Rīgas automātiskajiem tālsakariem – 75

Pirms 125 gadiem cilvēce ieguva brīnišķīgu sakaru līdzekli – tālruni. Līdz ar balss pārraides aparāta rašanos radās virkne jaunu problēmu. Telefona aparāta izgudrotājs Aleksandrs Bells nebija iedomājies, ka bez aparāta ir vajadzīgs tāds nieks kā telefona centrāle.

Ungāru pētnieki apgalvo, ka pirmo telefona centrāles komutatoru esot izgudrojis ungārs Tivadars Puškašs. Šo komutatoru uzstādīja pirmajā telefona centrālē pasaulē Ņūheivenā (ASV, Konektikutas štatā), kuru atklāja 1878. gada 25. janvārī (turpat divus gadus vēlāk, kopš bija izgudrots telefona aparāts. Tehnikas vēsturē tiek minēts kāds Hillelands, kurš it kā bija izgudrojis tā saukto zviedru komutatoru, bet līdz šim nav izdevies atrast, kurā valstī viņš strādāja un vai tiešām viņš bija komutatora izgudrotājs). Tika pieslēgts 21 telefona aparāts. Komutatorus apkalpoja telefonistes un viņas, protams, varēja noklausīties telefona sarunas. Pateicoties šādiem nedarbiem, radās automātiskās telefona centrāles.
Kanzassitijā kāda apbedīšanas biroja īpašnieks Almons Stroudžers (Strowger) konstatēja, ka viņa ienākumi samazinās sakarā ar informācijas noplūdi telefona centrālē (šajā centrālē par telefonisti strādāja viņa konkurenta sieva). Viņš sāka prātot, kā automatizēt līniju savienošanu telefona centrālē, lai varētu atteikties no telefonistēm. 1892. gadā Čikāgā Stroudžers nodibināja automātisko telefona centrāļu (ATC) ražošanas firmu Strowger Automatic Telephone Exchange Co un 1893. gadā Laportā uzbūvēja pirmo ATC. Pagāja vēl turpat 10 gadi, līdz sākās plaša ATC lietošana (1905. gadā Granrapidē uzbūvēja ATC 11000 līniju pieslēgšanai, Losandželosā – 24 000 līnijām, Minhenē 1907. gadā - ??? cik līniju?? utt.).
Pēc Pirmā pasaules kara Rīgas rokas apkalpes telefona centrāle bija ļoti sliktā stāvoklī. To vajadzēja kapitāli remontēt. Pieteikumu skaits uz telefona aparātu uzstādīšanu ar katru mēnesi pieauga. Rīgas telefona tīkla priekšnieks Aleksandrs Bode bija aprēķinājis, ka ekonomiski izdevīgāk būvēt ATC, nevis uzturēt daudzās telefonistes rokas apkalpes centrālē. Līgumu ar Vācijas firmu Mix und Genest par ATC būvdarbiem noslēdza 1924. gadā. Centrāli 15 000 līniju pieslēgšanai ar piecu ciparu numerāciju nolēma uzstādīt speciāli uzbūvētā ēkā Kalēju ielā 48.
Montāžas darbus veica vācu speciālisti, Rīgas sakarniekiem uzticot tikai melno darbu (vācieši uzskatīja, ka latvieši ir tipiski zemnieki - baueri - un sarežģīto tehniku nespējot izprast). Firmai bija arī savi noslēpumi, kurus tā negribēja atklāt. Ekspluatācijas organizēšanai A. Bode uzaicināja no Ventspils talantīgo inženieri Maksi Gīlu. Viņš un tehniķis A. Lode brauca uz Vāciju, lai iepazītos ar ATC ekspluatācijas noslēpumiem: tos izdibināt nebija viegli. Pirmās 2000 abonentu līnijas no rokas centrāles uz ATC pārslēdza 1926. gada 12. martā.
Telefona automatizēšana, kā jebkurš jaunievedums, īpašu prieku nesagādāja – abonenti neprata rīkoties ar ciparripām. Vācu speciālisti nebija noregulējuši centrāles mehānismus. Bija ļoti grūti panākt sadarbību ar rokas komutatoriem, kuriem bija pieslēgts vairāk nekā 7000 līniju. Turklāt izrādījās, ka daudzas telefona līnijas nav piemērotas ATC 48 voltu barošanas spriegumam, un tās nācās steigšus pārbūvēt. Tāpēc nav jābrīnās, ka daudzi abonenti pieprasīja telefona tīkla administrācijai pārslēgt telefonu atpakaļ uz rokas centrāli, lai viņus apkalpotu jaunkundzes, nevis kaut kāds automāts. Par spīti minētajām grūtībām, ATC centrālei jūnijā pieslēdza vēl 2000 līniju, 1927. gada jūnijā - 4000 līniju, bet pēdējās abonentu līnijas pārslēdza no 1928. gada janvāra līdz martam.
Kā novērtējams šis 75 gadus vecais notikums? Tas bija viens no tiem, kurš 1925. Gadā, tēlaini izsakoties, satricināja Latviju. VEF (toreiz gan tas saucās PTDGD) radās pasūtījums izgatavot 15 000 ATC telefona aparātus. PTD Galvenās darbnīcas nopirka no firmas Mix und Genest licenci un sāka ATC ražošanu. Pirmās divas ATC 50 līniju pieslēgšanai tika izgatavotas jau 1926. gadā. Tām sekoja liela tilpuma centrāles. 1940. gadā Rīgas ATC montētais tilpums pārsniedza 33 000 numurus, no tiem 22 000 numuru iekārta bija izgatavota VEF. Latvijā auga un veidojās augstas kvalifikācijas speciālistu saime, viņi ļoti enerģiski atjaunoja arī vācu karaspēka 1944. gadā nopostīto telefona tīklu. Audēju ielas telefona centrāle tika nosaukta par Galveno ATC (GATC). Tā visos laikos bija arī galvenā kadru kalve Latvijas telefona tīklam.
Traģisks bija to laiku ATC speciālistu liktenis – 1941. gadā deportēja Arvīdu Lodi, 1945. gadā apcietināja un izsūtīja no Latvijas Maksi Gīlu (viņš nomira cietumā). Aleksandram Bodem pēc 1945. gada neļāva strādāt Rīgas telefona tīklā un nemaksāja pensiju. GATC par priekšniekiem strādāja tādi ievērojami speciālisti kā Jānis Šēnbergs, Mīlvaris Repša, Andris Drēviņš, Dainis Ugainis. Šajā centrālē strādāja Gunārs Kalējs (vēlāk ATC –55 un ATC –56 priekšnieks), kura ieguldījums Rīgas telefona attīstībā ir ļoti liels.

Jāzeps LOČMELIS