Radioamatierisms jautājumos un atbildēs I

     

      Šajā rakstu sērijā mēs vēlamies iepazīstināt lasītājus ar dažādiem īsviļņu radioamatierisma aspektiem, sākot ar vispārīgām definīcijām un noslēdzot ar konkrētiem praktiskiem jautājumiem. Ir sagatavots bagātīgs materiāls turpinājumiem, bet, tā kā visus iespējamos jautājumus  paredzēt nevaram,  ceram uz ieinteresēto lasītāju sadarbību. Visus jūs interesējošos jautājumus par radioamatierismu lūdzam sūtīt pa e-pastu Sakaru Pasaules redakcijai.

 

 - Ar ko nodarbojas īsviļņu radioamatieri?

- Ar visu, kas viņus interesē radiotehnikā, radioelektronikā un radiosakaros. Īsviļņu radioamatieri (turpmāk- radioamatieri) ir attiecīgi pilnvarotas personas, kuras bez materiālas ieinteresētības nodarbojas ar radiotehniku amatieru radiosakaru dienestā. Šis dienests ir brīvprātīgs un paredzēts pašizglītībai, savstarpējiem sakariem un tehniskiem pētījumiem.

      Radioamatieri konstruē un izgatavo raidītājus, uztvērējus un antenas, nodibina savstarpējus radiosakarus, kuru laikā viņi veic dažādus eksperimentus, apmainās ar abpusēji interesantu informāciju. Daudzus aizrauj sakari ar tālām, eksotiskām zemēm (DX-ing). Bieži amatieru starpā notiek sacensības radiooperatoru meistarībā (contesting).

- Kāpēc jābūvē individuālās radiostacijas, ja jebkurā brīdī, ar jebkuru vietu pasaulē var sazināties ar telefona vai interneta palīdzību?

- Kāpēc cilvēki ceļ plecos smagu mugursomu un veselu mēnesi iet ar kājām turp, kur stundas laikā var nokļūt ar lidmašīnu? Kāpēc ceļas četros no rīta un visu dienu sēž ar makšķeri rokās upes vai ezera krastā, ja tirgū vai tuvākajā veikalā var nopirkt dažādas zivis? Tāpēc, ka tas ir interesanti un viņiem sagādā prieku ne tik daudz rezultāts, cik pats process. Mūsu gadījumā tas ir gan tehniskās jaunrades process, gan sportiskais azarts.

      Patiesību sakot, šobrīd vēl nevar ar interneta vai telefona palīdzību sazināties ar pilnīgi jebkuru zemeslodes punktu, bet, ja tur atrodas radioamatieris, tad tas ir iespējams. 

      - Vai no radioamatierisma ir kāds praktisks labums?

      - Par maz būtu sarakstīt grāmatu, lai aplūkotu visus šīs nodarbes sabiedriskā lietderīguma aspektus. Minēsim tikai dažus. Jaunatnes, kā arī cita vecuma visdažādāko profesiju cilvēku piesaistīšana tehniskām lietām un zināšanām. Avārijas sakaru nodrošināšana stihisko nelaimju un dabas vai tehnogēno katastrofu gadījumos. Sakaru uzturēšana dažādās nestandarta situācijās (ekspedīcijas, glābšanas darbi). Nopietni tehniskie pētījumi un izgudrojumi, masveida zinātniskie eksperimenti. Savstarpējās sapratnes nostiprināšana starp tautām un valstīm.

- Cik daudz amatieru radiostaciju ir Latvijā, kaimiņvalstīs, pasaulē?

- Latvijā  - aptuveni 300, Igaunijā  tikpat, Lietuvā gandrīz 1000, Vācijā –70 000, ASV - apmēram pusmiljons, visā pasaulē  apmēram trīs četri miljoni. Pat Antarktīdā ir vairāk nekā desmit staciju. Šobrīd radioamatieru nav tikai Ziemeļkorejā, Afganistānā un Jemenā (šajās valstīs nav arī daudz kā cita).

- Par ko  radioamatieri runā ēterā?

-Vairumā gadījumu interesi rada nevis informācijas saturs, bet gan fakts par tiešu radiosakaru nodibināšanu. Šādās reizēs radiosakaru ilgums mērāms minūtēs vai pat sekundēs. Taču  saturīgas pārrunas var ilgt pat stundām, un tajās var piedalīties jebkurš ieinteresēts radioamatieris. Bieži vien sarunās pie apaļā galda piedalās visu kontinentu pārstāvji vienlaikus.

          Radioamatieri var apspriest jebkuru jautājumu, kurš rada savstarpēju interesi. Visbiežāk tā ir tehniskās informācijas apmaiņa, bet nav aizliegts apspriest arī citas tēmas. Piemēram, ja abi korespondenti ir vienas profesijas pārstāvji (varbūt pat stipri attālas no radio), tad viņu starpā iespējami interesanti kontakti par šo tēmu, tomēr amatieru radiosakarus nedrīkst izmantot komercinformācijas apmaiņai. Nav pieņemts apspriest politiku, reliģiju, intīmās tēmas. Visiem raidījumiem jānotiek atklāti, bez jebkādas šifrēšanas.

