Mac OSX un vēsture!

 

Tie, kas lasījuši žurnāla iepriekšējo numuru, zinās, ar ko atšķiras personālie datori (PC – Personal Computer) no Macintosh (Mac) – Apple ražotajiem. Tehniski atšķirība starp Mac un PC datoru nav pārāk liela, tomēr operētājsistēmas ir diezgan atšķirīgas. Gandrīz visi Apple datori jau no pašiem pirmsākumiem tiek pārdoti ar instalētu operētājsistēmu (atšķirībā no PC, kuriem operētājsistēmu klientu ērtībām dažkārt instalē mazumtirgotāji). Mac operētājsistēmu var nopirkt arī atsevišķi, bet darbosies tā tikai Macintosh datoros. Par šo un citām atšķirībām un līdzībām šajā rakstā.

 

Mac OS no sendienām līdz mūsdienām

Publiski viss sākās 1984. gada 24. janvārī, kad Apple Computers Inc. iepazīstināja pasauli ar Mac personālo datoru. Tas nāca jau nokomplektēts ar pirmo Mac OS operētājsistēmu, kas tajā laikā bija pazīstama kā System software (no angļu val. – sistēmas programma). Bet uzņēmumā viss radīts tika krietni iepriekš. Jaunā operētājsistēma daļēji tika būvēta uz Lisa OS, kas bija 1983. gadā ražoto Apple datoru operētājsistēma. Lisa OS bija pirmā operētājsistēma ar vadāmo lietotāja interfeisu (GUI – Guided User Interface – tas ir operētājsistēmas izskats, kādu to pazīstam pašlaik, ar ikonām, kursoru, izvēlnēm utt.). GUI projektu bija sākusi Xerox, un 1979. gadā Apple nopirka tiesības apmeklēt Xerox rūpnīcu, lai izpētītu GUI projektu un tā konceptu. Lisa OS un pēc tam Mac OS pārsvarā tika uzbūvēta pēc šī koncepta, bet liela daļa no GUI tika izstrādāti pašā Apple uzņēmumā, piemēram, izvēlnes (Menubar), atveramie logi (pop up menu) un iespēja uzklikšķināt un vilkt objektus.

Jaunā operētājsistēma tika vienkārši saukta par Sistēmu 1.0 un tobrīd tirgū bija veiksmīgāka par pārējām, jo atšķirībā no komandrindu lietojuma operētājsistēmām jau bija ar vadāmo lietotāja interfeisu. Uz komandrindām lietojamā operētājsistēmā katra komanda datoram bija jādod rakstiski, un arī atbildi dators izdeva tekstā. Šajā operētājsistēmā pirmo reizi parādījās programma Finder, ko izmanto failu menedžmentam, līdzīgi kā mūsdienu Windows operētājsistēmā tas ir Explorer.

Šī operētājsistēma vienlaikus varēja darbināt tikai vienu programmu, arī mapēm bija tikai viens līmenis. Līdz Sistēmai 3.0 tika novērsts pāris kļūdu un ieviesti maznozīmīgi jauninājumi. Operētājsistēmā 3.0 parādījās vairākas inovācijas, kuru skaitā ir arī tā sauktā Miskaste, kas mūsdienu datoros ir pašsaprotama lieta. Šajā sistēmas versijā visi faili, kurus iemeta miskastē, izdzēsās tajā pašā brīdī, kad tika izslēgts dators, bet, neraugoties uz šo trūkumu, miskaste tolaik bija lieliska inovācija.

Liels lēciens attīstībā bija no Sistēmas 4.0 uz Sistēmu 5.0. Tā bija pirmā operētājsistēma, kas vienlaikus varēja darbināt vairākas programmas. Tā bija izveidota pietiekami gudra, lai pati spētu sadalīt datora resursus starp palaistajām programmām. Bet lietotāji, kuri bija pieraduši pie vecās sistēmas, varēja arī izslēgt šo funkciju un vienlaikus lietot tikai vienu programmu, kā tas bija Sistēmā 4.0. Jaunā sistēma apritē bija pavisam neilgu laiku, jo jau 1988. gada aprīlī iznāca Sistēma 6.0. Tā bija stabila, un pastāvēja ilgu laiku, līdz pat 1991. gada maijam. Šai versijai bija daudz jauninājumu, kas padarīja to stipri atšķirīgu no iepriekšējām.

