Kā eVirtmanis jūtas eLatvijā?

 

Sakaru Pasaules maija numura līderis ir Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta direktors Andris VIRTMANIS. Informātikas departaments dibināts pirms pieciem gadiem, 1996. gada 1. jūlijā. Patlaban viens no nozīmīgākajiem projektiem, kas top departamenta paspārnē, ir eLatvija.

 

- Lūdzu, aizveriet acis un iedomājieties, ka jūsu personība ir dubultojusies. Viena no tām, Informātikas departamenta direktors Andris Virtmanis, piedalās Ministru kabineta sēdē, bet otra - eVirtmanis - soļo pa eLatviju. Kāda ir sajūta?

- Sajūta varētu būt diezgan šķidra, redzot, ka virtuālais Virtmanis gluži labi var iztikt bez manis. Nopietni runājot, e-mode jau kļuvusi ikdienišķa, visapkārt to vien dzird kā   e-pārvalde, e-komercija, e-paraksts, e-dokuments utt. No vienas puses, tā tiešām ir  modes lieta, no otras - te slēpjas racionāls kodols, jo viss, kas iepriekšējos gados ir sasniegts informātikas nozarē, rada konkrētus priekšnosacījumus tās attīstībai. Interneta lietotāji galvenokārt ir jauni cilvēki, kuriem dators ir pieejams skolās un augstskolās, darbā un aizvien vairāk - arī mājās. Šobrīd  es gan neparedzu  lielu uzrāvienu visu šo e-iespēju izmantošanā, jo lietotāju daudzums  īpaši strauji nepieaugs. Tagad jānāk nākamajam vilnim, lai  eVirtmanis, kas staigā pa eLatviju,  redzētu reālu jēgu, kāpēc viņam ir vajadzīgs internets. Nepieciešama motivācija. Piemēram, lai  ar to  varētu uzlabot  dzīvi,  lai, kārtojot jebkurus darījumus ar  pašvaldībām vai bankām, būtu ērtāk. Nesen, mainot pasi, man nācās braukāt pa dažādām institūcijām, turklāt, izrādījās, ka Pasu galds mainījis adresi, kārtība arī citādāka. Ja to visu varētu ātri nokārtot, sēžot kabinetā, tad eVirtmanis varētu  būt apmierināts. Lūk, manuprāt,  saturīgais kodols, ko mēs varētu pielikt klāt pie visām  e-lietām. Uz to vajadzētu būt orientētai arī visai e-pārvaldei. Uzņēmumiem šī  efektivitāte nozīmētu e-komerciju. Ja pases vietā būtu identifikācijas karte, tad man tā nebūtu jāmaina, turklāt tai varētu būt arī papildu funkcija - norēķini. Visu šo e-struktūru un pakalpojumu kopums veido eLatviju.

- Kā, jūsuprāt, mainīsies e-cilvēks un e-sabiedrība pēc gadiem pieciem, septiņiem?

- Tā kā skolu datorizācijas projekts norit pietiekami veiksmīgi, ir skaidrs, ka pēc dažiem gadiem jaunā paaudze būs pilnīgi sagatavota jaunajam informatizācijas laikmetam. Problēmas varētu būt ar citām paaudzēm, arī ar mana gadu gājuma cilvēkiem, kas nelieto internetu.

Izstādē Baltic IT&T  firma Fortek rādīja brīvās pieejas terminālu, kur ar Delfi pieslēguma palīdzību publiski būs iegūstama informācija par Rīgas jubileju. Šis ir viens no veidiem, kā internets visreālāk varētu darboties mazos pagastos,  jo arī pēc gadiem desmit  visiem mājās nebūs datoru. Lietojot šādu terminālu,  nav vajadzīgas ne programmas, ne disketes, var iztikt pat bez priekšzināšanām, jāprot vienīgi lasīt valsts valodā. Kad uz ekrāna parādās klaviatūra, jāpieliek tikai pirksts pie attiecīgās podziņas, un  parādās nākamais ziņojums. Pavisam vienkārši!

Iespējas izmantot internetu kļūs krietni daudzpusīgākas. Noteikti attīstīsies  iespēja piekļūt internetam caur kabeļtelevīziju, informācijas apraidē aizvien vairāk izmantosim elektrības tīklu. Kā zināms, ap 2003. gadu sola plaši ieviest arī trešās paaudzes mobilos telefonus, kas nodrošinās ātrāku un ērtāku piekļuvi  internetam nekā šobrīd. Man personiski gan nebūtu nekādas intereses skatīties filmas mobilā telefona niecīgajā ekrāniņā, bet laika kavēklim varētu iepumpēt no interneta visdažādāko informāciju, spēles utt. Sistēmu izstrādātāji mēģina zīlēt un analizēt, kādi interneta pakalpojumi varētu interesēt mobilā telefona lietotājus. Cilvēkiem vajag vienkāršus lietojumus, un eVirtmanis saka, ka to piedāvājums un iespējas pēc gadiem septiņiem būs lielākas nekā šobrīd.

