Ģeotelpiskā informācija laikā un telpā

 

Latvijas karte. Šķiet, nav ietilpīgāka, skaidrāka un vienlaikus arī sarežģītāka jēdziena. It sevišķi, ja tās tapšanu mēra ģeodēzistu, kartogrāfu, ģeoinformācijas un IT speciālistu un citu ekspertu darba stundās, fiziskās un garīgās enerģijas patēriņā, datora peles klikšķos. Bez precīzām topogrāfiskajām, teritorijas plānojuma, ortofoto vai cita satura kartēm mūsdienās vairs neiztikt gandrīz nevienam. It sevišķi tagad, kad modernās tehnoloģijas un daudzfunkciju aparatūra prasīt prasās nākt palīgā ekspertiem un vēl straujāk dzen uz priekšu laiku. Lai ne sekunde no dārgā laika netiktu izšķiesta velti, lai apkopotu speciālistu veikumu katrā pagastā, pilsētā, reģionā, šie mozaīkas gabaliņi jāapzina, jākoordinē, jāpārbauda un jāsaliek kopā vienotā veselumā. Tas viss ietilpst Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) pienākumos. Atsevišķo karšu lapu apvienojums vienotā Latvijas teritorijā attēlots ne vien aģentūras dziļi simboliskajā logo, bet ir arī tās dibināšanas galvenais mērķis un darbs.

 

 

Mantojums un pēctecība

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izveidota pirms diviem gadiem. Aģentūra ir pārmantojusi gan reorganizētā Valsts zemes dienesta kartogrāfijas un ģeodēzijas funkcijas, gan tipogrāfiju Latvijas karte, gan pieredzējušus speciālistus. LĢIA ir valsts iestāde Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, kurai ir uzdots iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilajām un militārajām vajadzībām, veidot un attīstīt vienotu ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu. Tātad var teikt, ka Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra turpina attīstīt seno kartogrāfijas un ģeodēzijas profesiju vēsturiskās tradīcijas jaunā — nu jau digitālā laikmetā.

 

Kad ikdiena kļūst par azartu

Oficiālais aģentūras pienākumu uzskaitījums ir tikai ģeotelpiskās gleznas fons, bet priekšplānā konkrēti aģentūras speciālisti veic noteiktus ikdienas darbus, kuri plašākai sabiedrībai, šķiet, nav īpaši zināmi. Tāpēc piedāvājam īsu ieskatu dažos nozīmīgākajos LĢIA darbības virzienos.

Valsts topogrāfiskā karte — pirmo reizi mērogā 1:50 000

Pirmo reizi Latvijas vēsturē sagatavota unikāla valsts topogrāfiskā karte mērogā 1:50 000 (saīsināti TOPO 50). Tā ir pirmā ar tik lielu detalizācijas pakāpi izstrādāta un precizēta karte, kas pieejama ne tikai tipogrāfiski iespiestu karšu lapu, bet arī digitālajā formātā. Šajā kartē 1 cm atbilst 500 metriem dabā. Sarežģīts, bezgala nogurdinošs, pedantiski rūpīgs, saskaņots lielas profesionāļu komandas darbs, kas sniedz milzu gandarījumu, pēc astoņu gadu darba gūstot iecerētos rezultātus. TOPO 50 militārajām vajadzībām LĢIA komanda prezentēja vasarā, bet oktobrī tika pabeigta TOPO 50 civilajiem lietotājiem. Visas Latvijas teritorijas kartēšanai bija vajadzīgas 155 standarta un viena nestandarta lapa. Salīmējot tās visas kopā, tiktu noklāts 9,5 x 5,6 metru lielu laukums! Darba apjomu raksturo šāda statistika: tikai pie vienas šīs kartes lapas Jelgava zīmēšanas viens cilvēks strādāja trīs mēnešus, izdarot 1,1 miljonu datora peles klikšķu!

TOPO 50 kartes radīšanas procesā vienlaikus tika izveidota nacionālā kartēšanas sistēma, sagatavoti nepieciešamās kvalifikācijas speciālisti un izstrādāta topogrāfisko objektu kodēšanas sistēma, lai turpmāk karšu sagatavošanai nebūtu jāvēršas pēc palīdzības pie ārvalstu kartēšanas aģentūrām un karšu izdevniecībām. Arī Latvijas topogrāfiskās kartes TOPO 50 mūžā šis ir tikai pirmais posms, jo jau pašreiz tiek izgatavotas jaunas TOPO 50 kartes lapas ar atjaunotiem datiem, bet aģentūras mērķis ir panākt tik saskaņotu un profesionālu darba ritmu, lai atjaunotās kartes versiju sagatavotu iespējami īsākā laikā. Tas ir iespējams gan tādēļ, ka sagatavota lieliska datubāze, gan tādēļ, ka pārmaiņas vidē nav tālu jāmeklē — katra detaļa, katra jauna ēka vai vētras izgāzts meža stūris būs redzams jaunajās 2007. gada ortofoto kartēs un izmaiņas varēs noteikt, salīdzinot ar iepriekšējām ortofoto kartēm. Pēc tam šie dati būs jāapstrādā un jāpievieno datubāzei.

