LIIS programmatūra skolotāju algu aprēķināšanai
LIIS programmatura skolotaju algu aprekinašanai
Latvijas Izglītības
informatizācijas sistēma
Nevienam nav jaunums, ka mūsu
valstī skolotāju algas ir zemas gan salīdzinot ar algām
pārtikušākās kaimiņvalstīs, gan salīdzinot
ar pedagogu godprātīgo darbu. Latvija nav bagāta, un kāds
tur brīnums, ka mēs gribam saviem bērniem labāku
izglītību, nekā varam atļauties?
Ir divas iespējas, kā izkļūt no
naudas trūkuma, vai nu naudu nopelnīt, vai iemācīties
taupīgi saimniekot. Informācijas tehnoloģijas var
palīdzēt abos gadījumos. Pirmām kārtām
padarīt valsti turīgāku, radot labi apmaksātas darba
vietas, nodrošinot intelektuālās produkcijas eksportu,
paātrinot tautsaimniecības attīstību. Pie tā
strādā Latvijas gaišākie prāti, tomēr, lai
kāds progress šajā ziņā arī notiktu, ne
nākamgad, ne aiznākamgad mēs vēl bagāti nebūsim,
tāpēc jāiemācās taupīt. Un te informācijas
tehnoloģijas jeb, precīzāk, Latvijas Izglītības
informatizācijas sistēmas projekts (LIIS) var dot vērā
ņemamu ieguldījumu, nodrošinot līdzekļu
izmantošanas uzskaiti un sniedzot informāciju speciālistiem,
kuru rokās ir izglītības sistēmas vadība.
Kā nosvērt, cik labs
ir skolotājs
Vairums skolu formāli pieder pašvaldībām,
tomēr naudu tās saņem vienlaikus no trim avotiem: valsts,
pašvaldībām un vecāku maksājumiem (attēls).
Ekonomisti gan šādu finansēšanu no trim kabatām
neuzskata par īsti pareizu, tomēr tāda ir laika gaitā
izveidojusies prakse, tāpēc jo lielāka nozīme ir
precīzai līdzekļu uzskaitei.
No samaksas viedokļa skolotāja darbs tiek
uzskatīts par gabaldarbu likumu pantos ir noteikts, kāda
samaksa pienākas par vienu klasē pavadītu stundu. Tiesa,
atšķirībā no citām profesijām, šis algas
aprēķins ne tuvu nav triviāls samaksa par stundu,
piemēram, ir atšķirīga dažādiem mācību
priekšmetiem, tā ir atkarīga no skolnieku skaita klasē, no
tā, vai attiecīgajā priekšmetā ir jālabo
burtnīcas. Skolās šo algu aprēķinu sauc par
tarifikāciju. Skolotāja darba kvalitātes, pieredzes un
entuziasma atalgošanai tiek izmantoti aplinkus ceļi: piemaksas,
prēmijas un dažkārt arī fiktīvas slodzes.
Tarifikācijas veidošana ir
sarežģīts, garlaicīgs darbs, kas prasīties prasās
pēc automatizācijas. Daudzas skolas šī darba veikšanai
jau sen lieto datorus (visbiežāk Excel tabulas).
Jāuzteic Rīgas pilsētas Kurzemes rajona skolu valde, kura
savām skolām ir izveidojusi nopietnu programmatūru.
Lai atvieglotu skolvadību
Viens no LIIS projekta pamatmērķiem ir
apgādāt skolas ar modernu programmatūru skolvadības darba
atvieglošanai (attēls). Saprotot skolotāju algu problēmas
aktualitāti, tarifikācijas bloks tika izveidots jau 1999. gadā,
tomēr, pirms uzsākt šīs programmatūras ieviešanu
visās skolās, bija jāsakārto pamatlietas:
audzēkņu un pedagogu reģistri.
