Durvis uz brīvo tirgu vaļā

Lai gan sabiedrībā vēl aizvien valda uzskats, ka Lattelekom monopols joprojām ir kā neieņemams cietoksnis, tas pats jau sen pavēris lielākas un mazākas durtiņas, pa kurām ieplūst spirgtiem konkurences vējiem. Par to, lai šādu atvērtu durvju kļūtu aizvien vairāk, rūpējas arī Lattelekom speciālo biznesu nodaļa. Tās darbības lauks ir tie biznesa virzieni, kas atrodas ārpus uzņēmuma pamatpakalpojumu rāmjiem. Par pārmaiņām, nodomiem un perspektīvu SP stāsta šīs nodaļas direktore Lēna SUHONENA.

- Kā divos gados, kopš pastāv jūsu vadītā nodaļa, attīstījušies Lattelekom speciālie biznesi?
- Manuprāt, lielākais sasniegums ir tas, ka vairāki Lattelekom darbības virzieni, kuri iepriekš nebija visai augstu novērtēti, tomēr ir veiksmīgi. Dzīve pierādījusi, ka nākotne pieder tādam biznesam, kas papildina tradicionālos tīkla pakalpojumus. No vienas puses, Lattelekom nebūtu vajadzības ieguldīt milzu līdzekļus un resursus, piemēram, informācijas centra izveidei, bet, darot to, ievērojami palielinām Lattelekom trafiku, kas dod uzņēmumam ienākumus. To pašu var teikt arī par citiem speciālā biznesa virzieniem. Pirms diviem gadiem Lattelekom bija uzņēmums, kurš galvenokārt orientējās uz tehniskajiem risinājumiem. Kopš darbojas speciālo biznesu nodaļa, notikušas lielas pārvērtības: uzņēmums daudz vairāk orientējas uz pārdošanu, produktu attīstību, biznesu.
- Tas tomēr nenozīmē, ka Lattelekom nekas nebūtu jāmaina pamatpakalpojumu struktūrā.
- Protams, tas jādara, bet galvenais - jāattīstās abos virzienos. Un vēl - daļa darbības virzienu jāatdala, pārvēršot tos meitas uzņēmumos. Tie būtu ne vien patstāvīgi uzņēmumi, bet arī Lattelekom sadarbības partneri. Tas ir sens biznesa princips: viens nevar sekmīgi darboties - jāapvienojas gan ar partneriem, gan arī ar konkurentiem, ja nespēj tos citādi uzveikt. Vislabāk ir veidot kopuzņēmumu. Turklāt nav iespējams būt profesionāļiem pilnīgi visās nozarēs, labāk specializēties vienā. Un vēl: lai arī cik dīvaini tas izklausītos, klienti atzinīgi novērtē mūsu speciālistu profesionalitāti, ja viņi nav tieši saistīti ar Lattelekom...
- Kad sākāt darbu Latvijā, Lattelekom biznesa plānos pat nebija iekļauts pakalpojums zvans uz taksofonu. Atceros, ka arī pati bijāt visai skeptiski noskaņota, bet šis pakalpojums tagad ir visai populārs un stipri uzlaboja Taksofonu centra tēlu un biznesu.
- Pati joprojām par to brīnos, bet tas nozīmē, ka pirms diviem gadiem pietiekami nepārzināju Latvijas tirgu. Jā, tas tolaik šķita pārāk neperspektīvi, īsti neticēju, ka tur kas sanāks, bet galu galā devu atļauju to ieviest. Galu galā sapratu, ka šis ir ļoti īpatnējs tirgus. Protams, nevar teikt, ka šis pakalpojums pagarinās taksofonu mūžu, bet vismaz šajā stadijā tas bija labs stimuls, manuprāt, veiksmīgai darbībai. Tas devis Taksofonu centram ienākumus un īpaši attaisnojies lauku apvidos.
- Zvans uz taksofonu guva lielu atsaucību arī Rīgā.
- Tas tāpēc, ka ar šo risinājumu taksofoni it kā kļuvuši mobili vai, precīzāk, to funkcionalitāti var pielīdzināt mobilajam telefonam. Rīgā taksofoni ir uz katra stūra: paej gabaliņu, piezvani, sagaidi atbildi. Ērti! Turklāt, ja mobilo telefonu tarifi un cenas šķiet pārāk augstas un cilvēki nevar to atļauties, var izmantot taksofonu mobilā telefona vietā.
- Interesanti, ka lietotājus nebaida pat augstāki tarifi.
