Kā sauksi - tā atsauksies

Komunikācijas ir gan visnetveramākā, gan arī visciešākā saite starp kolēģiem, partneriem, klientiem, medijiem. Uzņēmuma Komunikāciju daļas funkcija ir ne tikai materializēt šīs saites, bet arī atdzīvināt un labvēlīgi iespaidot tās, gluži vai burtiskā nozīmē turot roku uz pulsa. Ik gadus aizvien veiksmīgāk to dara arī Lattelekom Komunikāciju daļa, kurā ietilpst Sabiedrisko attiecību, Mārketinga attiecību un Valdības attiecību nodaļa. Pavisam 33 jauni, enerģiski, mērķtiecīgi speciālisti. Par interesantākajiem projektiem SP stāsta Komunikāciju daļas direktore Regīna SVIRSKA.

- Esmu šajā amatā samērā nesen, kopš 2000. gada janvāra. Šo struktūru jau bija izveidojusi iepriekšējā direktore Tūla Kajaste, un mans nolūks nav neko lauzt vai kardināli mainīt. Tomēr, manuprāt, Komunikāciju daļas darbība uzņēmuma iekšpusē un ārpus tā ir tik cieši savijusies, ka šķita mērķtiecīgi šos virzienus atkal apvienot, tādējādi pērnā gada vidū ļaujot atdzimt Sabiedrisko attiecību nodaļai, kuru tagad vada Anita Leiškalne. Nodaļas pārziņā ir ne tikai darbs ar saziņas līdzekļiem un komunikāciju projekti, bet arī visi Lattelekom iekšējie un ārējie preses izdevumi.
Uzņēmuma iekšējā avīze Lattelekom Ziņas iznāk jau kopš 1996. gada novembra. Šķiet, Latvijā nav otra tik vispusīga, mērķtiecīga iekšējā laikraksta, kurš ne vien regulāri (ik mēnesi) atspoguļo visas aktualitātes, bet ir arī kļuvis ļoti populārs uzņēmumā. Atklāti rakstām gan par labajiem darbiem, gan par problēmām, jo darbiniekiem ir jāzina viss. Tā ir dzīva liecība par visu, kas uzņēmumā notiek.
Kopš pērnā gada pavasara (pirmais numurs publiski parādījās Baltic IT&T 2000) reizi ceturksnī iznāk žurnāls biznesa klientiem Tonis. Tas koncentrēti atspoguļo uz klientu vērsto uzņēmuma darbību un ir likumsakarīgs kādreizējās Klientu Avīzes turpinājums.
Droši vien daudzi būs ievērojuši, ka reizi divos mēnešos kopā ar telefona rēķiniem sūtām arī informācijas lapiņu (var teikt arī - miniavīzīti) Lattelekom privātajiem klientiem Hallo. Tur galvenokārt var iegūt informāciju par jaunajiem pakalpojumiem, par Lattelekom modernizācijas gaitu, ir arī loterija Laimīgais tālrunis, kur veiksminiekus izvēlas dators. Tajās var laimēt telefona aparātus, telekartes, priekšapmaksas kartes un citas noderīgas lietas. Tas ir vēl viens piemērs, kas attaisno saukli Esam tuvāk - tātad vēl tuvāk klientam, katrā pastkastītē.
Pērn aktīvi sāka darboties arī Lattelekom intraneta avīze Logs. Intranets pieejams katram uzņēmuma darbiniekam, kas lieto datoru (t. i. aptuveni 3500 no 5000 darbinieku). Tur var atrast informāciju gan par lielajiem uzņēmuma notikumiem, gan par to, kas notiek katrā no uzņēmuma daļām (dokumentācija, informācija par visām daļas darbībām). Informācija Logā katru dienu tiek papildināta un mainīta. Tur var atrast arī preses konferenču materiālus un svarīgus rakstus par Lattelekom citos saziņas līdzekļos.