Tad pienāca 1991. gada 13. maijs, kad iznāca jauna operētājsistēma Sistēma 7.0, kas būtiski mainīja Mac OS vēsturi. Operētājsistēma no melnbaltas kļuva krāsaina. Klāt nāca lērums jaunu inovāciju, kurām, protams, sekoja arī daudzas problēmas. Sistēmas nestabilitāte, daudzi Mac datoru (dzelžu) pakaļdarinātāji, kas izmantoja Mac sistēmu, un operētājatmiņas trūkums. Lai novērstu šīs daudzās problēmas, Apple nolēma ieviest gan jaunas arhitektūras procesorus, gan arī izvēlējās atteikties no iepriekšējo datoru dzelžu atbalsta, tādējādi panākot, ka Mac operētājsistēma vairs nedarbojas pakaļdarinātajos datoros. Šādi atrisināja arī nestabilitātes problēmu.

Sistēmā 7.0 lietotāji varēja biežāk lietotās programmas un mapes ievietot kontrolpanelī, tādējādi atvieglojot piekļūšanu tām. Parādījās arī jauna opcija Aliases, kas ir līdzīga Windows operētājsistēmā sastopamiem Shortcuts. Ar šo versiju sāka izmantot AppleScript programmēšanas valodu, TrueType fontus un visbeidzot arī miskasti, kura neizdzēsa visu tās saturu, datoru pārstartējot. Viens no nākamajiem starpposmiem bija Sistēma 7.6, kuru mārketinga nolūkiem nosauca par Mac OS 7.6.1. Tā nu radās Mac OS zīmols un aizsākās PowerPC procesoru ēra.

1997. gada 26. jūlijā pasaulē nāca Mac OS 8, kas galvenokārt tika izlaista, lai aizpildītu tukšumu un saglābtu Apple, kurai tobrīd bija sākušās finansiālās problēmas. Šajā operētājsistēmā tika ieviesti daudzi jauninājumi, kas uzlaboja lietojamību un vizuālo operētājsistēmas izskatu. Apple pirmajās divās nedēļās pārdeva 1,2 miljonus jaunā Mac OS 8 un turpmākajos sešos mēnešos – vēl trīs miljonus. Visi Mac lietotāji, lai palīdzētu glābt Apple, iegādājās jauno operētājsistēmu, un pat daudzas pirātisko programmu izplatītāju grupas atteicās izplatīt pirātisko Apple operētājsistēmu. Šī inovatīvā operētājsistēmas versija dzīvoja līdz pat 1999. gada oktobrim, kad to nomainīja jaunāka Mac OS versija. Mac OS 9 iepazīstināja pasauli ar AirPort bezvadu tīkla tehnoloģijām (Wireles Networking), Multi User atbalstu (Multi user – iespēja vairākiem lietotājiem izmantot vienu datoru, bet katram var piederēt savs lietotāja konts.), kā arī USB portiem. Daļēji šī Mac OS 9 kalpoja kā pārejas solis uz nākošo lielo soli Mac OS vēsturē.

2000. gada martā pasaulē iesoļoja MAC OSX. Šī operētājsistēma bija kā revolūcija, jo bija pieņēmusi Aqua vizuālo interfeisu (šādu interfeisu 2007. gadā ieviesa arī Windows Vista oprētājsistēmā), kā arī daudzas citas inovatīvas programmas un rīkus.

Kopš Mac OSX pirmsākumiem katra operētājsistēmas versija ir nosaukta kādā kaķa vārdā. Pirmā bija Cheetah (gepards), tam sekoja Puma, Jaguar (jaguārs), Panther (pantera), Tiger (tīģeris) un visbeidzot Leopard (leopards), par kuru arī tagad pastāstīšu.

 

Tātad, kas ir Mac OSX?

OSX operētājsistēma ievērojami konkurē ar Microsoft Windows operētājsistēmām. Daudzi joprojām strīdas par to, kurš ir labāks – Microsoft Windows vai Mac OSX, bet vienas atbildes nav. Abām ir savi plusi un mīnusi, bet tas ir jāizvērtē katram lietotājam pašam, ko nu kurš uzskata par priekšrocību vai par trūkumu. Globālajā tīmeklī daudz tiek runāts par Mac OSX – gan pozitīvi, gan negatīvi. Bieži tiek salīdzināts ar Microsoft Windows. Taču pašos pamatos ir jāatceras, ka tā ir cita operētājsistēma, nevis Windows.

