Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Kā pašiem valdīt, pūst un degt

   

Pašvaldību vienotās informatizācijas sistēmas (PVIS) projekta priekšvēsture ir gana gara un šķēršļu joslām pārpilna, kā jau visi valsts atbalstīti projekti, kuriem vajadzīgi budžeta līdzekļi. Projektu iecerēts īstenot četru gadu garumā – no 1998. līdz 2004. gadam – ar kopējo investīciju summu 15,860 milj. latu. Diemžēl valsts atbalsts līdz šim bijis visai simbolisks. Tomēr bez pašvaldību datubāzes pilnvērtīgi nevar darboties neviens valsts nozīmes reģistrs, tāpēc atbildīgās personas no pašvaldībām un Pašvaldību lietu pārvaldes spiestas meklēt palīdzību citur. Tomēr pirmie pilotprojekti jau tapuši. Par to realizāciju, iespējām un perspektīvām SP stāsta Pašvaldību lietu pārvaldes direktors Ivars KALNIŅŠ.

Pirmie soļi

1998. gadā projekta pieteikuma izstrādei un izpētei tika piešķirti pirmie 20 000 latu, bet 1999. gadā no pieprasītajiem 1,5 miljoniem tika saņemta apaļa nulle, tāpēc sākās aktīva līdzfinansējuma meklēšana no ārvalstu investoriem. Tika panākta vienošanās ar Dāniju, lai izveidotu divus pilotprojektus PHARE programmas ietvaros. Viens no tiem – par iedzīvotāju uzskaites un dzīves vietas reģistrācijas sistēmu izveidi un sasaisti ar iedzīvotāju reģistru – realizēts Cēsu pilsētas domē, bet Dundagas projekta uzdevums bija izveidot nekustamā īpašuma informācijas sistēmu un sasaistīt to ar nekustamo īpašumu reģistru. No PHARE līdzekļiem šajos projektos tika reāli ieguldīti 13 700 latu. Abi pilotprojekti tika pabeigti 2000. gada nogalē un šobrīd jau darbojas abās pašvaldībās.
Pašvaldību lietu pārvalde ierosina izmantot šo projektu pozitīvo pieredzi turpmākās programmas izstrādē. Šobrīd izstrādāta programma par iedzīvotāju uzskaiti un dzīvesvietas reģistru, kura jau darbojas 181 pašvaldībā. Tiesa, pagaidām vēl ir pāragri runāt par on-line saslēgumu, bet vismaz var elektroniski apmainīties ar datiem.
Šobrīd turpinās sarunas ar Dānijas Iekšlietu ministriju par kopēju sadarbību PHARE projekta pieteikuma izstrādei, lai piesaistītu līdzekļus 2002. gadam.

Vispirms - praktiskie mērķi

Protams, reiz, kad šie lokālie tīkli visās pašvaldībās būs izveidoti, tie visi tiks savienoti kopā, lai varētu apmainīties ar datiem no jebkura Latvijas pagasta. Taču, kamēr mūsu rīcībā ir visai niecīgs finansējums, esam vienojušies ar uzraudzības padomi, ka vispirms jāgatavo lietojumprogrammas. Skaidri jāzina, kāda būs informācija, kā to iegūsim, kā atjaunosim, kā ar to apmainīsimies. Jāievieš vienota programmatūra par visiem virzieniem - par kadastrālo, iedzīvotāju, adrešu reģistru utt. Kad šis darbiņš būs padarīts un mēs droši zināsim, kā viss kopā darbojas, tad varēsim runāt tālāk arī par on-line pieslēgumu. Tirgus diktēs, kurš tīkla pakalpojums būs izdevīgāks. Šobrīd UR, Zemes dienestā un citur ir savas datu bāzes ar dažādiem piekļuves līmeņiem, tām jābūt savienotām ar pašvaldību datu bāzēm, lai nepārtraukti aktualizētu informāciju.
1. martā esam iesnieguši investīciju pieprasījumu nākamajam gadam – 1,5 miljonus latu. Šobrīd ideju līmenī parādās tādi projekti kā Vienotais bibliotēku tīkls ar aptuvenām izmaksām 13 milj. Ls, Vienotais vēlēšanu tīkls ar 8–10 milj. ietilpību, bet vai gan šie projekti nav vistiešāk saistīti ar PVIS, jo bibliotēkas un vēlēšanu iecirkņi taču atrodas pašvaldībās un ikdienas finansējumu saņem no pašvaldību budžetiem. Saprātīgs risinājums būtu papildus finansējumu piešķirt PVIS, kura ietvertu arī minēto funkciju izpildi.
Latvija nav tik bagāta valsts, lai veidotu pilnīgi nelietderīgus, praktiski nenoslogotus paralēlos datu pārraides tīklus. Tikai apvienojot līdzekļus un kopīgi veidojot PVIS, tiks nodrošināts kvalitatīvs datu pārraides tīkls un ieekonomēti milzīgi nodokļu maksātāju līdzekļi.

