Stingri stāvam uz abām akmens kājām

Kopš 1994. gada janvāra, kad SIA Lattelekom kļuva par kopuzņēmumu, to ir vadījuši pieci izpilddirektori. Janvārī beidzās Juhani Vienolas darba līguma termiņš. 1. februārī pie šā pienākuma pildīšanas stājusies Lēna SUHONENA (Leena Suhonen), kuru jau vairāk nekā divus gadus pazinām kā šī paša uzņēmuma Specializēto uzņēmumu daļas direktori un izpilddirektora vietnieci.

- Jūs esat sestā Lattelekom izpilddirektore, otrā Somijas pārstāve un pirmā sieviete šajā amatā. Kādas izjūtas šī statistika izraisa jūsos?
- Varu apliecināt tikai to, ka esmu sieviete. Kad uzņēmuma valdes sēdē sprieda par manu iecelšanu, runāja arī par manu dzimumu, vai es kā sieviete spētu tikt galā ar šādiem pienākumiem. Tad mani somu kolēģi saskatījās un kāds ievaicājās: - Vai viņa ir sieviete? Mēs nebijām to ievērojuši! - Tas, protams, bija joks.
- Tas varētu nozīmēt arī to, ka jūs spētu tikt ar visu galā ne sliktāk par vīrieti, turklāt rīkoties un domāt mazliet citādāk, netradicionālāk.
- Cerēsim, ka tā. Tiesa, vismaz vienā ziņā tiešām esmu mazliet citādāka nekā citi iepriekšējie izpilddirektori (izņemot Džonu Stīlu), jo vispirms sāku strādāt Lattelekom citā amatā un tikai pēc tam tiku iecelta par izpilddirektori. Citi nāca no ārpuses, nepārzināja uzņēmumu. Nedomāju, ka man šīs ir tik milzīgas pārmaiņas. Tas ir vieglāk gan man pašai, gan arī tāpēc, ka Lattelekom cilvēki mani pazīst.
Tā kā biju izpilddirektora vietniece un piedalījos Lattelekom nākotnes stratēģijas plānošanā un attīstības virziena nospraušanā, itin labi pārzinu gan uzņēmuma plānus, gan nozares attīstību Latvijā un pasaulē. Turklāt mana ilggadējā pieredze saistās ar telekomunikāciju industriju, kāda bija ne visiem maniem priekšgājējiem.
- Vai, jūsuprāt, uzņēmuma stratēģijā būtu vajadzīgi jauni virzieni vai citi akcenti?
- Kā zināms, Lattelekom mērķis ir pakalpojumu konverģence, esam ieinteresēti izveidot jaunu IT uzņēmumu, ko jau ir akceptējusi valde, bet līdz pat šim brīdim valsts daļas pārstāvis LPA nav to pieņēmusi, kas, protams, ir ļoti bēdīgi, bet saprotu, ka tas galvenokārt saistīts ar arbitrāžas lietu: viņi vēlas izvairīties no visa, kas kaut kādā veidā sarežģī situāciju. No otras puses, viņi arī zaudē, ja nepieņem šādus lēmumus, jo tie būtu izdevīgi Lattelekom un tie celtu uzņēmuma vērtību. Būtu labi, ja šajā gadījumā varētu tik ļoti nerēķināties ar īpašniekiem, bet domāt par biznesu, par Lattelekom vērtības palielināšanu, jo tas neapšaubāmi ir arī visu īpašnieku interesēs.
- Un tomēr nevar nedomāt arī par problēmām, īpaši par neskaidrajām attiecībām starp uzņēmuma īpašniekiem.
- Lai gan Lattelekom nav tieši iesaistīts strīdā starp īpašniekiem, situācija ir ļoti traucējoša uzņēmuma nākotnei. Es nenovēlētu nevienam izpilddirektoram ne šajā, ne kādā citā uzņēmumā iekļūt līdzīgā situācijā.
- Varbūt jums ir zināmi kādi jaunumi par arbitrāžas tiesu, kas tur notiek?
- Kopš lietas nodošanas pagājis jau vairāk nekā pusgads, un nav noticis nekas cits, kā vien tas, ka puses ir sameklējušas ekspertus. Jānis Naglis teica, ka šis process varētu ilgt gadus četrus piecus.
- Bet tas taču nozīmē, ka process nebeigsies pat pirms plānotās tirgus liberalizācijas 2003. gadā!
- Tieši tā arī varētu notikt. Man gan nav pieredzes ar šādām lietām, bet zinu, ka, piemēram, Krievijā bija kāds gadījums, kad arbitrāžas process ilga veselus sešus gadus, un kāds cits gadījums Turcijā, kurš arī prasīja četrus piecus gadus. Jāteic, ka mūsu lieta ir sarežģīta arī tāpēc, ka tajā figurē ļoti daudz dokumentu, līgumu. Varu tikai izteikt savas prognozes, ka tas tiešām var vilkties gadiem.
