Caur Ženēvas prizmu

ITU sēdeklī Ženēvā no 9. līdz 17. oktobrim notika izstāde Telecom \'99 + Interactive \'99, kurā atkal laimējās pabūt LVRTC ģenerāldirektoram Mārim Pauderam. Par šo notikumu viņš piekrita dalīties domās ar SP.
— Neiedziļinoties skaitļos, kas raksturo šo liela mēroga izstādi, gribētu sarunu vērst globālotelekomunikāciju attīstības tendenču virzienā. To, ka mūsdienās sakaru tehnika nemitīgi virzās uz ciparizācijas un ļoti augsto frekvenču pusi, apzinās pat atbilstošo specialitāšu I kursa studenti. Bet kāda ir attīstības stratēģija, raugoties caur Ženēvasizstādi?
— Man prieks par studentu pareizo izpratni. Turpmāk izplatību gūs multimediji: ne tikai atsevišķi ciparizēti TV, telefons, vēlāk radio, internets, bet visi kopā. Tie saplūdīs, konverģēsies. Vienā iekārtā atspoguļosies visas telekomunikācijunozares, pie kam tiks lietotas ne tikai stacionārās iekārtas mājas apstākļos, bet, šķiet, visdrīzāk mobilās, kas spēs darboties gandrīz visur. Tas notiks pakāpeniski, otrās paaudzes mobilo telefonu (MT; piemēram, GSM) aparātiem, kuru sniegto pakalpojumu klāsts aizvien pieaug (ASV CNN ziņas parādās MT displejā), transformējoties trešās paaudzes līdzīgos rokas aparātiņos (handset).
ITU galvenie speciālisti prognozē, ka 2002. gadā pasaulē būs viens miljards stacionāro un puse miljarda MT, bet UMTS Forum (bezpeļņas starptautiska organizācija Londonā) eksperti ir vēl lielāki optimisti — visā pasaulē 2002. gadā būšot 0,8 miljardi MT (1. zīm.). Mobilo un stacionāro aparātu daudzums izlīdzināšoties jau ap 2004. gada beigām, abās jomās sasniedzot miljardu abonentu — tikpat, cik lietotāju internetā.
— Vai šeit nav jāmin IMT-2000 (IMT — International Mobile Telecommunications) UMTS standarts?
— Jā. Tā izstrādi cer pabeigt nākošās tūkstošgades sākumā, bet komerciālo ieviešanu sākt ap 2002. gadu (pēc optimistiskām prognozēm — 2001. gadā). ITU Radiokomunikāciju biroja direktors R. Džons (Kanāda) uzskata, ka trešās paaudzes MT pasaulē beidzot būs kopējs standarts (otrās paaudzes MT tāda nav), lai gan CDMA (Code Division Multiple Access) metodei, ko izmantos trešā paaudze, būs pieļaujami dažādi modi (veidi). Tā saucamo roumingu (no angļu to roam — klaiņot) varēs realizēt bez grūtībām. Praktiski tas nozīmē, ka trešās paaudzes mobilīša lietotājs varēs klaiņot gandrīz pa visu pasauli un visur ērtais aparāts būs izmantojams. Viņš pat neiedomāsies, ka operators citā valstī lieto citu CDMA modu. Līdzīgi no tīkla uz tīklu klaiņos lietotāja noraidītā informācija, līdz nonāks vajadzīgajā punktā.
— Vai trešās paaudzes MT jomā jau tiek kas darīts? Standarta taču vēl nav.
— Daži elektronikas giganti (piemēram, Fujitsu Japānā) jau piedāvā visu sistēmu (2. att.), bet citas firmas — trešās paaudzes MT sistēmas sastāvdaļas. Vispirms progresēs tīkli. Fizikālo kanālu līmenī tiks izmantotas koaksiālo kabeļu, gaismas vadu, koaksiālo un gaismas vadu hibrīdu, satelītu un ar speciāliem modemiem aprīkotas parastās telefonu līnijas (DSL). Trešajai paaudzei atbilstošo teritoriju, t. s. šūnas, noklās ar raidītāju 2 GHz diapazonā. Šīs it kā bezvadu kabeļu pagarinātājsistēmas LMDS (Local Multipoint Distribution Service) jau dažviet darbojas ne tikai 2 GHz, bet pat augstākās frekvencēs. Rekordu atkal uzstāda amerikāņi: ASV Federālā komunikāciju komisija 1,3 GHz (!) platu joslu firmām izsolē nodos 28 GHz diapazonā (mm viļņi)! LMDS sistēmas varēs nodrošināt pa t 155 Mbit/s ātras bitu plūsmas. Uzlabojot DSL (Digital Subscriber Line), Stanfordas universitātes speciālisti, sakodējot signālus pēc Discrete Multitone metodes, pierādījuši, ka pa veco labo telefona vadu līniju var noraidīt 8 Mbit/s 1,6 km attālumā! Bet tas jau atbilst standarta digitālās TV prasībām!
