Pirms 75 gadiem - pirmā zemestrīce Latvijā

Vēstures pētnieki joprojām strīdas par to, kad tad īsti notika pirmā radiofona pārraide. Skaidrs ir viens, Eiropā pirmais radiofons sāka darboties Londonā – 1922. gada 1. februārī. Tam sekoja vairāku Vācijas pilsētu raidītāji (1923.-1924. gadā). Varšavas raidītāju nodeva ekspluatācijā 1925. gada 1. februārī, bet Rīgas – 1. novembrī. Tas bija notikums, kas satricināja Latviju gluži kā zemestrīce.

Tiesa, Rīgas radiotelegrāfa raidītāji no Kundziņsalas un Kuģu ielas pārraidīja laika ziņas jau daudz agrāk. 1924. gada 28. martā no Kuģu ielas raidītāja tika organizēts speciāls raidījums Saeimas Budžeta komisijas locekļiem. Toreiz steigšus izgatavoja radiouztvērēju ar diviem austiņu pāriem. Sēdes laikā komisijas locekļi cits pēc cita tvēra austiņas un ļoti cītīgi klausījās programmu – telegrāfista lasīto Valdības Vēstnesi. Inženieris Jānis Linters deputātiem skaidroja, cik vienkāršs ir radiouztvērējs (tos varēšot ražot Latvijā). Pirms balsošanas komisijas locekļi sīki izprašņāja, kā izplatās radioviļņi (toreiz teica radiostari) – vai ir jāatver durvis un logi, lai stari iekļūtu telpā? No 20 deputātiem 18 nobalsoja par Rīgas radioraidītāja būvdarbiem un piešķīra 140 000 latu lielu naudas summu. Raidstacijas būvdarbus uzņēmās franču firma Societe Francaise Radioelektrique. Aparatūru izvietoja Pasta ēkas trešajā stāvā trīs istabās. Kanāla malā samontēja divus 45 m augstus antenas mastus. Uz katra masta piestiprināja horizontālu stieni un novilka divus paralēlus antenas vadus. Pirmajās pārraidēs runāto nevarēja saprast, bet pakāpeniski izdevās skaņas normalizēt. Raidītāja jauda bija 2 kW, frekvenču joslas platums – tikai 2600 Hz. Lai uzlabotu skaņas kvalitāti, vajadzēja modulācijas transformatoru aizvietot ar droseli (tā aizņēma pusi no vienas istabas, svēra 500 kg). Studijas aprīkojums bija niecīgs – mikrofons, viens vecs gramofons un no Pasta un telegrāfa darbinieku biedrības aizlienētas vecas klavieres.
Radiofona atklāšana notika ar īsu satiksmes ministra Jāņa Pavļuka uzrunu. Tad sekoja pieslēgums Operas teātrim, no kurienes translēja Dž. Pučīni operu Madame Butterfly). Sākotnēji raidījumi notika divas stundas dienā (no 20.00 līdz 22.00).
Radiouztvērēju ražošanu Pasta un telegrāfa departamenta darbnīcas (1932. gadā nosauktas par VEF) sāka jau 1924. gadā. Trīsdesmitajos gados VEF ražotie radiouztvērēji kļuva pasaulslaveni. Pirmos radiouztvērējus veidoja trijotne: Jānis Linters (departamenta radionodaļas vadītājs), Aleksandrs Tīpainis (darbnīcu vadītājs) un Alberts Madisons (darbnīcu nodaļas vadītājs).
Radiofonijas un radiorūpniecības attīstībai bija nepieciešami inženieri. To sagatavošanu Latvijas Universitātē uzņēmās J. Lintera palīgs, privātdocents Jānis Asars. 1925. gadā LU Mehānikas fakultātē izveidoja Vājstrāvas (telekomunikāciju) katedru. Līdz 1935. gadam tika sagatavoti 24 vājstrāvas inženieri, līdz 1944. gadam – apmēram 120. Pēckara gados (1945.-1951.) – vēl apmēram 50 inženieru. Tad katedru slēdza, oficiāli motivējot, ka Latvijā radioelektronika neattīstīsies. Faktiskais iemesls bija nodoms iepludināt inženierus Latvijā no Padomju Savienības augstskolām, bet LU gatavot tikai ideoloģiskos darbiniekus.
Jāuzsver, ka visus turpmākos radiofona raidītājus (Madonas 1932. gadā, Kuldīgas 1934. gadā, Rīgas 1936. gadā) konstruēja un montēja latviešu speciālisti. Lietuvas 1935. gadā izsludinātajā konkursā par Klaipēdas radiofona raidītāja būvdarbiem, kurā piedalījās 11 ārvalstu firmas, uzvarēja VEF piedāvājums. VEF šim darbam piesaistīja Rīgas radiofona speciālistus.
Ja vēl minētajiem notikumiem pieskaita Rīgas automātiskās telefona centrāles būvdarbus, kurus uzsāka 1925. gadā (kas deva arī PTD darbnīcām pasūtījumu 12 000 telefona aparātu izgatavošanai), tad tik tiešām – tie bija notikumi, kuri satricināja Latviju. Latvija kļuva slavena ar VEF ražojumiem – radiouztvērējiem, automātiskajām telefona centrālēm, telefona aparātiem. Latvija kļuva slavena ar saviem radiospeciālistiem - J. Linteru, J. Asaru, R. Valteru, V. Ziemeli, H. Baueru, L. Ozoliņu, K. Lielbriedi, V. Karitonu u. c.

Jāzeps LOČMELIS