- Lai gan Lattelekom nav tieši saistīts ar šo lietu, vai nav tā, ka šis strīds starp īpašniekiem tomēr negatīvi iespaido uzņēmuma biznesu?
- Tā tiešām ir, jau tagad to var skaidri sajust. Tiek bremzēti filiāļu, meitas uzņēmumu, kopfirmu izveides jautājumi, un tas noteikti rada zaudējumus, atstāj negatīvas sekas uz uzņēmuma darbību. Valde nevar pieņemt nedz biznesa plānu, nedz arī pilnīgi apstiprināt budžetu. Tas nozīmē arī to, ka Lattelekom cilvēki nevar strādāt ar pilnu jaudu, jo viņiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai ievērotu katram mēnesim ieplānoto budžetu, kas, protams, iespaido ikdienas darbu. Mēs nevaram arī plānot darbu gadu vai divus uz priekšu. Cerēsim, ka pavasarī šī situācija uzlabosies, jo pašlaik gatavojam finansu un modernizācijas plānu, kas gan nav saskaņā ar Jumta līgumu, bet ceru, ka visas puses spēs to pieņemt, vismaz gaisā virmo tādas zīmes. Tas nozīmē, ka mēs mēģināsim (uzsveru - mēģināsim) ciparizēt visu Latviju triju gadu laikā, bet noteikti ne tā, kā bija plānots Jumta līgumā - līdz šā gada beigām.
- Vai Direktoru padomes publiskais paziņojums, ka modernizācija netiks pabeigta līdz gada beigām, jūsuprāt, vairāk saistīts ar Jumta līguma nosacījumiem vai ar arbitrāžas lietu?
- Nezinu, bet Jumta līgumā ir teikts, ka uzņēmums ciparizēs komutācijas sistēmas astoņu gadu laikā, tātad līdz 2002. gada janvārim. Tas fiziski nav iespējams, un visi to zina jau sen, tikai par to nebija oficiāli paziņots. Tagad, kad lieta ir arbitrāžā, visi šie jautājumi aktualizējās. Manuprāt, tas ir kas tāds, ko varētu dēvēt par pagātnes mainīšanu. Ja kaut kad pagātnē ir panākta abpusēja vienošanās, nav iespējams šos pagātnes noteikumus mainīt tagad. Vienīgais, ko varam mainīt, ir nākotne.
Modernizāciju šogad nevar pabeigt ne tikai finansējuma dēļ. Problemātiska ir arī dažādu iekārtu (maršrutizatori, komutācijas iekārtas, iznesumi utt.) piegāde, jo arī citu valstu telekomunikāciju uzņēmumi modernizē tīklu, ievieš jaunās tehnoloģijas, un viņiem ir vajadzīga tāda pati aparatūra, bet tās gluži vienkārši visiem uzreiz nepietiek. Latvijā tiek it kā nedaudz pabīdīta malā, jo te ir mazs tirgus. Un kur nu vēl visas garās procedūras, kas saistītas ar konkursiem, pārdevēju izvēli! Vajag tik daudz dažādu atļauju no pašvaldību iestādēm, valsts institūcijām utt. Bet mums ir desmitiem tūkstošu jaunu objektu, kuri vēl gaida savu kārtu. To nav iespējams izdarīt astoņos mēnešos.
Faktiski esam izdarījuši daudz vairāk, nekā plānots. 1993. gadā neviens nevarēja paredzēt, kāda īsti būs telekomunikāciju nākotne, tolaik vēl nebija ne runas nedz par internetu, nedz par datu tīklu. Šobrīd esam ciparizējuši aptuveni par 100 000 abonentu, vairāk nekā bija paredzēts Jumta līgumā.
- Ko esat plānojuši modernizēt tuvākajā laikā?
- Šogad ir ļoti liels mērķis - līdz gada beigām aptuveni 65 procentiem tīklu jābūt ciparizētiem (gada sākumā - 52 procenti). Pēc šāgada plāniem tiks pārslēgts vairāk nekā 100 000 abonenta līniju. 2002. gadā plānojam pārslēgt vairāk nekā 120 000 līniju, tomēr daudz kas atkarīgs no iekārtām, no to cenām, cilvēku darbaspēka pieejamības un citiem apstākļiem.
- Tātad, ja šie tempi nemazināsies, ir cerība pabeigt modernizāciju trijos gados.
- Droši vien. Bet jau tagad varu teikt, ka lielākās raizes saistītas ar pašiem pēdējiem 70-75 tūkstošiem līniju, kas būs jāierīko modernizācijas beigās, jo acīmredzot tie būs visgrūtāk sasniedzamie lauku abonenti, kur būs vajadzīgas citas tehnoloģijas, radio sakari. Vislabāk būtu izmantot GSM 900 tehnoloģiju, kuru lauku teritorijās lieto visas Baltijas jūras valstis, bet Latvijā to nebūs tik viegli panākt, jo Satiksmes ministrija šobrīd neļauj mums izmantot attiecīgās frekvences. Mums nemaz nevajadzētu lielu frekvenču joslu, lai nodrošinātu šos sakarus - tas būtu tā sauktais fiksētais mobilais.
