Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Tirgus fenomens DVD-Audio

   

DVD-Video ir visu laiku visātrāk tirgu iekarojušais plaša patēriņa elektronikas produkts – nepilnos trijos gados pārdoti vairāk nekā desmit miljoni DVD atskaņotāju, apsteidzot pat tādus revolucionārus jaunumus kā krāsu televīzija, VHS magnetofoni vai audio CD audio. Pirmie DVD patērētājus sasniedza 1996. gada novembrī Japānā, ASV – nākošajā gadā, bet Eiropā – 1998. gada sākumā (par DVD-Video sīkāk SP 1/98). Tomēr patērētājs, kas seko līdzi audio un video tirgum, nu atkal ir spiests izbrīvēt savā plauktā vietu kārtējam jaunumam – DVD-Audio atskaņotājam.

DVD-Audio radītāji un iespējas

DVD-Audio ir lielāko sadzīves elektronikas ražotāju izveidotā konsorcija DVD Forums kopdarbības rezultāts. Tā uzdevums bija attīstīt jauna audioformāta standartu, kam būtu daudz lielākas iespējas nekā audio CD un būtu iestrādātas arī multimediju iespējas. Vienlaikus mūzikas industrijas izveidotā starptautiskā rīcības komiteja jeb ISC (International Steering Committee) radīja savu vēlmju sarakstu, ko tā gribētu redzēt jaunajā audioformātā. Regulāri tiekoties, WG4 un ISC saskaņoja viedokļus. 1999. gada janvārī tika radīta DVD-Audio standarta versija 1.0 un tā paša gada beigās – pirmie atskaņotāji. Nopietni tirgū tie parādījās 2000. gada vasarā.
DVD-Audio pamatprincipi un uzbūve ir tāda pati, kā DVD-Video: diska izmēri – 12 cm diametrā, 1,2 mm biezs, veidots no divām 0,6 mm biezām kopā savienotām kārtām. 8 cm diametra disks paredzēts portatīvajiem atskaņotājiem un citām iekārtām. DVD-Audio disks var būt viena slāņa (ar 4,7 Gb kapacitāti) un divu slāņu (ar 8,5 Gb kapacitāti). Otro slāni izmanto, lai palielinātu spēlēšanas ilgumu, kā arī multimediju vajadzībām. Hibrīdos diskus, kuriem viens slānis tiek izmantots kā DVD-Audio, bet otrs – kā CD-Audio, atskaņo arī parastais CD atskaņotājs. DVD-Video disks var būt ar divpusēju klājumu, bet DVD-Audio diska standarts noteic, ka tas var būt tikai vienpusējs. Abu veidu disku skanēšanas laiks ir 74 minūtes, bet mono variantā to var pagarināt līdz pat 24 stundām.
DVD-Audio piedāvā sešas audiosignāla diskretizācijas frekvences: 48, 96, 192, 44,1, 88,2 un 176,4 kHz, kā arī trīs līmeņus kvantēšanai: 16, 20 un 24 bitus. Tātad pavisam 18 dažādus variantus. Formāts piedāvā 2–6 Hi-Fi audiokanālus. DVD-Audio maksimālais datu plūsmas ātrums ir 9,6 Mbit/s, tātad lielāks gan kā DVD-Video, gan kā CD-Audio. DVD-Audio nodrošina skaņas signāla frekvenču joslas platumu 96 kHz un dinamisko diapazonu 144 dB. DVD-Audio diskā ierakstīts skaņas signāls ir vairāk nekā 1000 reižu kvalitatīvāks par signālu CD-Audio diskā.
Ne katram mājās ir daudzkanālu audiosistēma, tāpēc DVD-Audio ir paredzēts variants, kad ar īpašu tehnoloģiju (System Managed Audio Resource Technique) daudzkanālu sistēma tiek precīzi samiksēta divos stereokanālos. Efekts ir tāds, kā klausoties ideālu stereoierakstu.
DVD-Audio disks spēj piedāvāt arī papildu informāciju, piemēram, dziesmas tekstu uz monitora ekrāna vai atskaņotāja LCD displeja, audiokomentārus, videoklipus vai www adreses, kas ir saistībā ar ierakstīto mūziku. Turklāt vienā ierakstā iespējamas visdažādākās signāla kodēšanas diskretizācijas frekvences un dažāda līmeņa kvantēšana priekšējiem un aizmugures kanāliem, kā arī dažādas kombinācijas, izmantojot tikai lineāro (LPCM) kodēšanu vai lietojot Dolby Digita vai DTS.