- Esam ieviesuši īpašus pazeminātus tarifus bērniem (tikai 7 santīmi!), kas no skolas taksofona zvana vecākiem. Un vēl – kopš jūlija no lielākās daļas taksofonu var zvanīt, izmantojot kredītkartes Visa un Mastercard. Šī iespēja galvenokārt paredzēta ārzemniekiem, kuri iebrauc Latvijā bez mobilā telefona. Tādējādi uzreiz atrisinās visi sarežģījumi, nav vajadzīgas telekartes, turklāt reizēm varbūt jāpiezvana tikai vienu reizi. Statistika rāda, ka šobrīd vēl nav pārāk daudz gadījumu, kad taksofonos lieto kredītkartes, toties tie, kas zvana, pārsvarā runā visai ilgi. Acīmredzot cilvēki tādējādi risina biznesa jautājumus.
- Šis ir tikai viens piemērs no Lattelekom speciālo biznesu veiksmēm, bet ir arī citi.
- 118 dienests, šķiet, ir labākais, kas ir Latvijas komunikācijās. Šai ziņā esam tālu priekšā ne vien kaimiņvalstīm, bet pat Skandināvijai. Arī Latvijas biznesa pasaule ir to novērtējusi, un daudzi uzņēmumi saprot, ka šī ir arī ļoti izdevīga reklāmas iespēja papildpakalpojumiem. 118 dienestā var atbildēt gandrīz uz jebkuru jautājumu, ne velti ik dienas ir vairāk nekā 30 000 zvanītāju. Kur gan citur cilvēki tik daudz zvana! Operatoru dienesti pozitīvi ietekmē arī bezdarba līmeņa samazināšanos Latvijā, īpaši tagad, kad tie darbojas četrās pilsētās.
- Kā, jūsuprāt, Lattelekom operatoru dienests varētu attīstīties?
- Šobrīd piedāvājam pakalpojumus vietējām firmām, bet aizvien lielāka kļūst arī ārvalstu uzņēmumu interese. Notiek oficiālas sarunas ar vairākām firmām, ik nedēļu uzrodas kāds, kas vēlas sākt sarunas par sadarbību. Diemžēl ārzemnieki novērtē sadarbību ar mūsu operatoru centriem daudz augstāk nekā vietējās firmas, jo Latvijā joprojām vērojama neuzticība partnera spējām. Daudzi vēl nav sapratuši, ka sekmes var gūt, tikai sadarbojoties ar kādu spēcīgu partneri, jo aparatūra ir ļoti dārga, bet datu bāzes un infrastruktūras izveidei vajadzīgs ilgs laiks un profesionāli darbinieki.
- Pamazām visi speciālie biznesa virzieni atdalīsies no Lattelekom, veidojot patstāvīgus meitas uzņēmumus. Pirmais precedents jau ir.
- Jā, augustā izveidojās pirmais meitas uzņēmums Sakaru sistēmas, kura pamatbizness ir visdažādāko klienta telekomunikāciju iekārtu tirdzniecība. Lattelekom ir šā uzņēmuma vienīgais īpašnieks. Lattelekom valde jau 1999. gada oktobrī akceptēja uzņēmuma Sakaru sistēmas izveides projektu, pēc pāris nedēļām pienāca pozitīva atbilde no īpašniekiem, tomēr bija vajadzīgs gandrīz gads, lai šo projektu realizētu, jo valsts institūcijās ir liela birokrātija.
- Cik plašas būs jaunā uzņēmuma funkcijas?
- Sakaru sistēmu plāni ir diezgan ambiciozi: ne tikai pārdot iekārtas, kuras kāds cits ir importējis Latvijā, bet arī tieši kontaktēties ar ražotājiem un pašiem importēt preces. Notikušas oficiālas sarunas ar vairākiem mobilo telefonu ražotājiem, esam vienojušies, ka paši varēsim piegādāt mobilos telefonus. Tos varētu piedāvāt arī lielākajiem Latvijas dīleriem. Izstrādāta tā sauktā Telering koncepcija dīleriem, un Sakaru sistēmas piedalīsies tās realizēšanā. Daļa no šā plāna ir Lattelekom veikalu tīkla Telering izveide, kur būs īpašas cenu atlaides (veikali varētu sākt darboties 2001. gada pavasarī). Plānots izveidot arī antreprenieru un izplatītāju tīklu Latvijā. Ceram, ka šis būs nozares nozīmīgākais veikalu tīkls, kuram preces piegādās Lattelekom, uzņemsimies arī gādību par reklāmas kampaņām. Ar laiku šie veikali varētu aizstāt klientu apkalpošanas centrus, jo tā nebūs vien parasta pirkšana un pārdošana, bet arī konsultācijas, remonta iespējas u. tml. Tur tiks pieņemti arī konkrēti pasūtījumi no klientiem, kurus nosūtīs pa e-pastu.
- Vai ir zināms arī nākamā uzņēmuma kandidāts ?
- Ir kāds projekts - kopuzņēmums ar telefona katalogu firmu Interinfo, bet tas aizķēries Privatizācijas aģentūrā. Šajā uzņēmumā Lattelekom gatavojas iegādāties 25 procentus akciju. Interinfo (šobrīd tas pilnībā pieder Telenor) mums vajadzīgs, lai pārdotu reklāmas, bet viegli iedomāties, kas notiktu, ja Lattelekom mēģinātu sākt šo biznesu pats.
