Krievijas gausais ceļš uz ciparu apraidi

 

Pirmo reizi Krievijā eksperimentālā ciparu apraide DVB-T standartā tika veikta 2000. gada 2. jūlijā Ņižņijnovgorodā. No tā brīža ciparu televīzija palēnām iemin taku ēterā. Pilnībā atslēgt analogo apraidi plānots 2015. gadā. Krievijai zemes ciparu apraide ir ļoti būtiska. Tas ir saistīts ne tikai ar to, ka visa pasaule pārriet uz ciparu apraidi, bet arī ar pašas Krievijas televīzijas attīstības problēmām. Atšķirībā no citām valstīm tur analogajai ētera televīzijai ir milzīgs pārsvars, savukārt maksas kabeļu un pavadoņtelevīzijas sistēmas ir tikai iedīglī. Šobrīd analogā apraide praktiski savas iespējas ir izsmēlusi. Astoņdesmit procentu raidītāju ir gandrīz pilnībā nolietojušies, un pavisam drīz reģionos varētu sākties masveida televīzijas apraides izslēgšanās. Sarežģījumus rada arī ētera piesārņotība. Ar jaunu sakaru veidu ieviešanu ievērojami pieaudzis traucējumu līmenis. Tāpēc pāreja uz ciparu apraidi varētu būt daudzu uzkrājušos problēmu risinājums.

 

Ministriju atšķirīgie viedokļi

Kopš ciparu televīzijas eksperimentālo pārraižu sākšanas ir pagājuši gandrīz astoņi gadi, tomēr, tikai sākot ar 2007. gadu, varētu uzskatīt, ka ciparu televīzijas apraide ir nostājusies uz starta līnijas: regulāri parādījās informācija par jaunu eksperimentālo zonu atklāšanu, DTV tēma apspriesta dažādos forumos un izstādēs, ciparu apraidei intensīvi gatavojas gan inženieri, gan TV aparatūras ražotāji, gan sakarnieki, gan raidorganizācijas, gan politiķi.

Diskusijās par galvenajiem ciparu apraides ieviešanas kavēkļiem tika minēti valdības neapstiprinātais frekvenču teritoriālais plāns, neizstrādātā koncepcija pārejai uz ciparu apraidi, nepieņemtais lēmums par DVB-T formātu (MPEG2 vai MPEG4), tehnisko normatīvu trūkums, nesakārtota licencēšana. No TV tīklu pārstāvjiem saņemtas sūdzības, ka likumdošanas haoss un sakarnieku patvaļa, patstāvīgi sākot vairākus eksperimentus ar ciparu TV ieviešanu, var sagraut vienoto informācijas telpu.

2006. gada maijā tika izveidota valdības komisija, kurai bija jāizstrādā noteikumi pārejai uz DTV. Šo komisiju vadīja tagadējais prezidents Dmitrijs Medvedjevs, bet vietnieki bija informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrs Leonīds Reimans un kultūras un plašsaziņas ministrs Aleksandrs Sokolovs. Līdz 2006. gada beigām koncepciju bija paredzēts iesniegt valdībai apstiprināšanai, taču tās izstrāde ieilga. Daži eksperti gan uzskata, ka ciparu televīzijas ieviešanas aizkavēšanās nāks tikai par labu, jo pa to laiku Rietumos ciparu televīzijas tehnoloģijas tiks noslīpētas, atliks vien pārņemt viņu pieredzi, taču lielākajai daļai tirgus dalībnieku precīzi spēles noteikumi būtu palīdzējuši atrisināt juridiskos, tehniskos, finanšu, sociālos jautājumus un izstrādāt biznesa plānu.

