāks, jo sastrēgumi kļūst aizvien draudīgāki. Tāpēc arī Rīgas Dome ciešā sadarbībā ar TSI intensīvi pēta intelektuālo transporta sistēmu optimālākās ieviešanas iespējas arī sabiedriskā transporta prioritārās kustības izveidē. Jau tagad dažiem  pasažieru autobusiem ir satelītnavigācijas sistēmas, caur kurām Rīgas Satiksmes departamenta vadības centra dispečeri var uzraudzīt šo autobusu kustību.

Viens no pirmajiem projektiem, kur paredzēts ieviest ITS visa maršruta garumā, būs 6. tramvajs - no Juglas uz centru. Turklāt tas labi saskan ar projektu park&ride, kas ļaus Rīgā iebraukušajām mašīnām novietoties Juglā un tālāk ērti un bez sastrēgumiem braukt ar sabiedrisko transportu. Tā arī ir šī projekta galvenā ideja: nevis vienkārši radīt brīvās zonas sabiedriskajam transportam, bet nodrošināt tā ātru virzīšanos uz priekšu, bez šķēršļiem. Turklāt, kad ar satelītnavigācijas sistēmu aprīkotais tramvajs tuvosies krustojumam, luksofors to redzēs un jau laikus ieslēgs zaļo gaismu, lai tramvajs varētu braukt bez liekas aizķeršanās, bet pārējam transportam (izņemot sabiedrisko) ieslēgsies sarkanā gaisma. Protams, visa transporta kustība tiks sinhronizēta ar satelīta palīdzību, lai sastrēgumi neveidotos citur. Pašos noslogotākajos ceļa posmos varētu būt arī vairāku sabiedriskā transporta maršrutu prioritārā kustība. Iespējams informēt arī pasažierus, uzstādot pieturās izgaismotu elektronisko tablo, kur būs redzams, cikos (reālajā laikā) pienāks tramvajs vai autobuss. Jācer, ka ne tikai pilsētas viesi, bet arī rīdzinieki novērtēs šīs sistēmas priekšrocības salīdzinājumā ar vieglo automašīnu rindu veidotajiem sablīvējumiem un biežāk brauks ar sabiedrisko transportu.

Tā kā Eiropa pēc diviem gadiem gatavojas ieviest Galileo sistēmu, amerikāņu GPS analogu, tagad šādas satelītnavigācijas sistēmas ļoti intensīvi attīstās un to ir ļoti daudz.

- Rīgā jau ieviesti daži ITS elementi, tas vairs nav tikai projekts, - stāsta Igors Kabaškins. - Kopīgi ar Satiksmes departamentu izstrādājām koncepciju, novembrī prezentējām sastrēgumu vadības stratēģiju pilsētas ielās. Šobrīd tiek kontrolēti visi Rīgas tilti, galvenie iebraucamie ceļi pilsētā, ir operatīvās sistēmas, kas darbojas saistībā ar jauna tipa luksoforiem, ir pārnēsājamie signāla devēji, kurus var uzstādīt dažādās pilsētas vietās, lai precīzi mērītu un analizētu transporta plūsmu. Domes deputāti mums jautāja, kāpēc nevar uzstādīt intelektuālos luksoforus, kuri laistu cauri transportu ātrāk, ja satiksme ir intensīvāka un lēnāk – ja mazāka. Protams, šādus luksoforus var uzstādīt, bet tiem nebūtu nekādas jēgas, jo tad sablīvējumi veidosies citās vietās. Vispareizāk būtu kopumā vadīt veselu rajonu (pilsētas daļu) satiksmi ar transporta kustības alternatīvu, jo tad parādās iespēja paredzēt transporta plūsmas kustību un analizēt to.

Var teikt, ka šobrīd vēl nav radīts universāls un visām situācijām noderīgs sastrēgumu likvidēšanas līdzeklis. Var jau iedomāties, ka, radot desmit transporta kustības joslas Brīvības ielā, viss būs atrisināts, bet jau pēc mēneša vai diviem viss atkal būs iegājis vecajās (sastrēgumu) sliedēs, jo visi būs iemanījušies braukt pa plato ielu, radot jaunus sablīvējumus. Turklāt nebūs iespējas nogriezties arī uz sānielām, jo viss ceļš būs pieblīvēts ar mašīnām. Tādējādi efekta vietā sanāks vēl lielāks defekts. Cita lieta, ja radītu objektīvas alternatīvas šīs plūsmas regulēšanai. Tomēr vispirms ir jāveic ļoti rūpīga satiksmes izpēte un analīze. Šiem nolūkiem labi noder dažādās pilsētas vietās uzstādīti un vajadzības gadījumā pārvietojami lokatori-radari RTMS (Road Traffic Management System). Tie jau darbojas Rīgas Satiksmes departamenta uzraudzībā.

