Ar sirdi Rīgā, ar darbiem - pasaulē

Alcatel Baltics speciālisti, it īpaši visi divpadsmit Tīklu programmatūras inženieru nodaļas puiši, ir tik pieprasīti daudzos Alcatel uzņēmumos, ka nu jau visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu, pazīst īsto rīdzinieku krampi. Arī šobrīd deviņi no viņiem iesaistīti dažādos projektos Beļģijā, Norvēģijā, ASV un Taivānā. Par to, kāpēc tieši Baltijas speciālisti ir tik iecienīti, SP stāsta viņi paši un Alcatel Baltics Latvijas uzņēmuma direktors Stigs ARNTSENS.

Stigs Arntsens: - Manuprāt, mūsu speciālistus pasaulē ciena vispirms jau tādēļ, ka Latvijā ir ļoti labvēlīga darba vide, darbinieki ir ļoti lojāli uzņēmumam, strādā, nežēlodami spēkus un nenovirzās no nospraustā mērķa. Rīga jau tradicionāli ir bijusi un paliek telekomunikāciju centrs ar starptautisku nozīmi, par ko liecina Latvijas speciālistu augstā kvalifikācija. Turklāt mūsu puiši ir īpaši pieredzējuši un kvalificēti vismodernāko sakaru tehnoloģiju risinājumos. Viņi smēlušies zinības ne tikai Rīgā, bet arī Alcatel mācību centros, kuri atrodas vairākās Eiropas valstīs. Mūsējie ir apmeklējuši seminārus Mentonā Sanbernārā, kur Alcatel mācību centrs atrodas īstā pilī Francijas Alpos. Tur mācības notiek galvenokārt mārketinga un pārdošanas speciālistiem. Antverpenē atrodas Alcatel universitāte, kura līdztekus tradicionālajām apmācības metodēm piedāvā mācību kursus, izmantojot intranetu vai video konferences. Tās ir interaktīvās nodarbības, arī visi uzdevumi un mājas darbi tiek saņemti caur intranetu. Pēc teorētiskā mācību kursa apgūšanas iesaistām cilvēkus reālos uzdevumos kādā no Latvijas vai citu valstu projektiem.
Mēs izmantojam arī Telenor mācību centru ne vien savu, bet arī mūsu partneru speciālistu apmācībai. Pērnā gada decembrī vairāki pasniedzēji no Telenor vadīja nodarbības Lattelekom Mācību centrā. Arī šogad trīs nedēļu semināru Bulduros vadīja pasniedzējs no Beļģijas.
Tā nu droši varu teikt, ka Alcatel Baltics darbinieki, it īpaši programmētāji un testēšanas speciālisti, ir saņēmuši vislabāko profesionālo izglītību, kura, protams, laiku pa laikam tiek atsvaidzināta. Tāpēc arī nav brīnums, ka mūsējie ir tik pieprasīti Alcatel starptautiskajos projektos ārpus Latvijas - Lietuvā, Norvēģijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Francijā, Austrijā un pat Somālijā. Uz vakantajām vietām bija pieteikušies aptuveni 10 000 cilvēku no visas pasaules Alcatel uzņēmumiem, bet tikai 200 tika pieņemti???. Ja starp tiem būtu kaut vai viens no Latvijas, arī tas jau būtu sasniegums, bet mūsējo ir pat veseli deviņi!

Pērnā gada rudenī esam piegādājuši programmatūru Lattelekom priekšapmaksas kartes pakalpojumam un virtuālo privāto tīklu (VPN) IT platformai. Esam piegādājuši Lattelekom četrus intelektuālo tīklu (IN) pakalpojumus, kuri tiek izstrādāti ar Alcatel Baltics darbinieku palīdzību.
Visbiežāk piedalāmies Norvēģijas projektos, kuri nereti saistīti ar lielāko Norvēģijas operatoru Telenor. Šobrīd seši rīdzinieki strādā Beļģijā, Alcatel kompetences centra laboratorijās. Viņi atgriezīsies aprīlī vai maijā, lai sāktu ieviest jauno programmatūru dzīvē Latvijā. Tas notiks, neatslēdzot sakaru sistēmas, kuras arī šo darbu laikā funkcionēs bez jebkādiem traucējumiem. Šī jaunā programmatūras pakete ļaus Lattelekom spert nākamo modernizācijas soli, dodot iespēju ieviest nākamās paaudzes tīklus, kuri nodrošinās datu un balss pakalpojumu saplūšanu.

