Ar enerģijas koncentrātu un pamatu zem kājām

Šo visai trauksmaino gadu un gadsimtu noslēdzot, citu starpā izkristalizējusies arī atziņa, kas būs īpaši svarīga jaunajā e-laikmetā. Ja sabiedrībā nebūs pietiekami daudz spēcīgu personību un līderu, kuri ievadīs visus procesus pareizā gultnē, var iznākt tā, ka nevis internets un tehnoloģijas kalpos sabiedrībai, bet mēs paši kļūsim par to padevīgiem vergiem. Tāpēc ar šo SP numuru sākam jaunu rubriku Līdera viedoklis, kurā runāsim par nopietniem, arī valstiski svarīgiem nozares jautājumiem. Mūsu pirmā līdere - Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktore Ināra RUDAKA.

- Kāda dzīves stratēģija, jūsuprāt, ir vajadzīga līderim?
- Spēja prasmīgi likt lietā pieredzi - gan pozitīvo, gan negatīvo. Pulcēt ap sevi domubiedru komandu, spējot atvērti uzklausīt citu viedokli. Milzīga nozīme, vismaz manā praksē, ir spēcīgai saiknei ar jauniem, gudriem cilvēkiem un ticība viņiem. Domāju, ka, lai pieņemtu pareizu lēmumu, svarīgi ir arī spēt izprast situāciju kopsakarībās.
- Šādas īpašības noteikti piemīt arī jums, un acīmredzot tās lieti noder ikdienā, strādājot ar komunikāciju uzņēmumiem, gatavojot licencēšanas dokumentus vai izstrādājot priekšlikumus likumam Par vienotu regulatoru un Par telekomunikācijām.
- Nesen, apmeklējot igauņu kolēģus, mani uzaicināja vizītē pie telekomunikāciju regulatora, kas ir ministrijas pārraudzībā. Tur bija arī kāds somu kolēģis, kurš stāstīja, ka lasījis referātu Āfrikas valstī Lesoto un uzzinājis, ka tur gribot vienotu regulatoru. Starp citu, tur telefonu blīvums ir 0,6. Katrā ziņā, zināmus secinājumus var izdarīt.
Latvijas likums ir pieņemts, un nav vērts vairs diskutēt - jāraugās, kā to efektīvāk realizēt. Galu galā, nav jau tas nemaz tik slikts. Daudzviet ir norāde, ka jārīkojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kas dod iespēju ministrijām, protams, arī Satiksmes ministrijai, pietiekami profesionāli risināt svarīgus jautājumus. Rezultāts būs ļoti atkarīgs no likuma Par telekomunikācijām, jo daudzviet regulatoru likumā ir piezīme ja nozares likumā nav teikts citādāk. Tātad, ja ir citādāk, pastāv iespēja atkāpties no regulatora likuma pamatnormām.
Vienotā regulatora praktiskā darbība būs ļoti atkarīga no personālijām. Ja tur būs profesionāļi, kas šos jautājumus saprot, lielas problēmas nesaskatu. Šos cilvēkus konkursā izvēlēsies Ministru kabinets un iecels Saeima. Atliek vienīgi cerēt, ka šoreiz te nebūs politiskas pieskaņas un tie nebūs partiju deleģēti pārstāvji, jo tāda situācija ir pilnīgi nepieļaujama.
- Ar telekomunikāciju likumprojektu iet vēl grūtāk.
- Grūtības rada arī divi pretēji viedokļi: Lattelekom eksperti uzskata, ka visiem punktiem, kas ir ES direktīvās, jābūt ļoti sīki iekļautiem likumā. Manuprāt, tas nav pareizi, jo likumā ir jābūt skaidri noteiktām tikai galvenajām pozīcijām, bet pakārtotie jautājumi būtu jānosaka Ministru kabineta noteikumos. Tādējādi likums kļūtu elastīgāks, tas nebūtu jāmaina ik reizi, kad nozarē notiktu būtiskas pārmaiņas. Un mainās taču arī pašas ES direktīvas, turklāt tās nemaz neprasa, lai viss būtu paredzēts likumā.
Mani satrauc arī tādu nozares ierobežoto resursu liktenis kā numerācija un frekvences, jo darbam ar tiem vajadzīgas ļoti profesionālas zināšanas. Līdz šim tie bija Satiksmes ministrijas pārziņā.
- Kad īsti sāks darboties šis vienotais regulators?
