Esam gatavi jaunajai tūkstošgadei

Kopš SIA Lattelekom dibināšanas pagājuši turpat vai seši gadi, modernizācija pārliecinoši virzījusies uz priekšu, bet reizi pa reizei uzņēmuma labi ieeļļotā mehānisma riteņos iekritis ne viens vien sprungulis. Par modernizāciju, privatizāciju un sprunguļiem SP lūdza pastāstīt Lattelekom izpilddirektoru Juhani VIENOLU.

— Es neteiktu, ka grūts, bet nemierīgs gan. Neskaidrības ar uzņēmuma privatizācijas noteikumiem,tarifu nemieri, valsts ekonomiskā nestabilitāte, iekšzemes nacionālā kopprodukta samazinājums (gada pirmajā pusē — 2 procenti). Bet tā jau biznesā gadās, un, manuprāt, tas ir normāli. Tomēr, ja šāds nemiers turpinātos ilgāku laiku, tas varētu atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz uzņēmuma darbību un tā privatizāciju. Lattelekom finansiālā situācija šogad nav pārāk spoža, darbības peļņa ir samazinājusies: pirmo sešu mēnešu laikā tā bija 11,3 miljoni latu (tas ir par 2,6 miljoniem mazāk nekā pērn). Arī investīcijas šogad ir mazākas (pirmajā pusgadā — 23,1 miljoni latu salīdzinājumā ar 28,5 miljoniem pērnā gada pirmajā pusē), tomēr, ņemot vērā ekonomisko vidi valstī, rezultāts ir apmierinošs. Turklāt ir pamats cerēt, ka uzņēmuma finansiālā lejupslīde visai drīz tiks pārvarēta. Viens no risinājumiem — šogad izveidotie peļņas centri.

— Turpinājām to saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem. Tīkla ciparizācija palielinājās aptuveni par 10 procentiem, līdz septembra beigām bija ierīkots 19 579 jaunu ciparu tīkla abonenta līniju, sasniedzot kopējo ciparu līniju skaitu 297 926. Bet šāgada īpatnība ir tāda, ka samērā daudz abonenta līniju tika arī atvienotas — gandrīz tikpat, cik ierīkots jauno. Tas daļēji saistīts ar ekonomisko situāciju valstī un iedzīvotāju skaita samazināšanos, daļēji — ar biroja centrāļu un ISDN ieviešanu daudzos uzņēmumos, līdz ar to tiek izmantots mazāk Lattelekom līniju. Kopējais ciparu tīkla pārklājums šogad ir tikai aptuveni 30 procentu.

— Ar rezultātiem esmu gluži apmierināts, lai gan ieņēmumu ziņā krietni atpaliekam no plāna. Tāpēc ir samazinātas gan darbības izmaksas, gan arī kopējās investīcijas — no plānotajiem 60 miljoniem līdz 50 miljoniem latu. Tomēr šis samazinājums nekādi neattiecas uz modernizācijai paredzētajām investīcijām: esam tās samazinājuši vienīgi uzņēmuma atbalsta funkcijām — IS, transportam, īpašumam. Cenšamies virzīt un pārstrukturēt investīcijas, rēķinoties ar klientu pieprasījumu pēc konkrētiem pakalpojumiem, piemēram, koncentrējam lielākus līdzekļus, lai apmierinātu pieprasījumu pēc ISDN līnijām.