- Acīmredzot jums ir arī tālejošāki plāni, jo tālruņu katalogus pamazām var izspiest internets.
- Bez šaubām, nedz mēs, nedz pats Interinfo nedomā aprobežoties tikai ar drukātām telefona grāmatām. Mērķis ir izveidot t.s. dzeltenās lapas internetā kopā ar partneri, kuram ir pieredze šādā darbā, kurš zina, cik svarīgs ir šis bizness. Vēlāk varētu veidot arī t.s. runājošās dzeltenās lapas (talking yellow pages) u. tml.
- Un kad notiks Taksofonu centra, Operatoru centra, Mācību centra un citu speciālo biznesu brīvlaišana?
- Vispirms pabeigsim tos projektus, kas jau ir uzsākti, un tad iesniegsim nākamos. Patiesībā vēl gatavāks nekā minētie, ir transporta daļas projekts. Tad varētu sekot Mācību centrs, taksofoni (precīzāk - telekartes vai intelektuālās kartes, jo paši taksofoni un infrastruktūra vienmēr paliks Lattelekom īpašumā). Iespējams, 118 varētu būt viens no pēdējiem, jo ir pārāk daudz kā tāda, ko ir grūti atdalīt no Lattelekom. Šobrīd operatoru centri vienlaikus nodarbojas arī ar Lattelekom klientu apkalpošanu.
- Protams, šiem jaunajiem uzņēmumiem jābūt gan saimnieciski, gan tehnoloģiski neatkarīgiem, negaidot nekādas subsīdijas no Lattelekom.
- Tie, kas atdalīsies, noteikti neaprobežosies tikai ar Latvijas tirgu, bet strādās arī ar klientiem citās valstīs. Īpaši Informācijas tehnoloģijas, kurām ir liels intelektuālais potenciāls. Esam pētījuši sadarbības iespējas, un tās tiešām ir visai reālas, piemēram, Zviedrijā. Mūsu IT bizness ir labākais Latvijā. Septiņos gados Lattelekom ir spējis attīstīt pats savu IT biznesu, kurš ļoti veiksmīgi darbojas. Speciālisti apmācīti darbam ar Cisco sistēmām, apgūtas daudzas aplikācijas, pašu spēkiem izstrādātas programmatūras, bet pats galvenais - prakse.
- Kādas, jūsuprāt, kopumā ir Lattelekom perspektīvas, kā uzņēmumu ietekmēs jaunā e-pasaule?
- Gribētu teikt to pašu, ko mani kolēģi no Sonera: fiksētie tīkli nav miruši. Uzskatu, ka pamatpakalpojumi arī turpmāk būs saistīti ar fiksēto tīklu. Mobilos telefonus joprojām visvairāk izmanto sarunām un īsziņām, bet mobilās datu pārraides apjoms ir visai niecīgs, un tuvākajā laikā nav paredzama tā strauja palielināšanās. Nākotne pieder fiksētajiem platjoslas pakalpojumiem. Nezinu nevienu citu operatoru, kas būtu tik ātri reaģējis uz visām jaunajām tehnoloģijām kā Lattelekom. Latvijā ADSL jau sekmīgi darbojas pusgadu, turpretī citās Rietumu valstīs operatori to vēl tikpat kā nepiedāvā. Tāpēc esmu pilnīgi pārliecināta, ka Lattelekom ir ļoti veiksmīgs un progresīvs uzņēmums.
Šobrīd sākam izmantot voice-over-IP iespējas, tiesa, pagaidām apjomi nav lieli, bet tie noteikti augs. Drīz dziļāk ieiesim jaunajā pasaulē, ko dēvē par e-pasauli, tāpēc Lattelekom jau tagad testē savu jauno e-komercijas platformu, kuru ieviesīsim pirms Ziemassvētkiem. Tas būs līdzīgs Shopping Mole, kāds ir Amerikā. Acīmredzot slēgsim arī līgumus ar sadarbības partneriem. Esam pārbaudījuši loģistiku, lai viss darbotos normāli. Tā būs lielākā e-komercijas platforma Latvijā, un tā varētu būt visai veiksmīga. Tā būs ļoti laba iespēja Latvijas ražotājiem un piegādātājiem reklamēt un pārdot savu preci ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Protams, pieņemsim arī piedāvājumus no ārvalstīm. Plānojam sākt savu darbību ar lielo Ziemassvētku tirgu. Protams, mūsu plānos ietilpst arī business-to-business (B2B) e-komercijas platforma, kā jau tas pieklājas uzņēmumam ar rosīgu un konkurētspējīgu biznesu.

Gunta KĻAVIŅA