Padodies! Tava slēptuve tīmeklī ir atklāta!
Давно уже
прошли те
времена,
когда
понятия «Интернет»
и «хаос» были
почти
синонимами
Jau sen vēstures smilšu
pulkstenī aiztecējis laiks, kad jēdzieni internets un haoss bija
gandrīz sinonīmi. Parastiem lietotājiem internets tagad izskatās kā pietiekami
sakārtota dzīvesvieta, kurā katram atradīsies pa stūrītim. Un
pakāpeniski veseli mūsu ikdienas slāņi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi globālajā
tīmeklī: preču izvēle un iegāde, izklaide, lietišķā un draugu saziņa, mācības,
bankas operācijas, kontakti ar valsts struktūrām. Turpinot šo sarakstu, tajā
diemžēl nākas iekļaut arī kibernoziedzību.
Ar internetu
saistītie noziegumi parādījās jau gandrīz vienlaikus ar paša tīmekļa dzimšanu. Un
kā nu ne! Vai gan tiesību regulēšanas trūkums nav ideāla vide visdažādākām
apšaubāmām darbībām?! Tiesa, iesākumā to straujāku izplatību kavēja interneta
sarežģītā lietošana. Vēl pirms gadiem desmit skaļus kibernoziegumus slēgto
datubāzu uzlaušana, hakeru uzbrukumi vietējiem korporatīvajiem tīkliem,
nesankcionētas operācijas ar bankas rēķiniem spēja izdarīt tikai augstākās
klases profesionāļi. Turpretī tagad, pēc dažu analītiķu domām, internetā
darbojas daudz vairāk krāpnieku un blēžu nekā hakeru. Pretlikumīgā darbība
lielā mērā saistīta ar interneta resursu saturu. Protams, tas nozīmē, ka arī
šajā vidē darbojas gan civilā, gan kriminālā likumdošana. Var teikt, ka
internets ir visu mūsu dzīves izpausmju, to skaitā arī noziedzības, spogulis.
Daļēji tieši te
meklējams skaidrojums faktam, kas šobrīd ir Latvijas interneta pakalpojumu
sniedzēju uzmanības lokā: pēdējā laikā jūtami pieaudzis tiesībsargājošo orgānu
informācijas pieprasījumu skaits par interneta lietotājiem. Turklāt izbrīnu
rada ne tikai pieprasījumu daudzums, bet arī plašais institūciju spektrs, kuras
tiešā vai netiešā veidā nodarbojas ar interneta noziegumu izmeklēšanu. Tā ir
gan Valsts policijas GKrPP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde, gan
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, gan VID Finanšu policijas pārvalde, gan arī Drošības policija. Tomēr neapšaubāms līderis pēc
pieprasījumu skaita ir Valsts policijas GKrPP Ekonomiskās policijas pārvalde.
Tam ir konkrēts pamatojums: internets ir vieta, kur uz katra soļa var
saskarties ar autortiesību pārkāpumiem, un tieši ar šādiem noziegumiem
nodarbojas Ekonomikas policija.
Interneta pakalpojumu
sniedzēju attieksme pret šādiem informācijas pieprasījumiem nav viennozīmīga.
No vienas puses, nevar nepriecāties par attiecīgo struktūrvienību darbinieku
acīmredzamo profesionālo izaugsmi. Jautājumi, uz kuriem jāatbild pakalpojumu
sniedzējiem, ir juridiski pamatoti, tiek formulēti precīzi un tehniski pareizi.
No otras puses, katrs šāds pieprasījums liek darbiniekiem tērēt papildu laiku,
un arī pašu darbu nevarētu uzskatīt par tīkamu: rūpīgi jāpārbauda visi klienta
dati, jāsameklē līgumi, maksājumu dokumenti, reģistrācijas faili u. tml.
Turklāt pieprasījums var attiekties gan uz nesenu, gan uz sen pagājušu laika
posmu. Tātad šāda informācija ne vien jāuzglabā, bet tai jābūt saglabātai arī
viegli pieejamā formātā.
