Privātā pensiju fonda akmeņainais ceļš

Šobrīd, kad valsts pensiju jautājums ir tik sāpīgi saasināts, lieliska alternatīva topošajiem pensionāriem būtu papildu līdzekļi no privātā pensiju fonda. Latvijā patlaban darbojas divi atklātie pensiju fondi, kur naudu var iemaksāt gan fiziskas personas, gan viņu darba devēji. Tuvākajā laikā licenci darbības sākšanai plāno saņemt arī a/s Lattelekom slēgtais pensiju fonds. Par tā mērķiem un akmeņaino ceļa sākumu SP pastāstīja fonda valdes priekšsēdētājs Anrī LEIMANIS un izpilddirektore Rudīte ZVIRGZDIŅA.

Jau kopuzņēmuma Lattelekom dibināšanas jeb t.s. Jumta līgumā bija ieskicēta privātā pensiju fonda ideja, lai gan formulējums bija tikai konceptuāls: laika gaitā uzņēmums apņemas darbiniekiem nodrošinātpensiju fondu. Tas tolaik bija samērā neskaidri, jo Latvijā nebija likumdošanas par privātajiem pensiju fondiem. Koplīgumā ar arodbiedrību bija iekļauts noteikums, ka uzņēmums uzkrās līdzekļus, iemaksājot piecus procentus no visa algu fonda. Lattelekom jau 1997. gada beigās sāka veidot slēgto pensiju fondu. Likums Par privātajiem pensiju fondiem stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā, un ap to laiku jau bija izveidota pagaidu valde, kas ķērās pie dibināšanas dokumentu izveides. Šis slēgtais privātais pensiju fonds ir bezpeļņas organizācija, finansu un kredīta akciju sabiedrība (šādu statusu nosaka likums), un tās vienīgais akcionārs ir Lattelekom. Fonds reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā patstāvīga, neatkarīga juridiska persona. Augustā apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā tika iesniegts pieteikums licences saņemšanai. Saskaņā ar likumu pieteikuma izskatīšana var ilgt 90 dienu. Līdz gada beigām varētu tikt piešķirta licence un izdarīta pirmā iemaksa darbinieku labā.

Līdzekļi topošajā fondā tiek uzkrāti kopš 1995. gada 1. janvāra, bet tikai pēc licences piešķiršanas tos ieskaitīs pensiju fonda dalībnieku individuālajos kontos. Turpmāk iemaksas būs pieci procenti no tā darbinieka algas fonda, kurš kļuvis par pensiju plāna dalībnieku. Par tādu var kļūt darbinieks, kurš nostrādājis Lattelekom ne mazāk kā 12 mēnešu un kuram ir darba līgums vismaz uz turpmākajiem 12 mēnešiem. Sasniedzot pensiju plānā norādīto vecumu, fonds izmaksās dalībnieka individuālajā kontā uzkrātos līdzekļus, un tie būs dalībnieka papildu ienākumi pie valsts pensijas. R. Zvirgzdiņa: — Šis ir pirmais slēgtais pensiju fonds Latvijā, kas izveidots tikai viena uzņēmuma darbiniekiem. Latvijā jau ir reģistrēti un licencēti divi atklātie pensiju fondi, kas ir pieejami jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai: Saules stars (izveidojusi Saules banka) un Pareks bankas fonds Sociālais nodrošinājums. No Lattelekom darbinieku viedokļa, slēgtajam pensiju fondam ir lielāka uzticamības pakāpe, jo viņi paši daļēji piedalās tā pārvaldē, ievēlot divus valdes locekļus. Darbosies arī vēlēta kontroles institūcija — pensiju plāna komiteja. Lattelekom slēgtajā pensiju fondā licences saņemšanas brīdī pirmā iemaksa būs aptuveni 3,5—4 miljoni latu. Paredzams, ka Lattelekom slēgtā pensiju fonda ikgadējais papildinājums būs aptuveni 0,7 miljoni latu.

