Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Latvijas datu pārraides tīklam - 25

   

Šogad aprit 25 gadi kopš lielā skaitļošanas tehnikas ieviešanas entuziasta, toreizējā Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja Miervalda Ramana vadībā sāka izveidot kolektīvās lietošanas skaitļošanas centrus un datu pārraides tīklu Latvijā.

Pamatus ieliek Vācijas speciālisti

Vispirms veidoja Valsts plāna komitejas kolektīvās lietošanas galveno skaitļošanas centru (KL GSC) un tā pirmās abonentu sistēmas Kompartijas CK, Ministru padomes, Valsts plāna komitejai un Rīgas izpildkomitejai. Vēlāk tām piebiedrojās liela daļa pilsētu un rajonu partijas komiteju un izpildkomiteju. Tīklu ar vadības sistēmu un abonentu sistēmām pirmoreiz sāka konfigurēt pēc 1980. gada. Tolaik visi darbi komutācijas mezglu izstrādē un to praktiskā izgatavošanā tika veikti akadēmiķa E. Jakubaiša vadītajā Latvijas ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā (ESTI). Un tikai vēlāk, pēc 1985. gada, datu komutācijas centrus sāka veidot rūpnieciski. Datu bankas un citus informācijas avotus, kā arī piekļuves tīklu veidoja E. Stūres vadītais Valsts plāna komitejas Plānošanas zinātniski pētnieciskais institūts (PZPI).
Tagadējiem vēsturniekiem galvas jauc kāda tālaika īpatnība - kapitālistisko valstu tehnikas izmantošana. Pēc toreizējiem ideoloģiskajiem apsvērumiem direktīvo orgānu sistēmām vajadzēja PSRS vai tās bloka valstīs ražotu ESM, tāpēc visos oficiālos dokumentos figurē vēlāk instalētās ESM VS 1055 un 1055M. Reti kurš vairs atceras, ka toreizējo Direktīvo orgānu informatīvo skaitļošanas sistēmu (ISS) izveidoja uz kapitālistiskās Vācijas ESM Siemens 4004/150 bāzes. Datu ievadīšanai izmantoja sistēmu Inforex 1302/16. Tolaik vēl tika ievērotas valodu īpatnības, un firmas Siemens speciālisti pārveidoja visas displeju klaviatūras pēc latviešu valodas prasībām, lai burtu izvietojums tastatūrā atbilstu latviešu rakstāmmašīnas tastatūrai. Attiecīgi tika pārveidotas kodu tabulas. Vācu speciālisti mācīja, kā jāveido datu bankas, un sākumā tās arī apkalpoja. Un viņi bija tie, kuri, sistēmu nododot, vietējiem speciālistiem uzlika galdā kasti vislabākā šampanieša.

Sistēma – Latvijā, medaļas – Maskavā

Latvijas Direktīvo orgānu informatīvā skaitļošanas sistēma tika radīta kā Latvijas SC tīkla sastāvdaļa. PZPI telpās tika veidots Latvijas KL GSC, kas nodrošināja nepieciešamos starpresoru sakarus, KL ESM jaudu koncentrāciju, palielināja skaitļošanas tehnikas izmantošanas efektivitāti, informatīvo fondu integrāciju, datu apstrādi un abonentu pieprasījumu izpildi vajadzīgajos režīmos. Rezultātu izsniegšanu visu līmeņu abonentiem nodrošināja viņu terminālo iekārtu tehniskās iespējas. Pirmajā kārtā bija paredzētas arī iedzīvotāju, kapitālās celtniecības un komunālās saimniecības sistēmas.
1980. gadā DO ISS tika demonstrēta Maskavā, PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē. Tur vairāk nekā mēnesi strādāja arī mūsu speciālisti. Lai iznestu displejus uz TSSI, tika organizēti datu pārraides kanāli no Rīgas uz Maskavu. Par projekta izstrādi un ieviešanu liela speciālistu grupa saņēma izstādes medaļas un diplomus.
Republikas Automatizētās vadības sistēmā RAVS–Latvija tika izveidots eksperimentālais iecirknis, kas aptvēra toreizējo KL GSC, ESTI un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) skaitļošanas centrus. PZPI telpās bez KL GSC tika izveidots ESTI izstrādātais un uz mini ESM SM-4 bāzes izgatavotais datu pakešu komutācijas mezgls (PKM), kuram vēlāk tika pievienoti arī citi skaitļošanas centri Latvijā. Abonentu pieslēgšanai tika izmantoti Polijā ražotie teleapstrādes procesori VS 8371, uz kuru bāzes tika veidots plašs abonentu tīkls.

Piecgadu plānus raksta ESM

Laika gaitā datu bankas pilnveidojās, tika uzkrāta informācija. 1985. gadā radās iespēja toreizējos piecgadu plānus, tāpat arī gada plānus, veidot ar ESM palīdzību. Datu vākšanai Iedzīvotāju datu bankā pie Iekšlietu ministrijas tika noorganizēta speciāla struktūrvienība, kura apkopoja datus un ievadīja tos ESM. Iedzīvotāju sistēma bija tā, kura ļāva nokomplektēt un izdrukāt sarakstus tautas aptaujai par Latvijas neatkarības atgūšanu un atdalīšanos no PSRS. Savukārt komunālās saimniecības sistēma ļāva uzkrāt visus datus par apakšzemes komunikācijām un to izvietojumu. Jauno objektu celtniecības saskaņošanai no ESM tika izdrukātas planšetes, kurās bija uzrādītas visas komunikācijas un tīkli.
Pēc tam tika pieslēgti arī citi republikas skaitļošanas centri. No Direktīvo orgānu un citu abonentu iekārtām varēja piekļūt arī kurināmā un enerģētikas, Agroproma starpresoru vadības kompleksa, Latvijas automatizētās zinātniski tehniskās informācijas, Valsts cenu komitejas un tieslietu informācijas sistēmai.