2007. gada janvāra beigās PTPC (Российская телевизионная и радиовещательная сеть), kas ir pakļauta Kultūras un plašsaziņas ministrijai, nāca klajā ar savu Krievijas televīzijas attīstības programmas budžeta projektu. Pēc PTPC aprēķiniem līdz 2015. gadam šim mērķim būtu nepieciešami 159,6 miljardi rubļu, no kuriem 89 miljardi jāizdala no valsts budžeta, bet pārējie - no privātajiem investoriem. Līdzīgu dokumentu 2006. gada decembrī bija iesniegusi PTPC oponente Informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrija, pēc kuras aprēķiniem nepieciešamo investīciju daudzums bija gandrīz divas reizes lielāks – 357,8 miljardi rubļu. Lielākā daļa izmaksu šajā variantā bija ciparu signāla uztveršanai nepieciešamo iekārtu iegādei. Informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrija aprēķināja, ka dekoderu iegādei vajadzēs 140 miljardu rubļu, bet PTPC, uzskatot, ka Krievijas ražotāji ir spējīgi izgatavot samērā lētus dekoderus, solīja iekļauties 52,5 miljardos.

Šīm ministrijām ir atšķirīgi viedokļi daudzos ar ciparu televīziju saistītos jautājumos, un laiku pa laikam starp tām izvēršas diezgan asas diskusijas. Kultūras un plašsaziņas ministrija atbild par apraides tīkla funkcionēšanu un modernizāciju, bet Informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrijas pārziņā ir frekvenču plāns un noteikumu izstrāde. Un tā pagājušā gada maijā Informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrija piedāvāja jaunu koncepcijas variantu ar trešdaļu mazāku budžetu. Šajā variantā ciparu raidītāji netiks iegādāti par budžeta līdzekļiem, bet to darīt vajadzēs privātajiem investoriem, kuri PTPC vietā kļūs par operatoriem. PTPC 2001. gada augustā tika izveidots, lai valstī veidotu vienotu informatīvo telpu. Šobrīd tā rīcībā ir 85 procenti teleraidītāji un 78 reģionālie centri nodrošina ētera apraidi radio un televīzijas kanāliem Krievijā un ārpus tās. PTPC ir izveidojis vairākas ciparu apraides testa zonas, lai izstrādātu jauno tehnoloģiju ieviešanas metodes.

 

Apstiprināta valdības koncepcija

Ņemot vērā izmaiņas, PTPC pilnībā zaudē monopolista statusu un pat daļēji tiek izslēgts no tirgus. Ieviešot ciparu televīziju un atslēdzot analogo, PTPC kļūs par organizāciju, kuras galvenais mērķis ir apkalpot torņus. PTPC vadība ar šādu pavērsienu bija neapmierināta un izteicās, ka vismaz vienam raidītājam katrā reģionā ir jāpieder valstij. Kā pretarguments tam bija mobilo sakaru nozares attīstības vērtējums. Tiesiski normatīvās bāzes izstrādāšana ir bijis pietiekošs nosacījums šīs nozares veiksmīgai izaugsmei. Valstī 15 gadu laikā izveidoti vairāk nekā 20 mobilo operatoru tīkli, kas pārklāj apmēram 98 procentus teritorijas un ir piesaistījuši 160 miljonus abonentu, turklāt bez budžeta līdzekļiem. Pārejas periodā valstij būtu jāuztur darba kārtībā analogās apraides infrastruktūra un jāatbalsta sociālās paketes translācija. Televīzijas un radioapraides tīkli jāveido par tirgus dalībnieku līdzekļiem, bet valstij ir jārada raidorganizāciju, operatoru un patērētāju vajadzībām atbilstoša tiesiski normatīvā bāze. Tikai pagājušā gada decembrī valdība beidzot apstiprināja ilgi gaidīto koncepciju federālajai mērķprogrammai KF televīzijas un radioapraides attīstība 2008. - 2015. gadam.

Ciparu apraidi paredzēts ieviest trijos posmos.

·         Pirmajā posmā (2008.–2009. gads) jāizstrādā tiesiski normatīvā bāze, DVB standarta ciparu televīzijas apraides sistēmas nacionālie standarti, jānosaka katram reģionam sociālajā paketē iekļaujamie kanāli, jāveic nolietoto analogo raidītāju nomaiņa un torņu atjaunošana saskaņā ar teritoriālo plānu, jāizveido ciparu apraides tīkls sociālās paketes translācijai, jānoorganizē ciparu televīzijas apraidei un uztveršanai nepieciešamo iekārtu ražošana, ciparu formātā jāpārraksta arhīvi.