Kā vēsta Telecom \'99 izstādes avīze, prognozē, ka 2005. gadā pasaulē būs 150 miljoni trešās paaudzes MT lietotāju. Tīklu iekārtu un handset ražotāji savstarpēji konkurēšot, lai veiktu piegādes operatoriem par aptuveni 60 miljardiem dolāru! Firma Samsung jau izstrādājusi šādus MT, platjoslas tūnera daļai lietojot monolītās mikroviļņu integrālshēmas 2,12 — 2,17 GHz diapazonā. Firma cer saražot 26 miljonus shēmu. Samsung jau noslēgusi laulības ar amerikāņu Nortel Networks Corp., lai vienotiem spēkiem iebruktu trešās paaudzes MT un tīkla iekārtu tirgū ASV, Kanādā un Austrālijā.
Runājot par standartiem, jāatzīmē, ka 5. novembrī Helsinkos ITU konferencē tika apstiprinātas zemes un satelītu radio interfeisa specifikācijas IMT–2000. UMTS ir trešās paaudzes mobilā sistēma, kas tiek attīstīta IMT–2000 standarta ietvaros. Formālā apstiprināšana notiks 2000. gadā no 1. līdz 5. maijam ITU radio asamblejā. Es ceru, ka tas ļaus uzsākt trešās paaudzes mobilos servisus jau 2001. gadā. Savukārt Motorola ir paziņojusi, ka sāk ražot universālās mikroshēmas, kas būs savietojamas ar visiem zināmajiem zemes un satelītu mobilajiem telefonu standartiem, tādējādi radot pamatu pasaules mobilajai gala iekārtai. Bet ITU standarta vēl tiešām nav.
— Kā atšifrēt šo akronīmu — ITU?
— O, ITU (International Telecommunication Union) ir varena organizācija, Ženēvas Telecom \'99 grandiozās izstādes organizētāja, 1865. gadā dibinātās starptautiskās telegrāfu apvienības saīsinājuma (arī ITU!) pārmantotāja. Tikai vēlāk mainījās trīsburtu saīsinājuma vidējā burta jēga. Kopš 1947. gada ITU darbojas kā ANO speciālā aģentūra, kuras uzdevumi ir trejādi: veicināt starptautisko sadarbību telekomunikāciju pakalpojumu efektīvai izmantošanai, radīt iespējami plašāku un ērtāku publisku piekļuvi komunikācijām un harmonizēt dažādas telekomunikāciju aktivitātes starp valstīm. Brīvā tirgus apstākļos to var izdarīt, saaicinot kopā elektronikas industrijas līderus (privātais sektors), ekonomiskās politikas paudējus (valdības) un šīs politikas īstenotājus (regulatori, licenču izdošanas iestādes u. c.) Pašlaik 154 valstis ir ITU locekles. ITU piedalās ITU-T, ITU-R un ITU-D (T — Telecomunications, R — Radio, D — Development) iestādēs, pie kam pirmā izstrādā rekomendācijas un standartus un tās rīcīborgāns ir TSB (Telecommunication Standardization Bureau) birojs.
Tiesa, organizācija pārāk birokratizējusies. Inovācijas to apsteidz. Man nav skaidras ITU un ECTA (European Competitive Telecommunications Associa- tion) pretrunu aizkulises, jo pēdējā apsūdz ITU par aizliegumu piedalīties Telecom \'99 izstādē. ECTA arī organizē līdzīgas izstādes, apvieno 240 jaunas telefonkompānijas, nositot lielajām monopolfirmām cenas.
— Tas, ka izstādē Telecom \'99 Latviju pārstāvēja LMT ar savu stendu, ir jauki. Vai Latvijas vārds izskanēja arī citur?
— Par to, ka VEF kā fēnikss pacelsies no pelniem un izstādīs savus ražojumus tik prestižās izstādēs, varam tikai sapņot. Šur tur Latvija un Austrumeiropa pavīd ekspertu komentāros. Ceļvedī amerikāņu eksportētājiem cita starpā minēts, ka Latvijā telefonu līniju blīvums ir viens no augstākajiem Centrālajā un Austrumu Eiropā (30,1 uz 100 iedz.). Pie mums Lattelekom kopš 1994. gada sakaru infrastruktūrā esot ieguldījis 430 miljonudolāru. Atzīmēts, ka ES un WTO (World Trade Organization) aicina Latviju Lattelekom monopolu saīsināt no 2013. gada uz 2003. gadu.