Tomēr interneta
pakalpojumu sniedzēji, apzinoties tiesībsargājošo orgānu darba nozīmību, sniedz
nepieciešamo informāciju pilnīgā saskaņā ar likumdošanu. Taču viņi saprot, ka
nereti šī atbilde ir tikai starpposms garajā ceļā uz patiesības atklāšanu. Lūk,
tipisks piemērs. IP adrese, kas tiek minēta pieprasījumā, ir piešķirta
klientam, kurš izmanto t. s. collocation (servera izvietošana IPS datu
centrā) pakalpojumu. Lai gan šī IP adrese piešķirta pakalpojuma sniedzējam,
īstenībā tā attiecas uz klienta serveri, un tas savukārt sniedz web-hostinga
pakalpojumus kādai trešajai pusei (saviem klientiem). IPS saprot, ka likuma
pārkāpējs acīmredzot ir kāds viņu klienta klients, bet nekādu datu par šo
konkrēto personu interneta pakalpojumu sniedzēja rīcībā nav. Vai cits piemērs:
ISP klients ir interneta kafejnīca, kurai piešķirta tikai viena IP adrese, bet
ar to darbojas dažkārt pat vairāki desmiti datoru. Šādos gadījumos, tā teikt,
komentāri lieki.
Informācija pie IPS
glabājas pietiekami ilgi, un to iznīcināt vai sabojāt nav iespējams, to spētu
varbūt vienīgi kāds datoru superprofesionālis. Bet, kā jau minēts iepriekš, ne
jau šie datorģēniji ir lielākie likumpārkāpēji.
Daudziem gan
joprojām šķiet, ka viņi var noslēpt savu virtuālo identitāti un ļaunos nolūkus
aiz segvārda. Tas nu gan ir mīts, kuram spēj noticēt tikai naivie! Kā liecina
droši avoti, agrāk vai vēlāk likumpārkāpējs tik un tā tiek atrasts. Tiem, kas
varbūt to vēl nenojauš, varam paskaidrot, ka jebkura darbība internetā, to
skaitā arī nelikumīga, atstāj pēdas, kuras parastam lietotājam gan nav manāmas,
toties profesionāli likumsargi tās identificē un saož gluži kā labākie
pēddziņi.
Latvijas internetā
netrūkst piemēru, kad vainīgie atrasti un, atkarībā no nodarījuma smaguma, arī
saņēmuši sodu. Piemēram, dažos gadījumos publiskajā telpā izskanējuši viņu
vārdi (klasesbiedru rupjību lavīna Ziemeļvalstu ģimnāzijā gan ir viens no
dramatiskākajiem, bet būtībā līdzīga gānīšanās, tikai nedaudz mazākā
koncentrācijā Delfi un Apollo portālu komentāros redzama vai ik
dienas; vienīgā starpība šos zēnus un meitenes vēl neviens nav pieķēris pie
rokas) vai arī viņi saukti pie kriminālatbildības (kā internetslimā Jansona
gadījumā, kurš sācis ar seksuālu uzmākšanos draugos.lv divām
nepilngadīgām (reālām) meitenēm un vienai Dienas žurnālistu izmeklēšanas
eksperimenta auglim un turpinājis ar ko vairāk). Vienīgi pašreizējā
likumdošana nevieš cerības, ka ar nosacītu cietumsodu, naudas sodu vai
sabiedriskajiem darbiem šādu internetslimo būs kļuvis mazāk.
Materiāls
tapis sadarbībā ar
vadošajiem
interneta pakalpojumu sniedzējiem
un Valsts
policiju
P. S. Lai arī cik dīvaini tas būtu,
eksistē cilvēki, kuri cenšas attiecības starp IPS un tiesībsargājošajām
institūcijām izmantot saviem ne vienmēr godīgajiem nolūkiem. Nesen kādā no
Latvijas vadošo interneta pakalpojumu sniedzēju birojiem atskanēja tālruņa
zvans. Zvanītājs stādījās priekšā kā kriminālpolicijas darbinieks un
pieprasīja, lai viņam paziņo datus par klientu ar konkrētu IP adresi, jo tā,
lūk, piederot sliktam cilvēkam, kuram nekavējoties jāsaņem sods. Tomēr tad, kad
zvanītājam tika lūgts atsūtīt pieprasījumu likumā noteiktajā kārtībā, viņš
uzreiz nolika klausuli un tā arī pazuda bez pēdām. Šī epizode vēlreiz
apliecina, ka nopietni interneta pakalpojumu sniedzēji saudzīgi attiecas pret
klientu datiem un sniedz šo informāciju tikai likumā noteiktajā kārtībā,
neielaižoties nekādos kompromisos nedz ar likumu, nedz ar sirdsapziņu.