Aģentūras speciālisti iegulda lielu darbu un pūles, lai nodrošinātu visas Latvijas teritorijas topogrāfisko kartēšanu arī mērogā 1:10 000, kas kopā veido 2754 kartes lapas un ir augstākas detalizācijas informācija par TOPO 50.

Toponīmu datubāze noder ne tikai kartēm

Viens no interesantākajiem un vienlaikus arī piņķerīgākajiem darbiem karšu sagatavošanā ir toponīmu (vietvārdu) apkopošana, salīdzināšana un izvērtēšana (nereti vienai vietai ir vairāki nosaukumi, bet jāizvēlas tikai viens — atbilstošākais vai konkrētajai videi raksturīgākais). Jau tagad apjomīgajā Latvijas vietvārdu datubāzē apkopoti 114 000 vietvārdi, kuri tiek aizvien papildināti.

Visā pasaulē mainās toponīmu datubāzu nozīme un prasības. Mūsdienās, kad pasaulē tik bieži notiek dabas stihiju un militāro iebrukumu radītas katastrofas, precīzām un pilnīgām toponīmu datubāzēm ir nenovērtējama nozīme, jo tajās var atrast ne tikai vietu nosaukumu, bet arī to precīzu atrašanos ciemata, pilsētas, rajona vai valsts teritorijā. Ja, piemēram, Latvijā ir vairākas Kalnastrautiņu un Lejasstrautiņu mājas, vajadzētu tikai zināt, kurā Latvijas pagastā tās atrodas, un nebūtu nekādu problēmu tās sameklēt — pat tad, ja tās atrastos kaut vai meža biezoknī. Katastrofu gadījumā ir svarīgi ne tikai aizbraukt uz pareizo vietu, bet izdarīt to ātri un bez maldīšanās.

 

Valsts robežu uzmērīšana

Ļoti nozīmīgs LĢIA uzdevums ir valsts robežas uzmērīšana. Latvijas robeža ar Baltkrieviju un Krieviju ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, kas uzliek šim darbam papildu atbildību. Valsts robežas uzmērīšana notiek mērogā 1:10 000, tātad
1 cm kartē atbilst 100 metriem dabā. Nesen pabeigta Baltkrievijas–Latvijas robežas uzmērīšana. Tā kā šī robeža vēsturiski nav būtiski mainīta un ir spēkā kopš pirmās — Latvijas Republikas laikiem, kad tā bija robeža ar Poliju un daļēji ar bijušo Padomju Sociālistisko Republiku Savienību, tās demarkācija ir vienkāršāka nekā Krievijas gadījumā, kur robežas noteikšana dabā būs jāveic no jauna (šie darbi sāksies tikai pēc jaunā robežlīguma ratifikācijas dokumentu apmaiņas).

Latvijas un Baltkrievijas robežas uzmērījumi bija jāveic no jauna, lai tie būtu tik precīzi, cik mūsdienu tehnoloģijas atļauj. Gan Latvijas, gan Baltkrievijas pusē liela daļa robežas ir ļoti purvaina, un daļa teritorijas ģeodēzistiem gandrīz nav izbrienama, tāpēc darbs ar ģeodēziskajiem instrumentiem nav viegls. Pirms robežas apstiprināšanas katra robežvalsts sagatavo dokumentus, zīmē karti. Tad notiek informācijas apmaiņa un pēc tam robežu saskaņo abu valstu speciālisti kopā. Visbeidzot abas puses oficiāli apstiprina un paraksta kopīgi uzzīmēto robežu. Tas ir visai Eiropas Savienībai ļoti nozīmīgs darbs, kas tiek veikts sadarbībā ar LR Iekšlietu un Ārlietu ministriju.

 

Kas ir digitālais augstuma modelis?