Piemēram, ar šiem lokatoriem cauru diennakti var uzskaitīt un analizēt transporta plūsmu pa Salu tilta. Datu analīze rāda, kurās dienas stundās veidojas lielākie sastrēgumi. Šķiet, ka visi to jau zina, tomēr, lai vadītu transporta kustību, vajag nevis aptuvenus, bet ļoti precīzus datus. Ir arī citas pētījumu metodes: ja transporta kustību vajag analizēt pastāvīgi, tad, liekot jaunu ceļa segumu, zem tā var iebūvēt indukcijas cilpas, kas uzskaita pāri braucošās mašīnas, un šī informācija pa radiokanālu tiek tālāk nodota vadības centram. Turklāt pēc mašīnas garuma var fiksēt, kāda tipa auto tas ir – vieglais vai smagais. Ir arī tādas īpašas videokameras, kas fiksē neatļautas darbības, kuras, mūsuprāt, neviens neredz, īpaši tumsā. Bet videokamera redz, turklāt ļoti skaidri, arī to, kāds ir auto numurs un ko pie stūres dara vadītājs. Var fiksēt arī, piemēram, smago transportu, kas neatļautās (lielas slodzes) stundās šķērso tiltu vai centrālās ielas.

 

Vīru spēles

Kurš sevi cienošs vīrietis gan neinteresējas par transportu un mašīnām! Tā nu sanāk, ka studijas un darbs Transporta un sakaru institūtā ir vienas vienīgas spēles ar auto. Jā, tāds iespaids var rasties, ieraugot datorizētās vadības dzelzceļa modelīti vienā no mācību laboratorijām. Un, ko tur liegties, - topošie zinātnieki tiešām iekrīt azartā, tieši ieplānotajā laikā novirzot vilcieniņu uz rezerves sliedēm, lai pagūtu iekraut kravu un iekļauties grafikā.

Bet, kā reiz teicis kādas citas augstskolas profesors, zinātnieks bez padsmitgadnieka azarta nav nekāds īstais zinātnieks. Transporta un sakaru institūtā tādi ir visi – no pirmā kursa studenta līdz jaunajiem zinātniekiem un profesoriem. Jo kā gan citādi profesors un akadēmiķis Igors Kabaškins spētu izturēt ne vien milzīgo darba slodzi institūtā, bet arī lielo atbildības nastu, ko uzliek dalība vairākās starptautiskās zinātnes organizācijās, Eiropas zinātnisko un lietišķi tehnisko pētījumu komisijā un daudzās citās organizācijās, kur viņš ir visai pieprasīts eksperts! – Nav nekāda pamata raizēm! – profesors pasmaida ar draisku dzirkstelīti acīs. – Mums taču aug brīnišķīga jaunā maiņa!

Gunta KĻAVIŅA

 

 

TSI zinātniskā darba virzieni

·         TSI mākslīgais intelekts  

·         Integrētā transporta informācijas sistēma

·         Intelektuālā transporta sistēma   

·         Starpmoduļu transporta tīkli

·         Gaisa navigācijas sistēmas

·         Attālinātā kontrole, monitorings un redundance gaisa satiksmes kontroles sistēmām

·         Pilsētas transporta attīstības programma

·         Aerodroma satiksmes kustība, informācija un kontroles sistēmas

·         Datoru tīkli, analīze un modernās tīkla tehnoloģijas

·         Jaunas struktūras digitālo filtru attīstībai

·         Transporta kustības simulācija un modelēšana u.c.

 

 

 

Transporta un sakaru institūts TSI

Lomonosova ielā 1

Rīgā, LV –1019

Tālr.: 67100650, 67100661

Fax 67100660

E-pasts: tsi@tsi.lv

www.tsi.lv