Daudzi uzskata, ka Mac datori un OSX operētājsistēma ir paredzēta tikai radošiem cilvēkiem un mājas lietošanai, bet neder darbam. Pārsvarā šādi izsakās cilvēki, kas bieži vien paši to nav lietojuši. Manuprāt, būtu jājautā nevis: – Vai es varu to izdarīt tāpat, kā es to darīju Windows datorā? –, bet gan: – Vai es varu to izdarīt? – Nepārprotami varu atbildēt: – Jā, to var izdarīt. – Uz šīs operētājsistēmas ir iespējams izdarīt gandrīz visu to pašu, ko Windows lietotājs dara ikdienā.

Mac OSX, protams, trūkst dažādu specifisku programmu, kuras ražo citi specifiskiem mērķiem, un, tā kā Mac OSX ir salīdzinoši maza tirgus daļa, tad bieži vien šie ražotāji neveido ar OSX saderīgas programmas. Taču arī tas sāk mainīties, jo daudzi programmatūras izstrādātāji ir sapratuši, ka OSX ir vārds, kas strauji iekaro savu vietu tirgū, un pieprasījums pēc viņu izstrādātā produkta tikai aug arī šajā tirgus daļā. Ne vienmēr varēsiet atrast tās pašas programmas Mac datoram, kādas bija PC datoram, bet tas nenozīmē, ka jūs vairs nevarēsiet ko izdarīt.

Gandrīz katrai programmai, ko lietojāt PC datorā, ir alternatīva arī Mac datorā. Ātram ieskatam varu pateikt, ka Microsoft Office alternatīva būs iWorks, tomēr, ja nemaz nespējat atteikties no MS Word, Excel vai Poverpoint, tad Mac datoriem ir Microsoft Office:mac versija, kas ir identiska Windows versijai. Outlook aizstāj programma Mail, Internet Explorer vietu ieņem Safari interneta pārlūks, kurš pēc Apple pārstāvju teiktā un testos pierādītā pašlaik ir ātrākais interneta pārlūks pasaulē.

Runājot par ļoti specifiskām programmām, kas tik tiešam nav Mac OSX un nav arī alternatīvas priekš šīs operētājsistēmas, tas nenozīmē, ka jūs kaut ko vairs nevarēsiet izdarīt, jo ir radītas programmas, piemēram, Paralleles un Vmvare Fussion, kas atbalsta to programmu instalēšanu un palaišanu, kas ir pieejamas tikai Windows operētājsistēmai. Mac OSX Leopard komplektā nāk arī programma ar nosaukumu Boot Camp, kas galējas nepieciešamības vai intereses pēc ļauj instalēt Mac datora arī Windows operētājsistēmu. Zināšanai – pagājušā gada oktobrī interneta žurnāls PC World veica testu, lai noskaidrotu, uz kura portatīvā datora visātrāk darbojas Windows Vista. Testa rezultāti runāja paši par sevi, jo pirmajā vietā ar iespaidīgu punktu pārsvaru esot bijis MacBook Pro portatīvais dators, uz kura caur Boot Camp instalēta Windows Vista.

Augsti vērtējama programma Mac OSX operētājsistēmā ir Time Machine (laika mašīna). Tā ļaus pasargāt jebkuru failu no pazaudēšanas. Šī laika mašīna katru stundu nemanot taisa rezerves kopijas uz ārējā cietā diska, turklāt tā visu cietā diska informāciju katru reizi nekopē no jauna. Laika mašīna ir veidota tā, ka visi dati tiek dublēti tikai pirmajā reizē, bet pēc tam laika mašīna pati fiksē pārmaiņas datorā, jauna faila parādīšanos vai esošo failu pārveidošanu un dublē tikai šīs izmaiņas. Tā kā, ja netīšām izdzēšat gada atskaiti un pamanāt to tikai pēc nedēļas, jums, lai to atgūtu, vairs nav jāatjauno datora stāvoklis uz konkrēto datumu. Vienkārši atveriet laika mašīnu, aizejiet uz to datumu, kurā šī atskaite vēl bija, un pārceliet uz šodienu tikai un vienīgi to failu, ko jums vajag. Manuprāt, ļoti noderīga lieta gan mājas lietotājiem, gan biroja darbiniekiem. Pie mīnusiem vienīgi varētu pieskaitīt to, ka šai laika mašīnai ir nepieciešams ietilpīgs ārējais cietais disks (no 500 Gb līdz 1 Tb). Bet, ņemot vērā, ka mūsdienās šīs datu glabātavas maksā salīdzinoši lēti, tas būtu saprātīgs pirkums, jo dažkārt zaudētā informācija var izmaksāt daudz dārgāk.

