Mazliet par groziem, griestiem un tarifiem

Patērētāji par pakalpojumiem parasti vēlas maksāt mazāk, pretī saņemot augstas vērtības pakalpojumus, bet uzņēmumu īpašnieku un komercdarbības interesēs ir pēc iespējas vairāk nopelnīt. Brīva tirgus apstākļos šīs pretrunīgās vēlmes līdzsvaro konkurence. Kā līdzsvarot šīs vēlmes monopola apstākļos, kur nav konkurentu? Par to SP stāsta Lattelekom Regulēšanas attīstības vadītājs Aivars KREILIS un Cenu noteikšanas vadītājs Bruno RADZIŅŠ.

Rietumeiropas valstis ir atvērušas telekomunikāciju pakalpojumu tirgu, tomēr nevar apgalvot, ka konkurence šajās valstīs ir tik attīstīta, ka pati spēj pilnībā noregulēt visus pakalpojumu tarifus. Telekomunikāciju operators, kas tirgū ir darbojies pirms tā atvēršanas, ir saglabājis dominējošo ietekmi. Joprojām ir aktuāli apmierināt abu pušu - klienta un operatora - pretrunīgās vēlmes. Eiropas Savienības valstīs, ja konkurence nav pietiekama, tarifu risināšanā iesaistās kāda trešā persona. Visās ES valstīs ir izveidotas valsts iestādes - Satiksmes ministrija vai Telekomunikāciju regulators, kurš atbilstoši likumdošanai regulē tarifus, uzraugot, lai klienti nepārmaksātu par uzņēmuma pakalpojumiem, un vienlaikus, - lai pakalpojumu tarifi būtu pietiekami uzņēmuma darbības nodrošināšanai un investīciju piesaistei.

Tarifu noteikšanai ir izveidota tarifu regulēšanas metodika jeb mehānisms. Lielajiem operatoriem tā obligāti jāievēro, un regulators uzrauga, lai operators, nosakot savu pakalpojumu tarifus, nepārkāptu šīs metodikas prasības.
Regulators novērtē operatoram un valstij pieņemamo peļņas procentu, nosaka to kā normu un, pieņemot lēmumu par tarifiem, uzrauga, lai operatora peļņa no regulētajiem pakalpojumiem to nepārsniegtu. Diemžēl šāda regulēšanas metodika drīzāk nozīmē uzņēmuma darbības, nevis tarifu regulēšanu. Tā nesekmē efektīvāku uzņēmuma darbību, jo ļauj tā iespējamās neveiksmes kompensēt ar klientu tarifu izmaiņām. Vēl var atsevišķi regulēt katra telekomunikāciju pakalpojuma tarifu, nosakot to skaitlisko vērtību. Šāda metode praksē darbojas visai smagnēji, jo telekomunikāciju nozare ir ļoti dinamiska un operatoram liegts elastīgi piemēroties mainīgajiem tirgus apstākļiem. ES valstis neatzīst minētās tarifu regulēšanas metodes, un izvēlējušās vispiemērotāko - tarifu griestu regulēšanas - metodiku, kuras pamatā ir tarifu groza koncepcija.

Regulējamo pakalpojumu tarifi ietverti tā sauktajā tarifu grozā, un par tajā ietvertajiem pakalpojumiem tiek aprēķināts vidējais klienta rēķins (tarifu groza vērtība). Regulators nosaka tarifu groza vērtības pieļaujamo procentuālo izmaiņu jeb tarifu griestus noteiktā laika periodā. Piemēram, ja tarifu griesti ir 2 procenti gadā, tad operators var brīvi mainīt grozā ietverto pakalpojumu tarifus tā, lai to vērtības kopējā izmaiņa (vidējais rēķins) nepārsniegtu šos tarifu griestus. Tādējādi šī metodika neregulē katru tarifu atsevišķi, bet gan visa tarifu groza vērtības izmaiņas.
Svarīgi ir pareizi noteikt tarifu griestu procentu. Kā rāda prakse, ES valstis to ir sasaistījušas ar patēriņa cenu indeksa izmaiņām (PCI%), tarifu griestus izsakot formā PCI% * X%. Nosakot visu pakalpojumu tarifu grozam negatīvu X% vērtību, var panākt efektīvāku uzņēmuma darbību, jo tas nevar visu inflācijas izraisīto izmaksu pieaugumu kompensēt uz tarifu izmaiņu rēķina.

