Atjaunota ātrgaitas šoseja starp Rīgas RTU un Sanktpēterburgas telekomunikāciju universitāti

 

Sanktpēterburgas M. Bonča-Brujeviča Valsts telekomunikāciju universitāte – skan sarežģīti, bet daudzu Latvijas sakaru nozarē strādājošo ausīm tik pazīstami. Vēl pirms gadiem 17 Rīgas telekomunikāciju studentu un aspirantu ceļš uz Pēterburgas institūtu bija visai iecienīts, un šīs augstskolas diplomu ieguvušie varēja baudīt lielisku izglītību vienā no nozīmīgākajām Krievijas telekomunikāciju universitātēm. Šoruden nedaudz piemirstā šoseja starp stacijām Rīga/RTU un Sanktpēterburga/Bonča-Brujeviča universitāte nobruģēta atkal, atjaunojot un nostiprinot vēsturisko sadarbības tradīciju ar abu augstskolu studentu un pasniedzēju apmaiņas līgumu.

 

Kas ir Bončs?

Sanktpēterburgas M. Bonča-Brujeviča Valsts telekomunikāciju universitāte (SUT) ir viena no izcilākajām Krievijas tehniskajām augstskolām ar ļoti nozīmīgu zinātniski pētniecisko lomu visā Ziemeļrietumu Eiropas reģionā. Tā dibināta 1930. gadā (aktīvs mācību process – kopš 1932. g.), saglabājot Krievzemes augstskolu labākās tradīcijas un lieliskās izglītības slavu visu tās pastāvēšanas laiku. Universitāte dibināta uz Ļeņingradas M. Bonča-Brujeviča Elektrotehniskā institūta bāzes, tagadējo nosaukumu un universitātes statusu ieguvusi 1993. gadā. Ievērojamā profesora, talantīgā zinātnieka, pedagoga un administratora Mihaila Bonča-Brujeviča (1888.-1940.) vārds šai augstskolai ir tikpat vērtīgs kā ģimenes relikvija, tāpēc tika pieliktas visas pūles, lai tas saglabātos arī jauno laiku jaunajā nosaukumā. Ne jau velti studenti un profesori to draudzīgi dēvē vienkārši par Bonču – un savējie saprot.

 

Sadarbība ar Rīgu atjaunota

Bet par savējiem uz mūžu kļūst arī tie augsti kvalificētie speciālisti, kas absolvējuši universitāti, un to skaitā ir vairāk nekā 65 000 telekomunikāciju profesionāļu. Svarīgi, ka arī lielākā daļa tagadējo universitātes pasniedzēju, zinātņu doktoru un profesoru savulaik ir beiguši šo universitāti un ir tās patiesi patrioti, kas savas alma mater labā gatavi izcīnīt jebkuru uzvaru. Tāds, protams, ir arī universitātes pašreizējais rektors Aleksandrs Gogolis un viņa tuvākie līdzgaitnieki – Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ļevs Kočanovskis un starptautisko sakaru prorektors Oļegs Zolotokriļins –, kuri kopā ar rektoru šoruden bija atbraukuši uz Rīgu, lai izpildītu svarīgu misiju - noslēgtu sadarbības līgumu starp Pēterburgas M. Bonča-Brujeviča Valsts telekomunikāciju universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti.

Rīgas studentu sadarbība ar toreizējo Ļeņingradas Bonča-Brujeviča Elektrotehnisko institūtu sākās jau 20. gs. 50. gadu beigās. Kā atceras bijušie Bonča studenti, RTU (toreiz – RPI) vairākus gadus neuzņēma studentus Radiotehnikas un sakaru fakultātē, bet Latvijā arī tolaik bija pietiekami daudz dedzīgu radiotehnikas entuziastu, kuri vēlējās iegūt augstāko izglītību, cik ātri vien iespējams. Tāpēc Rīgā toreizējās Sakaru ministrijas un arī ministra Aleksandrova (viņš joprojām tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem Latvijas sakaru ministriem) paspārnē tika izveidots konsultāciju punkts tiem, kuri bija pieteikušies neklātienes studijām Bonča-Brujeviča institūtā. Piemēram, 1958. gadā tur mācījās 42 studenti, kontroldarbus sūtīja pa pastu, bet eksāmenus kārtoja Pēterburgā un sesijas laikā dzīvoja romantiskajās Vasilija salas kopmītnēs. Atim Kalējam ir pašas labākās atmiņas par studijām Pēterburgā un, protams, arī Bonča diploms. Vēlākajos gados RTU beidzēji brauca uz Bonča-Brujeviča institūtu studēt aspirantūrā, un tas bija labs papildinājums Rīgā iegūtajām zināšanām. Viens no šiem aspirantiem Jānis Lelis tagad ir RTU docents, un viņš bija arī viens no abu universitāšu sadarbības atjaunošanas iniciatoriem. Labas atmiņas par Bonču silda viņu joprojām, un kāpēc gan nenovēlēt to arī tagadējiem studentiem!

