Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Interneta infrastruktūra Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projektā

   

Skolu efektīvas darbības nodrošināšanai arvien būtiskāka kļūst iespēja izmantot globālo datoru tīklu – internetu. To var darīt mācību procesā (skolotājs var veidot un izmantot palīgmateriālus stundām, skolēns – sameklēt papildinformāciju, lai izprastu mācību tematu), skolas administrēšanā (direktors var iegūt atspaidu administratīvo funkciju veikšanai), ārpusstundu aktivitātēs (projektu darbā var sadarboties ar citu skolu skolēniem) utt. Var pat teikt, ka bez pieslēguma internetam mūsdienu skolas darbības iespējas ir stipri ierobežotas.
Diemžēl reālais skolu pieslēgumu internetam ir diezgan slikts. Situāciju raksturo tabula (LIIS dati no skolu aptaujām un no pašvaldību atskaitēm par līgumu izpildi 2000. gada septembrī).

Skolu skaits Pastāvīgais pieslēgums internetam Iezvanpieslēgums internetam Datoru skaits (Pentium līmeņa) Skolas, kas reāli izmanto internetu
1177 110 (9 %) 1177 (100 %) 8840 (7,5 datori skolā) 310 (26 %)

Latvijas skolu pieslēgumi internetam 2000. gadā
Kāpēc tik maz skolu reāli izmanto internetu, kaut gan vismaz iezvanpieslēgums ir VISĀM skolām? Galvenais cēlonis ir augstā interneta izmantošanas cena, ko veido telefona līnijas izmantošanas cena (0,06 Ls/min darba dienās) un maksa par saņemto informāciju (ap 0,15 Ls/MB). Daudzās valstīs ir panākts, ka skolām vai nu vispār nekas nav jāmaksā par interneta izmantošanu, vai arī jāsedz tikai saņemtās informācijas izmaksas; populāra ir arī relatīvi neliela fiksēta maksa mēnesī.
Pašlaik Latvijā aptuveni pusei reģionālo centru ir pastāvīgie interneta pieslēgumi. Tiek izmantoti dažādi interneta servisa piedāvātāji (ISP) un datu pārraides tehnoloģijas: Frame Relay, nomātās līnijas un radiosavienojumi. Turklāt tanīs vietās, kur interneta pieslēgumam izmanto radiosavienojumus, bieži vien izmanto šo pašu tehnoloģiju, lai savienotu skolas un citas organizācijas. Arī ISP izvēlē nav viena līdera, un īpaši patīkami, ka vairākos reģionos strādā vietējie ISP, kas ir spējīgi piedāvāt Rīgā bāzētajiem ISP līdzvērtīgus skolu internetizācijas pakalpojumus.
Tomēr izplatītākais interneta pieslēguma veids ir un paliek iezvanpieeja. Vidējai Latvijas nomales skolai tas vēl būtu tehnoloģiski pieņemami, bet reģionālajam datorcentram tas vairs neder. Te nav runa tikai par lielāku interneta plūsmu, bet arī par LIIS reģistru un sistēmas datubāzu sinhronizēšanu (replicēšanu). Vietās, kur nav pastāvīga interneta pieslēguma, nevar atļauties elektroniski pārsūtīt reģistru datus daudzos desmitos megabaitu. Joprojām datus mēdz sūtīt disketēs, kompaktdiskos, magnētoptiskos diskos utt.
Interneta pieslēgumu nodrošināšana Latvijas reģionos ir jautājums, ko vajadzētu valsts līmenī risināt ne tikai skolu kontekstā, bet arī, apvienojot kopīgās intereses pašvaldībām, skolām, bibliotēkām, vietējiem uzņēmējiem utt. Tāpēc līdz šim LIIS neveidoja stratēģiju interneta pieslēgumu veidošanai, t. i., reģionālajiem centriem un skolām ir brīva izvēle, kādu ISP un tehnoloģiju lietot. Tā ir gala lietotāju izvēle, kurā LIIS vadība neiejaucas. Reālā situācija tomēr ir tāda, ka uz divu roku pirkstiem var pārskaitīt parauga centrus, kuri ir nodrošinājuši interneta pieslēgumu (bieži vien ļoti labu) gan sev, gan sava reģiona skolām. Protams, ka skolās un skolu valdēs trūkst datorspeciālistu, finansējuma u. c., bet risinājums ir jāmeklē.