Aplūkojot Lattelekom pamatpakalpojumu vidējo rēķinu izmaiņas, redzam, ka tarifi kopš 1995. gada decembra ir tikai daļēji kompensējušas PCI izmaiņas.
Varētu domāt, ka operatoram tiek dota pārāk liela brīvība tarifu noteikšanā. Metodikas prasības var izpildīt, stipri palielinot telefona abonēšanas maksu iedzīvotājiem un ievērojami samazinot starptautisko sarunu tarifus. Lai šādu iespēju nebūtu, var veidot vairākus tarifu grozus. Piemēram, lai pasargātu iedzīvotājus, tiek veidots iedzīvotāju tarifu grozs, kurā tiek ietverti tikai viņu saņemtie pakalpojumi un kuram tiek noteikti tarifu griesti procentos. Starp valstīm ir lielas atšķirības, jo katrai ir tiesības noteikt to klientu sektoru daļu, kurai nepieciešama valsts aizsardzība. Periodiski pārskatot produktu īpatsvaru tarifu grozā, kas patiesībā atspoguļo attiecīgā groza lietotāju konkrētā pakalpojuma patēriņu, tiek konstatēta iepriekšējā perioda tarifu izmaiņas un klientu reakcija uz to. Ja pakalpojuma tarifa pieaugums ir bijis nesamērīgs, tā lietojuma apjoms strauji samazinās. Samazinās konkrētā pakalpojuma īpatsvars grozā, un turpmākas tarifu izmaiņas šim pakalpojumam vairs nav mērķtiecīgas. Šī metode nodrošina arī tarifu pašregulāciju.

Ja valstī pastāv regulatora noteikta tarifu aprēķināšanas metodika, lēmumu pieņemšanas process ir objektīvāks, regulēšana prasa mazus resursus un tā ir saistīta tikai ar šīs metodikas ievērošanas kontroli un uzraudzību.
Šo metodiku pārņem arī vairākas Austrumeiropas valstis, piemēram, tā ir ieviesta Lietuvā.

Latvijā telekomunikāciju tarifu regulēšana nav sakārtota. Saskaņā ar 1993. gada likumu Par telekomunikācijām, SIA Lattelekom sniegto telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifu noteikšanai ir izveidota Telekomunikāciju tarifu padome (TTP). Likuma 11. pants paredz tarifu noteikšanas pamatprincipus, t.i. :
· padomei jāveicina telekomunikāciju tīkla infrastruktūras attīstība un jāstimulē operatora iniciatīva pamatpakalpojumu faktisko izmaksu samazināšanā, modernu tehnoloģiju un efektīvu vadības metožu ieviešanā. Pirmais nosacījums prasa noteikt augstus tarifus, otrais - tos samazināt.
· padomei jāņem vērā Latvijas Republikas ekonomiskais stāvoklis un investīciju efektivitāte telekomunikāciju organizācijā. Pamatprincips prasa samērot tarifus ar ekonomikas attīstības tempiem valstī, bet vienlaikus – paaugstināt tarifus, lai nodrošinātu investīciju peļņu.
padomes mērķis ir panākt, lai tarifi tuvinātos lietotājiem sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Pamatprincips par tarifu līdzsvarošanu.
Lattelekom pakalpojumu tarifu izmaiņas prasa milzīga informācijas apjoma sagatavošanu, bet tā kā Latvijā joprojām nedarbojas piemērota tarifu regulēšanas metodika vai kritēriji, galu galā vienalga nav iespējams pieņemt efektīvu lēmumu. Pēdējās telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifu izmaiņas veiktas 1999. gada 1. jūnijā, un nav paredzams, ka tarifi varētu mainīties saskatāmā nākotnē, nenosakot regulēšanas metodiku vai konkrētus kritērijus.
Tarifu regulēšanas metodiku iesaka ieviest arī Eiropas Komisija. 2000. gada 8. novembrī publicētajā Eiropas komisijas progresa ziņojumā par Latviju norādīts, ka Telekomunikāciju tarifu padomes loma aprobežojas ar Lattelekom pamatpakalpojumu tarifu apstiprināšanu; to darot, TTP nepielieto tarifu noteikšanas metodoloģiju1.
Nesen Saeima ir pieņēmusi likumu Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, kura darbības joma ir arī tarifu regulēšana telekomunikācijās. Likums paredz 2001. gada rudenī izveidot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, pārņemot arī TTP funkcijas. Paredzēts, ka regulatoram jānosaka tarifu aprēķināšanas metodika, ko varētu sākt darboties tikai 2002.gadā. Ko darīt līdz tam?

Tarifu līdzsvarošana jeb tarifu tuvināšana izmaksām ir viens no priekšnoteikumiem tirgus atvēršanai 2003. gadā. Arī ES izvirza šādu prasību kandidātvalstīm. Tarifus līdzsvarošana ir ekonomiska un politiska nepieciešamība, bet to nevar veikt dienu pirms telekomunikāciju tirgus atvēršanas.
Nevaram gaidīt līdz brīdim, kamēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izstrādās tarifu aprēķināšanas metodiku. Tādēļ Lattelekom ir iesniedzis priekšlikumus TTP par tarifu griestu regulēšanas metodikas izstrādāšanu un tās ieviešanu 2001. gadā. Uzņēmums ir pilnībā apliecinājis gatavību šai Eiropā atzītajai metodikai. Atklāts paliek jautājums, vai pašreizējā regulējošā vide ir gatava to ieviest.