E-pakalpojumu ražas gads sācies

 

Pirmais starpiestāžu elektroniskais pakalpojums, kas dod iespēju pārbaudīt, kādas personas deklarējušas dzīvesvietu konkrētā īpašumā, publiski prezentēts un sācis darboties 1. februārī. Šī pakalpojuma izstrādāšanā, sagatavošanā un testēšanā piedalījušās četras valsts iestādes:  Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Tiesu administrācija un Valsts zemes dienests.

Šī e-pakalpojuma parādīšanos aktualizēja notikumi, kas bija saistīti ar topošo pirmklasnieku sarežģīto pieteikšanu prestižajās Rīgas skolās, kur prioritāte bija noteikta skolas tuvākajā apkārtnē deklarētajiem bērniem. Kurš gan, piemēram, no Mēness ielas iemītniekiem nevēlētos zināt, vai kāds, saimniekam nezinot (deklarēšanās pieprasījumam atļauja nebija jāprasa), nav fiktīvi deklarējis viņa dzīvoklī savu atvasi, lai varētu piereģistrēt to Franču liceja pirmajā klasē! Tiesa, ar vēlmi saņemt šādu informāciju ir par maz, jo, ieejot valsts saišu portāla www.latvija.lv sadaļā E-pakalpojumi, un izvēloties pakalpojumu Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā, tālāk netiksit, ja jums nebūs Latvijas Pasta izsniegtā elektroniskā paraksta viedkarte. No vienas puses, šādi pakalpojumi stimulē plašāk lietot drošu elektronisko parakstu gan pakalpojumu izmantotājiem, gan ierēdņiem, kuri saistīti ar pakalpojumu sniegšanu. No otras puses, tiem, kuri nav iegādājušies e-paraksta viedkarti, ir vai nu labs iemesls (neaizmirsīsim arī papildu komunālos maksājumus par nelūgtajiem īrniekiem!) to iegādāties vai arī viņiem šis pakalpojums elektroniski nav pieejams. 

Pakalpojuma nodrošināšanai izmantoti sinhronizēti tiešsaistes dati no četrām informācijas sistēmām – no Valsts adrešu reģistra, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmas un Iedzīvotāju reģistra. Pats sarežģītākais bija izstrādāt Valsts informācijas sistēmu savietotāju, kas ļauj salāgot vairāku reģistru datus, jo katram no tiem ir atšķirīga tehnoloģiskā platforma. Tas būs pamatā arī turpmāko 26 elektronisko pakalpojumu izstrādei, kurus plānots ieviest 2008. gada pirmajā pusgadā. Starp tiem būs arī tādi e-pakalpojumi kā Izziņas izsniegšana par iztikas minimumu; Koku ciršanas atļaujas pieprasīšana; Mani dati pašvaldībā; Dzīvesvietas reģistrēšana ārzemēs; Izziņas pieprasīšana par fiziskas personas sodāmību u.c.

Šobrīd nākamais e-pakalpojums, kurš kļūs pieejams tuvākajā laikā, ir iespēja pārbaudīt, vai ziņas par personu apliecinošu dokumentu ir iekļautas IS Nederīgo dokumentu reģistrs. Kā SP pastāstīja ĪUMEPLS Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītāja Vita Narnicka, šis pakalpojums dos iespēju pārbaudīt, vai, piemēram, kādas personas pase (visdažādāko veidu pases, kuras ir izsniegusi Latvijas Republika) nav iekļuvusi Nederīgo dokumentu reģistrā. Šo pakalpojumu varēs izmantot gan ierēdņi, gan uzņēmēji, kas vēlēsies pārliecināties par kādas personas identitāti (īpaši, ja tā viesīs kādas šaubas) vai arī tieši otrādi, – tas dos jebkurai personai, kura jutīsies aizskarta vai apdraudēta, iespēju pierādīt, ka ar dokumentiem viss kārtībā, ka šī pase nav iekļuvusi Nederīgo dokumentu reģistrā. Taču vislabākā ziņa saistībā ar šo topošo e-pakalpojumu ir tāda, ka tas būs pieejams visplašākajai publikai, tā saņemšanai nebūs vajadzīgs ne e-paraksts un pat ne autentifikācija. Latvijas valsts portālā www.latvija.lv būs jāievada vienīgi attiecīgā dokumenta (pases) numurs.