Silīcija ielejā, kur risinās pasaules IT likteņi

Silīcija ieleja (Silicon Valley) ir 30 jūdžu garš un 10 jūdžu plats zemes gabals starp Sanfrancisko un Sanhosē. Līdz 20. gadsimta vidum šis lauksaimnieciski bagātais rajons daudz labāk bija pazīstams ar savām aprikozēm un valriekstiem, nevis āboliem. Tagad šajā samērā nelielajā zemes stūrītī ir vairāk nekā puses pasaules varenāko IT un datortehnoloģiju milžu mājvieta. Firmu koncentrācijas un skaita ziņā Silīcija ieleja jau sen ieņem pirmo vietu ASV. Tur atrodas Intel, Apple, Hewlett-Packard, Microsoft, IBM, Sun Microsystems, Oracle u.c.

Gada sākumā grupa Latvijas valdības pārstāvju un uzņēmēju devās vizītē uz Silīcija ieleju (Silicon Valley) Ziemeļkalifornijā, lai gūtu pieredzi, kas nepieciešama IT nozares prioritārai attīstībai Latvijā. Delegācijas sastāvā bija arī DATI Grupas prezidents Valdis LOKENBAHS, kurš dalījās iespaidos un pārdomās ar SP.

– Kādu jūs iedomājāties Silīcija ieleju, un kāda tā ir patiesībā?
– Šķita, ka tā ir teiksmaina vieta, tāda kā Meka. Silicon Valley – tas ir vārds, kurš pasaulē pazīstams pietiekoši sen. Ļoti bieži, kad cilvēki nezina, par ko ir runa, viņi rada kādu vīziju. Tomēr, manuprāt, Silicon Valley ir diezgan tipisks Amerikas lielpilsētas veidols, nesajutu tur nekā īpaša, vienīgi visur bija redzami pasaules IT gigantu vārdi. Bijām vairākos centros, to skaitā IBM un Hewlett-Packard. Bija tāda sajūta, ka tur klusi, bet noteikti risinās pasaules IT likteņi.
– Kā, jūsuprāt, izskaidrojama tik milzīga šo augsto tehnoloģiju firmu koncentrācija tik nelielā zemes pleķītī?
– Pēc zinātnieku atzinumiem tieši tur atrodoties plaisa Zemes garozā, visapkārt notiek zemestrīces, it kā vajadzētu no turienes bēgt, - bīstami. Bet ir gluži pretēji: šī vieta pievelk kā magnēts. Tieši populāras personības radīja Silīcija ieleju, sākot jau ar slavenajiem Stenfordas universitātes profesoriem, ar Hewlett-Packard, kuras dibinātāji paši pirmie ieviesa šeit īpašo Silīcija ielejas menedžmenta stilu. Šobrīd neviens vairs neatceras, ka tur atrodas pirmā Hewlett-Packard garāža, bet visi zina, ka tā ir Silīcija ieleja, kura tiek mistificēta vairāk nekā konkrēti notikumi.
– Tur ir tik daudz profesionāļu, ka, šķiet, tos nav grūti sameklēt.
– Cīņa par augsti profesionāliem kadriem notiek īpaši asi, tādēļ tieši šajā reģionā ir neadekvāti augusi programmatūras inženieru un analītiķu vērtība. Tomēr te diezgan spēcīgs ir amerikāņu uzskats, ka nevajag pārāk ilgi strādāt vienā vietā. Turklāt, ja ir pietiekoši daudz augstas klases profesionāļu, viena cilvēka aiziešana no firmas nav tik kritiska kā reģionā ar mazāku intelekta blīvumu. Ja intelekts aug ātrāk nekā tā cena, jāsāk raizēties par konkurenci, un tā jau tagad ir pietiekami spēcīga - gan Eiropā, gan Dienvidaustrumu Āzijas zinātniskajos centros, piemēram, Sony Japānā. Monopoltiesības ilgi nevar pastāvēt – it sevišķi tik augstā high-tech attīstības stadijā, kāda ir patlaban.
– Kādas firmas jums bija iespēja aplūkot tuvāk?
