Inovatīvs uzņēmums – soli priekšā konkurentiem

 

Novembra sākumā Tallina, Rīga un Viļņa bija Baltijas inovāciju nedēļas karstie punkti, kur notika starptautiskas konferences un diskusijas par inovāciju lomu gan visas valsts tautsaimniecības attīstībā, gan uzņēmumu konkurentspējas palielināšanā. Konferenci Rīgā organizēja InnoLatvia ar Hansabankas un Microsoft atbalstu.  

 

Kas ir inovācija?

Konferenci gluži tāpat kā inovācijas raksturo ļoti precīzi izvēlēts moto – Soli priekšā. Jo tieši tāda ir iespēja, ko var iegūt uzņēmējs, veiksmīgi un prasmīgi liekot lietā inovatīvas idejas. Un šai gadījumā nav pat svarīgi, vai tas ir IKT nozares, pārtikas vai kosmētikas uzņēmums – principi ir līdzīgi.

Zinātnieki un praktiķi joprojām lauž šķēpus par to, kas īsti uzskatāms par inovāciju un kas – ne. Liela daļa ekspertu uzskata, ka inovācija ir spoža ideja, kas pārvērsta par produktu, pēc kura ir pieprasījums tirgū. Vairums ražotāju pieļauj, ka par inovāciju uzskatāms ne vien globāls (parasti – revolucionārs) atklājums kā, piemēram, divritenis, tvaika dzinējs, elektriskā spuldze, telefons, internets u. c., bet arī aktuāls un efektīvs jauninājums, kas tapis uzņēmumā, kur tas iepriekš nav ticis izmantots, lai gan pasaules praksē līdzīgi produkti ir sastopami.

Protams, arī šādā situācijā ne visi kāda uzņēmuma jaunie un pat pievilcīgie produkti uzskatāmi par inovācijām. Gluži otrādi, to ir ļoti maz, varbūt viens no simta vai labākajā gadījumā – viens no desmit. Tas lielā mērā atkarīgs no tā, cik spēcīga ir uzņēmuma R&D komanda. Piemēram, nevienam pat prātā neienāktu doma, ka ziepes vai šokolāde ir inovācija, toties no dabiskiem produktiem izgatavotās un pircējiem savdabīgi piedāvātās Stendera ziepes un Emīla Gustava šokolāde tāda ir. Tieši tāpat ir ar Madaras ekoloģisko kosmētiku, kura gatavota no zaļajās saimniecībās augušajiem augiem un ziediem, un nu jau kļuvusi visai populāra. To dēvē arī par zaļo inovāciju, un tā gūst ievērību visā pasaulē.

 

No idejas līdz inovācijai garš ceļš

Kā aprēķinājuši nozares analītiķi, vairums inovāciju neizdodas: viens no 100 izgudrojumiem sevi atpelna, viens no 300 sniedz būtisku priekšrocību konkurences cīņā un tikai viens no 1400 kļūst par pasaules pārveidotāju. Divi galvenie neveiksmju cēloņi ir tādi, ka izgudrojumam rodas tehnoloģiskas problēmas, kas padara inovāciju neiespējamu vai arī idejas autors pieļauj kādu rupju kļūdu.

Kā no tām izvairīties? Kā iesaka riska kapitāla fonda Invento pārvaldītājs Viesturs Sosārs, vislabāk ir mazāk domāt par to, cik mana ideja ģeniāla, bet vairāk par tās biznesa iespējām. Jārēķinās ar situāciju, ka būs daudz kritiķu un skeptiķu, un laiks līdz pirmajiem rezultātiem daudziem šķitīs pārāk garš (tehnoloģisko ideju izstrādei vismaz 2-3 gadi). Noteikti jāvelta laiks arī līdzīgu pakalpojumu/produktu meklēšanai internetā, lai secinātu, cik oriģināla ir šī ideja.

Jā, no idejas līdz produktam ir gana garš ceļš, tāpēc arī daudzi uzskata, ka inovācijas var atļauties tikai lieli uzņēmumi ar spēcīgām R&D nodaļām, bet tās ir jāatļaujas arī jauniem, topošiem uzņēmumiem, lai izlauztu ceļu tirgū. Tiesa, daļa ekspertu ir krietni kategoriskāki, uzskatot, ka neviens uzņēmums nevar attīstīties un izdzīvot starp konkurentiem, ja tā piedāvājumos nav nekā inovatīva.

