Baltijas jūras komunikāciju forumā

Septembra beigās Rīgā notika pirmais starptautiskais Baltijas jūras komunikāciju forums, kas tiek uzskatīts par plašāko šāda veida pasākumu mūsu valstī. Forumā piedalījās 230 dalībnieku no Baltijas, Ziemeļvalstīm, Austrumu un Centrālās Eiropas. Galvenie šā pasākuma mērķi — apzināt telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju lomu Baltijas valstu ekonomikas attīstībā un dalīties pieredzē ar partneriem un konkurentiem.

Viens no foruma galvenajiem ieguvumiem bija redzēt vienkopus izcilākos telekomunikāciju ražotājus, dzirdēt samērā vispusīgu jaunāko tendenču izklāstu Siemens, Alcatel, Ericsson, Motorola, Lucent ražotnēs un pie reizes noskaidrot, vai telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas kļūs par Baltijas jūras valstu ekonomikas attīstības dzinējspēku 21. gadsimtā. Atbilde uz šo jautājumu, protams, ir apstiprinoša, bet to jo pārliecinošāku darīja arī vairāku lielo korporatīvo klientu pārskati par komunikāciju un moderno tehnoloģiju milzīgo nozīmi attiecīgajos uzņēmumos. Visai iespaidīga bija pasaules lielākā sūtījumu piegādātāja, Lielbritānijas firmas UPS reģionālā direktora Džona Gordona Smita izklāstītā komunikāciju koncepcija. Tā kā firma ik dienas nogādā vairāk nekā 12 miljonu sūtījumu uz dažādām zemeslodes vietām, precīza informācija par sūtījumu kļuvusi tikpat nozīmīga kā pats sūtījums (tas pats attiecināms arī uz jebkuru citu modernu uzņēmumu). Tāpēc nav brīnums, ka UPS katru gadu komunikāciju tehnoloģiju attīstībā iegulda miljardu dolāru, uzņēmumam ir 14 milzīgi komunikācijas centri, kuri spēj apstrādāt vairāk nekā septiņus miljardus digitālās informācijas bitu sekundē. Uzņēmumam ir lielākā DB2 datu bāze pasaulaē: tā mājas lapa ik dienas tiek apmeklēta 14 miljonu reižu un filiālēs ik dienas notiek vairāk nekā miljons bezvadu savienojumu. Prognozēts, ka 2000. gadā UPS investēs platjoslas iekārtās un pakalpojumos 120 miljonus USD.

Operatīva informācija mūsdienās kļūst vērtīgāka par naudu, īpaši, jatai ir komerciāls raksturs. Piemēram, Reuter ziņu aģentūra biržas ziņas raksturo šādi: par jaunu uzskatāma 0—30 sekunžu informācija; 30 sekunžu — 5 minūšu informācija ir vecas ziņas, bet piecu minūšu un senāka informācija — tās jau ir vēsturiskas ziņas. Lai klientu rīcībā būtu pēc iespējas vairāk jaunu, nevis vēsturisku ziņu, līdzēt var tikai pašas progresīvākās platjoslu datu pārraides tehnoloģijas, jo tas nu reiz jāatzīst — tradicionālo telekomunikāciju tehnoloģiju progresa pulkstenis sācis skaitīt laik u lēnāk nekā internets un IT. Stāvot uz jaunās tūkstošgades sliekšņa, gluži skaidri var redzēt tās telekomunikāciju tendences, kuras noteikti izturēs tūkstošgades testu un pierādīs dzīvotspēju arī turpmāk. Šobrīd tiek piedāvāts progresīvs risinājums uz pakešu komutācijas bāzes — tā sauktais portfeļa integrācijas (portfolio assembly) modelis. Tas ir integrēts risinājums, kura portfeli veido vairāku piegādātāju produktu paketes (un to labākās īpašības), turklāt tā, lai tās vislabāk atbilstu klienta individuālajām vēlmēm. Šeit jāievēro vēl viena jauna tirgus tendence — piegādātājs iet taisnā ceļā pie patērētāja, pārlecot pāri starpnieku posmam. Tā tiks panākta visoptimālākā atbilstība konkrētajai videi, laika un investīciju ekonomija un visaugstākais sistēmas darbības drošums. Klientiem, kuru rīcībā ir lieli korporatīvie tīkli, varētu noderēt arī pakalpojumu konverģence un dažādu fiksēto, mobilo un radiotehnoloģiju labāko īpašību savienojums efektīvākai datu pārraidei (piemēram, UMTS, IP/ķēdes komutācija). Šādus risinājumus, kuri jau realizēti konkrētos projektos, forumā demonstrēja firma Price Waterhouse Coopers. Dažādus tīklu, tehnoloģiju un pakalpojumu konverģences modeļus piedāvāja arī Siemens, sniedzot pakalpojumu izvēles portālu iespējas. Portāls ir platformas tehnoloģija, kas nodrošina lietotāju ar dinamisku individuālo satura un tīkla pakalpojumu izvēli, saglabājot automātisku, uz šīs izvēles balstītu, piekļuvi arī turpmāk.