— Oktobrī publicētajā Eiropas Savienības Progresa ziņojumā ir gluži pozitīvas atsauksmes. Tur galvenokārt uzsvērti divi aspekti: vajadzīga stabila likumdošanas vide un tarifu sabalansēšanas turpinājums. Cita starpā arī teikts, ka Latvijas fiksētā tīkla operators ir pārāk atkarīgs no starptautiskātrafika ieņēmumiem, ka iespējami krietni lētāki tarifi aptuveni 30 procentiem klientu (Lattelekom ieviestajai Izvēlei Nr.1, iespējams, drīz sekos citas). Joprojām nav īstas skaidrības sarunās par Jumta līguma pārskatīšanu. Tomēr ļoti pozitīvi vērtējuvaldības plānu par Lattelekom privatizāciju, jo tieši tā vislabāk var tikt galā ar gaidāmo konkurenci. Uzņēmums noteikti kļūs vēl sekmīgāks, kad būs sakārtota likumdošana, jo šobrīd tās dēļ, piemēram, starpsavienojumu jautājumā ir grūti piemērot vienlīdzīgus noteikumus abiem mobilajiem operatoriem. No otras puses, ļoti augstu vērtēju valdības pūles harmonizēt vietējo likumdošanu, pieskaņojot to ES direktīvām.

— Nelielas atšķirības varētu būt, bet šai sakarā neesmu saņēmis nekādu informāciju no Latvijas valdības. Toties kopēji tika apspriesti ciparizācijas tempi — vai pabeigt to astoņos gados vai ne. Manuprāt, nav visai prātīgi tā sasteigt modernizāciju, jo jāatceras, ka lielākā daļa Lattelekom klientu vēlas labu līniju kvalitāti par zemu cenu. Viņiem nav svarīgi, vai tā ir analogā vai digitālā līnija, turklāt viņus pārsvarā neinteresē arī modernie papildpakalpojumi.

— Jā, protams, ar noteikumu, ka saņemsim kompensāciju. Salīdzinājumam varu minēt piemēru no biznesa prakses. Savulaik, kad valdība saīsināja telekomunikāciju firmas Cable & Wireless ekskluzīvo tiesību laiku Honkongā tikai par pāris gadiem, firma par šo līguma pārkāpumu saņēma lielu kompensāciju — 600 miljonu mārciņu skaidrā naudā. Kad TILTS nopirka Lattelekom akcijas, kalkulācijas pamatojās uz garāku monopola periodu, kurā uzņēmums spētu izveidot pamata infrastruktūru. Katrā Eiropas valstī ir bijušas monopoltiesības vai izņēmumtiesības, lai dotu iespēju izveidot šādu pamattīklu. Tikai pēc tam tirgus ir liberalizēts. Lattelekom patlaban ir tikai modernizācijas vidusposmā. Mēģinot liberalizēt Latvijas telekomunikāciju tirgu pēc iespējas ātrāk, manuprāt, aizmirstam šo pamatprincipu.

— Mūsu uzņēmumā viens no stratēģiski svarīgākajiem virzieniem ir kvalitāte, jo no tās atkarīgs mūsu bizness. Patiesībā slikta kvalitāte vienmēr izmaksā vairāk nekā laba. Aprīlī tika uzstādīta jauna bojājumu novēršanas sistēma, par pazeminātu kvalitāti klienti var saņemt kompensāciju. Par kvantitāti. Valsts telekomunikāciju programma paredz, ka visiem, kas vēlas, līdz 2010. gadam jābūt nodrošinātiem ar sakaru pakalpojumiem. Bet Lattelekom jau šobrīd ir visai neliela tālruņu gaidītāju rinda (septembra nogalē — 22 000). Mēs spējam nodrošināt arī citas klientu vajadzības, piemēram, datu pārraidi, ISDN pakalpojumus, internetu u. c. Mums ir īpašs pakalpojumu attīstības plāns, un pastāvīgi ieviešam ko jaunu. Šogad piedāvājam tādus jaunus pakalpojumus kā Tiešais zvans, Balss pasts, Paziņojums par jauno tālruņa numuru, Starptautiskais bezmaksas zvans biznesa klientiem u. c. Rīgā sāk veidot jaunu optisko platjoslas tīklu īpaši liela ātruma datu pārraidei. Tas izmaksās vairāk nekā piecus miljonus latu.

— Jā, protams. Bet šāds tīkls vajadzīgs arī tāpēc,ka to varēs izmantot kā platjoslas datu pārraides maģistrālo tīklu un tāpēc tas jābūvē atsevišķi, paralēli pamatpakalpojumu ciparu līnijām.

