Sirsnīgas sarunas — ir un būs

Var teikt: Latvijas Mobilais Telefons, bet var arī — Laiks Mans un Tavs. Šie par simboliem kļuvušie jēdzieni nozīmē tikai vienu — arī pats Latvijas Mobilais Telefons jau kļuvis par neatņemamu šī laika sastāvdaļu un veiksmīgas uzņēmējdarbības simbolu. Stāvot uz 2000. gada sliekšņa, SP lūdza uz sarunu LMT pirmo un vienīgo ģenerāldirektoru Juri BINDI.

— Pirmais stabiņš neapšaubāmi ir uzņēmuma dibināšana un oficiālā reģistrācija 1992. gada 2. janvārī, nākamais — pirmās analogās NMT tīkla mobilo telefonu centrāles atklāšana Rīgā 1992. gada 7. oktobrī, kas ļāva kļūt neatkarīgiem no Helsinku centrāles,kura pirms tam nodrošināja sakarus. 1993. gada decembrī LMT kļuva par GSM MoU asociācijas dalībnieku, 1995. gada janvārī sākām GSM tīkla darbību. 1997. gada aprīlī LMT kļuva par pilntiesīgu ETSI (Eiropas Telekomunikāciju standartizācijas institūts) locekli, tad — simttūkstošā klienta reģistrācija 1998. gada augustā un visbeidzot — lēmums par LMT tehniski administratīvā kompleksa celtniecību.

— Vispirms jau ar lielumu. 1992. gadā uzņēmumā strādāja tikai ap 20 cilvēku, bet šobrīd — jau 400. 1992. gadu noslēdzām ar 1027 abonentiem, bet šobrīd vienā pašā 7. neatkarības gadadienā reģistrējām vairāk nekā 2600 jaunu klientu. Tiesa, tā bija svētku reize un reģistrācija notika bezmaksas, tomēr arī visparastākais LMT darba ritms ir 1000 abonentu trijās vai četrās dienās. 17. oktobrī LMT bija 172 256 klienti. Pieaudzis arī finansiālais apgrozījums. 1992. gadā tas bija 438 miljoni Latvijas rubļu (aptuveni 2,2 milj. latu), bet pērn —vairāk nekā 45 miljoni latu. Šogad plānojam vairāk nekā 60 miljonus. Pērn — 11 miljonu peļņa, bet šogad — jau pirmajā pusgadā — vairāk nekā 10 miljonu. Lielu daļu ieņēmumu izmantojam tīkla attīstībai. Pērn kapitālieguldījumu apjoms bija 15,9 miljoni, betšogad tīkla attīstībai plānots izlietot 17 miljonus latu. Ļoti svarīgas, manuprāt, ir arī lietas, kas nav mainījušās šajos septiņos gados. Un tā, pirmkārt, ir attieksme pret darbu. Mums joprojām ir spēcīgs komandas darbs, un mūsējie lepojas ar to, ka strādā Latvijas Mobilajā Telefonā. Allaž esam jutuši ļoti pozitīvu sabiedrības attieksmi pret mums un to, ko darām.

— Tas ir jauns, enerģisks cilvēks, students, kurš paralēli strādā. Vecums — līdz 30 gadiem. Šādu klientu īpatsvars strauji pieaug. Vidusskolēniem un arī pirmo kursu studentiem mobilais telefons kļuvis par ikdienas pavadoni, un viņi, ieguvuši iespēju sazināties jebkuros apstākļos, noteikti ir dinamiskāki, labāk sagatavoti darba tirgum.

— Kvalitātes nodrošināšana ir ļoti dārgs prieks, jo jāiegulda lieli papildu līdzekļi gan tīkla plānošanā, gan tā izveidē. Tomēr reizēm tīkla darbībā rodas traucējumi, kuri nav atkarīgino mums. Viena no izplatītākajām vainām ir pārtraukumi energopadevē, kuru dēļ bāzes stacijas paliek bez barošanas. Protams, nav iespējams katrā bāzes stacijā uzstādīt dīzeļģeneratoru, jo tas atsauktos uz vispārējo tarifu struktūru. Tomēr vairākos stratēģiskos mezglu punktos lielākas sakaru drošības dēļ esam uzstādījuši stacionāros dīzeļģeneratorus.