- Starp citu, vai jums nešķiet, ka cilvēkus jau sāk kaitināt šī e karināšana pie katra vārda: tas jau sāk atgādināt maza bērna stostīšanos.

- Rudenī biju InfoBalt konferencē, kur kādu prezentāciju par e-pārvaldi sniedza japānis, kuram nebija īpaši tekoša angļu valoda, un viņš visas pauzes aizstāja ar e. Viņa stostīšanās izsauca lielu jautrību auditorijā, un visi teica: lūk, varbūt tieši tā ir jārunā par e-pārvaldi. Protams, šie saīsinājumi drīz apniks tāpat kā TV reklāmas. Tāpēc varbūt labāk ir runāt par konkrētiem projektiem. To var saukt arī par jauno ekonomiku, jauno pārvaldi. 

- Lūdzu, vairāk par eLatviju.

- eLatvijas idejas būtība, lai gan mazākā mērogā, saskatāma dažu rajonu (eSaldus) vienota informatizācijas tīkla projektos. Reģionālie projekti tiek sagatavoti dažādi, - gan kā pieteikumi valsts investīciju programmām, gan kā nākotnes vīzijas. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka visi rajoni Latvijā nebūs gatavi vienlaikus. Šobrīd eLatvijā ir pieteiktas 14 šādas iniciatīvas, un tur ir gan pilsētas, gan novadi, gan veseli reģioni, gan arī mazi pagastiņi (Bauskas pilsēta, Rušonas ciemats Preiļu rajonā). Varētu rekomendēt katrā no Latvijas novadiem īstenot vienu projektu, kurš būtu kā etalons un vilktu uz augšu visu reģionu, dotu jaunas darbavietas, jaunu impulsu cilvēkiem nepamest  laukus, nebraukt uz lielpilsētām.  Viens no būtiskiem pamatkritērijiem noteikti varētu būt pašvaldības līdzfinansējums. Protams, ir arī dažādas Eiropas palīdzības programmas, kuru atbalstu var mēģināt dabūt, bet viss atkarīgs no pašu iniciatīvas.

 eLatvijas struktūra ir līdzīga eEiropai, tas nav valsts plāns, kas būtu obligāti jārealizē vai kur būtu jāsasniedz noteikti kontrolskaitļi. Vienkārši ir iezīmēta vīzija, vēlamais mērķis,  definēti galvenie instrumenti, kā to sasniegt. Tas balstās uz Eiropas situācijas analīzi salīdzinājumā ar citiem attīstītiem pasaules reģioniem, piemēram, ASV un Japānu. Izrādās, ka Eiropa atpaliek informatizācijas dinamismā, tempā, kādā veidojas un bankrotē mazie un reizēm arī vidējie IT uzņēmumi. ASV un Japānā uzņēmumiem  sākotnēji ir daudz lielāks riska kapitāls. Eiropa atpaliek arī fiziskajā interneta pieslēgumā.

Ekonomika ir saistīta ar zināšanu izmantošanu, kuras sakrājas globālajos tīklos, un tie, kuriem internets būs pieejams, iegūs priekšrocības  ekonomiskajā konkurencē. Protams, vajadzīgs ne vien pieslēgums, bet arī prasme un profesionāla apmācība. Te liela loma ir skolu informatizācijas projektam, kas ir viens no labākajiem Austrumu un Centrāleiropā, jo LIIS kompleksā pieeja paredz ne tikai pieslēgt datorklases internetam, bet gatavot arī skolotājus reģionālajos centros. Jābūt sasaistei arī ar augstskolām, tāpēc programma eLatvija  paredz pārstrādāt augstākās izglītības  programmas informātikas nozarē, jo vairs nav vajadzības apgūt datoru pamatus iesācējiem. Tagad vajadzētu mācīt informācijas pratību (E.Karnīša termins), t.i., prasmi savākt, sistematizēt, apstrādāt informāciju. Aizvien lielāka loma būs tālmācībai. Perspektīvā - arī virtuālo universitāšu veidošana ar tālmācības un multimediju palīdzību. 

Ne mazāk svarīgi ir arī lietojumi. Valdībā jau izskatīti e-komercijas pamatprincipi,   sagatavota arī koncepcija par identifikācijas kartēm. Vēl jāizšķiras, vai tās būs tikai parasts papīrītis vai arī viedkarte ar procesoru, kura dos iespēju izmantot šo karti dažādu pakalpojumu saņemšanai (pensiju izmaksas, bibliotēkas lasītāja karte, iepirkšanās karte). Tieslietu ministrija gatavo e-pārvaldes koncepciju, kurai jādarbojas katrā vismazākajā pagastiņā.