Londonā iznākošais žurnāls Public Network (1999, 9. sēj., Nr. 9, kas viss veltīts Telecom \'99) telekomunikāciju stāvokli Latvijā un Baltijā piemin vairākkārt. Atzīmēts, ka Latvijā mobilo telefonu skaits pēdējā gadā dubultojies. Baltijas valstīs ir vidēji 11,2 mobilie telefoni uz 100 iedzīvotājiem— vairāk nekā Višegradas grupas (Čehija, Polija, Ungārija) valstīs. Salīdzinājumā ar NVS valstīm tas ir daudz (Baltkrievijā — 0,15, Moldovā, Ukrainā — 0,3, Krievijā — 0,5 procenti), diemžēl Baltijā mēs velkamies astē: Igaunijā — 20,8, Lietuvā — 8,9, Latvijā — 8,7 procenti (pēc amerikāņu datiem 8,8). Somijā šoziem būs 70 procentu un MT jau tagad ir vairāk nekā stacionāro telefonu.
— Atceros, ka 30. gadu beigās VEF uz Skandināvijas valstīm, to skaitā Somiju, eksportēja savus VEF Super, tāpēc mēs varētu sevi salīdzināt ar Somiju, ja Latvijai nebūtu divreiz vēlies pāri II Pasaules karš un mēs visu laiku būtu dzīvojuši brīvvalstī. Bet pēdējā vieta Baltijā uz informācijas laikmeta sliekšņa... Kā mēs varētu veicināt Latvijas attīstību šajā jomā?
— Būtu laimīgs, ja politiķi izprastu, ka telekomunikāciju attīstība turpmāk būs viens no valsts ekonomikas uzplaukuma pamatnosacījumiem, ka jāsakārto likumdošana. Jāsaprot, ka attīstības process ir ļoti pievilcīgs investoriem, kas šo uzplaukumu var vēl paātrināt. Galvenais, ja jau valsts negrib, tai nav jāiegulda nauda šai 95 procentu laimes akā, tolabprāt darīs privātās firmas. Tai tikai jāveic veiksmīga regulatora loma. Pat elektromagnētisko viļņu spektra daļu licenču pārdošanai publiskā izsolē, kā to pašreiz dara ASV, jāpieiet ļoti uzmanīgi, jo tas varētu traucēt mazo firmu attīstību.
Nepieciešama telekomunikāciju līdzekļu tirgus liberalizācija. Konkurentu ielaišana šai tirgū. Pamācošs piemērs ir Šveice ar savu monopolu SVISKOM. 20 mēnešus pēc tirgus liberalizācijas Šveicē uzradās 250 jaunas firmas, kas centās atrast vietu sakaru sistēmu pakalpojumos. Tiesa, tikai dažām no tām — Debitel (ko SVISKOM bija spiests atpirkt), Smart Telecom, GNT u. c. — apgrozījums sasniedza vairākus desmitus miljonu dolāru, jo daudzas no tām nevarēja izturēt Sunrise, Orange, Diax, Tele-2 un Colt smagās artilērijas zalves. Bet no šo firmu cenu kara kā uzvarētājs iznāca telefona lietotājs: starptautisko sarunu tarifi vidēji samazinājušies par 40, bet vietējo — par 30 procentiem.
Savulaik eksperti pareģoja, ka ASV, ņemot vērā iedzīvotāju blīvuma sadalījumu, vairāk nekā ducim operatoru nebūs ko darīt. Tagad tur aktīvi darbojas vairāk nekā 3000 firmu, kas izcīnījušas stabilu vietu zem Saules. Uz ASV attīstību telekomunikāciju nozarē esam spiesti noraudzīties ar apbrīnu vai labvēlīgu skaudību. Vienīgi mobilo telefonu attīstībā Eiropa ir spējusi apsteigt ASV.
Protams, naudas resursu piesaiste no dažādiem specializētiem fondiem, kā arī investīciju vides radīšana un tirgus liberalizācija nedrīkst būt tikai satiksmes ministra kompetencē, bet visas valdības degpunktā. Ja to ņemsim vērā, nokļūsim ielas saulainajā pusē.

Arnolds VĪTOLS