Kopīgiem spēkiem

2000. gadā no prasītajiem 0,5 miljoniem latu tikai otrajā pusgadā tika saņemti 260 tūkstoši valsts investīciju. Pateicoties Uzraudzības padomes aktīvam darbam, ātri reaģējām un no septembra līdz decembrim apguvām šo naudu. Viens no mērķiem bija datortehnikas iegāde visām pašvaldībām, izņemot republikas nozīmes pilsētas, bet, ņemot vērā finansu samazinājumu par 130 000 latu, spējām nodrošināt ar datoriem tikai 261 pašvaldību un 181 – ar programmu iedzīvotāju uzskaitei un dzīvesvietas reģistram. Tas izdevās galvenokārt tāpēc, ka iesaistījām ieinteresētās pašvaldības ar 50 procentu līdzfinansējumu, tātad 300 latu no katra datora vērtības finansēja pašvaldības. Pašvaldību līdzfinansējuma kopējā summa – 148800 latu. Datortehniku iepirka vispirms tām pašvaldībām, kur tās vispār nebija, lai varētu vismaz reģistrēt iedzīvotājus un elektroniski nodrošināt pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija šim nolūkam izveidojusi pati savu balsu skaitīšanas programmu, līdz ar to atvieglojot pašvaldību darbu.

Pirmie desmit pilotprojekti

Tagad visi darbi rit raitāk, jo ir jumta institūcija, Pašvaldību lietu pārvalde (projekts pilnīgi nodots mūsu pārziņā kopš 1. februāra), kas visu koordinē un organizē, un Uzraudzības padome, kurā darbojas visu projektā iesaistīto ministriju pārstāvji. Izvēlējāmies pilotprojektus tā, lai noklātu pēc iespējas lielāku teritoriju. Vispirms sākām ar to rajonu projektiem un lokālajiem tīkliem, kur darbi jau bija iesākti un attiecīgās pašvaldības spēja nodrošināt 70 procentu līdzfinansējuma.
Pašreizējie desmit pilotprojekti aptver 148 pašvaldības, kuras agrāk vai vēlāk varēs strādāt savā lokālajā tīklā. Protams, tie visi uzreiz nebūs savstarpēji savienoti, bet šie projekti arī nav paredzēti vienam gadam. Tie ir atvērti, aktīvi un jebkurā brīdī iespējams tos atjaunot, paplašināt, uzlabot. Pilotprojektiem izlietojām 123 874 latus no valsts naudas, kā arī piesaistījām 155761 Ls līdzfinansējumu no pašvaldībām. Manuprāt, ļoti liela daļa pašvaldību tiešām ir ieinteresētas informācijas tehnoloģiju un datu tīklu attīstībā savā teritorijā. Popularitāti iemantojuši arī infrastruktūras pilotprojekti – t. s. vienas pieturas aģentūras (tā ir viena datorizēta telpa, kur vietējie iedzīvotāji var atbraukt un vienuviet nokārtot aptuveni 80-90 procentu ar pašvaldībām saistīto lietu).

Visaktīvākā - Latgale

Latgale ir pats aktīvākais un projektiem visbagātākais novads. Uzteicams ir Madonas, Preiļu, Ludzas rajons, Zasa. Arī Vidzemē netrūkst ambiciozu projektu, piemēram, tā pati plaši daudzinātā Kiberpilsēta Valmiera, bet tur gan liela loma ir Vidzemes Augstskolai un tās prorektoram Rihardam Berugam, kurš kopā ar studentiem veicis milzīgu pētījumu par informācijas tehnoloģiju attīstību Vidzemē. Visai drosmīgs ir Allažu padomes projekts: tas ir vienīgais gadījums Latvijā, kur tikai viena pagasta robežās darbojas starptautisks PHARE IT projekts. Šis pilotprojekts Allažos ir pabeigts, tur jau darbojas vietējais informācijas tīkls, kuram pieslēgta skola, bibliotēka, pagastmāja u. c. Taču kopumā Vidzemē ir maz projektu.
Situācija mainās nevis pa nedēļām, bet pa dienām. Rosība vērojama Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī. Šogad Lattelekom plāno pabeigt pilnu Ventspils rajona modernizāciju, kas dos lielu stimulu rajona IT attīstībā.