1999./2000. mācību gadā tika pabeigta
audzēkņu un pedagogu reģistru pirmās kārtas
ieviešana. Pedagogu reģistram gan vēl nebija tarifikācijas
bloka, tomēr pamati bija ielikti (pašlaik reģistros ir dati par
400 000 audzēkņiem un 50 000 pedagogiem).
Tarifikācijas programmatūra plaši tika
ieviesta šajā mācību gadā. Līdzīgi kā
izglītības iestāžu, audzēkņu un pedagogu
reģistri, arī tarifikācijas bloks ir veidots kā
decentralizēta datu bāze (attēls). Katrā skolā tiek
veikta pedagogu tarifikācija; pēc tam skolu datu bāzes tiek
apkopotas rajonu izglītības pārvaldēs, dodot
detalizētu informāciju par attiecīgā rajona pedagogu darba
slodzi un atalgojumu; visbeidzot, dati par visas valsts pedagogu algām nonāk
centrālajā datu bāzē LR Izglītības un
zinātnes ministrijas Informātikas un saimnieciskās vadības
departamentā, kur tiek sagatavoti izglītības sistēmas
vadībai un finansu resursu plānošanai nepieciešamie
pārskati.
2000./2001. gada tarifikāciju veidošana
skolās tika sākta septembrī, bet to savākšana, precizēšana
un apkopošana centrālajā datu bāzē ilga līdz pat
gada beigām. Problēmu netrūka un garlaicīgi nebija ne LIIS
programmatūras izstrādātājiem, ne LR IZM speciālistiem,
kas veica darba smagāko organizatorisko daļu. Daudzkārt
nācās sadurties ar to, ka, gadiem darbojoties bez vienotas
programmatūras, skolas ir pieradušas pie zināmas
finansiālas brīvības (te noapaļosim, te mazliet
noņemsim, bet te pieliksim). Arī reālās
situācijas skolā bieži mēdz būt tik
īpatnējas, ka ne likumos aprakstīt, ne datorā ieprogrammēt.
Ko, piemēram, skolā vajadzētu darīt, kad tiek
apstiprināts jauns amatu saraksts? Vai visus skolotājus atlaist no
darba un pieņemt darbā jaunos amatos? Galu galā visas
problēmas tika atrisinātas, un pašlaik datu bāzē
glabājas informācija par praktiski visu Latvijas skolotāju darba
slodzēm un algām. Protams, šī informācija ir
konfidenciāla un pieejama tikai ar LR Izglītības ministrijas
atļauju.
No programmatūras izstrādes viedokļa
kārtējo reizi apstiprinājās, ka programmas izveidošana
(projektēšana, realizācija un testēšana) sastāda
pavisam nelielu daļu no darba apjoma, kāds nepieciešams
šāda valsti aptveroša reģistra izveidei. Pasākuma
veiksmi galvenokārt nosaka pietiekama lietotāju apmācība,
atbalsts un konsultācijas, veiksmīgi organizatorisko un
finansiālo jautājumu risinājumi, bet visa pamatā ir
ieinteresēto pušu politiskā griba.
LIIS
programmatūras nākamie soļi
Pirmais solis algu aprēķinu
automatizācijā ir sperts, tomēr vairākas problēmas
vēl gaida risinājumu. Viena no tām ir skolu grāmatvedība.
Kā jebkura organizācija, arī skola uztur savu
grāmatvedību ar algu sarakstiem, banku kontiem, maksājumu
uzdevumiem u. tml. Daļa skolu grāmatvedības jautājumus
kārto pašas, daļai palīdz vietējās
pašvaldības vai izglītības pārvaldes.
Grāmatvedības darba atvieglošanai tiek lietota arī
programmatūra, tomēr ļoti dažāda, nesaskaņota un
bieži vien novecojusi.