A. Leimanis: — Privāto pensiju fondu attīstība iepriekšējā un šajā gadā bija iespējama galvenokārt tādēļ, ka darba devējus uz to rosināja valsts nodokļu politika, jo iemaksas privātajos pensiju fondos netika apliktas ar sociālo nodokli. Nav jāmaksā arī uzņēmuma ienākumu nodoklis par summām, kuras darba devējs ieskaita pensiju fondā darbinieku labā, ja tās nepārsniedz 10 procentu no darba samaksas fonda. Līdzīgi nodokļu atvieglojumu principi tiek ievēroti gandrīz visu Rietumvalstu likumdošanā. Latvijā pārāk biežie likumu labojumi un grozījumi rada visai nestabilu un nervozu situāciju. Patlaban valdība ir ierosinājusi atcelt iepriekš minēto sociālā nodokļa atlaidi un Saeimas komisijas to ir atbalstījušas. Ja šie grozījumi stāsies spēkā, darba devējiem zudīs jebkāda motivācija nodrošināt darbiniekus, izmantojot pensiju fondus. Tik svarīgus principus nedrīkst radikāli mainīt bez publiskas diskusijas, bez pārejas perioda, nemitīgi pielāgojot nodokļu likumdošanu budžeta caurumu lāpīšanai. Investoriem (šajā gadījumā — darba devējiem) ir grūti aprast ar domu, ka viena gada budžeta deficīta dzēšanai tiek ziedota vesela nozare. Likums noteic, ka iemaksas privātajos pensiju fondos var izdarīt tikai tie darba devēji, kuriem nav sociālā nodokļa parādu. Tāpēc valdības apgalvojums, ka sociālā nodokļa atlaide jānoņem, lai neļautu uzņēmumiem manipulēt ar maksājumiem, ir pilnīgs absurds: uzņēmums nevar izdarīt iemaksas privātajos pensiju fondos,ja tam ir sociālā nodokļa parāds. Ja tiks pieņemti šādi grozījumi, ievērojami samazināsies (iespējams, vispār netiks veiktas) iemaksas privātajos pensiju fondos, kā arī iemaksas par strādājošo veselības apdrošināšanu. Tieši tā notika arī 1996. gadā, kadtika atcelti atvieglojumi sociālajām iemaksām. Ļoti svarīgi, ka pensiju fondos neuzkrātie līdzekļi tiks izlietoti ikdienas patēriņam un tādējādi ies secen Latvijas tautsaimniecībai. Likums Par privātajiem pensiju fondiem noteic, ka 85 procenti līdzekļu ieguldījumu jāveic Latvijā. Tas sekmētu vietējā kapitāla tirgus attīstību. Pasaules pieredze rāda, ka pensiju fondi ir vislielākie investori visās pasaules biržās, to apgrozījums mērāms simtos miljardos latu. Protams, Latvijas mērogos summas būtu mazākas, bet, ievērojot biržas kapitalizāciju, jau tagad Lattelekom slēgtais pensiju fonds būtu viens no ievērojamākajiem ieguldītājiem.

A. Leimanis: — Topošajiem pensiju fondu dalībniekiem jāapzinās, ka Latvijas likumi neparedz garantētu summu vai proporciju, kuru dalībnieks noteikti saņems, sasniedzot pensijas vecumu. Summa atkarīga no tā, cik labi pensiju fonds investējis naudu, kā arī no situācijas vērtspapīru tirgū. Ja tur iestājas krīze, fondam piederošo vērtspapīru cenas krīt un līdz ar tām arī var samazināties katra individuālā dalībnieka daļa fondā. Garantētas ir tikai iemaksas, bet ne iznākums. No otras puses, likums paredz ļoti spēcīgu birokrātisko aizsargsistēmu ieguldījumu drošībai.
R. Zvirgzdiņa: — Lai palīdzētu likumdevējiem, Latvijas Komercbanku asociācijas paspārnē izveidota privāto pensiju fondu komiteja. Tajā darbojas visi trīs pensiju fondi (es pārstāvu Lattelekom fondu) un banku un ieguldījumu sabiedrību aktīvisti. Sadarbojamies ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, ar Labklājības ministriju un Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju. Mums ir iespēja iepazīties ar likumprojektiem, izteikt viedokli. Diemžēl valsts institūcijas tikai reizēm ieklausās praktiķos. Tomēr ceru, ka pamazām saprāts gūs virsroku.

Anita KĻAVA