– Nopietnas sarunas bija ar divām firmām – IBM un Hewlett-Packard, bet īsas tikšanās bija arī vairākos citos uzņēmumos. Apspriedām ļoti konkrētus un detalizētus jautājumus: uz kādiem noteikumiem gan IBM, gan Hewlett-Packard ir gatava ieguldīt līdzekļus, lai attīstītu IT nozares uzņēmumus tieši Latvijā. Viņi vēlas iegūt maksimālu informāciju – uz ko Latvija ir gatava, kā mūsu valdība var ieinteresēt šo starptautisko konsorciju veidot savas ražotnes tieši Latvijā. Ja IBM gribētu te ražot, teiksim, atmiņas blokus, viņi vēlas saņemt Latvijas valdības garantijas, nodokļu atlaides un attīstītu infrastruktūru: lidostas skrejceļu ar vajadzīgajiem parametriem jaudīgu kravas lidmašīnu uzņemšanai, noliktavām, kārtīgi asfaltētus ceļus, modernu rūpnīcas ēku. Viņi ir gatavi investēt ražotnes izveidošanā, bet infrastruktūru gribētu saņemt jau gatavu. Tipisks piemērs, ko viņi vairākkārt minēja, ir Ungārija. Īstenībā tas ir bizness, kas ir izdevīgs visai tautsaimniecībai: gan celtniekiem, gan ceļu būvētājiem, gan lidostai, gan bankām.
Ja šāda sadarbība notiktu, tā varētu realizēties diezgan ātri, varbūt divu gadu laikā, ieskaitot sagatavošanās darbus Latvijā. Bet tas atkarīgs no tā, kādu pavērsienu izvēlēsies amerikāņu firmas.
– Tātad Latvija ir tikai viens no variantiem?
– Jā, protams. Pilnīgas garantijas nevar būt nekad. Bet viņus pievelk tas, ka Latvija ir ērtā ģeogrāfiskā zonā, ka te ir augsti attīstīts intelektuālais spēks, un tas nozīmē, ka var pat būt vairāku tipu projekti un varētu būt kas līdzīgs Ungārijai - arī tur sākumā bija viena rūpnīca, tad otra, trešā, bet pašlaik tur jau ir viens no lielākajiem IBM centriem. Ja mēs varēsim atrast kopīgas intereses, - nav problēmu visu ātri sākt.
– Vai arī Hewlett-Packard sadarbības piedāvājums bija līdzīgs?
– Jā, bet viņi bija stingrāki savā attieksmē un viņi teica skaidri: Latvijas konkurenti ir Singapūra, Dienvidaustrumu Āzija. Ja Latvija var dot labākus noteikumus, tad viņi atradīs iespējas. Mums jārēķinās ar to, ka konkurence ir, bija un būs. Nav tā, ka Latvija būtu IT pasaules (un pat ne Eiropas!) naba!
– Kādas zīmīgas tendences varējāt vērot pašā IBM?
– Pērn, kad visā IT tirgū bija vērojamas depresijas pazīmes, IBM biznesa apjoms un ieņēmumi ir tikai auguši. Kāpēc? Viņi paši uzsvēra, ka viens no IBM lielākajiem trumpjiem tirgū ir elektroniskās atmiņas ierīces. Efektīva, ātras pieejas atmiņa ir ļoti vajadzīga gan internetam, gan globālajām telekomunikācijām. Datu apjoma palielināšanās dēļ vislielākā slodze ir tieši datu tīkla atmiņai, tās jau tagad trūkst. IBM šobrīd ir viens no galvenajiem atmiņas piegādātājiem pasaulē, - arī konkurentiem.
IBM ļoti uzmanīgi vēro tendences tirgū, viņu princips ir katrai vērtībai ir sava vērtība. Tas izpaužas tā, ka viņi par smiekla cenu iegādājas iepriekšējo paaudžu procesorus, kuri nav tik ātri, un turpina tos izmantot! Šādus datorus piedāvā tur, kur lieli ātrumi nav tik svarīgi – vienkāršu problēmu risināšanai. . Tādā veidā viņi cenšas pazemināt visu IT pakalpojumu cenu, lai tie būtu maksimāli plaši pieejami.
– Pats PC vairs nav tik aktuāls kā pirms gadiem desmit...
- Jautājums, vai PC ērai var pienākt beigas, ir stipri apšaubāms, bet tagad tā gluži vienkārši kļūst par rutīnas nozari. PC ir kā gludeklis. Lai to nopirktu, nav jāiet uz high-tech veikalu, - to var nopirkt turpat, kur pārdod gludekļus, ventilatorus, telefona aparātus, radiouztvērējus u. tml..
– Silīcija ielejā esot arī uzņēmumi, kuru īpašnieki reiz bijuši PSRS pilsoņi.
– Tādu tur ir pietiekoši. Viņi nodarbojas arī ar IT. Mēs pat tikāmies ar vairākiem, starp tiem bija gan kādreizējie Latvijas iedzīvotāji, gan arī etniskie latvieši, kuru vecāki izbraukuši agrāk, sākot ar pagājušā gadsimta sākumu.
– Tur jaunai firmai esot iespēja izsisties, ja tā spēj radīt kādu nelielu, bet ģeniālu projektu, kurš var konkurēt ar lielajām haizivīm. Tad bieži vien šis produkts tiekot pārpirkts par pasakainu cenu.