 

Vajadzīga intelekts un iztēle

Starp mūsdienu nozīmīgākajām pasaules inovācijām vairāki uz konferenci atbraukušie zinātnieki un uzņēmēji (arī tie, kuru darbs nav tieši saistīts ar IKT nozari) min internetu, mobilo telefonu, iPod, iPhone, Google, bet Latvijā – draugiem.lv.

Viens no pazīstamākajiem biznesa un mārketinga konsultantiem, starptautiski pazīstams lektors un grāmatu autors Peters Fisks (Peter Fisk) iesaka apvienot biznesa stratēģiju, inovāciju un mārketingu – tas iedvesmo vadītājus un līderus izmantot intelektu un iztēli, lai sasniegtu neticamus rezultātus. Daudzus gadus viņš ir strādājis ar tādiem zīmoliem kā American Express, British Airways, Coca Cola, Microsoft, Omnitel, Philips, Shell, Vodafone, Virgin.

P. Fisks: - Biznesā mēs parasti domājam izteikti zinātniski – vairāk pētījumu, detalizētākas analīzes, precīzāki mērījumi, mēs izmantojam mūsu kreiso smadzeņu puslodi. Tomēr nedrīkst aizmirst arī par labo puslodi – jāizmanto intuīcija, holistiskā biznesa pieeja. Tieši tas ir iemesls, kādēļ es pievērsos mārketingam un inovācijai. Protams, vislabākais rezultāts ir tieši tad, kad tiek savienotas abas šīs pieejas – zinātniskā un intuitīvā biznesa attīstīšanas stratēģija. Neviens nav piedzimis ģēnijs. Kā ir teicis Tomass Edisons, 99 procentus veiksmes veido sviedri un tikai 1 procents — iedvesmas, bet nepieciešami ir abi.

Nākamā Petera Fiska grāmata par un ap inovāciju būs Radošais ģēnijs (Creative Genius). Tā atklās, kā sagraut un no jauna izveidot tirgus pamatus, kā ar biznesa palīdzību veidot radošu kultūru un kā nodrošināt to, ka labākās idejas kļūst par spēcīgiem tirgus risinājumiem. Petera Fiska veiksmes formula ir: Ģēnijs = intelekts + iztēle = neticami rezultāti.

 

Inovācijas pie polārā loka

Helsinku mākslas un dizaina universitātes prezidents profesors Irje Sotamā (Yrjö Sotamaa), kurš ir arī zinātniskais padomdevējs augstākās izglītības iestādēm Dānijā, Korejā un Ķīnā, uzskata, ka inovācija izglītībā ir tikpat būtiska kā biznesā. To savā prezentācijā akcentēja arī Somijas ultraperifērijas (tā to dēvējot Briselē) Lapzemes Eksakto zinātņu universitātes starptautisko projektu vadības departamenta Finnabarents direktore Kristīna Jokelainena (Kristiina Jokelainen).

Viņas vadībā strādā 20 speciālistu, kas ievieš reģionālās attīstības projektus. Gluži nedzirdēts daudziem šķiet jau pats fakts, ka tieši Rovaniemi, pilsētiņā pie polārā loka, ko daudzi uzskata tikai par mazu pasaku ciematiņu, kur mājo Ziemassvētku vecītis, darbojas veselas trīs universitātes! Turklāt tur mācās ne vien studenti no visas Somijas, bet arī starptautiskās studentu grupas, to skaitā arī no Latvijas. Pats galvenais motīvs, kas rosina visus Lapzemes iemītniekus – gan universitātes, gan ziemeļbriežu audzētājus, gan tūrismā strādājošos – būt inovatīviem, ir noturēt savējos Lapzemē, lai viņi negribētu doties uz lielajām pilsētām, siltumā un komfortā.

Tāpēc lapi un somi ir īpaši inovatīvi, radot projektus gan par vienīgā īstā Ziemassvētku vecīša prestiža uzturēšanu visa gada garumā (arī ziemās bez sniega), gan par Lapzemes vasaras garajās gaismas stundās nobriedušo melleņu īpašās vērtības izmantošanu prestižu firmu (Lumene u. c.) kosmētisko līdzekļu gatavošanā, gan par Porsh auto testa poligona ierīkošanu ekstremālos arktiskās ziemas un ledus apstākļos, gan par ziemeļbriežu ganāmpulku aizsardzību un citiem savdabīgiem objektiem. Latvijas uzņēmēji noteikti varētu daudz mācīties no Lapzemes ļaudīm. Bet varbūt mums nav pietiekami ekstremāli apstākļi, lai mēs justos spiesti cīnīties par izdzīvošanu ar moderno tehnoloģiju un inovāciju ieročiem?!

Gunta KĻAVIŅA