DVD-Audio datu aizsardzība un reģionālā kodēšana

1999. gada oktobrī 17 gadu vecs norvēģu skolnieks uzlauza kompāniju Mashushita un Toshiba izstrādāto CSS (Content Scrambling System), kas paredzēja DVD-Video disku aizsardzību pret pirātismu. Savu sasniegumu jaunais datortalants ievietoja internetā, tāpēc DVD-Audio parādīšanās aizkavējās, kamēr DVD industrija izstrādāja jaunu daudz jaudīgāku datu aizsardzības sistēmu CSS 2, kas paredzēta DVD-Audio, bet ko var izmantot visiem DVD formātiem.
Jaunās aizsardzības sistēmas CPRM (Copy Protection for Recordable Media) un CPPM (Copy Protection for Prerecorded Media) izstrādi pabeidza 1999. gada decembrī. Tā kā to izstrādāja četras kompānijas – Toshiba, Matshushita, Intel un IBM – kopējais sistēmas nosaukums ir 4C. Vēl DVD-Audio diskos paredzētas tā saucamās ūdenszīmes, tas nozīmē, ka oriģinālajos diskos ir paslēpts trausls signāls, kuru DVD atskaņotājs detektē, pirms atskaņo disku. Ja disks ir kopēts vai kompresēts, šīs ūdenszīmes pazūd un disks atskaņots netiek.
DVD-Video diskiem izmanto reģionālo kodēšanas sistēmu, tas nozīmē, ka disku, kas paredzēts izplatīšanai ASV (1. reģions), nevar atskaņot uz Eiropai (2. reģions) paredzētā atskaņotāja. Tāpēc daudzi Holivudas supergrāvēji Eiropas tirgū parādās tikai tad, kad tie kādu laiku jau ir bijuši pieejami ASV. Lai gan šādu reģionālo kodēšanu iespējams izmantot arī DVD-Audio diskiem, mūzikas industrijas to noraida, līdz ar to visus DVD-Audio diskus iespējams klausīties uz jebkura DVD atskaņotāja, neatkarīgi no tā, kur tie pirkti. Pastāv viedoklis, ka interneta un globālās tirdzniecības attīstības rezultātā filmu kompānijas vienosies par līdzīgu modeli arī DVD-Video.

Tirgu sasniedz universālie atskaņotāji

DVD diska datu ietilpība ir 4,7 GB katrā slānī, tas ir septiņas reizes vairāk nekā parastam Audio CD, bet daudzkanālu Hi-Fi skaņa un tādas lietas kā videoklipi un grafika šo datu daudzumu spēj apēst pavisam ātri. Piemēram, piecu kanālu PCM modulētu audiosignālu ar 20 bitu kvantēšanu un 96 kHz diskretizācijas frekvenci 4,7 GB diskā iespējams ierakstīt 65 minūtes, bet sešu kanālu audio ar 24 bitu kvantēšanu un 96 kHz signāla diskretizācijas frekvenci nepieciešams datu plūsmas ātrums 13,8 Mbit/s, kas ir lielāks par DVD-Audio maksimāli iespējamo – 9,6 Mbit/s.
Vienīgais risinājums ir datu kompresija. Neliela angļu kompānija Meridian Audio izstrādāja audiokompresijas sistēmas specifikāciju MLP (Meridian Lossless Packing), ko izmanto DVD-Audio. Tajā ietverti vairāki datu kompresijas (precīzāk, datu reducēšanas) algoritmi – Dolby AC3 (lieto Dolby Digital formātā), DTS, MPEG un Sony ATRAC (lieto minidiskos). Šie algoritmi izmanto cilvēka auss un smadzeņu īpatnības uztvert skaņu – arī to, ka no divām blakus frekvencēm klusākā nav dzirdama, ja otra ir pietiekoši skaļa, līdz ar to daļu datu var atmest, nezaudējot skanējuma kvalitāti. Firma Meridian Audio piedāvā arī profesionālo MLP enkoderu datorprogrammas veidā, kas strādā uz Windows 95, 98, 2000 un NT4 bāzes. Tā darbībai nepieciešams dators ar vismaz 100 MHz Pentium procesoru, 16 MB operatīvo atmiņu un 5MB cietā diska apjomu programmas instalācijai, kā arī vietu uz cietā diska radītajiem MLP failiem. Informācija internetā – http://www.meridian-audio.com.
Dažiem DVD-Audio atskaņotājiem ir iebūvēti daudzkanālu dekoderi, citi atskaņo vienkārši samiksētu divkanālu (stereo) skaņu. Tomēr pēdējā laikā tiek ražoti tā sauktie universālie atskaņotāji, kas spēj atskaņot gan DVD-Audio, gan DVD-video diskus, kā arī CD-Audio un lielākā daļa – arī video CD diskus. Vēl jāpaskaidro, ka DVD-Audio un DVD-Video atskaņotāji ir tikai daļēji savietojami, proti, DVD-Video atskaņotājs nespēj atskaņot DVD-Audio diskus, bet spēj attēlot videoklipu, ko tas satur, un arī atskaņot tā audio pavadījumu. ASV tirgū firmu Panasonic un Technics DVD-Audio/Video atskaņotāji parādījās uzreiz pēc standartu apstiprināšanas, bet Eiropu tie sasniedza tikai šoruden. Anglijā, firmas JVC katalogā, universālais DVD atskaņotājs arī ir absolūts jaunums. Pirmie DVD-Audio atskaņotāji maksāja vairāk par 1000 USD, bet šī žurnāla izdošanas brīdī to cenas jau būs ievērojami samazinājušās.
Sony un Philips tirgū cenšas izplatīt DVD-Audio diska konkurentu – Super Audio CD, kas, protams, nav savietojams ar iepriekšējo, jo izmanto citu kodēšanas sistēmu – Direct Streem Signal. Sony ir laidis pārdošanā jau otrās paaudzes SACD atskaņotāju. Tā nu situācija ir izveidojusies līdzīga, kā kādreiz ar konkurējošajām sadzīves videosistēmām VHS un BETAMAX. Kura gūs virsroku – rādīs laiks, bet pašlaik daudzas lielās ierakstu kompānijas vilcinās un ražo galvenokārt vecos labos audio CD.

No ārzemju literatūras avotiem tulkoja un apkopoja Andis PLAKANS
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001