Šogad noslēgtais līgums paredz, ka starp abām universitātēm notiks zinātniski tehniskās informācijas apmaiņa, tās realizēs kopīgus pētniecības projektus un studiju programmas, kā arī studentu un akadēmiskā personāla apmaiņu. Viens no lielākajiem ieguvumiem RTU telekomunikāciju studentiem un IKT nozares uzņēmumu darbiniekiem būs ražošanas prakses un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas Krievijā.

 

Mūsu spēks – lieliska un daudzpusīga izglītība

A. Gogolis: - Mūsu universitātes dienas nodaļā mācās ap 6000 studentu, no kuriem 3000 mācās saskaņā ar līgumiem, bet pārējie ir valsts budžeta studenti. Kopā ar neklātienes un vakara nodaļu mums ir 15 000 studentu. Esam vienīgā universitāte Sanktpēterburgā, kurai ir saglabājusies spēcīga vakara nodaļa (ap 1000 studentu). Vēl ir lielas filiāles Arhangeļskā un Smoļenskā (tās izveidojušās no specializētajiem tehnikumiem) ar vairāk nekā 3000 studentu un ļoti labu materiāli tehnisko bāzi. Tur ir arī plašas un modernas laboratorijas zinātniskiem pētījumiem. Nākotnē filiāles varētu kļūt par pastāvīgiem institūtiem, kāds arī ir mūsu mērķis: katrs no tiem varētu specializēties kādā šaurākā telekomunikāciju specialitātē.

Pēdējā laikā ļoti paplašinājies specialitāšu spektrs. Sākotnēji mums bija divas trīs sakaru specialitātes (radiosakari un radioapraide, kā arī telefona un telegrāfa sakari, kas vēlāk sadalījās). 60. gados parādījās radiokonstruktoru fakultāte, kuru arī pats esmu beidzis.

Tagad mums ir 18 inženiertehnisko specialitāšu, no kurām spēcīgākie un lielākie virzieni joprojām ir radiosakari, radioapraide un televīzija; daudzkanālu komutācijas sistēmas un daudzkanālu radiosakari (tagad - sakaru tīklu komutācijas sistēmu un skaitļošanas tehnika).

Radiosakaru fakultātē ir specialitāte Sakari ar kustīgiem objektiem, t. i., mobilie sakari. Darbu ar skaņas un attēlu informāciju attīsta specialitāte Audiovizuālā tehnika, kur gatavo arī modernu saziņas līdzekļu projektētājus. Vārdu sakot, universitātes mācību programmas aptver visu mūsdienīgo elektronisko sakaru spektru.

Jā, Bonča-Brujeviča universitātei ir pamats lepoties ne vien ar spožu vēsturi, bet arī ar modernu rītdienu, jo Krievijas Federācijas Informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrija, augstu novērtējot šīs augstskolas zinātnisko un pedagoģisko darbību, pieņēmusi lēmumu uz universitātes bāzes veidot informācijas tehnoloģiju parku un šobrīd tā izveide jau sākusies. Kā uzskata Krievijas zinātnieki, tas būs viens no katalizatoriem jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanai valsts tautsaimniecībā.

 

Moderna pētījumu bāze

1933. gadā institūtā, jau trīs gadus pēc dibināšanas, sāka plānveidīgi organizēt zinātniskos pētījumus, daudzi no tiem bija nozīmīgi visai valstij. Pētnieciskais virziens ļāva organizēt arī mācības aspirantūrā, un jau 1937. gadā bija pirmais aspirantu izlaidums.

Šobrīd universitāte ir reģiona lielākais IKT nozares mācību un zinātniskais komplekss. Tās pamatuzdevums ir sagatavot augsti kvalificētus informācijas tehnoloģiju speciālistus visos līmeņos – no liceja un koledžas līdz aspirantūrai un doktorantūrai. Īpaši iespaidīga ir mācību un zinātniskā kompleksa platība – sešas mācību laboratoriju korpusu ēkas ar kopējo teritoriju vairāk nekā 65 000 m², ar konferenču zālēm, desmitiem zinātnisko laboratoriju, datorklasēm, specializētajām auditorijām.