·         Otrajā posmā (2010.–2012. gads) jāturpina analogo iekārtu uzturēšana un ciparu apraides tīkla pārklājuma paplašināšana.

·         Trešajā posmā (2013.–2015. gads) jāpabeidz tīkla paplašināšana, jāattīsta jauni ciparu teleapraides veidi (mobilā televīzija, HDTV u. tml.).

Šobrīd HDTV formātā translē HTB+ un Космос ТВ, lai gan šim uzņēmumam uz neilgu laiku nācās darbu pārtraukt, jo klientiem piegādātie dekoderi Homecast HC5101 rādīja attēlu ar traucējumiem. Vēl par translācijas sākšanu tuvākajā laikā šajā formātā paziņoja Комкор, Корбина Телеком un Центральный телеграф.

 

Nozares regulēšanas pamatinstruments – licencēšana

Pāreja no analogās uz ciparu televīziju ir saistīta ne tikai ar iekārtu maiņu, bet arī ar ciparu apraidei paredzēta frekvenču plāna ieviešanu. Pēc 2006. gadā Starptautiskās elektrosakaru savienības izstrādātā plāna ciparu apraidei Krievijā jāizmanto 174-230 MHz un 470-862 MHz radiofrekvenču joslas. Taču šobrīd 65 procenti spektra šajā diapazonā tiek izmantoti civilajām un militārajām vajadzībām. Lai gan PTPC jau tagad raida ciparu televīzijas signālu testa režīmā, tomēr tas nenotiek lielajās pilsētās, kur ir daudz bezmaksas telekanālu, bet nav brīvu frekvenču. Izveidotais frekvenču plāns Krievijai būs jāsaskaņo ar ASV, Ķīnu, Japānu, Mongoliju un Koreju.

Lai galīgi pabeigtu un nostiprinātu frekvenču teritoriālo plānu, Plašsaziņas, sakaru un kultūras mantojuma aizsardzības uzraudzības federālais dienests no pagājušā gada 31. decembra apmēram uz pusgadu ir apturējis analogās apraides licenču izsniegšanu. Dienesta pārstāvji gan mēģināja mierināt raidorganizāciju pārstāvjus, ka nelielās pilsētās un apdzīvotajās vietās, kur plānojums ir jau izveidots, iedzīvotājus tik ilgi neatstās bez iespējas redzēt jaunas analogās programmas. Tomēr jau tagad tiek domāts, kā ierobežot analogās apraides licenču pieprasījumu pieņemšanu un izskatīšanu. Ciparu televīzijas attīstības koncepcijā minēts, ka licencēšana joprojām paliek nozares regulēšanas pamatinstruments.

Pagājušā gada martā ar KF prezidenta pavēli tika izveidots Plašsaziņas, sakaru un kultūras mantojuma aizsardzības uzraudzības federālais dienests, viens no tā galvenajiem uzdevumiem ir licenču pieprasījumu izskatīšana. Iemesls dienesta izveidei bija Informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrijas un Kultūras un plašsaziņas ministrijas ciparu televīzijas ieviešanas pieejas un nozares vadīšanas pretrunas, tādējādi tika novērsta arī dubultā raidorganizāciju kontrole un starpresoru cīņa par ietekmi. Pirms tam Informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrija izskatīja tehnoloģisko parametru atbilstību licences noteikumiem, bet Kultūras un plašsaziņas ministrija – raidorganizāciju izvēlētās programmas atbilstību. Šobrīd vienai raidorganizācijai izsniegto licenču skaits nav ierobežots un lielajās pilsētās licenci varēs iegūt konkursu kārtībā. Telekanāliem, kuru translācija notiek multimediju vidē, tiks izsniegtas universālās licences.

Pagājušā gada februārī Krievijā tika izsniegta pirmā licence ētera ciparu televīzijas apraidei Ņižņevartovskā, Surgutā un Hantimansijskā telesabiedrībai Югра, kura jau agrāk bija ieviesusi ciparu apraides tehnoloģijas.

