Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Rīga kļūs interneta galvaspilsēta

   

Par nopietnu uzņēmējdarbības briedumu liecina arī tas, ka konkurenti spēj kļūt par partneriem. Vēl augstāka sadarbības pakāpe ir uzņēmēju asociācijas, kuru locekļi spēj domāt par nozares kopīgajām interesēm. Pēdējos gados Latvijā izveidota virkne komunikāciju nozares asociāciju, kas apvieno informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju, datortehnoloģiju, elektrotehnikas un kopš augusta - arī interneta uzņēmumus. Šoreiz tuvāk par jaunāko māsu - Interneta asociāciju - SP stāsta tās izpilddirektore Ina GUDELE.

Spēcīga komanda

Doma par asociācijas nepieciešamību radās jau pirms gadiem trim, kad pirmo reizi kopā sanāca visi interneta pakalpojumu sniedzēji, lai apspriestu tehniskus jautājumus. Arī Informātikas departamentam vajadzīgs profesionālu praktiķu kopas viedoklis, lai atvieglotu normatīvo aktu izstrādi. Turklāt ir samilzušas problēmas gan sabiedrības izglītības, gan arī tīri praktiskos jautājumos. Tāpēc arī tapa Interneta asociācija (IA), kuras iniciatori un dibinātāji ir 16 Latvijas firmas - lielākie interneta pakalpojumu sniedzēji, to skaitā Latnet, Lanet, Apollo, Delfi, EUnet Latvia, Telia, web dizaina kompānija Media Parks, ADM, Tilde, kā arī divas konsultācijas firmas IG Komunikācijas un Parks Komunikācija. Vēlāk IA pievienojās arī elektroniskās komercijas darba grupa, kura sākotnēji pati gribēja veidot atsevišķu asociāciju. Kopumā tie ir ne tikai interneta pakalpojumu sniedzēji, bet arī uzņēmumi, kas darbojas interneta nozarē. Zīmīgi, ka asociācijai sāk pievienoties arī aparatūras ražotāji un tirgotāji (Cisco, Alcatel), jo viņi vēlas būt tuvāk pakalpojumu sniedzējiem. Spēcīga ir arī banku grupa, jo tās jau tuvākajā nākotnē var kļūt par vienu no intensīvākajiem interneta norēķinu lietotājiem.

Par, nevis pret

Asociācijas mērķis nav cīnīties pret kaut ko, bet gan veicināt un attīstīt internetu Latvijā, jo potenciāls un sabiedrības izglītības līmenis ir ļoti augsts. Mums ir visas iespējas, lai kļūtu par vienu no vadošajām valstīm internetā. Ņemot vērā gluži objektīvus faktus, ka interneta galvaspilsētas aizvien vairāk pārceļas uz austrumiem, pilnīgi pamatota ir cerība, ka arī Rīga visai drīz varētu par tādu kļūt. Interneta centrs jau sen nav vienīgi Amerika. Eiropas centri no Amsterdamas ir virzījušies uz Vīni, Stokholmu, Prāgu un vēl tālāk uz austrumiem, kur ir visai liels tirgus potenciāls, īpaši Krievijā.
Jau pašā sākumā ieviesām visai demokrātiskus principus asociācijas darbā, sākot jau ar biedru uzņemšanu. IA ir biedri (ar balss tiesībām) un biedru kandidāti jeb asociētie biedri, kuri var būt gan nelieli uzņēmumi, gan privātpersonas (bez balss tiesībām). Asociācijā darbojas valde, kuru ievēl biedru pilnsapulce. Viens no asociācijas darbības stingriem principiem ir neiejaukties savu biedru biznesā.

13 darba grupas

Patlaban IA ir noorganizētas 13 darba grupas. Viens no galvenajiem darba virzieniem ir likumdošana. Aktīvi izstrādājam interneta pakalpojumu sniedzēju regulēšanas un sertifikācijas koncepciju. Jaunajā telekomunikāciju likumā esam ierosinājuši iekļaut punktus, kas veicinātu interneta attīstību.
Ļoti aktuāla ir precīza interneta statistika. Pat Satiksmes ministrijā nav oficiālas un precīzas statistikas! Tāpēc firma IG Komunikācijas ir savākusi objektīvus un visai precīzus datus, kuri nāk nevis no sabiedrisko pētījumu firmām, bet gan no pašiem interneta pakalpojumu sniedzējiem.
Aktuāla ir interneta informatīvā centra izveide. Ar to nodarbojas web dizaina grupa, patlaban top mūsu mājas lapa, kurā būs uzņēmējiem ļoti noderīgi normatīvie akti un arī informācija par biznesa attīstības iespējām. Mērķis ir sakārtot šo nozari, lai neviens nevarētu teikt, ka internets attīstās haotiski, ka tur viss nenotiek likumīgi. Plānojam veidot ciešāku sadarbību arī ar dažādu valstu tirdzniecības kamerām. Šoruden jau sākušies pirmie kontakti ar Vācijas tirdzniecības kameru.
Un vēl - izstrādājam elektroniskās komercijas koncepciju, esam izveidojuši e - paraksta darba grupu utt. Vārdu sakot, asociācija parāda virzienus, pa kuriem ir ejams. Tieši kādā veidā to darīt, tas ir katra uzņēmuma ziņā.