Valsts
policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka Aleksandra BUKO komentārs:
Statistika par sāktiem un atklātiem kriminālprocesiem kibernoziegumu
jomā 2007. gadā:
- veikta
izmeklēšana 41 kriminālprocesā;
- sākti 29
kriminālprocesi;
- atklātas 17
krimināllietas (pārējas atrodas izmeklēšanas procesā).
Analizējot minēto
procesu krimināltiesisko kvalifikāciju, secināts, ka pārsvarā šajā laika posmā
sākti procesi par korespondences noslēpuma pārkāpšanu, kā arī par
datorkrāpšanu, par nelikumīgām darbībām ar automatizētas datu apstrādes
sistēmas ietekmēšanas ierīču izmantošanu, par patvaļīgu piekļūšanu
automatizētai datu apstrādes sistēmai.
Jāpiebilst,
ka šobrīd ar kibernoziegumiem Latvijā aplami saprot daudz šaurāku jomu, nekā to
skaidro Latvijā ratificētā Eiropas Padomes konvencija par kibernoziegumiem. Patlaban
Latvijā par kibernoziegumiem mēdz uzskatīt tikai noziedzīgus nodarījumus pret
datu un automatizētu datu apstrādes sistēmu drošību. Līdz ar to arī statistikas
dati tiek uzskaitīti daudz šaurāk. Diemžēl gan e-komercijas attīstība, gan
informācijas vispārējā pieejamība sekmē arī pārkāpumu paplašināšanās tendences.
Protams,
šajā noziegumu sfērā joprojām ir vērojams liels latento noziegumu īpatsvars, un
šādu nodarījumu atklāšanas līmenis ir proporcionāli saistīts ar policijas
darbinieku skaitu un pieejamo aprīkojumu.
Par
publiskajā telpā skaļāk izskanējušām lietām varu
vienīgi teikt, ka šīs lietas ietilpst Drošības policijas kompetencē, taču
starpinstitūciju informācijas apmaiņa notiek nepārtraukti. Tomēr gribētos
atzīmēt, ka patlaban tiek aktīvi veikts gan profilaktiskais darbs, gan arī izmeklēšanas
pasākumi šādas parādības un tās rezultātā nodarītā kaitējuma mazināšanai.
Par
jautājumiem, kas saistīti ar IPS. Attiecībā uz sadarbību
ar privāto sektoru, ar elektronisko sakaru komersantiem (interneta pakalpojumu
sniedzējiem) gribētos atzīmēt, ka šādām attiecībām piemīt noteikts interešu
sadursmes (kolīzijas) aspekts, kad, no vienas puses, tiek aizsargātas
iedzīvotāju/valsts intereses tiesībpārkāpumu gadījumos, taču, no otras puses,
tiek nodrošināts klientu datu privātums. Šī kolīzija tiek risināta normatīvajos
aktos, kuros paredzētas speciālas situācijas jeb apstākļi, kad
tiesībaizsardzības iestāde var pieprasīt šādus datus (tos definē par saglabājamiem
datiem) konkrētas lietas ietvaros.
Krimināllikums (spēkā
no 01.04.1999.) paredz sodu par nodarījumiem pret datu un datorsistēmu drošību:
- 144. pants.
Korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un
citas informācijas noslēpuma pārkāpšana.
- 145. pants. Sveša
noslēpuma izpaušana.
- 177.1 pants.
Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, apzināti ievadot nepatiesus
datus.
- 193.1 pants. Datu,
programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izplatīšana, izmantošana
un glabāšana nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas
līdzekļiem.
- 200. pants.
Neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušana, komercnoslēpumu
saturošu ziņu neatļauta iegūšana un izpaušana un finanšu instrumentu
tirgus iekšējās informācijas neatļauta izpaušana.
- 241. pants.
Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai.
- 243. pants.
Automatizētas datu apstrādes sistēmas darbības traucēšana un nelikumīga
rīcība ar šajā sistēmā iekļauto informāciju.
- 244. pants.
Nelikumīgas darbības ar automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu
ietekmēšanas ierīcēm.
- 245. pants.
Informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšana.