Mēdz teikt, ka vāciešus raksturo samērā izteikts konservatīvisms un viņi parasti ir skeptiski noskaņoti pret jaunām tehnoloģijām. Tāpēc īpaši zīmīgi, ka tieši Vācijā spilgti izpaužas jaunā gadu tūkstoša komunikāciju tendence — aptuveni par 20 000 mēnesī samazinās fiksēto telefonu lietotāji, bet mobilo — strauji pieaug. Uzņēmumam Motorola 1998. gadā bija 2,28 miljardi USD apgrozījums. Motorola uzskata, ka nākotne pieder TETRA tehnoloģijai. Jau tagad visi ātrās reaģēšanas dienesti izmanto TETRA iekārtas. Strauji pieaug arī smart karšu loma. No 1. oktobra Vācijas sabiedriskajos transporta līdzekļos (autobusos, metro) biļešu vietā ieviesta elektroniskā norēķinu sistēma ar smart kartēm. Izrādās, ka Igaunijā ir lielāks mobilo telefonu blīvums nekā Vācijā — 22 uz 100 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam fiksēto un mobilo telefonu proporcijas dinamika Igaunijā: 1993. gadā — attiecīgi 23,2/0,5; 1999. gada I pusē — 35/22 uz 100 iedzīvotājiem. Turpretī Somija, joprojām neatkāpjoties no savām mobilās līdervalsts pozīcijām, ar Sonera pārstāvju mutēm atkal uzdod pēdējogadu aktuālāko jautājumu: vai mobilās telekomunikācijas spēs aizsteigties priekšā fiksētajām? Vismaz Sonera savu atbildes variantu jau devusi, un to pārliecinoši pierāda arī 1999. gada pirmās puses finansu rezultāti, kuros 51 procents ieņēmumu ir mobilo pakalpojumu kontā, bet fiksētā tīkla balss sakari devuši tikai 21 procentu (14 — iekšzemes, 7 — starptautisko sarunu). Pirmajā pusgadā Sonera ir nodrošinājusi 1,491 miljonu mobilo sarunu minūšu trafiku (pērn šajā pašā laika posmā — 1,119 miljonu). Paredzams, ka visai drīz Somijā abonentu skaits pārsniegs 100 procentus.

Forumā daudz runāja arī par e-komercijas attīstību, kura acīmredzot novedīs pie globālā brīvā tirgus, jo neviena valdība nespēs apturēt pasaules tīmekļa iedvesmoto tirdzniecību. Starp citu, neviens nav aprēķinājis, kas notiks, kad datorus sāks lietot tie 55 (!!!) procenti zemeslodes iedzīvotāju, kuriem šobrīd nav pat parasta telefona. Satelītu sakari un globāli optisko kabeļu tīkli nodrošina aizvien plašāku pārklājumu, un komunikāciju lietotāju daudzums var pieaugt lavīnveidīgi. E-komercijas attīstībā tam var būt sniega pikas efekts. Visas forumā minētās tendences strauji ienāk arī Baltijas valstīs, tāpēc visai drīz (vismaz komunikāciju ziņā) vairs nebūs nekādas starpības — lietot Latvijas vai Zviedrijas modernos IT pakalpojumus.

Daina DAMBERGA