- Pēc likuma tam ir jāuzsāk darbība ar 2001. gada 1. septembri, bet Telekomunikāciju tarifu padome tiek pārņemta no septembra līdz oktobrim. Pārējie telekomunikāciju jautājumi tiks regulēti pēc vecā telekomunikāciju likuma, kamēr jaunais nav pieņemts un stājies spēkā.
- Vai beidzot ir noskaidrojies - būs vai nebūs vienota UMTS licence visām Baltijas valstīm?
- Šī ideja jau no paša sākuma nenāca ne no ministrijas, ne no departamenta, bet pilnīgi no malas, ap to bija sacelta liela ažiotāža. Premjeri vienojās, ka vajag noskaidrot, cik tas ir reāli, un no visām trim valstīm tika izveidota darba grupa. Pagaidām vēl oficiālas atbildes nav, bet visticamāk, šī ideja tiks noraidīta.
Manuprāt, neko nevajag bīdīt mākslīgi. Globalizācijas process visā pasaulē notiek pats par sevi, ko skaidri pierāda tas, ka nesen Baltkom GSM pilnībā nopirka starptautiska firma Netcom. Firmas var pirkt un pārdot, kā un ko tām ir izdevīgi, bet katrā valstī ir sava likumdošana, sava atšķirīga pieeja. Tehniski varētu būt vienota UMTS licence, un, ja to pārdotu izsolē triju valstu tirgum, summa, protams, būtu lielāka nekā katrā valstī atsevišķi. Jautājums - vai šoreiz tas maz vajadzīgs.
- Ja Baltijas licences nebūs, UMTS frekvences varētu sadalīt vietējiem operatoriem.
- Tas notiks neatkarīgi no tā, būs vai nebūs vienota licence. Vietējiem operatoriem (gan pašreizējiem, gan arī jaunajam) noteikti jādod tiesības strādāt UMTS standartā, jo katrs nākamais standarts aizvien vairāk attīstās, tam ir funkcijas, kuru nav iepriekšējam. Un kāpēc gan tos, kuri Latvijā jau ir ieguldījuši investīcijas un tik daudz darba, atstumt malā!? Kas gan būtu noticis ar LMT, ja viņiem nebūtu dotas iespējas strādāt GSM standartā, bet būtu jāsamierinās tikai ar NMT-450 tīklu!
Diemžēl tieši šāds negatīvs piemērs ir Lietuvā. Tur ar NMT-450 strādā pilnīgi atsevišķa firma, kurai nedeva tiesības strādāt GSM 900 standartā, jo ar to nodarbojas cita firma. Rezultātā NMT-450 klientu kļūst aizvien mazāk, nav pilnīgi nekādas iespējas attīstīties. Tas nozīmē, ka uzņēmums jau iepriekš bija nolemts bojāejai.
- Saspringts joprojām ir jautājums par Latvijas trešo mobilo operatoru.
- Domas dalās, vai rīkot izsoli vai konkursu. Ja būtu izsole, tad, neņemot vērā nekādus citus apstākļus, uzvarētu tas, kurš pārsola. Turklāt arī tad tā būtu tikai ieejas biļete mobilajā pasaulē. Un kāpēc gan vietējiem operatoriem būtu jāmaksā tādas pašas milzu naudas? Es noteikti iestājos par to, lai būtu konkurss, protams, visiem trijiem operatoriem dodot tiesības piedalīties uz vienādiem noteikumiem. Licences cena būs iepriekš zināma, visi trīs operatori maksās vienādi, un no visiem pretendentiem varēs izvēties piemērotāko trešo operatoru.
- Diemžēl novembrī netika publicēti konkursa noteikumi, kā bija paredzēts.
- Kad ministrijai deva šo uzdevumu, vēl nebija idejas par vienoto UMTS licenci. Šie jautājumi bija jānoskaidro. Šobrīd ministrija ir sagatavojusi konkursa komisijas sastāvu, un, ja valdība to akceptēs, komisija izstrādās konkursa noteikumus un dokumentus. Reāli šo konkursu varētu izsludināt nākamā gada pirmajā pusē. UMTS standarts tiks piedāvāts kopā ar GSM 1800. UMTS standarts ir daudz dārgāks, tas paredzēts tikai ļoti blīvi apdzīvotām vietām un, ja nedosim jaunajam operatoram iespēju strādāt GSM standartā, tad iznāk, ka jau iepriekš ierobežojam tā darbību tikai lielajās pilsētās. Protams, esam ieinteresēti, lai visa valsts būtu pārklāta, citādi atkal lauki paliek novārtā.