Lai jau paliek Kristoferam Kolumbam tas Amerikas atklājēja gods, bet vismaz 21. gadsimtā tā vēl un vēlreiz jāatklāj no jauna, jo nez kāpēc tieši tur visbiežāk dzimst spožākās IT idejas, kuras itin labi noder arī eiropiešiem. Tāpēc Alcatel Baltics komandai īpašs prieks, ka turp uz vairākiem gadiem devies strādāt programmētājs un testēšanas speciālists, Igors TONKIHS, pirmais no Latvijas alkateliešiem, kas iekarojis Ameriku.

Igors nokļuva ASV, izturot konkursu Alcatel mobilitātes programmā ar nosaukumu Go USA. Uz šo projektu bija pieteikušies 1094 speciālisti, bet kontraktu noslēdza ar 364. Līdzīgi darba piedāvājumi regulāri parādās Alcatel web lappusēs kopš 2000. gada sākuma. Protams, pieteikties drīkst tikai Alcatel uzņēmumā strādājošie, turklāt ar nosacījumu, ka stāžam uzņēmumā jābūt ne mazākam par trim gadiem.
Kā stāsta Igors Tonkihs, konkursa procedūra ir diezgan sarežģīta: vispirms dokumenti tiek sūtīti uz Parīzi (uz Francijas Alcatel), tad - uz ASV, un no turienes sākas intervijas ar pretendentiem. Pavisam Igoram bija trīs telefonintervijas, kuru laiks iepriekš nebija zināms: divas no tām bija tehniskās un viena - ar firmas menedžmenta pārstāvjiem. - Varēju droši un pietiekami precīzi atbildēt uz tiešās telefonintervijas jautājumiem, - stāsta Igors, - kuri, jāteic godīgi, nereti bija visai āķīgi un gana sarežģīti. Piemēram, bija sīki jāizstāsta, kāda ir dažādu signalizācijas sistēmu darbības shēma, to mijiedarbība, ja, piemēram, viens ISDN abonents zvana citam ISDN abonentam. Tā kā esmu ar to strādājis ikdienā, man nebija grūti atbildēt, turpretī, ja zinātu to tikai teorētiski, nez kā viss būtu beidzies.

I. Tonkihs: - ASV Alcatel uzņēmuma centrs atrodas Teksasas štatā, Dallasā, bet tur kārtoju tikai dokumentus. Mana ikdienas darba vieta ir Ziemeļkarolīnas štata galvaspilsēta Reileja (Raleigh). Esmu nokļuvis programmatūras izstrādes un testēšanas nodaļā - stāsta Igors. - Patlaban nodarbojos ar grafisko lietotāja interfeisu (graphical user interface) DSL programmatūrai. Pēc šīs tehnoloģijas ir izstrādāti vairāki Alcatel USA produkti, kurus testējam un veidojam grafisko interfeisu.
Tagad ir ļoti liels pieprasījums pēc DSL līnijām, kuras Amerikā attīstās ļoti strauji. Alcatel ir pasaulē vadošais DSL tehnoloģijas piegādātājs, arī Amerikā - katrs trešais DSL klients izmanto Alcatel DSL modemu, savukārt katrs otrais ir savienots ar Alcatel centrāles DSL līniju. Tur ir iespēja bez maksas pastrādāt internetā ne vien komunikāciju un interneta firmās, bet pat visos lielveikalos. Tiesa, lidostā par šādu pakalpojumu jāmaksā, bet tur tas ir pārāk izdevīgs bizness, lai piedāvātu to bez maksas. Arī mājās gandrīz visiem ir dators un internets. Tā ir tikpat parasta un reizē arī nepieciešama lieta kā telefons.
Kad amerikāņi meklēja cilvēkus, viņus īpaši interesēja tie, kas nodarbojas ar tīklu risinājumiem un pārzina signalizācijas sistēmu numur 7. Lai organizētu intelektuālo tīklu, vajadzīgs atsevišķi stāvošs serveris Service Control Port, kā arī pakalpojuma komutācijas punkts (service switching point). Pašreizējā brīdī Latvijā ir tikai viens pakalpojuma komutācijas punkts - tā ir atsevišķa centrāle ar īpašu programmatūras paketi, un tajā darbojas īpašs protokols - CS1. Tas pilnīgi atbilst starptautiskajiem standartiem, ir precīzi noteikts, kā šādai komutācijas iekārtai jādarbojas. Viss attīstās, arī IP telefonija. Ieviešot IP sistēmu, Alcatel tīkla struktūra nemainās, t.i. pamatā paliek tā pati sistēma S-12, kurai tiek pievienoti citi moduļi. Nedaudz mainās aparatūra un arhitektūra, bet arī pati sistēma ir modificējama un paplašināma, nav vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi.
Ja kāds amerikānis pārceļas uz jaunu dzīvesvietu, viņš pievērš vislielāko uzmanību nevis komunikāciju pakalpojumiem, bet gan interneta pieslēguma ātrumam šajā vietā. Ziemeļamerika ir vispievilcīgākā vieta IT nozares attīstībai, tur tiek nosprausti nākotnes attīstības virzieni. Bet šī ir arī lieliska iespēja popularizēt Amerikā Latvijas Alcatel uzņēmumu. Jau tagad visi zina, ka atbraucis speciālists no Latvijas. Tas nāk par labu visam uzņēmumam.