– Pilnīgi pareizi: lai gan kopumā mazie uzņēmumi ar lieliem dūžiem nevar konkurēt, lielā firma bieži vien neredz mazos, efektīvākos risinājumus. Tāpēc viņiem ir pat izdevīgi, ja kāds cits ātri reaģē, izstrādā projektu, ko pēc tam var vienkārši nopirkt.
Piemēram, zināms, ka automobiļu navigācijas sistēmas ideju izstrādāja pavisam mazs uzņēmums. Tāpat arī bezatslēgas mašīnas, kas ieslēdzas pašas: mašīna reaģē uz saimnieka pirkstu nospiedumiem, balsi. Šīs idejas pārpērk kāds koncerns un tās ir tik efektīvas, ka visi līdzekļi ātri vien atnāk atpakaļ.
– Vai jums nešķiet, ka arī DATI Grupa varētu atvērt Silīcija ielejā kādu filiāli?
– Šobrīd noteikti nē. Bet, kas zina, varbūt vēlāk - teorētiski šādu iespēju varu pieļaut.
– Bet, ja jūs tur būtu, ar ko tieši jūs varētu konkurēt?
– - Mūsu niša ir lieli projekti, kuru darbietilpība mērama tūkstošos cilvēkmēnešu. Mēs varētu izpildīt darbu Latvijā un atdot atpakaļ uz Ameriku. Diemžēl jāteic, ka Amerika ir daudz atvērtāka ārzemniekiem nekā jebkura no Eiropas valstīm..
– DATI jau ir starptautisks uzņēmums. Eiropas karte ir pilna ar punktiem, kur DATI izstrādājuši projektus. Varbūt jums ir iecere izveidot kādu filiāli ārpus Latvijas?
– Mums ir vairāki meitas uzņēmumi: divi Vācijā un viens – Krievijā. Tie ir DATI Deutschland Frankfurtē, kas dibināts jau 1994. gadā, pērn Hamburgā atvērām DATI Management Consulting, bet 1999. gadā - DATI Deutschland Woronezh, protams, Voroņežā.
Eiropā, kā jau minēju, ar neuzticību raugās uz svešiniekiem. Tieši tāpēc pagājušā gada beigās atvērām otru Vācijas uzņēmumu, lai mums būtu vēl viens birojs, kas strādātu ar klientiem. Jau tuvākajos mēnešos tur strādās septiņi cilvēki, vietējie vācieši, kas ir specializējušies šajā nozarē un kuriem pašmāju pasūtītāji noteikti uzticēsies vairāk. Pasūtītāju, protams neinteresē, kas to uzdevumu realizē. Līdzīgi ir ar DATI Deutschland Woronezh, kur mēs varam nodot darbus paketēs, ko viņi izpilda.
- Kādi galvenokārt ir šie DATI projekti ārpus Latvijas?
- Esam pabeiuši vairāk nekā 100 dažādu ārvalstu projektu, patlaban izpildes stadijā ir 24. DATI Deutschland ir orientējies uz telekomunikācijām un lielākais klients, ar kuru mēs šobrīd sadarbojamies, ir Mobilkom, - tā ir otrā lielākā mobilo telefonu kompānija Vācijā. Domājam, ka tas ir viens no perspektīvākajiem virzieniem, uz ko mēs varētu orientēties. Specifisku projektu izstrādājām ķirurģisko diegu ražotājfirmai ETHICON. Viņiem ir ārkārtīgi augstas kvalitātes prasības un standartizācijas līmeņi, tāpēc, dabiski, ka viņiem ir vajadzīgas īpašas programmas, kas kontrolē kvalitāti.
Vācijas čarterkompānijai LTU mēs izstrādājam tūrisma rezervācijas sistēmu, veselu pakalpojumu ķēdi gariem tūrisma maršrutiem. Tur ietilpst viss: aviobiļetes, viesnīcas, zirgu sacensības, golfa turnīri, restorāni utt. Var gadīties, ka jāmaina rezervācijas, jo klienti pēkšņi maina uzturēšanās laikus kādā valstī. Bez datorsistēmas tā būtu “administratīva katastrofa” ! Programma darbojas 7x24 stundas visā pasaulē. Gada sākumā sākām jaunu projektu Skotijā, kas saistīts ar transporta loģistiku.
- Silīcija pirmelements ir silīcija dioksīds jeb smiltis. Ja reiz Silīcija ieleja atkal pārtaptu smiltīs...
- ... tad tur atkal varētu audzēt vīnogas un ražot slaveno Kalifornijas vīnu.

Gunta KĻAVIŅA