Noteikti ir nepieciešama LIIS tarifikācijas
bloka sasaiste ar attiecīgās skolas grāmatvedības programmu
(attēls). Iespējams, skolās ir nepieciešama zināma
grāmatvedības programmu standartizācija, varbūt pat jaunas,
speciāli skolām paredzētas bezmaksas programmatūras
izstrāde. Šie jautājumi jārisina nākamajā
gadā un noteikti saistībā ar pašvaldību
informatizācijas projektu. Vēl jāatrisina problēmas ar tarifikācijas
programmatūras ieviešanu profesionālajās skolās,
skolās, kas nav LR IZM pārvaldībā; jāpanāk
ciešāka tarifikācijas sasaiste ar skolu budžeta
plānošanu un kontroli visos līmeņos. Kā vienmēr,
katrs padarīts darbs parāda trīs vēl darāmus.
Jānis ZUTERS, Inga MEDVEDIS
Latvijas Izglītības
informatizācijas sistēma
Nevienam nav jaunums, ka mūsu
valstī skolotāju algas ir zemas gan salīdzinot ar algām
pārtikušākās kaimiņvalstīs, gan salīdzinot
ar pedagogu godprātīgo darbu. Latvija nav bagāta, un kāds
tur brīnums, ka mēs gribam saviem bērniem labāku
izglītību, nekā varam atļauties?
Ir divas iespējas, kā izkļūt no
naudas trūkuma, vai nu naudu nopelnīt, vai iemācīties
taupīgi saimniekot. Informācijas tehnoloģijas var
palīdzēt abos gadījumos. Pirmām kārtām
padarīt valsti turīgāku, radot labi apmaksātas darba
vietas, nodrošinot intelektuālās produkcijas eksportu,
paātrinot tautsaimniecības attīstību. Pie tā
strādā Latvijas gaišākie prāti, tomēr, lai
kāds progress šajā ziņā arī notiktu, ne
nākamgad, ne aiznākamgad mēs vēl bagāti nebūsim,
tāpēc jāiemācās taupīt. Un te informācijas
tehnoloģijas jeb, precīzāk, Latvijas Izglītības
informatizācijas sistēmas projekts (LIIS) var dot vērā
ņemamu ieguldījumu, nodrošinot līdzekļu
izmantošanas uzskaiti un sniedzot informāciju speciālistiem,
kuru rokās ir izglītības sistēmas vadība.
Kā nosvērt, cik labs
ir skolotājs
Vairums skolu formāli pieder pašvaldībām,
tomēr naudu tās saņem vienlaikus no trim avotiem: valsts,
pašvaldībām un vecāku maksājumiem (attēls).
Ekonomisti gan šādu finansēšanu no trim kabatām
neuzskata par īsti pareizu, tomēr tāda ir laika gaitā
izveidojusies prakse, tāpēc jo lielāka nozīme ir
precīzai līdzekļu uzskaitei.
No samaksas viedokļa skolotāja darbs tiek
uzskatīts par gabaldarbu likumu pantos ir noteikts, kāda
samaksa pienākas par vienu klasē pavadītu stundu. Tiesa,
atšķirībā no citām profesijām, šis algas
aprēķins ne tuvu nav triviāls samaksa par stundu,
piemēram, ir atšķirīga dažādiem mācību
priekšmetiem, tā ir atkarīga no skolnieku skaita klasē, no
tā, vai attiecīgajā priekšmetā ir jālabo
burtnīcas. Skolās šo algu aprēķinu sauc par
tarifikāciju. Skolotāja darba kvalitātes, pieredzes un
entuziasma atalgošanai tiek izmantoti aplinkus ceļi: piemaksas,
prēmijas un dažkārt arī fiktīvas slodzes.
Tarifikācijas veidošana ir
sarežģīts, garlaicīgs darbs, kas prasīties prasās
pēc automatizācijas. Daudzas skolas šī darba veikšanai
jau sen lieto datorus (visbiežāk Excel tabulas).
Jāuzteic Rīgas pilsētas Kurzemes rajona skolu valde, kura
savām skolām ir izveidojusi nopietnu programmatūru.
