E-komercija - ziepju burbulis vai nenovēršams uzplaukums

Šoruden Rīgā notika starptautiska konference BaltTrade 2000, kuru organizēja Rīgas menedžeru skola. Tradicionālās tirdzniecības tēmas cieši savijās ar e-komerciju un nākotnes perspektīvām.

Tradicionālajā tirdzniecībā aizvien vairāk paplašinās lielveikalu tīkls un preču sortiments. Piemēram, Rimi lielveikalu sortimentā ir 6200 preču vienību. Nākamgad plānots uzcelt un atvērt jaunus lielveikalus, kuru tirdzniecības platības būs 1,8-2,5 reizes lielākas nekā pašreizējās.
Supermārketus papildina hipermārketi, kuru tirdzniecības platība ir lielāku par 1000 m2. Nākamgad paredzēts uzbūvēt un atvērt arī pirmo hipermārketu Latvijā - Pļavniekos ar 5 000 m2 lielu platību. Tas būs Lietuvas firmas Vilniaus Prekybos veikals. Viens no lielveikalu mērķiem ir, pārdodot preces par līdzīgām cenām, pārvilināt pircējus, kuri šobrīd iepērkas tirgū.

Mehānisms nav ieeļļots
Sīva konkurence gaida arī e-veikalus un e-tirgus, lai gan šobrīd to tīkls Latvijā ir visai vāji attīstīts, jo klienti vēl nav pārliecinājušies, ka ķēde ražotājs - mazumtirgotājs - e-veikals - klients - i-banka - pasūtītā prece darbojas perfekti un iznākums ir pozitīvs. Starp citu, par to, ka šādām šaubām ir pamats, liecina arī starptautiskie pētījumi. Zīmīgi, ka šobrīd tikai 3-5 procentus interneta lietotāju var uzskatīt par potenciālajiem on-line pircējiem; 22 procenti no pircējiem, kas internetā iepērkas pirmoreiz, otrreiz to vairs nemēģina; 28 procenti savstarpējo darījumu izjūk. Turklāt, piemēram, Lielbritānijā 38 procenti e-komercijas pasūtījumu tiek nogādāti ar novēlošanos, bet 17 procenti netiek nogādāti nemaz.
Tas nozīmē, ka e-komercijas mehānisms gan ir iekustējies, bet gultņi, sviras un skrūvītes nav labi ieeļļoti, nav radīta pietiekami spēcīga drošības sistēma, kurai klients spētu uzticēties. Nemaz jau nerunājot par pašu pamatu - datoriem un interneta pieslēgumu. Piemēram, Latvijā tikai aptuveni 30 procentiem datoru lietotāju ir interneta pieslēgums.
Turklāt, arī no biznesa viedokļa raugoties, šobrīd pastāv visai liels risks, jo tas diemžēl ir tikai mīts, ka e-komercijas firmas grābj naudu ar lāpstām. Piemēram, Amazon.com, viena no lielākajām interneta tirdzniecības kompānijām pasaulē, trešajā ceturksnī strādājusi ar 240,5 miljoniem USD zaudējumu. Firma to skaidro ar papildizdevumiem jauna preču sortimenta ieviešanai tirgū. Sešos darbības gados Amazon.com zaudējumi sasnieguši 1,75 miljardus ASV dolāru. Tiesa, arī Amazon.com pārdošanas apjoms gada otrajā ceturksnī palielinājās par 79 procentiem un bija 637,9 miljoni ASV dolāru. 2000. gada trešā ceturkšņa beigās Amazon.com bija aptuveni 25 miljoni reģistrētu klientu – trijos mēnešos klientu skaits pieaudzis par 2,8 miljoniem.