Krimināllikuma
normas, kas paredz kriminālatbildību par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai
datu apstrādes sistēmai, šīs sistēmas darbības traucēšanu un drošības noteikumu
pārkāpšana ir noziedzīga nodarījuma materiāli sastāvi, t. i., paredz ne tikai
attiecīgas darbības, bet arī šo darbību rezultātā radītu kaitējumu (konkrēti
šajos pantos būtisks kaitējums (5 min. mēnešalgas + aizskartas citas
intereses) vai zaudējumi lielos apmēros (50 min. mēnešalgas).
Jau sen vēstures smilšu pulkstenī aiztecējis laiks, kad jēdzieni internets un haoss bija gandrīz sinonīmi. Parastiem lietotājiem internets tagad izskatās kā pietiekami sakārtota dzīvesvieta, kurā katram atradīsies pa stūrītim. Un pakāpeniski veseli mūsu ikdienas slāņi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi globālajā tīmeklī: preču izvēle un iegāde, izklaide, lietišķā un draugu saziņa, mācības, bankas operācijas, kontakti ar valsts struktūrām. Turpinot šo sarakstu, tajā diemžēl nākas iekļaut arī kibernoziedzību.
Ar internetu saistītie noziegumi parādījās jau gandrīz vienlaikus ar paša tīmekļa dzimšanu. Un kā nu ne! Vai gan tiesību regulēšanas trūkums nav ideāla vide visdažādākām apšaubāmām darbībām?! Tiesa, iesākumā to straujāku izplatību kavēja interneta sarežģītā lietošana. Vēl pirms gadiem desmit skaļus kibernoziegumus slēgto datubāzu uzlaušana, hakeru uzbrukumi vietējiem korporatīvajiem tīkliem, nesankcionētas operācijas ar bankas rēķiniem spēja izdarīt tikai augstākās klases profesionāļi. Turpretī tagad, pēc dažu analītiķu domām, internetā darbojas daudz vairāk krāpnieku un blēžu nekā hakeru. Pretlikumīgā darbība lielā mērā saistīta ar interneta resursu saturu. Protams, tas nozīmē, ka arī šajā vidē darbojas gan civilā, gan kriminālā likumdošana. Var teikt, ka internets ir visu mūsu dzīves izpausmju, to skaitā arī noziedzības, spogulis.
Daļēji tieši te meklējams skaidrojums faktam, kas šobrīd ir Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēju uzmanības lokā: pēdējā laikā jūtami pieaudzis tiesībsargājošo orgānu informācijas pieprasījumu skaits par interneta lietotājiem. Turklāt izbrīnu rada ne tikai pieprasījumu daudzums, bet arī plašais institūciju spektrs, kuras tiešā vai netiešā veidā nodarbojas ar interneta noziegumu izmeklēšanu. Tā ir gan Valsts policijas GKrPP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde, gan Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, gan VID Finanšu policijas pārvalde, gan arī Drošības policija. Tomēr neapšaubāms līderis pēc pieprasījumu skaita ir Valsts policijas GKrPP Ekonomiskās policijas pārvalde. Tam ir konkrēts pamatojums: internets ir vieta, kur uz katra soļa var saskarties ar autortiesību pārkāpumiem, un tieši ar šādiem noziegumiem nodarbojas Ekonomikas policija.
Interneta pakalpojumu sniedzēju attieksme pret šādiem informācijas pieprasījumiem nav viennozīmīga. No vienas puses, nevar nepriecāties par attiecīgo struktūrvienību darbinieku acīmredzamo profesionālo izaugsmi. Jautājumi, uz kuriem jāatbild pakalpojumu sniedzējiem, ir juridiski pamatoti, tiek formulēti precīzi un tehniski pareizi. No otras puses, katrs šāds pieprasījums liek darbiniekiem tērēt papildu laiku, un arī pašu darbu nevarētu uzskatīt par tīkamu: rūpīgi jāpārbauda visi klienta dati, jāsameklē līgumi, maksājumu dokumenti, reģistrācijas faili u. tml. Turklāt pieprasījums var attiekties gan uz nesenu, gan uz sen pagājušu laika posmu. Tātad šāda informācija ne vien jāuzglabā, bet tai jābūt saglabātai arī viegli pieejamā formātā.