- Kā dažādu valstu radioamatieri spēj saprast cits citu?

- Radiotelefonijas vai radioteletaipa sakaru gadījumā viss atkarīgs no svešvalodu, pirmām kārtām – angļu valodas prasmes. Starptautiskajos sakaros plaši tiek lietotas arī spāņu, franču, krievu un vācu valodas. Gadījumos, kad radiosakari notiek telegrāfa režīmā, izmanto starptautiski pieņemtos kodu saīsinājumus (to skaits ir daži simti, un tie sastāv no dažiem burtiem vai cipariem; visbiežāk tie ir angļu valodas vārdu saīsinājumi), lai gan arī telegrāfijā var izmantot atklātu tekstu kādā  abiem korespondentiem saprotamā valodā.

- Kādā attālumā iespējams nodibināt amatieru radio sakarus?

- Raidītāja darbības rādiusu galvenokārt nosaka radioviļņu izplatīšanās apstākļi konkrētajā brīdī, nevis jauda. Labvēlīgos apstākļos ar īsviļņu raidītāju, kura jauda ir tikai daži vati, var  dzirdēt jebkurā attālumā. Piemēram, 21 vai 28 MHz diapazonos ar raidītāja jaudu 10-20 W un vienkāršu antenu, strādājot  Latvijā, iespējams kontaktēties ar Austrāliju vai Antarktīdu. Sakari ar Ameriku un Japānu ir relatīvi vienkārši, it sevišķi saules aktivitātes cikla maksimuma gados. Ultraīsviļņos tāla radioviļņu izplatīšanās ir samērā reta parādība un tā parasti nepārsniedz Eiropas robežas, kaut gan, izmantojot nopietnu tehniku un bagātīgu pieredzi, daži radioamatieri arī ultraīsviļņos nodibina tālus sakarus (piemēram, izmantojot radiosignālu atstarošanos no Mēness virsmas). Radioviļņu izplatīšanās likumsakarību pētīšana un apgūšana ir viens no interesantākajiem un zinātnei svarīgākajiem radioamatieru darbības virzieniem.

- Cik izmaksā šī nodarbošanās?

- Tieši tik, cik varat atļauties. Pietiekami labu aparatūru no ļoti lētiem radiokomponentiem var uzbūvēt patstāvīgi, tad galvenā vērtība būs jūsu ieguldītais darbs. Pat, ja jums ir ļoti daudz liekas naudas, tad to visu nav grūti iztērēt, pērkot rūpnieciski izgatavotu aparatūru, antenas un aksesuārus. Cenas rūpnieciski izgatavotiem īsviļņu transīveriem (raidītājiem – uztvērējiem) ir  no 600 līdz 6000 USD, dažādas antenas maksā no 200 līdz 3000 USD. Jauns, vienkāršs ultraīsviļņu FM kabatas formāta transīvers var maksāt aptuveni 150 USD, bet lietots – uz pusi mazāk.

      Maksa par eksāmenu ir trīs lati, ikgadējā maksa par licenci – pieci lati.

- Cik lielu vietu nepieciešams rezervēt dzīvoklī, lai ierīkotu radiostaciju?

- Ideāli, ja ir iespēja  aparatūru novietot atsevišķā telpā, bet  var  iztikt arī ar pavisam nelielu platību (guļamistabā vai virtuvē). Daži radioamatieri spiesti aprobežoties tikai ar kabatas formāta UĪV aparatūru, bet tāpēc viņi nepārstāj būt radioamatieri. Svarīgi, lai vienmēr tiktu ievērota drošības tehnika un lai nevienam, izņemot atļaujas īpašnieku, nebūtu iespēja darbināt staciju.

- Kurš un kad bija pirmais radioamatieris?

-  19. gadsimta beigās, kad tehnikas attīstība ļāva sākt praktiski realizēt radiosakarus, katru, kurš ar šo problēmu  nodarbojās, varam uzskatīt, lielākā vai mazākā mērā, par radioamatieri, to  skaitā arī A. Popovu un G. Markoni. Sīkāks dalījums profesionāļos un amatieros radās 20. gadsimta sākumā, tad arī parādījās radioamatieru organizācijas. Starptautiska līmeņa juridisko statusu radioamatieri ieguva pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Radioamatieru un radiotehnikas profesionāļu savstarpēja sadarbība nekad nav tikusi pārtraukta.

- Kāpēc radioamatierus sauc arī par īsviļņu radioamatieriem vai īsviļņniekiem, ja viņi drīkst raidīt ne tikai īsajos viļņos?