Lattelekom Komunikāciju daļas organizētie (protams, ar citu kolēģu, īpaši Klientu apkalpošanas un mārketinga daļas, kā arī Apollo, ciešu atbalstu) lielākie informatizācijas propagandas un izglītības projekti šogad realizēti Ventspilī. Janvāra sākumā tur notika gan Informācijas diena, gan Apollo interneta svētdiena.
Informācijas diena notika Ventspils Augstskolā. Iniciatīva nāca no Ventspils pašvaldības, kuras vārdā visaktīvāk darbojās Ilze Buņķe, kas strādā ne vien pašvaldībā, bet ir arī Ventspils Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore. Informācijas dienā piedalījās aptuveni 40 ventspilnieku no pašvaldībām, no Ventspils Augstskolas (rektors, prorektors, pasniedzēji, studenti), kā arī vietējā prese. Kuplā pulkā bija ieradusies arī Lattelekom administrācija, speciālisti un organizatori. Stāstījām par saviem projektiem, par to realizāciju, parādījām filmiņu par Lattelekom.
No ventspilnieku konkrētajiem jautājumiem varēja spriest, ka viņi, mūs gaidot, bija nopietni gatavojušies. Vēlāk notika arī Lattelekom prezidenta Gundara Strautmaņa tikšanās ar Aivaru Lembergu un viņa vietnieku Jāni Vītoliņu. Venstpils mērs šķita ļoti ieinteresēts Saldus pašvaldību informatizācijas projektā, kuru realizē Lattelekom un kura pirmās kārtas nodošana notika 7. februārī. Tas dod iespēju saslēgt vienotā tīklā ne vien pašvaldības uzņēmumus, bet arī augstskolu, slimnīcas, skolas, bibliotēkas, muzejus u.c. iestādes. Arī Ventspils pašvaldība vēlas ko līdzīgu. Šobrīd Ventspilī ar datoru strādā diezgan daudzi, bet tā kā lokālie tīkli izveidoti samērā haotiski, lielākā problēma ir saslēgt tos vienotā sistēmā un uzturēt to. Protams, vajadzīgas arī profesionālas un vispusīgas datu bāzes, kuras varētu izmantot visā tīklā.
Tās pašas nedēļas svētdienā, 14. janvārī, notika Apollo interneta svētki Ventspilī, kur bez maksas varēja klejot pasaules tīmeklī. Šoreiz Apollo organizēja pasākumu bez citiem partneriem, sadarbībā ar kuriem tapa pirmā Interneta svētdiena Rīgā. Toties ļoti pretimnākoša bija Ventspils pašvaldība, kura pasākuma norisei atvēlēja Ventspils lepnumu - jauno sporta halli. Turklāt vietējā firma EDDI iznomāja datorus, lai mums tie nebūtu jāved no Rīgas. Apollo nodrošināja Frame Relay pieslēgumu un sagatavoja interneta svētku tehnisko pusi.
Šis pasākums bija paredzēts gan tiem, kas vēl nedroši tuvojas interneta vilinošajai ēsmai, gan arī tiem, kas pasaules tīmeklī jūtas pietiekami brīvi, tomēr vēlas apgūt ko jaunu. Starp citu, pētījumi liecina, ka šobrīd katrs interneta lietotājs izmanto tikai aptuveni piecus procentus no datora iespējām. Ventspils interneta svētku apmeklētājiem - galvenokārt skolēniem un studentiem - bija pieejami 25 datori. Pieprasījums bija tik liels, ka daudzi ieņēma rindu jau pusstundu pirms pasākuma atklāšanas, un tā neizsīka arī krietnu laiku pēc oficiālā norises laika (no 11.00 līdz 15.00). Šo pasākumu apmeklēja aptuveni 700 cilvēku. Nāca pat četrgadīgi bērniņi, kas tik tikko spēja uzsēsties uz krēsla, bet rociņas jau tik cieši turēja peli, ka ir nedomā atņemt vai dabūt nost no datora! Acīmredzot pēc dažiem gadiem datorzinības varētu kļūt par visai ikdienišķu priekšmetu Latvijas bērnudārzos, par ko man, protams, būtu liels prieks.
Interneta svētki, protams, nebija tikai sērfošana internetā, bet arī diskusijas, lekcijas (interneta vēsture, dažādi pakalpojumi u. tml.), bet pati azartiskākā un interesantākā tomēr bija interaktīvā saruna ar dziedātāju Lindu Leen, kuras virtuālais tēls bija redzams uz lielā ekrāna. Sajūsma bija milzīga, jo varēja jautāt itin visu - kā jau savējie savējam. Ņemot vērā lielo atsaucību, acīmredzot vēl šogad Interneta svētdienas būs arī citos reģionos, piemēram, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā.