- Iznāk, ka modernizācija varētu tikt pabeigta gadu pēc tirgus liberalizācijas.
- Jā, bet šobrīd liberalizācijai vairs nav tik izšķirošas nozīmes, jo praktiski viss, izņemot pamatbiznesu (tīkli un pakalpojumi), jau ir liberalizēts. Un arī pamatpakalpojumus attīstām, pievēršot īpašu uzmanību kvalitātei un pieņemamām cenām, lai būtu spējīgi konkurēt. Katrā ziņā plānojam darbus, gatavojoties, ka tirgus tomēr tiks liberalizēts 2003. gada 1. janvārī, vienalga, vai arbitrāžas tiesa būs vai nebūs pabeigta.
- Cerēsim, ka jūs izturēsit un paliksit šai postenī vismaz vēl divus gadus, jo šādā situācijā uzņēmumu vadīt var tikai cilvēks, kas ir iedziļinājies visās niansēs.
- Esmu apstiprināta šajā amatā bez jebkādiem termiņa limitiem. Tas nozīmē, ka esmu Lattelekom izpilddirektore līdz brīdim, kamēr uzņēmuma valde pieņems citu lēmumu. Jāatceras, ka izpilddirektora liktenis ir skaidri zināms tikai no vienas valdes sēdes līdz nākamajai.
- Vai esat iecerējusi turpināt iepriekšējā amatā iesāktos darbus?
- Jā, ceru pastiprināti nodarboties ar interneta virzienu, arī tāpēc, ka tas man ir īpaši tuvs. Bet kopumā ar iepriekšējiem pienākumiem vairs nenodarbojos, jo manā vietā jau ir cits Specializēto uzņēmumu daļas direktors - Pāvels Vasiļjevs, kurš pirms tam bija Taksofonu pakalpojumu nodaļas direktors. Tagad man jāpārzina visi virzieni. Noteikti vairāk pievērsīšos klientu apkalpošanai un mārketingam, jo, manuprāt, mūsu pārdošanas praksē vajadzētu daudz ko mainīt, censties vēl vairāk tuvoties klientiem.
- Kā rādīja Saldus projekts, Lattelekom daudz plašāk varētu attīstīt IT biznesu. Tas varētu būt ne mazāk nozīmīgs uzņēmuma darbības virziens kā pamatpakalpojumi.
- Mēdzu saukt IT par mūsu biznesa otru akmens kāju. Tomēr mēs pievēršam lielu uzmanību arī pamatpakalpojumiem. Patiesībā attīstām šīs abas akmens kājas un stingri stāvam uz abām. Nozares attīstība ir saistīta ar šo abu virzienu konsolidāciju. Nav iespējams iedomāties, ka telekomunikācijas varētu pastāvēt bez IT, arī mūsu klienti vēlas izmantot abus. Īpašu uzmanību pievēršam t. s. inhouse IT attīstībai. Aug arī mūsu pieredze: varam piedāvāt klientiem to, ko paši esam pārbaudījuši savā uzņēmumā.
- Vai varat nosaukt, jūsuprāt, ievērojamāko Lattelekom sasniegumu pērn un šogad?
- Pērn varētu minēt Kuldīgas modernizācijas projektu, tomēr visspēcīgākais bija Saldus projekts (oficiālā nodošana bija decembrī), jo tas ir jaunas ēras sākums Latvijā. Šāgada lielākie Lattelekom IT notikumi tiks prezentēti izstādē Baltic IT&T.
- Vai jums vēl iznāk laika spēlēt golfu?
- Es ļoti ceru, ka laiks atradīsies, parasti - izejamās dienās un gaišos vasaras vakaros.
- Kas ir jūsu golfa partneri?
- Šķiet, Lattelekom nav golfa spēlētāju, arī somi no citām firmām, ar kuriem mēdzu spēlēt, ir aizbraukuši no Latvijas. Labprāt spēlēju ar latviešiem, kurus esmu iepazinusi. Aizeju uz golfa laukumu, atrodu kādu, kas sāk raundu, un vienkārši piebiedrojos.
- Kā vēl jūs mēdzat relaksēties?
- Kad neesmu golfa laukumā, parasti lasu grāmatas, man ļoti patīk mūzika, īpaši opera, eju turp diezgan bieži. Man ļoti patīk gatavot ēdienu, īpaši zivis. Varbūt arī tādēļ, ka pēc horoskopa esmu ūdensvīrs.

Gunta KĻAVIŅA