Tomēr interneta pakalpojumu sniedzēji, apzinoties tiesībsargājošo orgānu darba nozīmību, sniedz nepieciešamo informāciju pilnīgā saskaņā ar likumdošanu. Taču viņi saprot, ka nereti šī atbilde ir tikai starpposms garajā ceļā uz patiesības atklāšanu. Lūk, tipisks piemērs. IP adrese, kas tiek minēta pieprasījumā, ir piešķirta klientam, kurš izmanto t. s. collocation (servera izvietošana IPS datu centrā) pakalpojumu. Lai gan šī IP adrese piešķirta pakalpojuma sniedzējam, īstenībā tā attiecas uz klienta serveri, un tas savukārt sniedz web-hostinga pakalpojumus kādai trešajai pusei (saviem klientiem). IPS saprot, ka likuma pārkāpējs acīmredzot ir kāds viņu klienta klients, bet nekādu datu par šo konkrēto personu interneta pakalpojumu sniedzēja rīcībā nav. Vai cits piemērs: ISP klients ir interneta kafejnīca, kurai piešķirta tikai viena IP adrese, bet ar to darbojas dažkārt pat vairāki desmiti datoru. Šādos gadījumos, tā teikt, komentāri lieki.
Informācija pie IPS glabājas pietiekami ilgi, un to iznīcināt vai sabojāt nav iespējams, to spētu varbūt vienīgi kāds datoru superprofesionālis. Bet, kā jau minēts iepriekš, ne jau šie datorģēniji ir lielākie likumpārkāpēji.
Daudziem gan joprojām šķiet, ka viņi var noslēpt savu virtuālo identitāti un ļaunos nolūkus aiz segvārda. Tas nu gan ir mīts, kuram spēj noticēt tikai naivie! Kā liecina droši avoti, agrāk vai vēlāk likumpārkāpējs tik un tā tiek atrasts. Tiem, kas varbūt to vēl nenojauš, varam paskaidrot, ka jebkura darbība internetā, to skaitā arī nelikumīga, atstāj pēdas, kuras parastam lietotājam gan nav manāmas, toties profesionāli likumsargi tās identificē un saož gluži kā labākie pēddziņi.
Latvijas internetā netrūkst piemēru, kad vainīgie atrasti un, atkarībā no nodarījuma smaguma, arī saņēmuši sodu. Piemēram, dažos gadījumos publiskajā telpā izskanējuši viņu vārdi (klasesbiedru rupjību lavīna Ziemeļvalstu ģimnāzijā gan ir viens no dramatiskākajiem, bet būtībā līdzīga gānīšanās, tikai nedaudz mazākā koncentrācijā Delfi un Apollo portālu komentāros redzama vai ik dienas; vienīgā starpība šos zēnus un meitenes vēl neviens nav pieķēris pie rokas) vai arī viņi saukti pie kriminālatbildības (kā internetslimā Jansona gadījumā, kurš sācis ar seksuālu uzmākšanos draugos.lv divām nepilngadīgām (reālām) meitenēm un vienai Dienas žurnālistu izmeklēšanas eksperimenta auglim un turpinājis ar ko vairāk). Vienīgi pašreizējā likumdošana nevieš cerības, ka ar nosacītu cietumsodu, naudas sodu vai sabiedriskajiem darbiem šādu internetslimo būs kļuvis mazāk.
Materiāls tapis sadarbībā ar
vadošajiem interneta pakalpojumu sniedzējiem
un Valsts policiju
P. S. Lai arī cik dīvaini tas būtu, eksistē cilvēki, kuri cenšas attiecības starp IPS un tiesībsargājošajām institūcijām izmantot saviem ne vienmēr godīgajiem nolūkiem. Nesen kādā no Latvijas vadošo interneta pakalpojumu sniedzēju birojiem atskanēja tālruņa zvans. Zvanītājs stādījās priekšā kā kriminālpolicijas darbinieks un pieprasīja, lai viņam paziņo datus par klientu ar konkrētu IP adresi, jo tā, lūk, piederot sliktam cilvēkam, kuram nekavējoties jāsaņem sods. Tomēr tad, kad zvanītājam tika lūgts atsūtīt pieprasījumu likumā noteiktajā kārtībā, viņš uzreiz nolika klausuli un tā arī pazuda bez pēdām. Šī epizode vēlreiz apliecina, ka nopietni interneta pakalpojumu sniedzēji saudzīgi attiecas pret klientu datiem un sniedz šo informāciju tikai likumā noteiktajā kārtībā, neielaižoties nekādos kompromisos nedz ar likumu, nedz ar sirdsapziņu.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka Aleksandra BUKO komentārs:
Statistika par sāktiem un atklātiem kriminālprocesiem kibernoziegumu jomā 2007. gadā:
- veikta izmeklēšana 41 kriminālprocesā;
- sākti 29 kriminālprocesi;
- atklātas 17 krimināllietas (pārējas atrodas izmeklēšanas procesā).