Pērnruden sākām jaunu akciju kopā ar Lauku Avīzi. Sadarbība sākās ar kopīgu LA kalendāra projektu un turpinājās kopīgos izbraukumos pa lauku rajoniem. Tie ir gan informatīvi, gan praktiski, gan arī izklaidējoši. Tajos piedalās ne tikai LA komanda un Lattelekom speciālisti, bet arī juristi, banku pārstāvji, ministri u.tml. Iespējams arī parunāt aci pret aci ar speciālistiem, atrisināt kādu sasāpējušu lietu. Ja kādu Lattelekom problēmu nevar atrisināt uz vietas, mēs, atbraucot mājās, iegūstam informāciju un nosūtām atbildi. Tā ir laba atgriezeniskā saite.
Vēl atraktīvāku šo gaisotni dara gan loterijas, gan tikšanās ar populāriem cilvēkiem. Rīkojam īpašus pasākumus un viktorīnas arī skolēniem. Man tiešām bija liels pārsteigums, ka lauku skolēni tik ļoti interesējas par komunikācijām, turklāt neviens viņus nedzen uz šīm tikšanās reizēm, viņi paši labprāt nāk. Pērnruden brauciens uz Pušmucovu (ap 30 km no Ludzas) iegadījās skolas brīvdienās, bet bērnu sanāca tik daudz, ka visiem zālē pat nepietika vietas. Bērni tik labi zināja atbildes uz jautājumiem par Lattelekom, ka varēja just - šīs tēmas viņus tiešām interesē.

Komunikācija nav tikai uzņēmuma Komunikācijas daļas ziņā, bet katrs uzņēmumā strādājošais itin visur var darboties kā komunikators - attiecībās ar ārējo vidi, medijiem, pat savu paziņu un draugu lokā. Ir arī daudz dažādu Komunikāciju daļas organizētu masu pasākumu vai TV pārraižu, kur aktīvi piedalās arī citu nodaļu speciālisti, nereti veltot arī savu brīvo laiku, pat brīvdienas. Mēs viņiem esam pateicīgi par šo atsaucību un vēlējāmies to materializēt diplomu un balvu veidolā. Šai balvai ir trīs līmeņi: goda raksts, komunikāciju balva - rupors - un visaugstākais, trešais līmenis, ir gada balva komunikācijās, kuras ieguvēju paziņosim gada nogalē. Diplomu ir ļoti daudz, bet komunikatoru rupori pasniegti tādiem nozarē pazīstamiem cilvēkiem kā Jāzeps Ločmelis, Aivars Kreilis, Guntars Jansons, Agris Tamanis, Ligita Plūme un citiem. Ir svarīgi, lai mūs sadzirdētu, bet, ja pašu balsis reizēm ir par vājām, kāpēc gan neņemt talkā ruporu.

Gunta KĻAVIŅA

Nokia piedāvā oriģinālus platjoslas IP piekļuves risinājumus, kuri veido kompleksu un elastīgu pakalpojumu portfeli telekomunikāciju un datu tīklu izveidei, izmantošanai un attīstībai. Nokia platjoslas IP piekļuves risinājumi ir lielisks veiksmīga biznesa palīgs gan tīklu operatoriem, gan interneta pakalpojumu sniedzējiem.

Pazīstamo akronīmu WWW (World Wide Web) lietotāji itin pamatoti pārdēvējuši par World Wide Wait (burtiski: pasaules gaidītājs), ko varētu dēvēt arī par gliemežgaitas tīmekli, jo interneta lietotāji bieži, īpaši lielākās slodzes stundās, spiesti gaidīt, kamēr atbrīvosies centrālais serveris.
Ar visu lēno piekļuvi caur analogajiem modemiem internets tomēr reiz ir guvis milzīgus panākumus. Īpaši, ja atceras, ka radio savulaik bija vajadzīgi 35 gadi, lai sasniegtu 50 miljonu auditoriju, bet internets šo apjomu krietni pārsniedza jau četru gadu laikā. Šis milzu pieaugums ir lietotāju vajadzību diktēts. Savukārt operatori un pakalpojumu sniedzēji aizvien vairāk pievēršas vispusīgiem un elastīgiem ātras darbības interneta risinājumiem, lai apmierinātu klientu prasības.
Nokia ātrgaitas interneta risinājuma pamatā ir ADSL (Asymetric Digital Subscriber Line) un IP (Internet Protocol) tehnoloģija, un tas ir visplašākais integrētais daudzpakāpju risinājums, kāds vien šobrīd pieejams. Lietotāji var izvēlēties starp DSL tehnoloģijām un klientu telekomunikāciju iekārtām (CPE), kā arī izmantot interneta pakalpojumu sniedzēju piedāvātos multi-savienojumus (multi-connectivity). Uz šīs bāzes Nokia risinājumi piedāvā vadāmu, drošu tīklu, kurš dod iespēju ātri un elastīgi norēķināties par pakalpojumiem. Internets šobrīd ir reāls bizness.