Šogad otrs tālākais Alcatel Baltics maršruts ved uz Taibeju Taivānā. Turp marta sākumā uz pusgadu devās Igora Tonkiha kolēģis Pjotrs OVČIŅŅIKOVS, kuru SP intervēja īsi pirms izbraukšanas no Rīgas.

Taibejā Alcatel ir liels intelektuālo tīklu projekts, kurš saistīts ar priekšapmaksas karšu un virtuālo privāto tīklu (VPN) pakalpojuma programmatūru Taivānas un Filipīnu telekomam. Pjotram Ovčiņņikovam ir tieši tāda pieredze un profesionalitātes līmenis, kāds vajadzīgs šādu projektu īstenošanai, un acīmredzot tādēļ Alcatel kompetences centrs Beļģijā izvēlējās tieši viņu.
- Esmu dzirdējis, ka Alcatel mītne Taibejā salīdzinājumā ar Latviju esot gluži grandioza, - stāsta Pjotrs Ovčiņņikovs. - Tur nodarbojas ar grandioziem projektiem, vienīgais trūkums, ka viņiem bieži trūkst speciālistu. Tā kā pasūtītājam ir svarīgi šos projektus pabeigt ļoti īsā laikā un īpaši precīzos termiņos, uz projekta izstrādes laiku tiek sapulcināti pieredzējuši Alcatel profesionāļi no visām pasaules malām.
Šķiet, Alcatel jau izstrādājis ne mazumu šādu priekšapmaksas karšu projektu, to skaitā arī Lattelekom, tad kāpēc atkal viss jāsāk no gala. Kā pastāstīja Pjotrs, tas esot diezgan izplatīts, bet gluži nepareizs priekšstats, jo katrs projekts tiek izstrādāts un pielāgots atbilstoši pasūtītāja prasībām un specifikai, atšķirīgam tīklam un norēķinu sistēmai. Ļoti daudz kas jāizstrādā no jauna. Galvenais, uz ko tiešām vienmēr var paļauties, - tā ir pati pamatideja un speciālistu pieredze līdzīgos projektos. Svarīgi, ka visa šī speciālistu komanda ir spējīga sākt strādāt uzreiz - bez sagatavošanās, bez apmācības, bez iesildīšanās.

Raimonds RUPENEITS Norvēģijas darba stilu un projektus pazīst kā savus piecus pirkstus - februāra beigās viņš tur strādāja jau septīto reizi. Līdz šim visi projekti bijuši samērā nelieli, - sparīgi strādājot, Raimonds parasti ticis ar tiem galā divās trijās nedēļās. Pasūtītājs visbiežāk ir pazīstamais norvēģu operators Telenor.

R. Rupeneits: - Tieši šobrīd esmu šeit tāpēc, ka Telenor veic pāreju no intelektuālo tīklu versijas 2.2 uz versiju 2.3. Šīs versijas stipri atšķiras arhitektūras ziņā, 2.3 ir modernāka. Tie intelektuālā tīkla pakalpojumi, kas tiek izmantoti zvanu apstrādei, jāpārveido uz jauno versiju katrs atsevišķi. Pirmkārt, jāpārbauda pati platforma, kas ļauj izmantot vienu vai vairākus pakalpojumus. Hierarhijas ziņā pats pakalpojums atrodas visaugstāk, zem tā ir platforma, kurā ietilpst gan Oracle, gan Unix, gan SS7, gan dažāda programmatūra. Un tieši tagad man ir jāveic jaunā servisa pārbaude, jāaprēķina, cik zvanus tas varēs apstrādāt vienlaikus, jāpārbauda arī stabilitāte. Šis tests pēc būtības līdzinās tam, ko esam darījuši Latvijā, kad nodevām versiju 2.2.

SP telefonintervijai ar Norvēģiju Raimonds ziedoja veselas septiņas minūtes no projekta dārgā laika. Varbūt tieši tajā brīdī viņa kolēģis Igors Ziemeļkarolīnā pēc saspringtas darbadienas devās pie miera, bet Pjotrs Taivānā nule bija atradis jaunu, efektīvāku programmatūras risinājumu. Viss ir tik vienkārši - IT pasaulei nav robežu, bet sirds maršrutizatoram ir tikai viens virziens - Rīga.

Gunta KĻAVIŅA