 

Krieviju apvieno televīzija

Kā reizēm krievi paši mēdz jokot, šo lielo valsti no Kaļiņingradas līdz Sahalīnai apvieno ne tikai dzelzceļš, Газпром un valdība, bet arī televīzija. Pēc Krievijas sabiedriskās domas pētījumu centra datiem 94 procentiem iedzīvotāju ir televizors ar parasto antenu, 5 procentiem - televizors ar satelītantenu, bet vienam procentam televizora nav. Daudzās Krievijas nomalēs diemžēl nav īpašas programmu izvēles – apmēram trešdaļa valsts iedzīvotāju parasti var skatīties Pirmo kanālu un Россия, 11 procenti redz tikai vienu kanālu, bet 6 procenti sūdzas, ka stipro traucējumu dēļ normāli nevar uztvert nevienu kanālu. Savukārt maskavieši un citu lielo pilsētu iedzīvotāji bez maksas var skatīties apmēram 20 kanālu. Arī ar to Krievija atšķiras no Eiropas valstīm, kur bez maksas parasti var redzēt 5-6 kanālus.

Pagājušajā gadā DVB-T standarta ciparu televīzijas apraide testa režīmā uzsākta Kalugas, Samāras, Ņižgorodas, Tjumeņas, Kurganas, Omskas, Kalugas apgabalā un Kazaņā, bet pirms tam Ņižņijnovgorodā, Maskavā, Sanktpēterburgā, Vladivostokā, Čeļabinskā. 2005. gada beigās Krievijā pirmais ciparu televīzijas apraides tīkls tika izveidots Mordvijā. Šāda veida apraidei pārsvarā izmanto Krievijā gatavotās iekārtas. Lai veicinātu to ražošanu, izveidoti vairāki vietējo un ārzemju firmu kopuzņēmumi, kas izmantos ārzemju tehnoloģijas.

Pagājušā vasarā Pēterburgas ciparu televīzijas uztvērēju ražotājs General Satellite vienojās ar Francijas uzņēmumu STMicroelectronics par MPEG4 formāta uztvērēju izgatavošanu, bet šogad ražošanu uzsākt plāno Thomson un Алмаз-Антей kopuzņēmums un Голден Телеком. 2006. gada beigās Ingušijā tika nodota ekspluatācijā elektronisko mastu antenu rūpnīca, kuras pirmo DTV dekoderu pagājušā gada 10. janvārī Ingušijas Republikas vadītājs Murats Zjazikovs uzdāvināja Vladimiram Putinam. Dekoderu izstrādes procesu ilgi aizkavēja tas, ka nebija apstiprināts DVB-T formāts - MPEG2 vai MPEG4. Tikai pagājušā gada beigās tika paziņots, ka ir pieņemts MPEG4 vai augstāks. Koncepcijā pagaidām nav konkrēti minēts, kādā veidā iedzīvotāji varēs saņemt dekoderus un vai valsts piedalīsies to izplatīšanā. Taču, lai pamazām nomainītu iedzīvotāju analogās iekārtas uz ciparu, valdība solīja no 2009. gada 1. janvāra ierobežot DVB standarta ciparu signālu neuztverošu televizoru un radioaparātu ievešanu Krievijā.