— Visā darbības laikā esam stingri pieturējušies pie tiesiskuma filozofijas. Tas nozīmē, ka allaž esam precīzi ievērojuši likumus, standartus un arī to starptautisko organizāciju rekomendācijas, kuru dalībnieki esam. Tiesiskā ziņā jūtamies stabili un cenšamies šo uzņēmuma filozofiju darīt zināmu arī mūsu klientiem.

— GSM telefoni atšķiras pēc dizaina, skaņas kvalitātes, cenas, bet pārsvarā visu ražotāju modeļi līdzīgi nodrošina gan pamatfunkcijas, gan arī gaisa interfeisa kodēšanu pēc vienota algoritma. Vismaz pagaidām GSM drošības grupā nav reģistrēti aparātu klonēšanas gadījumi. Tiesa, dažkārt aparātiem tiek mainīts aparatūras identifikācijas kods (IMEI), bet tās jau drīzākir sekas tam, ka daži operatori lieto speciālu programmu aizsardzību, lai subsidētie aparāti neatstātu viņu tīklu, kaut gan, sagraujot IMEI numuru vai ieprogrammējot citu, šai aizsardzībai vairs nav nekādas jēgas. Tātad faktiski subsidēšana veicina šādu nelikumīg u darbību rašanos. Līdzīgi ir ar aparātu zagšanu. Neviens nezog mobilo telefonu, lai izmantotu to riekstu dauzīšanai...

— Tīkla veidošanas rentabilitāte dažkārt ir visai nosacīta. Piemēram, bāzes stacijas, kuras ir uzstādītas pie ceļa un nodrošina sakarus transportam. Pat, ja tuvumā nav nevienas mājas, bet garāmbraucošā transporta plūsma ir gana liela (tranzīta kravas, tūrisma maršruti u.tml.), radiopārklājums ir jānodrošina. Tranzīta lietotāju radītais trafiks ir ļoti būtisks. Līdzīgi ir arī ar bāzes stacijām, kuras tiek uzstādītas šķietami nerentablās vietās, jo cilvēku ienākumi lauku rajonos mēdz būt mazi. Tomēr arī tur visai populāra kļuvusi mūsu piedāvātā pakalpojumu pakete Piezvani man, kura maksā 4,90 latus. Tas vispirms rada saziņas iespējas arī rajonos, kur nav fiksēto sakaru, ārkārtas gadījumos speciālo dienestu izsaukumi ir bez maksas, turklāt paketē iekļautas 15 minūšu sarunas un galu galā — šiem klientiem var piezvanīt pilsētas radi. Tas pilnīgi attaisno bāzes stacijas būvi šādā it kā ekonomiski nerentablā rajonā, jo rodas netiešs trafika pieaugums tīklā.

— Pilnīga pārklājuma nav nevienā pasaules valstī. Var runāt vienīgi par tā saukto nacionālo pārklājumu, kas atkarībā no teritorijas apdzīvotības īpatnībām var sasniegt 90—95 procentus. Šobrīd LMT tīkls nodrošina mobilo sakaru iespējas vairāk nekā 80 procentiem iedzīvotāju. Ar GSM tīklu nosegti 44, bet arNMT — 61 procents Latvijas teritorijas. Šovasar saņemta licence GSM—1800 tīkla veidošanai. Protams, jārēķinās ar to, ka tālāka pārklājuma paplašināšana kļūst aizvien dārgāka.

— Vairāk papildpakalpojumu, kas saistīti ar datu pārraidi, bezvadu interneta piekļuvi, visdažādākās informācijas saņemšanu. Pamatkoncepcija: mobilais telefons kļūst par universālu ierīci, ar kuru var veikt gandrīz visas komunikāciju darbības jebkurā vietā un laikā. Daudzus papildpakalpojumus iespējams attīstīt uz īsziņu bāzes.

