SSD diski – vai maza revolūcija?

Tuvākajos astoņpadsmit mēnešos ir sagaidāma strauja SSD disku ieviešana serveros un disku masīvos. Šī, iespējams, būs vēl nozīmīgāka tendence par jau tik populāro serveru virtualizāciju.

 

Strauji augošās vajadzības pēc serveru un datu glabātavu ātrdarbības pieauguma pieprasa ātrākus un ātrākus procesorus, atmiņas moduļus un diskus. Ar procesoru ātrdarbības pieaugumiem industrija tiek veiksmīgi galā, pateicoties jauniem optimizētiem algoritmiem, augstākām takts frekvencēm, vairākiem kodoliem un paralēlu uzdevumu pavedieniem. Arī atmiņas moduļu ātrdarbība palielinās pastāvīgi, pieaugot frekvencēm un dažādiem jauniem interfeisu veidiem.

Cieto disku ātrdarbībā gan ievērojams progress nav vērojams jau dažus pēdējos gadus. Vienīgie būtiskie sasniegumi ir lielākas un lielākas ietilpības diski, kas, protams, ir ļoti svarīgi, tomēr tas nepalīdz palielināt ātrumu.

Cieto disku ātrdarbību tiešā veidā ietekmē diska plātņu rotēšanas ātrums, kas pašlaik ir maksimāli 15 000 apgriezienu minūtē. Lielāku ātrumu vismaz pašlaik nav iespējams nodrošināt ilgstošai un drošai disku darbībai. Jau pašlaik rotācijas ātrums ir diezgan iespaidīgs, turklāt rakstīšanas/nolasīšanas galviņas atrodas ļoti tuvu diska virsmai vai burtiski peld uz neliela gaisa spilvena. Salīdzinājumam varam iedomāties reaktīvo lidmašīnu, kas lidotu maksimālā ātrumā dažus centimetrus virs zemes...

Lai uzlabotu disku masīvu kopējo ātrdarbību, izmantojot tradicionālos diskus, tiek lietoti risinājumi ar daudziem ātriem diskiem. Datus izvieto paralēli vairākos diskos un tādējādi tiek iegūta papildu ātrdarbība. Diemžēl ātrie diski ir samērā dārgi un lielā skaitā patērē daudz enerģiju.

Tomēr ir pavisam cits ceļš, kā uzlabot disku masīvu ātrdarbību, un tas kļuvis iespējams tikai pēdējā laikā. Protams, tie ir jaunie SSD (solid state disk) diski. Sagaidāms, ka tuvākā gada laikā tā zināmā mērā varētu būt maza revolūcija datu glabātavu sfērā. SSD nodrošina vidēji simt reižu lielāku ātrdarbību nekā tipiski cietie diski. SSD joprojām nav lēti, kā jau samērā jaunai tehnoloģijai pierasts, bet to cenas nemitīgi samazinās. Sagaidāms, ka jau šogad vai nākošgad līdzīgas ietilpības SSD un FC (fiber chanel) diski būs vienādā cenā.

Vēl viens patīkams ieguvums, lai attaisnotu augsto SSD disku cenu, ir aptuveni piecas reizes mazāks enerģijas patēriņš, kas neapšaubāmi kļūst par vienu no svarīgākajiem faktoriem jebkura datu centra risinājuma izvēlē.

Pārskatāmā nākotnē diezin vai šī tehnoloģija pilnībā izkonkurēs tradicionālos diskus, bet SSD varētu labi kalpot visbiežāk lietojamiem datiem, kam ir jānodrošina pats lielākais piekļuves ātrums. Sagaidāms, ka nākamajos desmit gados SSD izmantošana serveros un datu masīvos ieviesīs savas korekcijas cenas un veiktspējas attiecībā. Šī SSD revolūcija datu centriem var būt pat ekonomiski nozīmīgāka nekā tik plaši lietotā un visiem pazīstamā serveru virtualizācija.

Kādā veidā realizēt šo tik ātro SSD disku potenciālu? Viens no pašlaik pieejamiem risinājumiem ir Sun Microsystems izstrādātā un atvērtā pirmkodā pieejamā ZFS (zetabyte file system), kas ir pilnībā optimizēta darbībai ar SSD. Būtība ir tāda, ka aplikāciju līmenī nekādas izmaiņas nav vajadzīgas, jo par visu parūpēsies failu sistēma. Pievienojot SSD diskus un izmantojot tos kopā ar tradicionālajiem diskiem, ZFS automātiski ļauj palielināt kopējo failu sistēmas ātrdarbību.

Ļoti interesants un patīkams jaunums ir Apple paziņojums, ka nākamgad sagaidāmā jaunā Mac OS X Snow Leopard servera versija arī atbalstīs ZFS. Apple nebūt nav vienīgā, kas iekļauj ZFS savā produktā. Pasaulē ir daudzas interesantas izstrādes dažādās IT sfērās, kas saviem risinājumiem izvēlējušās Sun atvērtajā pirmkodā pieejamās tehnoloģijas. Tas tikai lieku reizi pierāda Sun izvēlētās atvērtā pirmkoda stratēģijas pareizību. Pašlaik jau aptuveni 70 procentos no visa Sun programmnodrošinājuma ir pieejams atvērtais pirmkods un paredzams, ka tuvākajā nākotnē tas tā būs pilnīgi visam.

Evijs TAUBE,

Sun Microsystems

blogs.sun.com/latvia