Viena no lielākajām problēmām ir dekoderu iegāde. Daudzu Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir zem iztikas minimuma, un par liekiem izdevumiem viņi nebūs sajūsmā. Samērā vienkāršu izeju piedāvā PTPC. Vairāk nekā puse ģimeņu Krievijā dzīvo daudzstāvu mājās, kurās ir kolektīvās antenas un kabeļu tīkli. Uzstādot nepieciešamo dekoderu komplektu mājas kolektīvās antenas uztvērējam, nevis katrā dzīvoklī, iedzīvotāji sociālās paketes programmas varēs redzēt analogā formātā. Ja kāds no iedzīvotājiem varēs iegādāties dekoderu vai ciparu televizoru, viņš programmas DVB-T standartā varēs uztvert ar istabas antenu. Konkrēti dati, kuras programmas tiks iekļautas sociālajā paketē, būs zināms vēlāk. Katra Krievijas reģiona sociālajā paketē iekļausies informatīvais, informatīvi izklaidējošais, bērnu, kultūras, sporta un reģionālais telekanāls, kas informētu par notikumiem katrā konkrētā apgabalā, kā arī četri radiokanāli. Paketē iekļautajām programmām jābūt brīvi pieejamām visos izplatīšanas veidos (piemēram, satelītu, ētera, kabeļu), šī prasība tiks iekļauta licences noteikumos. Brīvās pieejas kanālus finansēs no reklāmas ieņēmumiem, bet pārējos - no abonentmaksas. Sociālajā paketē iekļauto kanālu translāciju analogajā un ciparu formātā līdz 2015. gadam atbalstīs gan no federālā, gan reģionālā budžeta līdzekļiem. Obligāto reģionālo kanālu translāciju finansēs no konkrēta apgabala budžeta. Pārējie kanāli tiks izplatīti pēc tirgus noteikumiem.

Pāreja uz ciparu apraidi ietekmēs gan reklāmas tirgu, gan raidorganizāciju intereses. Paredzams, ka vienas raidorganizācijas programmu skaits palielināsies, bet ieņēmumi uz vienu programmu samazināsies. Tādējādi bezmaksas kanālu skaits varētu kļūt mazāks. Koncepcijā ir minēts, ka tām bezmaksas programmām, kuras darbojās līdz 2008. gada 1. janvārim, piedāvās prioritāras tiesības pārejai uz ciparu translāciju. Apdzīvotajās vietās, kur ir mazāk par simt tūkstošiem mājsaimniecību un kuras neiekļaujas ētera raidītāju apraides zonā, translācijai izmantos pavadoņtehnoloģijas.

 

Krievijas ciparu televīzijas celmlauži

2000. gada vasarā Televīzijas un radioapraides federālā konkursu komisija pieteica konkursu par eksperimentālo raidīšanu DVB-T standartā. Pēc tā rezultātiem tiesības sākt eksperimentālo raidīšanu DVB-T standartā Maskavā un Ņižņijnovgorodā ieguva uzņēmums Цифровое телерадиовещание (ЦТВ), bet Sanktpēterburgā ТелеМедиум. Pēc pāris gadiem šie uzņēmumi saņēma atļauju pastāvīgai darbībai.  

ЦТВ, ņemot vērā DVB-T apraides priekšrocības un to, ka Maskavā, kur ir daudz bezmaksas kanālu, stacionārajai uztveršanai liela pieprasījuma nebūs, klientiem piedāvāja vērot kvalitatīvas TV pārraides braucošā transportlīdzeklī. Sākotnēji varēja redzēt tikai divus telekanālus, bet mazliet vēlāk ЦТВ izveidoja diennakts informatīvo ziņu kanālu Digital News un izklaides kanālus DV Live un DV Spice. Par aparatūras komplektu, kurā ietilpst antena, pieejas kartīte, LCD televizors, tālvadības pults un uztvērējs, vajadzēja maksāt 4000 dolāru, bet ikmēneša abonēšanas maksa – 200 dolāru.

Pagājušā gada martā uzņēmums Система Масс-Медиа nopirka ЦТВ kapitāldaļas, lai sāktu mobilās televīzijas apraidi DVB-H standartā Maskavā un citās lielajās pilsētās. Sākotnēji varēs redzēt 16 kanālus un abonēšanas maksa būs 12-15 dolāru, pēc tam - 8-10 dolāri.

Pēterburgas uzņēmums ТелеМедиум šobrīd raida platekrāna formātā 16:9 ar pieckanālu skaņu Dolby ProLogic. Abonēšanas maksa, kas tiek iekasēta tikai reizi gadā, ir 100 dolāru. Sākotnēji uzņēmums translēja vairākus ārzemju kanālus (National Geographic, Fox Kids, EuroNews, CNBC, MCM), bet šobrīd – populāras ārzemju filmas ar subtitriem krievu valodā.

 Pēc interneta materiāliem sagatavoja Atis KALNARĀJS