Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Pārvaldes programmatūra

Latvijas Izglītības informatizācijas sistēma

Programmatūra

Būtiska Latvijas izglītības sistēmas informatizācijas sastāvdaļa ir skolu pārvaldes darba atvieglošana, izmantojot datorus. Ja pat skolotāju algas tiek izmaksātas bankomātos, kāpēc tad skolēnu saraksti būtu jāraksta ar roku un atskaites jāiesniedz uz papīra? Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) pārvaldes programmatūru sāka izstrādāt pirms trim gadiem. Šobrīd jau ir sasniegti pirmie nopietnie rezultāti. Regulāri reizi gadā tiek izdotas jaunas programmatūras versijas. Jauno versiju kompaktdiskus izsūta uz LIIS reģionālajiem centriem rajonos, kur tos saņem visas skolas (projektam katrā rajonā ir ar kvalificētiem darbiniekiem un tehniku nodrošināts atbalsta punkts – reģionālais centrs). Notiek arī elektroniska datu apmaiņa, izmantojot internetu. Izstrādātā programmatūra ir daudzveidīga: no audzēkņu datu bāzes līdz skolas bibliotēkas automatizācijai, no pedagogu algu plānošanas līdz lēmumu pieņemšanas atbalstam vadošajiem izglītības sistēmas darbiniekiem.

Pamatreģistri

Protams, programmatūras lietošana ir jāsāk ar audzēkņu un pedagogu reģistru sakārtošanu, pie kam nevis tikai labākajās skolās, bet gan valstī kopumā. Tas arī ir LIIS pēdējā laika galvenais uzdevums. Lai gan mērķis ir izveidot centralizētu datu bāzi ar ziņām par visiem valsts audzēkņiem un pedagogiem, par īpaši svarīgu tiek uzskatīts princips, ka par datiem atbild to īpašnieks - skola vai izglītības pārvalde. Rīkojoties citādi, nav iespējams nodrošināt datu ticamību, arī paša reģistra veidošanas ideja no stabila pamata ielikšanas tālākajam darbam pārvēršas kārtējā piecgades plānā. Lai šo principu realizētu, jau 1999. gadā katrai skolai ir nopirkts viens dators tieši lietvedības vajadzībām. Izmantojot reģionālo centru sistēmu, tiek izplatīta un uzstādīta skolvadības programmatūra, apmācīti skolu lietveži. Darbu organizē un koordinē LR IZM Informātikas un saimnieciskās vadības departaments. Kad visi priekšdarbi ir pabeigti, sākas datu ievadīšana un apkopošana. Lai gan visi reģionālie centri, izglītības pārvaldes un skolas darbojas vienotā sistēmā, tomēr pieeja darba organizācijai ir radoša. Cēsu Izglītības pārvaldes vadītājas Lolitas Kokinas darbam, piemēram, ir raksturīga ārkārtīga precizitāte un gatavība uzņemties atbildību par katru datu bāzē ierakstīto burtu. Turpat blakus Valmierā konstruktīvi un ar izdomu darbu organizē Daira Puķīte. Daudzas viņas idejas ir ņemtas par pamatu programmatūras tālākai attīstībai. Rolands Rastaks Valkā vienmēr lieliski noorganizē sadarbību ar skolām. Ar neizsīkstošu enerģiju milzīgu darba apjomu veic Uldis Lagzda Rīgā. Kopīgā darba rezultāti ir labi. Šāgada aprīlī datu bāzes glabāja informāciju par 400000 audzēkņu un 40000 pedagogu. Ir veikts jau krietni vairāk par 90 procentiem no darba.