ADSL ir lielāka ātruma alternatīva integrēto pakalpojumu ciparu tīklam ISDN un analogajiem modemiem, turklāt šī tehnoloģija ļauj izmantot tos pašus vara kabeļus, kuri jau iepriekš savienoja tīklu ar katru māju. Turklāt ADSL piedāvā lietotājiem ne vien lielāku joslas platumu, bet arī kādu papildu priekšrocību: vienkāršs vītais kabeļu pāris var pārraidīt gan balss izsaukumus (izmantojot analogās līnijas), gan liela ātruma digitālos datus.
Izmantojot ADSL tehnoloģiju, Nokia platjoslas sistēma piedāvā kompleksu risinājumu tīkla operatoriem, kuri vēlas nodrošināt liela ātruma piekļuvi interneta protokola (IP) pakalpojumiem. Tas operatoriem ir ļoti svarīgi, jo ir pienācis īstais laiks sākt liela ātruma IP piekļuves biznesu, turklāt konkurētspējīgas priekšrocības iegūs tie, kuri ātrāk ienāks tirgū. Un ne jau velti, jo IP piekļuve šobrīd ir visstraujāk augošais telefona tīkla pakalpojumu tirgus. Tās ir jaunas potenciālas iespējas gūt krietnus ienākumus: vajag tikai prast tos paņemt.
Visos galvenajos klientu segmentos - korporatīvajos, mazajos un vidējos uzņēmumos, kā arī tālstrādāšanā potenciālais pakalpojumu diapazons ir milzīgs. Korporatīvie klienti sāk domāt par tādiem pakalpojumiem kā attālinātas datu bāzes, satura tālvadība un virtuālie privātie tīkli (VPN). Patērētāji vēlas piekļūt tādiem pakalpojumiem kā mūzikas programmatūras izplatīšana, on-line ceļojums un spēles, kurās piedalās daudz spēlētāju. Attālinātie lietotāji vēlas vieglu piekļuvi un ātru faila lejupielādi arī pēc darba laika. Tas ir lielisks potenciāls jaunam operatoru biznesam.

Nokia platjoslas IP piekļuves (Broadband IP Access) risinājuma bāze ir jaunā ADSL tehnoloģija, asinhronā pārraides režīma ATM multipleksācija un novatoriska IP piekļuves tehnoloģija, kura īpaši pielāgota platjoslas piekļuvei. Šī Nokia sistēma nodrošina visus elementus, kuri operatoram vajadzīgi, lai ienāktu tirgū un piedāvātu optimālākus pakalpojumus nekā konkurenti.
Izmantojot pašreizējos vara kabeļu tīklus, Nokia platjoslas IP piekļuves risinājums ļauj nodrošināt liela ātruma IP piekļuvi par klientiem pieņemamām cenām. Tas dod iespēju piedāvāt plaša diapazona pakalpojumus - no parastas interneta piekļuves masveida tirgum līdz progresīviem, īpaši pielāgotiem pakalpojumiem kā, piemēram, tālstrādāšana. Turklāt tas ir ļoti rentabli, jo, izmantojot Nokia risinājumu, nav vajadzīgas lielas izmaiņas tīklā.
Nokia risinājums ļauj abonentiem izvēlēties dažādus tīkla pakalpojumu sniedzējus, kas dod iespēju klientiem ērti pārslēgties no darba mājās uz vispārēju interneta piekļuvi, izmantojot vienu vienīgu tīkla piekļuves pakalpojumu. Tas ir ļoti izdevīgi gan abonentiem, gan pakalpojuma sniedzējiem, jo rada lielu pievienoto vērtību, kas ļauj piesaistīt jaunus lietotājus.

Nokia Eksos R700 attālinātās piekļuves mezgli
Šī ierīce savieno piekļuves nodrošinātāja DSL iekārtas ar tīkla pakalpojumu piegādātāja maģistrālajiem maršrutizatoriem. Tā spēj tikt galā ar lielu datu trafika slodzi no dažādiem DSL piekļuves multipleksoriem (DSLAMs), turklāt katrs no kuriem var atbalstīt atšķirīgu DSL veidu.
Piekļuves nodrošinātāji, interneta pakalpojumu sniedzēji un korporācijas uzstāda Nokia Eksos R700 savos centrālajos vai reģionālajos birojos, lai ar tā palīdzību varētu no attāluma koordinēt daudzu klientu datu plūsmas. Tūkstošiem liela ātruma savienojumu var vadīt un apvienot dažās īpaši uzraudzītās IP bāzes plūsmās, kuras tiek nosūtītas augšup - interneta maģistrālajiem maršrutizatoriem.