— Šobrīd Lattelekom ievieš tā saukto IN (intelligent network) platformu, lai gan šis process ir nedaudz aizkavējies sakarā ar tūkstošgades problēmu: nevaram to ieviest tieši tagad, kad, tūkstošgadēm mijoties, pastāv tik liels risks. Plānojot modernos pakalpojumus, protams, ņemam vērā tirgus pieprasījumu vai, citiem vārdiem, piedāvājam klienta pieprasītos pakalpojumus. Manuprāt, pieprasījums pēc IN pakalpojumiem Latvijā īpaši neatšķiras notā, kāds tas ir citās valstīs.

— Konkurss par ATM aparatūras piegādi ir noslēdzies. Visoptimālāko kvalitātes un cenas apvienojumu piedāvāja firma Siemens, kura arī uzvarēja konkursā. Piegāde un uzstādīšana neaizņems daudz laika, tā kā pēc dažiem mēnešiem pirmie klienti jau varēs baudīt ATM priekšrocības.

— No biznesa viedokļa noteikti būtu lietderīgi sadalīt uzņēmumu. Šobrīd sākam veidot pirmo meitas uzņēmumu CPE (customer premises equipment) klienta telekomunikāciju iekārtu biznesam. Tas sāks pastāvīgi funkcionēt nākamgad. Iespējams, ka nākamie varētu būt interneta pakalpojumi.

— Tās ir vistīrākās baumas. Sonera nav ne mazāko plānu atstāt Baltiju, jo šī ir Ziemeļvalstu teritorija, kurā ietilpst gan Skandināvijas, gan Baltijas valstis, un mums izveidojusies pārāk cieša sadarbība visās tautsaimniecības nozarēs. Sonera nav nekāda pamata atteikties no sadarbības, esam savstarpēji ieinteresēti saglabāt šo tirgu. Turklāt visu Baltijas valstu telekomunikāciju uzņēmumi ir gana ienesīgi un, neatkarīgi no tā, vai peļņa ir lielāka vai mazāka, nekā plānots, tā tomēr ir peļņa. Nesaprotu, kur cēlušās šādas baumas. Iespējams, ka tas ir kārtējais mēģinājums nomelnot Lattelekom, šoreiz par ieroci izmantojot nepatiesus apgalvojumus par Sonera.

— Manuprāt, Lattelekom ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kas visnopietnāk strādājis pie šīs problēmas risinājuma. Lattelekom gatavību ir pārbaudījuši labākie Sonera eksperti no Somijas. Esam testējuši visas iekārtas un programmas, ko vien iespējams pārbaudīt. Papildus drošībai izstrādāts ļoti detalizēts un precīzs rīcības plāns gadījumam, ja tomēr rastos kāda kļūme. Aplūkojam šo problēmu ne tikai no Lattelekom, bet arī no to uzņēmumu pozīcijām, kuriem ir kāda saistība armūsu infrastruktūru. Izveidota īpaša tūkstošgades menedžmenta komanda. Sēdes notiek katru otro nedēļu, darbu pastāvīgi kontrolē arī Direktoru padome. Nezinu, kādu sodu paredz Latvijas likumi, bet esmu dzirdējis, ka tiem ASV telekomunikāciju uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem, kuri nebūs atrisinājuši tūkstošgades problēmu, būs jāstājas tiesas priekšā un, protams, jāsedz zaudējumi. Arī pats esmu Lattelekom tūkstošgades menedžmenta grupā, pilnīgi uzņemos atbildību un būšu pilnā kaujas gatavībā visu Jaunā gadanakti. Būšu Rīgā, ne mirkli neatslēgšu mobilo telefonu. Par laimi mūsu rīcībā ir laika rezerve reakcijai (laika starpība dažādās pasaules malās). Japānā pusnakts iestāsies par septiņām stundām agrāk, tad jau redzēs, kā viņiem ies.

Gunta KĻAVIŅA