Skaitļošanas tīkls sabrūk un piedzimst no jauna

Pēc PSRS sabrukuma Latvijas Valsts plāna komiteju likvidēja un izjuka arī toreizējais skaitļošanas tīkls. Pie viena iznīcināja arī datu pārraides tīklu Latvijā. Aiz pārlieku lielās centības tolaik unikālā aparatūra tika sadauzīta un nodota lūžņos. Entuziastu grupa nolēma darbu turpināt uz citas bāzes. 1991. gada sākumā ar trīs dibinātāju, to skaitā bija Latvijas tautsaimniecības institūts, direktors R. Soms, r/a Rīgas telefons, galvenais inženieris J. Kūla ar 50 procentiem dibināšanas kapitāla, un SIA Freim, ģenerāldirektors J. Šihmans, palīdzību tika nodibināta SIA Latpak, par kuras direktoru tika iecelts A. Pakulis.
Tā paša gada 17. jūnijā SIA Latpak jau bija iereģistrēta Latvijas Uzņēmumu reģistrā, lai sadarbībā ar Igaunijas Estpak izveidotu tīklu, šoreiz uz Ericsson PS aparatūras bāzes. Galvenais dibinātājs, Rīgas PTT, Latpak izvietoja Tallinas ielā 4, ATC-37 pirmajā stāvā. Igaunijā uzstādīja centrālo staciju PS-100 ar izeju uz Somijas Datapak, kurai tika pievienota Latvijas gala stacija PS-30. Abonentus pievienoja gan pa nekomutējamām (X.25), gan komutējamām (X.28) sakaru līnijām. Visas sarunu uzskaites un tarifikācijas iekārtas bija Igaunijā.
Šim kopējam tīklam bija arī kopīgs DNIC kods 2506, bet, lai atšķirtu Latviju no Igaunijas, tika izmantotas nākamās zīmes – 250621. Tikai 1992. gadā ar CCITT cirkulāru Nr. 160 AG/MMA (Ženēva, 1992. gada augusts) tika paskaidrots, ka iepriekšējais DNIC 250 paliek Krievijai, bet citām bijušajām PSRS republikām tiek piešķirti jauni kodi, t. sk. Latvijai – 247. Pilns DNIC sastāvēja no četrām zīmēm, no tām pirmās trīs bija valsts kods, bet ceturtā – tīkla kods. Piemēram, 244 bija Somijas kods, bet 2442 jau nozīmēja Somijas Datapak, 2443 – Digipak.

Latpak neiztur konkurenci

Jau īsi pirms Latpak reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā (bija jāgaida rindā), 1991. gada 1. jūnijā tika noslēgts līgums par abonentu pieslēgšanu ar Rīgas komercbanku, pēc tam – ar Ziemeļvalstu informācijas biroju, ZTC Taumatic (divās adresēs), firmu ENNI, Latvijas datoru centru (LDC), Rietumu banku. Tika organizēts speciāls sakaru kanāls, lai Latpak tīklā ieslēgtu Lietuvas ārlietu ministriju. Sagatavošanas stadijā bija līgumi ar pieciem pasūtītājiem, t. sk. SimSS, kuri bija ieinteresēti abonentu pieslēgšanai visā Latvijas teritorijā. Lai šos pasūtījumus izpildītu, bija paredzēts samontēt Rīgā vēl vienu vai divus mezglus PS-30 un visos rajonos uzstādīt koncentratorus PDFT-6. Lai nodrošinātu lielāku tīkla drošību, bija vajadzīga vēl otra izeja uz ārzemēm. Šai sakarā tika organizēts sakaru kanāls ar Maskavu, noslēgts līgums ar a/s Sovtelekom un veikti regulāri maksājumi par starptautisko trafiku.
Latpak nodrošināja abonentiem pasta kastītes informācijas uzglabāšanai, informācijas pārraidi X.400 tīklā, kā arī Telex un Telefax ziņojumu pārraides. Lielā puča laikā, 1991.gada augustā, kad visi sakari ar ārzemēm bija atslēgti, Latpak vēl strādāja, jo maz bija to, kuri zināja, ka caur Igaunijas Estpak ir izeja uz ārzemēm. Pēc nepilnām pusotrām dienām to tomēr atslēdza, bet daudz informācijas jau bija pārraidīts, sevišķi no Ziemeļvalstu informācijas biroja.
Tīkls vēl kādu laiku attīstījās, bet tad jau tika nodibināta SIA Lattelekom, kura paralēli Latpak, sāka veidot savu Datalatvija tīklu, lai gan Rīgas pilsētas telefonu tīklam piederēja puse Latpak akciju, bija stabila klientūra un labi sakari ar ārzemēm. Pēc tam jaundibinātā Datalatvija ar lētāku tarifu palīdzību, jo nebija jāmaksā par kanālu nomu, pārņēma daļu abonentu.
Tagad pārveidotais Latpak tīkls, citās telpās un ar daļēji citām funkcijām, darbojas ar nosaukumu Komserviss.

Agasijs PAKULIS
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001