Nokia Eksos M tīkla termināli
Nokia Eksos M tīkla termināli noslēdz ADSL savienojumu abonenta galā un konvertē ADSL datus, piemērojot tos klienta lokālajam tīklam LAN vai PC.
Šis ir viens no rentablākajiem risinājumiem, kas piemērots gan privātajiem, gan biznesa lietotājiem, lai iegūtu liela ātruma piekļuvi IP-bāzes pakalpojumiem, piemēram, internetam/intranetam, kā arī LAN savstarpējiem savienojumiem.

Nokia Eksos B DSL piekļuves multipleksori (DSLAMs)
Nokia Eksos B ir liela ātruma piekļuves sistēma, kura dod iespēju operatoriem nodrošināt progresīvus datu tīklu pakalpojumus biznesa un privātajiem klientiem. Tā savieno klientus ar platjoslas pakalpojumiem ar eksistējošo vīto pāru telefona līniju palīdzību, konvertējot ADSL abonentu līnijas un komutējot trafiku uz reģionālo platjoslas tīklu.
Nokia Eksos B atbalsta no lietojumiem neatkarīgus ATM pakalpojumus, nodrošinot IP un Frame Relay pakalpojumus. Ar ADSL tehnoloģiju Eksos B atbalsta liela ātruma datu komunikāciju pakalpojumus, to skaitā interneta piekļuvi, videopakalpojumus un LAN savstarpējos savienojumus.

Nokia tīkla vadības sistēma
Intelektuālajai Nokia tīkla vadības sistēmai NMS (Network Management System) ir galvenā loma daudzu tīkla procesu automatizācijā, kuru mērķis ir samazināt darbības izmaksas.
Nokia NMS nodrošina:
· centralizētu bojājumu vadību;
· konfigurācijas vadību gan tīkla, gan elementu līmenī;
· tīkla uzraudzību on-line režīmā;
· sistēmas drošību;
· administrēšanu.
Uz Nokia platjoslas IP piekļuves tīkla vadības sistēmas bāzes var veidot viengabalainu vadības sistēmu, kura spēj viegli sadarboties ar citām Nokia tīkla vadības sistēmu aplikācijām. Tas dod operatoram iespēju integrēt dažādu tīklu vadības sistēmas.

Nokia IP autentifikators
Nokia IP Authenticator ir intelektuāls RADIUS serveris, kurš nodrošina autentifikācijas, autorizācijas un norēķinu (AAA) pakalpojumus datu komunikācijām. Turklāt Nokia IP Authenticator atbalsta ārējās norēķinu un klientu apkalpošanas sistēmas.
Šī sistēma apmierina visdažādāko klientu grupu prasības neatkarīgi no piekļuves veida. Abonents var saņemt līdzīgus pakalpojumus, gan izmantojot piekļuvi uzņēmuma tīklam no mājām ar ātra DSL savienojuma palīdzību, gan arī atrodoties ceļā un izmantojot GSM datu pārraides iespējas.
Tīkla operatori var pārvērst datu izmantošanu par reālu biznesu. Piemēram, ar labāku abonentu menedžmentu var precīzi pielāgot norēķinu shēmas, definējot dažādas lietotāju vai tarifu grupas. Informāciju, kura savākta Nokia IP Authenticator datu bāzē, var izmantot tīkla veiktspējas analīzei, lai uzlabotu rentabilitāti vai tirgus analīzei, lai nospraustu mārketinga mērķus.

Nokia Datacom klientu servisa un norēķinu sistēma
Nokia Datacom Customer Care and Billing (CCB) sistēma ir pilnīgs vadības, klientu servisa un norēķinu risinājums, kurš īpaši pielāgots tīkla operatoru un interneta/intraneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju vajadzībām. Šī sistēma apkopo un uztur pilnīgu informāciju par klientiem un pakalpojumiem. Datu izmaiņas tiek automātiski izmantotas, lai attiecīgi pielāgotu tīklu.
Nokia Datacom CCB centrālais elements ir CCB serveris, kurš kontrolē piekļuvi datu bāzei un vada komunikācijas starp dažādiem sistēmas moduļiem. Pakalpojuma vadības modulis ļauj ātri izveidot jaunus pakalpojumus; klientu vadības modulis savāc, uzglabā un administrē informāciju par klientiem; tarifikācijas modulis gādā par to, lai jebkurā brīdī pielāgotu attiecīgu tarifu katram pakalpojumam; un visbeidzot norēķinu modulis sagatavo rēķinus un finansu atskaites.

Nokia platjoslas IP piekļuves risinājums atbilst visdažādāko biznesa scenāriju vajadzībām, tātad tas ir brīnišķīgs risinājums gan tīkla operatoriem, gan interneta un citu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem.


Nokia Latvija
Kronvalda bulvārī 10
Rīgā, LV-1010
Tālr. 7357018
Fakss 7338426
http://www.nokia.com