Attīstības varianti
Acīmredzot ir pienācis laiks LIIS vadībai iesaistīties skolu internetizācijas procesā. Iespējami vairāki varianti.
Lattelekom variants. 363 skolām tiek nodrošināts pastāvīgais pieslēgums. Izmaksas katrai skolai ir aptuveni 125 lati ieviešanai un 80 latu mēnesī uzturēšanai. Tajās ietverts 1-2 MB vai 128 kbps pieslēgums atkarībā no tehnoloģijas (Frame Relay vai UltraDSL) un 4 MB starptautiskā trafika. Palielinot skolu pieslēgumu skaitu, starptautiskā trafika limits tikšot paaugstināts uz 5 MB mēnesī. Pārējās 814 skolas šinī variantā nav ietvertas.
Interneta centra variants. Risinājums sadalās trīs līmeņos (izmaksas ir regulējamas katrā līmenī atsevišķi):

Interneta centra variants skolu internetizācijai.

1. līmenis: rajonā – reģionālā centra, skolu valdes un skolu savienošana. Šeit būtu valsts finansējums, par kuru iegādāties, uzstādīt un apkalpot šos savienojumus (pārraides aparatūra, rūteri, serveri, programmatūra). Rajona padome rīkotu konkursu par šo savienojumu izveidošanu, kas nonāktu rajona padomes īpašumā. Tādējādi rajoni būtu brīvi tehnoloģijas un piegādātāja izvēlē. Tajos rajonos, kur jau ir veidota šāda infrastruktūra, iedalītos līdzekļus varētu izmantot infrastruktūras papildināšanai un modernizēšanai. Šī līmeņa realizēšana ļautu rajona robežās savienotā vidē strādāt LIIS, bibliotēku un pašvaldību projektiem, kā arī citiem rajona mēroga elektroniskās informācijas apmaiņas mērķiem.
2. līmenis: starp rajoniem – rajonu savienošana ar Rīgu un, iespējams, arī savstarpēji. Paredzams, ka rajona padome īrētu pastāvīgu savienojumu uz kādu interneta centru (IC) Rīgā. Šis IC varētu būt LIIS projekta realizētājā Latvijas Universitātē, savienojumu piedāvātāja mezglā vai kādā jaunā neatkarīgā organizācijā, kas šos savienojumus uzturētu. Katrā gadījumā IC ir jābūt ātrdarbīgam (ieteicams tiešam) savienojumam ar interneta mezgliem RIX un GIX. Savienojumu piegādātāju izvēlē varētu būt vienots risinājums visiem rajoniem. Viens no līniju piedāvātājiem varētu būt VITA, bet tikpat labi jebkurš cits, kam ir tādas tehniskās iespējas (diemžēl tādu nav daudz). Šī līmeņa realizēšana ļautu apvienot visas skolas, skolu valdes, Latvijas Universitāti un Izglītības un zinātnes ministriju vienotā tīklā, kas ir būtiski LIIS projektam. Tāpat šinī tīklā varētu savienot arī bibliotēkas un pašvaldības, sekmējot arī šo projektu attīstību. Savienojums ar interneta mezgliem RIX un GIX nodrošinātu ātru un stabilu pieslēgumu Latvijas ISP.
3. līmenis: ārpus Latvijas – tīkla savienojums ar ārzemju ISP. Būtiska šī plāna priekšrocība ir iespēja mainīt ārzemju pieslēguma piedāvātāju vienā vietā, t. i., IC. Gan ISP tehnoloģiskie, gan cenu piedāvājumi mainās, un iespēja relatīvi viegli pārslēgties no viena ISP uz citu ir augstu vērtējama.

Autors labi apzinās, ka šinī rakstā izklāstītais plāns ir visai drosmīgs. Te noteikti vēl ir daudz par ko domāt un runāt, kā arī dziļāk jāizsver un jāapdomā daudzi problēmas aspekti. Tomēr nepieciešamība realizēt apskatītos mērķus ir visai liela.

Leo TRUKŠĀNS, LIIS ekspluatācijas daļas vadītājs

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001