Bērni, kas nemācās

Latvijas likumdošana paredz obligāti apgūt pamatizglītību. Lai gan tas ir acīmredzami nepieciešams noteikums, tomēr šīs normas realizēšana līdz šim ir bijusi saistīta ar ievērojamām grūtībām. Viens no priekšnoteikumiem problēmas risināšanai ir ticama un detalizēta informācija par bērniem, kas kaut kādu iemeslu dēļ neapmeklē skolu. Tikai pēc tam, kad šāda informācija ir pieejama, darbu var sākt Bērnu tiesību aizsardzības centrs, policija vai sabiedriskās organizācijas. Informācijas iegūšana par bērniem, kas nemācās, ir pirmais lielais pārbaudījums Audzēkņu reģistram. Darbs tika veikts, salīdzinot Audzēkņu reģistra datus ar Iedzīvotāju reģistru un vairākkārt precizējot ziņas izglītības pārvaldēs un reģionālajos centros. Pēc iegūtajiem datiem, no 7 līdz 15 gadu veciem bērniem skolu neapmeklē 3005 vai 0,94 procenti. Dati, protams, vēl ir jāprecizē, un darbs ar šādiem bērniem jāturpina nepārtraukti. Par katru bērnu ir zināma detalizēta informācija: vārds, uzvārds, personas kods, pieraksta adrese. Parasti ir pieejamas arī ziņas par vecākiem, faktisko dzīves vietu un iemesli, kāpēc bērns neapmeklē skolu (slimības dēļ, sociālo apstākļu dēļ).

Programmatūra augstskolām

Pirmsākumos LIIS projekts vairāk orientējās uz vispārizglītojošajām skolām, taču ir skaidrs, ka vienotā sistēmā ir jādarbojas arī augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm. Ir lieliski, ja, uzņemot studentu augstskolā, var ieskatīties datu bāzē un noskaidrot viņa sekmes skolā un centralizētajos eksāmenos iegūtās atzīmes. Tāpat, pieņemot darbā pedagogu, pēc Diplomu reģistra varētu pārbaudīt, kādu mācību iestādi viņš ir beidzis – cik nav dzirdēts par viltotiem diplomiem! Augstskolu informatīvās sistēmas izstrāde ir sarežģīts darbs, jo augstskola no augstskolas atšķiras daudz vairāk nekā skola no skolas, to funkcijas ir daudzveidīgas un organizatoriski tās ir autonomas. Tomēr ir izstrādāta programmatūras pirmā versija, un tā sāk darboties vairākās augstskolās: Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, Juridiskajā augstskolā un Rēzeknes augstskolā.

Grūtības

Kā katrā darbā, arī, veidojot skolu pārvaldes sistēmu, rodas problēmas, kas veido pamatu tālākajam darbam. Pirmā problēma ir tīri finansiāla. Pārvaldes sistēmu skolās visbiežāk izmanto lietveži, bet lietveža alga ir mērāma ar divciparu skaitli. Ja ir tāds atalgojums, nav nopietni gaidīt, ka lietvedis pratīs darboties ar datoru – pat elementāras iemaņas darbā ar Lotus Notes vai Word dod iespēju sameklēt darbu ar daudzkārt lielāku samaksu. Skolu un savas profesijas patrioti gan darbu nemaina, bet viņu gadījumā situācija ir vēl skumjāka – patriotisms tiek mērķtiecīgi iznīdēts. Cita problēma ir saistīta ar interneta izmantošanu. Programmatūra ir izstrādāta tā, ka vislabāk darbojas, ja ir nodrošināta elektroniska datu apmaiņa starp skolām, izglītības pārvaldēm un Izglītības un zinātnes ministriju. Diemžēl šajā jomā līdz pilnībai LIIS projektā vēl tāls ceļš ejams: jāatrod finansēšanas avoti, jāatrisina virkne tehnisku problēmu, jāpanāk, lai datorā glabātam dokumentam būtu juridisks spēks... Kopumā LIIS pārvaldes programmatūru gribētos salīdzināt ar vilcienu, kas uzcītīgi dienu no dienas ved savus pasažierus. Jā, sēdekļi nav mīksti, jā, dažās stacijās vilciens pienāk naktī, toties var droši paļauties, ka braukt varēs arī rīt.
   

Inga MEDVEDIS, Gatis POGULIS, Vladimirs VISIPKOVS
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001