Vai zinājāt, ka Linux operētājsistēma vienlaikus var strādāt uz vairākām darbvirsmām un viegli starp tām pārslēgties? Dažkārt tas var lieti noderēt, kad darba laikā gribat padarīt ko tādu, par ko priekšnieks nepriecātos. Uz vienas darbvirsmas jums ir atvērts darba dokuments, bet uz otras – kāds interesants raksts ziņu portālā, bet tad pēkšņi tuvojas priekšnieks! Ko nu? Ātra taustiņu kombinācija, un jums priekšā ir darbvirsma ar atvērtajiem dokumentiem un ne mazākās norādes uz ziņu lapu. Diezgan parocīgi un ātri, bet šī vairāku darbvirsmu iespēja noder ne tikai izklaižu slēpšanai, bet arī nopietnam darbam. Vai pieminēju, ka šī ekstra vairs nav tikai Linux lietotājiem? Tagad arī Mac OSX piedāvā šīs iespējas.

Kā jūs uzzināt, kas ir rakstīts kādā no jūsu dokumentiem, kam ir nezināmas izcelsmes nosaukums? Protams, atverat un paskatāties. Bet tas aizņem laiku, kamēr programma atveras. It kā sīkums, bet ko tad, ja šādu failu ir pāris desmiti? Tad tas var aizņemt ļoti ilgu laiku. Mac OSX šī problēma ir atrisināta, un jūs varat apskatīties faila saturu, neatverot to ar tam paredzēto programmu. Piemēram, kuram gan datorā nav dziesmas ar tādiem mistiskiem nosaukumiem kā Track 1, Track 2 utt. Tātad uzspiežam uz faila, nospiežam Spacebar (garais taustiņš uz klaviatūras) un sāk skanēt konkrētā dziesma. Tāpat arī ar videofailiem un dokumentiem, iezīmējam konkrēto dokumentu, atkal Spacebar un izlec lodziņš, kurā varam lasīt dokumentu. Atradām vajadzīgo? Nu tad dubultklikšķis, un veram to vaļā attiecīgajā programmā.

Vai jūsu PC datoram ir instalēta antivīrusu programma? Tas labi, bet vai tā ir arī atjaunināta? Strādājot ar OSX, par šiem jautājumiem varat aizmirst, jo šai operētājsistēmai vīrusu nav. Internetā ir atrodami raksti par to, ka daži vīrusi tomēr esot, bet tie ir ļoti primitīvi un paši bez jūsu ziņas nevar inficēt datoru un, ievērojot pašas primitīvākās piesardzības metodes, piemēram, neinstalēt visu, ko jums no interneta met pakaļ, vīrusi jūs neapdraud. (Vismaz pagaidām, jo neviens jau nespēj pareģot nākotni.)

Interesanta ir arī vārdnīca. Tā diemžēl vēl netulko latviski, bet cilvēkiem ar niecīgām zināšanām angļu valodā tā palīdzēt var. Ja vajag saprast kādu vārdu angliski, tā paskaidro konkrēto vārdu kontekstā un šī vārda nozīmi, kā arī tai ir Vikipēdijas (interneta enciklopēdija) atbalsts.      

Aizmirst par vizuālo interfeisu un lietotājam draudzīgo darba vidi būtu grēks. Jau 2000. gadā OSX pārsteidza pasauli ar apbrīnojamu vizuālo izskatu, sauktu par Aqua interfeisu. Skaistas podziņas, kas izskatās kā ūdens lāses ar atspīdumu, estētisks logu un izvēļņu dizains, tas viss apvienojumā ar pārdomātu un loģisku lietotājam draudzīgu vidi. Pat lietotājam ar minimālām zināšanām būs viegli izdarīt to, kas nepieciešams.

Šādi varētu turpināt ilgi, bet tad jau šis raksts kļūtu par grāmatu. Ja esmu jūs ieinteresējis, tad plašāku informāciju varat gūt ražotāja mājaslapā www.apple.com vai arī pie jebkura Macintosh datoru izplatītāja. Un atcerieties paprasīt, lai iedod izmēģināt.

 

Ingmārs GROSKOPS