- Kā garantēt valsts atbalstu internetam un informatizācijas sabiedrībai?
- Šobrīd Latvijā šis jautājums tiešām ir aktivizējies. Sākusies Megasistēmas investīciju projekta izstrāde. Gatavojamies iesniegt valdībai priekšlikumus, ko Lattelekom pilnvarniekiem un Latvijas puses direktoriem vajadzētu uzskatīt par valsts prioritāti. Tā kā Lattelekom ir monopoltiesības, viņiem vajadzētu izveidot plašu, modernu, visai sabiedrībai pieejamu piekļuves tīklu internetam, iekļaujot to biznesa plānos. Tur noteikti būtu jāparedz interneta iespējas skolām, pašvaldībām, bibliotēkām. Tieši šobrīd internets sāk attīstīties un izplatīties diezgan strauji, lielākais ierobežojums - jāizmanto Lattelekom infrastruktūra, jāīrē līnijas.
- Igaunijā Marts Lārs ar personisko paraugu demonstrē visai sabiedrībai savu īpašo attieksmi pret internetu un modernajiem komunikāciju līdzekļiem, popularizē to.
- Manuprāt, ļoti nozīmīgi ir tādi masveida pasākumi kā Svētdiena internetā. Kāda tur bija gan rīkotāju, gan dalībnieku atsaucība! Tiesa, to bija organizējušas firmas, nevis valdība. Tur tik vērienīgas iniciatīvas vēl nav, bet kustība jau sākusies: iekustināta e-komercija, top projekts e-Latvija. Liels nopelns ir Edvīnam Karnītim, ekonomikas ministra padomniekam informatizācijas jautājumos, kurš rosīgi ceļ šīs problēmas gaismā. Finansu ministrs Gundars Bērziņš popularizē internetu, ļaujot jebkuram vērot savu darbu internetā, on-line režīmā. Un vēl - uz 20 gadiem ir izstrādāta interneta stratēģija, kurā vislielākais akcents tiks likts uz informatizācijas sabiedrību. Jau izveidota darba grupa, kas ar to nodarbojas.
- Labprāt uzzinātu, kā vērtējat komunikāciju nozares perspektīvas - gan no departamenta direktores, gan no lietotājas viedokļa.
- Šie viedokļi neatšķiras. Vēl straujāk nekā šobrīd attīstīsies mobilie sakari: to pierāda jau tas vien, kā šogad auguši to tempi. Protams, arī fiksētajam tīklam noteikti paliks sava vieta, bet tas neattīstīsies tik strauji kā mobilais. Pasaulē gandrīz katram fiksētā tīkla operatoram ir arī mobilo sakaru akcijas, un tas ir vitāli svarīgi biznesa attīstībai. Tāpēc es arī gluži cilvēciski saprotu, kāpēc Sonera un Lattelekom tik ļoti centās iegūt LMT kontrolpaketi.
Kā lietotāja varu piebilst vien tik, ka mobilo telefonu displeji netiek līdzi straujajai tehnoloģiju attīstībai: tie ir pārāk mazi, informācija grūti saskatāma. Tas varbūt mazliet piebremzēs šo moderno tehnoloģiju attīstību, bet tikai uz brīdi.
- Kādus modernos komunikāciju līdzekļus jūs pati ikdienā lietojat? Vai jūsu mobilajam telefonam ir WAP funkcija?
- Man pilnīgi pietiek ar parastu Nokia mobilo telefonu. WAP tam nav un pat, ja būtu, droši vien nebūtu laika ar to darboties. Man pat nepietiek laika atbildēt uz visiem zvaniem. Tā kā ministrijai ir trūcīgi ar budžetu, esmu atdevusi kolēģiem pat savu datoru. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti. Cilvēkiem, kas strādā biznesā, tā noteikti būtu dzīves nepieciešamība, ministrijā varbūt ir mazliet citādi. Kolēģi sagatavo vajadzīgās informācijas paketi, es saņemu kvintesenci no tā, ko vajag, man nav jātērē laiks.
- Un visbeidzot, - kas jūs aizrauj ārpus ministrijas mūriem?
- Vīrs, dārzs, suns. Patīk uzņemt ciemiņus, bet citādi - neesmu ne medniece, ne makšķerniece, neizšuju sedziņas un netamborēju abažūrus. Labi ja pāris zeķu mūžā esmu noadījusi. Esmu apguvusi koncentrātu no visa tā, kas dzīvē nepieciešams, un, ticiet man, - pamatu zem kājām es jūtu.

Gunta KĻAVIŅA