Neīstās neveiksmes

Izbraucot piknikā, piedaloties saviesīgos pasākumos vai citādi svarīgos notikumos, katrs, kam ir fotoaparāts, cenšas iemūžināt notiekošo. Bieži vien rezultāts atšķiras no iecerētā. Proti, attēls ir pelēks, neass, tam ir nepareizs kadrējums un citas lietas, kas nebija paredzētas. Kas tad īsti noticis un kā no tā izvairīties?

Visbiežāk sastopami neasi attēli. Var būt neass viss kadrs vai kāda kadra daļa. Pirmo rada nemākulīga apiešanās ar fotoaparātu, otro - optikas zemā kvalitāte. Neasu kadru var iegūt, kļūdaini iestādot asumu vai izkustinot fotoaparātu uzņemšanas procesā.
Katram fotoaparāta tipam ir atšķirīgi asuma iestādīšanas principi. Spoguļkamerām asumu iestāda vizuāli, kontrolējot to uz skatu meklētāja matstikla. Kompaktkamerām, tautā saucamajiem ziepjutraukiem, asumu var iestādīt dažādi. Vieniem asumu neiestāda vispār (focus free), jo ar šiem aparātiem paredzēts fotografēt no noteikta attāluma. Parasti tas ir divi metri. Izmainot šo attālumu, riskējat iegūt neasu attēlu. Modernākajām kompaktkamerām ir autofokuss – asumu pirms fotografēšanas iestāda pēc kadra centra.
Ja kamerai asums ir saglabājams, tad fotogrāfs droši var kadrēt attēlu pēc vēlēšanās. Ja asuma saglabāšanas iespējas nav, tad tas jebkurā kadrējumā iestādīsies pēc centrālās kadra daļas. Tādā gadījumā vienīgā iespēja uzņemt asu kadru ir iekadrēt galveno objektu centrā. Izvairīties no neasiem kadriem, kas rodas, izkustinot fotoaparātu, var, stingri turot kameru un vienmērīgi nospiežot slēdzi. Pārsvarā izkustināti kadri rodas, fotografējot ar teleobjektīvu, kur objektīva šaurā redzes leņķa dēļ katra kustība ir īpaši jūtama, vai ar pārāk garu eksponēšanas laiku.
Neasums kadra daļās (nav runa par fotografēšanu ar teleobjektīvu, kur atsevišķas kadra daļas tīri optiski veidojas neasas), parasti stūros, kur attēls šķiet izkustināts, bet tas tā nav, rodas fotoaparāta sliktās optikas dēļ. Šī problēma ir ļoti izteikta lētajiem ziepjutraukiem, kuriem zemo cenu nosaka sliktas kvalitātes plastmasas lēcas. Vienīgais ieteikums šādā gadījumā ir iegādāties labāku fotoaparātu un noteikti ar stikla lēcām.

Tumši pelēki kadri, kuros gandrīz nav saskatāms attēls, parasti rodas no nepietiekamas ekspozīcijas, kad fotografē ar zibspuldzi no pārāk liela attāluma. Ziepīšos iebūvēto zibspuldžu jauda ir neliela, tāpēc būtu jāņem vērā, ka nedrīkst fotografēt tālāk par trim metriem. Lielākā attālumā vajadzētu lietot jutīgāku filmu.
Nepietiekama ekspozīcija rodas arī no fotoaparātu eksponometra nepilnībām. Ja kadra lielākā daļā satur, piemēram, gaišas debesis, tad pilnīgi skaidrs, ka objekts, kas atrodas uz zemes, būs ar nepietiekamu ekspozīciju. Tas izskaidrojams ar to, ka eksponometrs ekspozīciju izskaitļo pēc vidējā kadra spilgtuma, īpaši ņemot vērā gaišākās daļas. Modernākajām kompaktkamerām, līdzīgi kā autofokusu, iespējams saglabāt arī ekspozīciju.
Reizēm kadra centrā ekspozīcija atšķiras no kadra malām, veidojot centrālajā daļā gaišāku attēlu, bet malās – tumšāku. Arī tas izskaidrojums ar objektīva plastmasas lēcu zemo kvalitāti.

Ļoti bieži uzdod jautājumu, kādēļ fotogrāfijā cilvēkiem veidojas sarkanas acis? Atbilde ir vienkārša. Tas notiek tādēļ, ka fotoaparātā iebūvētā zibspuldze ir pārāk tuvu objektīvam. Gaismas stars, kas nāk no zibspuldzes, atstarojoties no acs tīklenes, nonāk objektīvā un veido sarkanu atspīdumu. Izvairīties no tā var, vienīgi neizmantojot iebūvētās zibspuldzes. Ja gaisma atļauj, vajadzētu fotografēt bez zibspuldzes vai izmantot zibspuldzi, kuras gaisma pret objektu krīt lielākā leņķī.
Dažkārt gadās, ka pēkšņi uz attēla rodas nezināmas izcelsmes gaiši plankumi, kurus reizēm notur par NLO. To var izskaidrot ar spilgta gaismas avota eksistenci blakus objektam, bet kas nav ietverts kadrā. Šī gaisma nenokļūst uz fotofilmas, bet, atstarojoties no fotoaparāta iekšējām detaļām, kas lētajiem ziepīšiem bieži vien ir spīdīgas, neprognozējami nokļūst uz fotomateriāla. Tāpēc, pērkot fotomateriālu, derētu pārliecināties, vai iekšējās detaļas starp objektīvu un filmas plakni ir matētas.
Par NLO nereti notur lidojošam šķīvītim līdzīgu baltu plankumu ar izteiktām kontūrām, kas īstenībā ir ieburzīta fotofilma.

Fotografējot pret gaismu, nereti objekta seja ir pārlieku tumša. Tā rodas no nepietiekama apgaismojuma uz objekta sejas. Izvairīties var, piegaismojot objekta tumšās daļas ar zibspuldzi. Nelaime tikai tā, ka ne visi fotoaparāti pieļauj fotografēšanu spilgtā gaismā ar zibspuldzi. Visbiežāk tās ir kompaktkameras, kurām zibspuldze izslēdzas automātiski, līdzko eksponometrs kļūdaini konstatē, ka gaisma ir pietiekama. Bet gaisma pietiekama ir tikai fonā, tādēļ šādos apstākļos būtu jāizvēlas kameras, kurām iespējams zibspuldzi ieslēgt jebkurā brīdī.
Ja fotografēšana notiek telpās, izmantojot zibspuldzi, svarīgi izvēlēties tādu kadrējumu, lai priekšplāns un fons nebūtu pārāk atšķirīgās plaknēs. Pretējā gadījumā priekšplāns būs pārgaismots, bet fons – neizgaismots.

Elmārs RUDZĪTIS,
foto ziņu aģentūras A.F.I. direktors