E-lokomotīve - Saldus

E-Saldus projektā, par laimi, veiksmīgi saplūdušas visu iesaistīto pušu intereses: pašvaldība vēlējās izveidot lokālo datu pārraides tīklu, Lattelekom to ātri un profesionāli izpildīja, ieliekot projektā pašu jaunāko un labāko, kas viņiem šobrīd ir. Jāteic, ka Lattelekom tā arī ir jauna niša, tā kā tas ir ne vien pašvaldību, bet arī Lattelekom pilotprojekts. Nenoliedzami, šobrīd Lattelekom ir ļoti spēcīgs savas nozares uzņēmums (tīkli, to apkalpošana un uzturēšana, bojājumu un trūkumu novēršana) par galvas tiesu pārāks nekā citi.
Saldus projekts reāli parāda, ko var izdarīt un cik tas reāli maksā. Jāpiebilst, ka gan Saldus, gan Allažu pilotprojekta robežās vietējiem iedzīvotājiem nekas nav jāmaksā par datu pārraidi lokālajā tīklā.

Portāls pašu ļaudīm

Viens no visām pašvaldībām vienojošiem elementiem varētu būt kopējs portāls. 1998. gadā firma ZZ Dats jau izstrādāja šāda portāla (ar nosaukumu Virssaitis) projektu. Tas gan reāli nekad nav darbojies, turklāt pa šo laiku mainījušies dati un daudz kas novecojis. Virssaitis savulaik tika izstrādāts kā pasīvais portāls, bet šobrīd noteikti vajag aktīvo, lai būtu atgriezeniskā saite. Tāda prasība būs arī konkursa noteikumos. Skaidrs, ka šāds portāls noteikti vajadzīgs, un nesen uzraudzības padomē par to spriedām. Šāgada finansējuma pieteikumā paredzam pašvaldību centrālā portāla pirmās kārtas izveidi.
Šogad būs pilnīgi skaidra šā portāla koncepcija. Paredzam arī iespēju, ka pilsētu un pagastu iedzīvotāji varētu izmantot pašvaldības portālu, piemērām, strādājot internetā, sūtot e-pastus, kā arī piedāvājot savu produkciju e-veikalos. Tad arī pašvaldības varētu nedaudz nopelnīt. Šai ziņā esam ļoti elastīgi: mēs nemaz nedrīkstam taisīt kaut ko tādu, kas neder praktiskiem mērķiem. Portālam jābūt aktīvam, mūžam mainīgam, ar iespējām atjaunoties.
Protams, svarīgi arī speciālistu resursi. Katrā pašvaldībā jābūt datorspeciālistam, lielākajās - arī tīkla administratoram. Vai tas nav skaisti! Atnāk lauku puisis uz Rīgu, izmācās augstās skolās un var atgriezties atpakaļ savā dzimtajā pagastā, kur viņu gaida kvalificēts darbs. Ir visas iespējas būt par galveno datorspeciālistu dzimtajā pagastā. Tieši tā var piesaistīt jaunatni.

Varbūt - rietumvalstis?

Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka visam ar valsts finansējumu nepietiks, paralēli meklējam citus ceļus, arī ārvalstu sponsorus. Jau 1996. gadā Pašvaldību lietu pārvalde un toreizējais ministrs Ernests Jurkāns noslēdza starpvalstu līgumu ar Dānijas valdību, kurš paredzēja abpusēju sadarbību. Pērngada novembrī bijām pieredzes apmaiņā Dānijā un interesējāmies, vai dāņi mums nevarētu finansiāli palīdzēt šī projekta realizācijā, bet izrādās, ka pēc viņu kārtības 97 procentiem no kopsummas paliek viņu pašu speciālistiem un tikai trīs procenti – Latvijai. Tad radās doma, ka viņi paši varētu sagatavot PHARE projektu Latvijai, jo Dānija ir PHARE valsts un labi zina visas šo projektu iespējas un virzīšanas ceļus. Tas arī finansiāli mums būtu izdevīgāk. Februārī notika vairākas sarunas ar dāņu informācijas sistēmu vadošajiem speciālistiem un Dānijas valdības pārstāvjiem, un, šķiet, šāda sadarbība varētu būt gluži reāla. Protams, no mūsu puses būs gan konkrēti priekšlikumi par projekta mērķiem, gan arī jau apkopotie izpētes materiāli.
Esmu pārliecināts, ka bez dāņu varianta ir arī citi, un mēs tos meklēsim, jo nevar būt tā, ka tik svarīgs projekts varētu apstāties finansu trūkuma dēļ. Rati ir iekustināti, pāris zirdziņu priekšā iejūgti, bet līdz pirmā kalna galotnei jāpastumj. Tālāk aizripos paši.

Anita KĻAVA
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001