Viena no topogrāfisko karšu iezīmēm ir tāda, ka tajās attēlots arī zemes virsmas reljefs,  — ne tikai kalni Himalaju augstumā, bet arī nelieli pauguri. Digitāli tiek mērīta gan zemes virsma, gan visaugstākā dabiskā virsma, kas paveras no augšas, ieskaitot visaugstāko koku galotnes un ēku jumtus. Ar ortofoto un ģeodēziskajiem uzmērījumiem tiek fiksēti arī dati par visaugstākajām būvēm — torņiem, baznīcām, tiltiem un citiem objektiem, sākot no 46 m augstuma.

Šī informācija tiek apkopota ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā datubāzē, jo tā ir nepieciešama drošiem gaisa kuģu lidojumiem. Ar jaunajām tehnoloģijām var ļoti precīzi identificēt augstākos šķēršļus. Šie dati ir svarīgi gan lielajām pasažieru lidmašīnām (tās lido augstāk, tādēļ civilajā aviācijā uzskaita 100 m un augstākus šķēršļus), gan glābšanas dienestiem un gaisa spēku vienībām, kuriem nereti jānolaižas pavisam zemu dažādu šķēršļu džungļos.

Tas viss liecina par to, ka LĢIA pamatdarbība ir visdažādākās ģeotelpiskās informācijas ieguve, apstrāde un pakalpojumi, kurus aģentūra sniedz kā valsts institūcijām un pašvaldībām, tā arī privātpersonām. Piemēram, šogad aģentūra sniegusi jau 91 pakalpojumu pašvaldībām — visbiežāk tika sagatavota pamatinformācija pašvaldības teritorijas plānojuma sagatavošanai. Neapšaubāmi apjomīgās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes būs teicams pamats arī topošajam valsts ģeoportālam.

Gunta KĻAVIŅA

  

   LĢIA

O. Vācieša ielā 43

Rīgā, LV-1004

Tālr. 67064201, fakss 67064209

E-pasts: info@lgia.gov.lv

www.lgia.gov.lv

 

 

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas un kartogrāfijas nodaļas ir izvietotas visā valsts teritorijā.

Centra reģionā šī nodaļa atrodas aģentūras telpās Rīgā (O. Vācieša ielā 43). Nodaļas darbība aptver galvaspilsētu un Jūrmalu, kā arī Rīgas, Ogres, Jelgavas, Bauskas un Aizkraukles rajonu.

Rietumu reģiona nodaļa izvietota Liepājā (Bāriņu ielā 15; tālr. 63420009) ar birojiem Ventspilī (Jūras ielā 34; tālr. 63624838), Talsos (Kareivju ielā 7; tālr. 63224211) un Saldū (Kuldīgas ielā 84). Tās darbība aptver Liepājas, Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Saldus, Dobeles un Tukuma rajonu.

Ziemeļu reģiona nodaļa atrodas Valmierā (Rīgas ielā 53; tālr. 64250071) un darbojas Valmieras, Cēsu, Limbažu un Valkas rajonā.

Austrumu reģiona nodaļa atrodas Rēzeknē (Atbrīvošanas alejā 155/1; tālr. 64605259) ar birojiem Ludzā (Stacijas ielā 44 — 407. kab.; tālr. 65707049) un Balvos (Tautas ielā 1; tālr. 64522553). Tā aptver Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Alūksnes, Gulbenes un Madonas rajonu.

Dienvidu reģiona nodaļa izvietota Daugavpilī (Lāčplēša ielā 20; tālr. 26458270) ar biroju Jēkabpilī (Rīgas ielā 199; tālr. 65236384) un darbojas Daugavpils, Krāslavas, Preiļu un Jēkabpils rajonā.

Visu nosaukto reģionu nodaļās pieejami Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras sniegtie ģeodēzijas un kartogrāfijas pakalpojumi.

Visu reģionu nodaļās aģentūras apmeklētājiem tiek piedāvāti produktu un pakalpojumu katalogi 2007. gadam un LĢIA publiskie pārskati par darbību 2006. gadā. Tie publicēti arī aģentūras interneta mājaslapā: www.lgia.gov.lv. Pasūtījumu pieņemšanu un to izpildi organizē LĢIA Ģeoinformācijas departamenta Informācijas daļa pa tālruni 67064240.

LĢIA tipogrāfijas Latvijas karte pakalpojumu pieteikumus pieņem un to izpildi organizē tipogrāfijas administrācija. Pakalpojumu cenrādis pieejams LĢIA interneta mājaslapā www.lgia.gov.lv/LGIA/Pakalpojumi/Cenradis.aspx vai pa tālruni 67614135.