- Tā tas vēsturiski  iegājies. Pagājušā gadsimta sākumā radioamatierus par īsviļņu amatieriem vēl nesauca, jo savus eksperimentus viņi veica galvenokārt garo un vidējo viļņu diapazonos. Vēlāk citi dienesti izstūma amatierus no šīm frekvencēm, atvēlot viņiem eksperimentēt īsajos viļņos, kurus tolaik uzskatīja par praktiskiem mērķiem nederīgiem. Amatieri negaidīti atklāja šo viļņu izplatīšanos ļoti lielos attālumos. Galvenokārt tas arī veicināja radioamatierisma tālāku uzplaukumu, un radioamatierus sāka saukt par īsviļņniekiem. Kaut gan trīsdesmitajos gados sākās aktīva ultraīsviļņu apgūšana, bet gadsimta vidū - superaugsto frekvenču apgūšana, nosaukums saglabājās. Dažkārt tos, kuri aizraujas ar ultraīsviļņiem, mēdz saukt par ultraīsviļņniekiem, lai izceltu viņu darbības specifiku.

- Ko nozīmē ham?

 - To pašu, ko īsviļņu radioamatieris. Burtu salikums HAM bija izsaukuma signāls vienai no pirmajām amatieru radiostacijām (ASV), tas sastāv no šīs stacijas radītāju uzvārdu pirmajiem burtiem (Himan, Alm, Murray). Vārds ham (izrunā - hem) ir iegājis literārajā angļu valodā ar nozīmi  īsviļņu radioamatieris.  Ham radio nozīmē to pašu ko amateur radio, t.i., visu, kas saistīts ar amatieru radio sakariem.

- Kas ir radioamatieri-novērotāji?

- Jebkurš cilvēks, kura rīcībā ir piemērots uztvērējs, var klausīties, par ko runā radioamatieri un kā notiek amatieru radiosakari, bet, ja šī nodarbe kļūst par pastāvīgu aizraušanos un novērojumi tiek veikti regulāri un sistemātiski, tad šādu cilvēku var saukt par radioamatieri-novērotāju (SWL - Short Wave Listener). Parasti tas ir pirmais solis, lai kļūtu par pilntiesīgu radioamatieri, viens no svarīgākajiem etapiem iesācēju sagatavošanā. Ļoti labi, ja novērotājs ne tikai klausās, bet arī fiksē savā stacijas žurnālā (dienasgrāmatā), kur un kādas stacijas viņš ir uztvēris,  kāda bijusi dzirdamība utt. Tas viss palīdz apgūt radioviļņu izplatīšanās īpatnības, iepazīties ar radiosakaru kārtību un noteikumiem un iegūt sākotnējās radiooperatora iemaņas. Ja ir vēlēšanās, novērotājs var reģistrēties Latvijas radioamatieru līgā (LRAL) un tur saņemt personīgo reģistrācijas numuru jeb SWL izsaukuma signālu. Tad  novērotājs var sūtīt savus ziņojumus uztvertajām stacijām un saņemt no tām atbildes QSL kartiņu veidā.

       - Kāpēc amatieru stacijām ir tik savādi izsaukuma signāli?

- Izsaukuma signāli nav dīvaināki par automašīnu numura zīmēm vai personu kodiem. Pirmajā acu uzmetienā nesakarīgā burtu un ciparu kombinācija satur dažādu informāciju. Piemēri: YL1XX, S58VUR, RZ3BW, 9A6T, W2AQN, YU350CC, R1FJL, 4K8CC, KB6DIP, HG19HB, R250F, G7P, M2000Y. Pirmās zīmes vienmēr norāda stacijas piederību konkrētai valstij (YL - Latvija, S5 - Slovēnija, W vai K - ASV, 4K -  Azerbaidžāna, R - Krievija utt.). Pēc tam seko cipars, kurš dažādās valstīs var apzīmēt kādu šīs valsts rajonu, radiostacijas nozīmi (individuālā, kolektīvā vai speciālā stacija) vai ko citu. Izsaukuma signāls beidzas ar burtu kombināciju (skaitā līdz trīs burtiem), no kuriem viens var saturēt kādu papildinformāciju, bet pārējie konkrētai personai piešķirto burtu kombināciju. Daudziem radioamatieriem izsaukuma signāls kļūst it kā par viņu otro vārdu.

 

Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM)

 Jurijs BALTINS (YL2DX)

 

Starptautisko radioamatieru sacensību kalendārs

 

Datums	Laiks (GMT)	Ilgums (st.)	Sacensību nosaukums	Diapazoni (m)	Modulācijas veids	Rīkotāja valsts
Jūlijs 2001
07	00:00–23:59	24	RAC Canada Day Contest	80-10	CW/SSB	Kanāda
07-08	00:00-24:00	48	Venezuelan Independence Day Contest	80 - 10	SSB	Venecuēla
07-08	15:00-15:00	24	Original QRP Contest Summer	80 - 10	CW	Japāna
14-15	12:00-12:00	24	IARU HF World Championship	160-10	CW/SSB	ASV
21-22	00:00–24:00	48	Seanet WW DX Contest	80 - 10	CW	Austrālija
16-17	15:00-15:00	24	AGCW QRP Summer Contest	80 - 10	CW	Vācija
21-22	18:00–06:00	12	North American RTTY QSO Party	80 - 10	RTTY	ASV
22	00:00–24:00	24	Colombian Independence Contest	80 - 10	CW/SSB/RTTY	Kolumbija
28–29	00:00–24:00	48	Russian RTTY WW Contest	80 – 10	RTTY	Krievija