- Ko Informātikas departaments var darīt, lai šo projektu virzītu uz priekšu?

- Mūsu ziņā ir investīciju projektu atbalsts. Investīciju pieprasījums 2002. gada informātikas projektiem ir vismaz divreiz lielāks nekā visas valsts investīcijas kopā. Protams, visiem  naudas nepietiks, tomēr ir vairāki prioritārie projekti, bez kuriem minētās nākotnes vīzijas nevarēs realizēt. Tas ir skolu datorizācijas projekts, kurā nākamgad paredzēts iekļaut arī profesionāli tehniskās skolas, un bibliotēku projekts. Pirmajos trīs gados (no 1998. līdz 2000. gadam) tika attīstīts bibliotēku integrācijas projekts, kurā bija iesaistījušās astoņas lielākās bibliotēkas.  Neatkarīgi no tā, vai cels   Nacionālo bibliotēku vai ne,  ir jābūt vienotam tīklam, lai izmantotu katalogu iespējas un varētu saņemt informāciju. Vispareizāk būtu, ja šā tīkla izmaksas tiktu pieskaitītas Nacionālās bibliotēkas projekta izmaksām. Tomēr, ja tāds lēmums netiks pieņemts, tad mūsu ierosinājums ir uzsākt šo bibliotēku sistēmas veidošanu vismaz 2002. gadā.

 Patlaban top programma eEiropa plus, kurā iekļausies arī ES kandidātvalstis. Tāpēc arī mums ir izdevīgi veidot eLatviju pēc tādiem pašiem principiem kā eEiropa. Tur izveidoti 23 rādītāji, piemēram, interneta lietotāji skolās un mājās, izglītības rādītāji utt. Ik pēc pusgada paredzētas aptaujas, lai varētu reāli vērtēt progresu.

- Jūs esat cilvēks, kuru interesē austrumu kultūra un dažādas skaistas  lietas. Kā jūsu jūtīgā dvēsele sadzīvo ar  raupjo biznesa pasauli, kurā valda nauda?

- Tā allaž ir viela pārdomām par biznesa reakciju, jo valsts tiešā veidā biznesu nebīda. Valsts uzdevums būtu radīt  spēles noteikumus. Reakcija mani bieži pārsteidz, bet es nekad neielaižos šajos, manuprāt, neauglīgajos strīdos, bet mēģinu kaut kādā veidā šos viedokļus respektēt. Nevaru gan apgalvot, ka būtu tos vienmēr  ņēmis vērā. Kas attiecas uz austrumu kultūru un garīgo bagātināšanos, man diemžēl pēdējos gados bieži ir bijis jāizvēlas, vai  lasīt kādu  nozares žurnālu vai daiļliteratūru. Jāatzīst, ka parasti esmu spiests dot priekšroku speciālajai literatūrai. Jo vairāk tāpēc, ka laika trūkuma dēļ neizdodas iedziļināties nozares jaunumos un tehnoloģijās tik dziļi kā agrāk. Mana sieva strādā Kultūras ministrijā, reizēm kopā ar viņu piedalos dažādos kultūras pasākumos, un tas dod garīgu līdzsvaru.

- Šķiet, ka neesat tāds cilvēks, kas jebkura mērķa dēļ būtu gatavs skriet ar pieri sienā.

- Neredzu tādu nepieciešamību. Un nekādā ziņā - par jebkuru ideju vai mērķi.

- Kā jūs komentētu Rīgas robinsonu  eksperimentu, kad divi jauni cilvēki mēnesi ieslēgti pilnīgi tukšā dzīvoklī un visu dzīvei nepieciešamo drīkst pirkt tikai e-veikalos.

- Tas man šķiet visai interesants seksa paveids. (Smejas.) Cerams, ka vismaz guļamistabā nav videokameras. Tomēr šis pārītis ir labākā situācijā nekā tie, kas eksperimentēja uz vientuļas salas, jo tur bija daudz sarežģītāki piegādes apstākļi. Šobrīd, izmantojot saziņas līdzekļus, var sasniegt pietiekami daudz. Tas ir labs veids, kā popularizēt e-veikalus. Manuprāt, risks viņiem ir minimāls.

- Bet vai jūs pats piekristu līdzīgam eksperimentam?

- Vispirms vajadzētu noskaidrot, ar ko. (Smejas.) Un atvaļinājuma laikā gan ne, tad gribas izrauties prom no kņadas, no datoriem un eLatvijas. Bet ja tas būtu darba uzdevums, tāds kā e-komandējums, - kāpēc ne!

 

Gunta eKĻAVIŅA