Šādi piemēri nākamajām e-komercijas firmām diez vai šķiet īpaši iedvesmojoši, taču, kā jau katrai medaļai, arī šai ir otra puse. Ir vairāki faktori, kas drīzumā varētu stabilizēt e-komerciju. Dzirdamas prognozes, ka tieši ar ES valūtas eiro ieviešanu varētu stipri palielināties e-komercijas apjoms Eiropā, jo vienotās norēķinu sistēmas dēļ Eiropa varētu dominēt pār citiem kontinentiem. Sekmīga e-komercijas attīstība paredzama arī tajās valstīs, kur valdība stimulē un atbalsta e-komerciju, kur ir pieņemts likums par elektronisko parakstu un tiek ieviesta e-valdības infrastruktūra (šobrīd pilotprojekti darbojas tikai Anglijā un Holandē).
Visai veiksmīga nākotne paredzama arī dekapitalizētam e-biznesa modelim starp biznesa partneriem B2B (business-to-business).

Patiesībā e-komercija nav nekas jauns, tās principi internetā tiek izmantoti jau sen. Piemēram, pasūtījums pa e-pastu (amazon.com), uz reklāmu bāzēts modelis (yahoo.com), satura abonēšanas princips (lielākā daļa pornogrāfisko web lappušu), tiešais mārketings (lojalitātes programmas).
On-line e-komercijas uzņēmumiem, kuriem tas ir pamatbizness, gūt peļņu būs daudz grūtāk. Viena no atziņām ir tāda, ka tīrie spēlētāji nebūs paši veiksmīgākie: vislabāk, ja e-komercija ir nevis biznesa pamats, bet tikai kā papildu pārdošanas kanāls. Prognozes liecina, ka visperspektīvākā e-tirgus nozare patlaban ir pārtikas produktu tirdzniecība.
Daļa ekspertu par mītu uzskata arī to, ka e-komercija atteiksies no visiem starpposmiem. Vairumtirgotājs ir vajadzīgs kā buferis starp ražotājiem un klientiem. Turklāt tikai daži ražotāji strādā pēc principa, lai prece būtu gatava tieši tad, kad pēc tās ir pieprasījums. Ražotājiem ir ļoti riskanti pazaudēt eksistējošos kanālus. Un vēl - internets veco vietā rada jaunus starpposmus: e-tirgus; B2B centrus u. c.
Tomēr arī Latvijā e-komercijai ir nākotne, jo tā ļauj nokļūt tieši pie mūsu izvēlētā klienta. Jāprot tikai saglabāt klientu un darīt to laimīgu.

Igaunijā likumdošanas akts par elektronisko parakstu pieņemts 2000. gada 8. martā. Tur visām ministrijām, padomēm un pašvaldībām ir interneta mājas lapas. Izveidots arī valsts nozīmes web centrs kopēja portāla veidolā: www.riik.ee. Tajā var atrast pamatinformāciju par valsts reģistriem (par likumdošanu, datu bāzes struktūru u. c.). Reģistri un dokumenti brīvi pieejami publiskai apskatei.
Igaunijas valsts prioritārā programma 1999.-1201. gadam ir e-dokumentu menedžments. Digitālā on-line nodokļu deklarācija notiek kopš 1999. gada (Latvijā tā ieviesta novembrī).
Seši Igaunijas valsts reģistri piedāvā digitālu izplatīšanu (Biznesa, Iedzīvotāju, Alkohola reģistrs, Estlex u. c.). Pieejami arī WAP pakalpojumu reģistri. Valsts ir viens no lielākajiem interneta bankas klientiem.
Igaunijas eksperti prognozē, ka jau 2003. gadā reāli darbosies daudzi e-sabiedrības virzieni: lielākā daļa valsts piegāžu notiks caur internetu, plaši tiks lietotas identifikācijas kartes, valsts reģistri piedāvās pakalpojumus privātpersonām, firmām, valsts institūcijām. Kad visi šie e-pasaules jaunumi sasniegs Latviju, varēs teikt, ka arī Daugavas krastos e-slūžas beidzot atvērtas.
Daina DAMBERGA