Kā popularizēt internetu

Ļoti nopietns IA darbības virziens ir sabiedriski pasākumi interneta popularizēšanai. To vislabāk būtu realizēt sadarbībā ar ministrijām, valdību vai sabiedriskām organizācijām. Šobrīd asociācija jau ir finansējusi dažus TV raidījumus, kuros runā par aktuālām tēmām. Protams, nepieciešama arī reklāmas kampaņa, turklāt tāda, kas reklamētu nevis katru firmu atsevišķi, bet Latvijas internetu kopumā.
Popularizējam internetu kopā ar Māri Gulbi (Uzņēmumu reģistrs), jo viņu gluži tāpat kā mūs interesē, lai Latvijā būtu vairāk interneta lietotāju. Citādi nebūtu nozīmes izstrādāt likumu par elektronisko parakstu, ja nav, kas to lieto. Kopā ar UR braucam pa dažādiem Latvijas uzņēmumiem, skaidrojam, stāstam, konsultējam. Gribam sadarboties arī ar Lattelekom, izstrādājot vairākus tarifu plānus, - lai padarītu interneta lietošanu lētāku.
Diemžēl joprojām daudzi uzņēmēji nav novērtējuši interneta iespējas un nesaprot, ka tā ir vide, kur attīstīt biznesu. Mēs gribam to reklamēt ne tikai dažādos medijos, bet arī rīkot starptautiskas konferences Latvijā. Pirmās interneta dienas plānotas jau 2001. gada martā. Mums ir pieredze reklāmas balvu pasākumu organizēšanā (piemēram, Zelta āmurs), bet internets ir jauns medijs, tur ir savi standarti, un mēs gribam sarīkot web lapu un portālu konkursu. Tāpat varētu izvēlēties gada labāko web lapu vai labāko kompāniju, kas strādā web dizainā. Tas varētu notikt jau nākamgad.

Ja IT ir valsts prioritāte

Galvenais stratēģiskais mērķis ir panākt labvēlīgus apstākļus interneta biznesa attīstībai. Internets visstraujāk attīstās tajās valstīs, kur tas līdz šim tika bremzēts. Pērn gada balvu par visstraujāko interneta attīstību saņēma Polijas interneta pakalpojumu sniedzējs, bet šogad to ir ieguvusi Turcijas firma.
Valsts atbalsta nozīmi IT tehnoloģijām uzskatāmi var redzēt Izraēlā. Tā ir prioritārā nozare, tāpēc, lai to veicinātu, tiek dotas ievērojamas nodokļu atlaides tieši IT un interneta uzņēmumiem. Ne velti tur trīs gados sasniegts viens no augstākajiem IT līmeņiem, un katru ceturksni rodas 350 (!) jaunu IT pakalpojumu un interneta uzņēmumu. Firmu dibinot, var saņemt ļoti izdevīgu kredītu, īpašs valsts konsultāciju birojs palīdz gan grāmatvedības, gan uzņēmuma reģistrācijas, gan citos jautājumos. Turklāt studentiem, kas mācās IT nozarē, ir paaugstinātas stipendijas. Pēdējā laikā arī Indijā notiek kas līdzīgs: šī nozare attīstās ārkārtīgi strauji. Tiek nojaukts džungļu ciemats, uzbūvēts moderns angārs, stāvlaukums pilns ar mašīnām, mazi, brūni cilvēciņi sēž un programmē.
Latvijas intelektuālais līmenis un izglītība nebūt nav sliktāka kā Izraēlā vai Indijā. Bet diemžēl bez valdības un patiesi ieinteresētu augstu amatpersonu atbalsta mums nekādi neiztikt. Tāpēc daudziem uzņēmējiem šķiet izdevīgāk tirgot kurpes tirgū nekā dibināt IT uzņēmumu. No otras puses, labvēlīgā gaisotnē internets Latvijā varētu sekmēt ne tikai e-komercijas uzplaukumu, bet daļēji aizstāt ne visai veiksmīgo lauksaimniecību. Tie zemnieki, kas nespēj izdzīvot ar zemes aršanu, varētu veiksmīgi darboties e-pasaulē.

Anita KĻAVA
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001