— Vistuvākajā laikā, jo tā saistīta ar ātrumu. Ir izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj palielināt datu pārraides ātrumu līdz 14,4 kbit/s, un daudzos gadījumos šis ātrums jau ir pietiekams. Nākamais solis — starpposms pārejai uz trešo paaudzi — ir GPRS ar 64 kbit/s, pēc tam — UMTS.

— Pāreja uz trešo paaudzi un UMTS ir drīzāk evolucionāra nekā revolucionāra. UMTS sūtība ir veidot starpstandartu jeb jumta standartu, jo tas tiek izstrādāts, kooperējoties gan Eiropas ETSI, gan Amerikas, gan Japānas standartizācijas institūcijām. Būtiskākā atšķirība starp GSM un UMTS ir multimediju iespējas. Acīmredzot UMTS tīkla attīstība nenotiks tik strauji kā GSM, jo UMTS darbojas 2 GHz frekvencē, tātad bāzes staciju blīvumam jābūt daudz lielākam. Varētu būt tā, ka GSM un UMTS viens otru papildinās. Pēc UMTS būs liels pieprasījums ekonomiski aktīvajos centros, lielākajās pilsētās, bet balss un datu pārraidei veiksmīgi varēs izmantot GSM jaunākās modifikācijas, piemēram, GPRS vai EDGE tehnoloģijas. Šobrīd licencēšanas process pasaulē ir sācies, bet standartizācija vēl nav pilnīgi pabeigta, tā kā komerciālie UMTS tīkli varētu sākt darboties 2001. gada beigās vai 2002. gada sākumā. Arī Latvijā.

— Šajā prestižajā izstādē, kuru atklāja ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans, bijām vienīgie ne tikai no Baltijas, bet gandrīz vienīgie (kopā ar Čehiju) arī no Austrumeiropas. Mūsu galvenā misija bija informēt pasaules sabiedrību, ka Latvija ir valsts ar modernām mobilajām telekomunikācijām, pievilcīgu investīciju klimatu. Tas asociatīvi bija redzams gan LMT stenda noformējumā, gan videosižetā. Nereti izstādes apmeklētāji uzdeva tādus jautājumus, ka vajadzēja pildīt gan Ārlietu ministrijas, gan Latvijas attīstības aģentūras, gan tūrisma aģentūras funkcijas. Protams, ceram, ka piedalīšanās Telecom \'99 dos labumu arī mums, jo gan Latvijas viesi, gan uzņēmēji, kas sāk darboties mūsu valstī, parasti izvēlas tieši LMT tīklu. Šoreiz mūsu mērķis nebija hi-tech demonstrējumi, lai gan LMT izmantotās tehnoloģijas ir tādas pašas, kādas piedāvā Rietumu operatori.

— 15. oktobrī tika svinīgi iemūrēts pamatakmens un dokumentu kapsula. Ar uzņēmumu ir tāpat kā ar cilvēku: sasniedzot briedumu, ir vajadzīga sava māja. Augam tik strauji, ka mājīgās telpas Ūnijas ielā 39 kļuvušas par šaurām. LMT biroju telpas atrodas vairāk nekā desmit vietās, un tas apgrūtina uzņēmuma darbību. Lai gan mums ir perfekts elektronisko sakaru tīkls, sekmīgam komandas darbam tomēr ir vajadzīgi ciešāki cilvēciski kontakti, lai nerastos psiholoģisks atsvešinājums. Jaunajā kompleksā, kurš atradīsies blakus VEF Kultūras pilij, ietilps ne tikai administratīvā ēka, bet arī tehnoloģiskais korpuss — tur būs komutācijas centri, pētnieciskās laboratorijas, testa poligoni jauno tehnoloģiju ieviešanai u. c. Ar laiku varētu izveidoties vesela LMT pilsētiņa. LMT pamatideoloģija ir pozitīvs skatījums uz dzīvi. Viss, ko esam sasnieguši, ir darba rezultāts. Mums neviens neko nav dāvinājis. Vērtība ir tikai tam, kas nopelnīts ar darbu.

Gunta KĻAVIŅA

Diennakts bezmaksas uzziņu tālrunis
8000076