No universitātes 600 pasniedzējiem divām trešdaļām ir zinātniskie grādi, 75 no tiem ir zinātņu doktori. Universitātē ir 11 fakultātes, 43 katedras, un katrā no tām strādā zinātnieki, kas vienlaikus vada gan studiju programmas, gan strādā pie pētījumiem.  

 

Draudzējamies ar triju kontinentu augstskolām

O. Zolotokriļins: - Pēdējos gados esam noslēguši aptuveni 70 līgumu ar pasaules augstskolām, tādus pašus kā šoruden ar RTU. Lielākais līgumu skaits ir ar eiropiešiem: aktīvi sadarbojamies ar Berlīnes Tehnikas un ekonomikas augstskolu,  Minhenes Tehnisko universitāti, Lapzemes Tehnoloģiju universitāti, Grenobles Nacionālo politehnisko institūtu, Eiropas Tehnoloģiju institūtu Parīzē, ar Austrijas, Bulgārijas, Ungārijas, Francijas, Zviedrijas, Ukrainas augstskolām u. c. Mums ir laba sadarbība arī ar Pekinas Pasta un telekomunikāciju universitāti, Dienvidkorejas Informācijas un sakaru institūtu un Peisa universitāti (ASV).

A. Gogolis: - Aktīvi piedalāmies starptautiskās integrētās apmācības programmā Dubultais diploms. Sanktpēterburgas universitātes lielākais partneris šai programmā ir Vācija, kur notiek sadarbība un studentu apmaiņa ar Deutsche Telekom specializēto augstskolu Leipcigā. Saskaņā ar līgumu šajā laikā jau vairāk nekā 100 studentu ir mācījušies abās valstīs (trīs semestri un pirmsdiploma prakse), turklāt saņemot divus diplomus – Vācijas un Sanktpēterburgas. Pirmo desmit Sanktpēterburgas studentu izlaidums Leipcigā notika 2001. gadā. Eksperiments tika atzinīgi novērtēts Deutsche Telekom un deva labu stimulu šo praksi turpināt.

Krievijas likumdošana ļauj veidot ārzemju studentu grupas, un tas ir universitātes iekšējais bizness. Pat tad, ja students mācās par valsts budžeta līdzekļiem, nemaksājot mācību naudu, viņš var paralēli apgūt arī otru specialitāti (par to gan arī budžetniekiem jāmaksā mācību maksa, bet dodam lielu atlaidi). Tā kā tas ir mūsu students, mēs automātiski ieskaitām (otrā specialitātē) visus priekšmetus, kas ir tādi paši vai līdzīgi tiem, kurus viņš jau nolicis pirmajā specialitātē. Tādējādi mums jau ir 15-20 procenti studentu (pārsvarā dienas nodaļā), kas mācās divās specialitātēs uzreiz. Šo pieeju studenti ir iecienījuši, jo tā paver plašākas iespējas darba tirgū. Mēs dodam divus diplomus, ja ir pabeigtas divas specialitātes (cik specialitāšu – tik diplomu).

 

Bonča absolventi – īpašā cieņā

A. Gogolis: - Protams, mēs dzīvojam akadēmiskā un profesionālā vidē, un universitātes iekšpusē it kā nav manāma kapitālismam tik raksturīgā konkurence, jo visi sadarbojas un strādā vienotu mērķu labad. Bet ārpasaule jau stiepj rokas pēc mūsu izskolotajiem speciālistiem, - kurš pagūs pirmais! Nekā slikta jau tur nav – IKT nozares speciālisti vienmēr ir bijuši un būs pieprasīti, un manā rīcībā ir pārliecinoši dati, ka mūsu absolventi ne reizes nav vērsušies pēc palīdzības darba biržā. Un ne jau velti - konkurss vienmēr bijis vismaz 4-6 cilvēki uz vienu vietu (vidēji), bet ir arī specialitātes, kur tas ir lielāks.

O. Zolotokriļins: - Mums ir tāds princips, ka Bonča students ir un paliek Bonča students, lai arī kas viņš būtu – budžetnieks vai maksas students, vietējais vai ārzemnieks. Visi tik un tā ir mūsējie. Protams, šāds zīmols nozīmē ne tikai godu un iespēju iegūt konkurētspējīgas zināšanas, bet arī nopietnus pienākumus – ar cieņu izturēties pret šo seno universitāti, tās iekšējās kārtības noteikumiem un mācīties no visas sirds, nežēlojot savas jaunās galvas.

Gunta KĻAVIŅA

 

www.sut.ru 

www.sut.spb.ru