Analizējot minēto procesu krimināltiesisko kvalifikāciju, secināts, ka pārsvarā šajā laika posmā sākti procesi par korespondences noslēpuma pārkāpšanu, kā arī par datorkrāpšanu, par nelikumīgām darbībām ar automatizētas datu apstrādes sistēmas ietekmēšanas ierīču izmantošanu, par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai.
Jāpiebilst, ka šobrīd ar kibernoziegumiem Latvijā aplami saprot daudz šaurāku jomu, nekā to skaidro Latvijā ratificētā Eiropas Padomes konvencija par kibernoziegumiem. Patlaban Latvijā par kibernoziegumiem mēdz uzskatīt tikai noziedzīgus nodarījumus pret datu un automatizētu datu apstrādes sistēmu drošību. Līdz ar to arī statistikas dati tiek uzskaitīti daudz šaurāk. Diemžēl gan e-komercijas attīstība, gan informācijas vispārējā pieejamība sekmē arī pārkāpumu paplašināšanās tendences.
Protams, šajā noziegumu sfērā joprojām ir vērojams liels latento noziegumu īpatsvars, un šādu nodarījumu atklāšanas līmenis ir proporcionāli saistīts ar policijas darbinieku skaitu un pieejamo aprīkojumu.
Par publiskajā telpā skaļāk izskanējušām lietām varu vienīgi teikt, ka šīs lietas ietilpst Drošības policijas kompetencē, taču starpinstitūciju informācijas apmaiņa notiek nepārtraukti. Tomēr gribētos atzīmēt, ka patlaban tiek aktīvi veikts gan profilaktiskais darbs, gan arī izmeklēšanas pasākumi šādas parādības un tās rezultātā nodarītā kaitējuma mazināšanai.
Par jautājumiem, kas saistīti ar IPS. Attiecībā uz sadarbību ar privāto sektoru, ar elektronisko sakaru komersantiem (interneta pakalpojumu sniedzējiem) gribētos atzīmēt, ka šādām attiecībām piemīt noteikts interešu sadursmes (kolīzijas) aspekts, kad, no vienas puses, tiek aizsargātas iedzīvotāju/valsts intereses tiesībpārkāpumu gadījumos, taču, no otras puses, tiek nodrošināts klientu datu privātums. Šī kolīzija tiek risināta normatīvajos aktos, kuros paredzētas speciālas situācijas jeb apstākļi, kad tiesībaizsardzības iestāde var pieprasīt šādus datus (tos definē par saglabājamiem datiem) konkrētas lietas ietvaros.
Krimināllikums (spēkā no 01.04.1999.) paredz sodu par nodarījumiem pret datu un datorsistēmu drošību:
- 144. pants. Korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšana.
- 145. pants. Sveša noslēpuma izpaušana.
- 177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, apzināti ievadot nepatiesus datus.
- 193.1 pants. Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izplatīšana, izmantošana un glabāšana nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem.
- 200. pants. Neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušana, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta iegūšana un izpaušana un finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļauta izpaušana.
- 241. pants. Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai.
- 243. pants. Automatizētas datu apstrādes sistēmas darbības traucēšana un nelikumīga rīcība ar šajā sistēmā iekļauto informāciju.
- 244. pants. Nelikumīgas darbības ar automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm.
- 245. pants. Informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšana.
Krimināllikuma normas, kas paredz kriminālatbildību par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai, šīs sistēmas darbības traucēšanu un drošības noteikumu pārkāpšana ir noziedzīga nodarījuma materiāli sastāvi, t. i., paredz ne tikai attiecīgas darbības, bet arī šo darbību rezultātā radītu kaitējumu (konkrēti šajos pantos būtisks kaitējums (5 min. mēnešalgas + aizskartas citas intereses) vai zaudējumi lielos apmēros (50 min. mēnešalgas).