Lai atvieglotu skolvadību
Viens no LIIS projekta pamatmērķiem ir
apgādāt skolas ar modernu programmatūru skolvadības darba
atvieglošanai (attēls). Saprotot skolotāju algu problēmas
aktualitāti, tarifikācijas bloks tika izveidots jau 1999. gadā,
tomēr, pirms uzsākt šīs programmatūras ieviešanu
visās skolās, bija jāsakārto pamatlietas:
audzēkņu un pedagogu reģistri.
1999./2000. mācību gadā tika pabeigta
audzēkņu un pedagogu reģistru pirmās kārtas
ieviešana. Pedagogu reģistram gan vēl nebija tarifikācijas
bloka, tomēr pamati bija ielikti (pašlaik reģistros ir dati par
400 000 audzēkņiem un 50 000 pedagogiem).
Tarifikācijas programmatūra plaši tika
ieviesta šajā mācību gadā. Līdzīgi kā
izglītības iestāžu, audzēkņu un pedagogu
reģistri, arī tarifikācijas bloks ir veidots kā
decentralizēta datu bāze (attēls). Katrā skolā tiek
veikta pedagogu tarifikācija; pēc tam skolu datu bāzes tiek
apkopotas rajonu izglītības pārvaldēs, dodot
detalizētu informāciju par attiecīgā rajona pedagogu darba
slodzi un atalgojumu; visbeidzot, dati par visas valsts pedagogu algām nonāk
centrālajā datu bāzē LR Izglītības un
zinātnes ministrijas Informātikas un saimnieciskās vadības
departamentā, kur tiek sagatavoti izglītības sistēmas
vadībai un finansu resursu plānošanai nepieciešamie
pārskati.
2000./2001. gada tarifikāciju veidošana
skolās tika sākta septembrī, bet to savākšana, precizēšana
un apkopošana centrālajā datu bāzē ilga līdz pat
gada beigām. Problēmu netrūka un garlaicīgi nebija ne LIIS
programmatūras izstrādātājiem, ne LR IZM speciālistiem,
kas veica darba smagāko organizatorisko daļu. Daudzkārt
nācās sadurties ar to, ka, gadiem darbojoties bez vienotas
programmatūras, skolas ir pieradušas pie zināmas
finansiālas brīvības (te noapaļosim, te mazliet
noņemsim, bet te pieliksim). Arī reālās
situācijas skolā bieži mēdz būt tik
īpatnējas, ka ne likumos aprakstīt, ne datorā ieprogrammēt.
Ko, piemēram, skolā vajadzētu darīt, kad tiek
apstiprināts jauns amatu saraksts? Vai visus skolotājus atlaist no
darba un pieņemt darbā jaunos amatos? Galu galā visas
problēmas tika atrisinātas, un pašlaik datu bāzē
glabājas informācija par praktiski visu Latvijas skolotāju darba
slodzēm un algām. Protams, šī informācija ir
konfidenciāla un pieejama tikai ar LR Izglītības ministrijas
atļauju.
No programmatūras izstrādes viedokļa
kārtējo reizi apstiprinājās, ka programmas izveidošana
(projektēšana, realizācija un testēšana) sastāda
pavisam nelielu daļu no darba apjoma, kāds nepieciešams
šāda valsti aptveroša reģistra izveidei. Pasākuma
veiksmi galvenokārt nosaka pietiekama lietotāju apmācība,
atbalsts un konsultācijas, veiksmīgi organizatorisko un
finansiālo jautājumu risinājumi, bet visa pamatā ir
ieinteresēto pušu politiskā griba.
LIIS
programmatūras nākamie soļi
Pirmais solis algu aprēķinu
automatizācijā ir sperts, tomēr vairākas problēmas
vēl gaida risinājumu. Viena no tām ir skolu grāmatvedība.
Kā jebkura organizācija, arī skola uztur savu
grāmatvedību ar algu sarakstiem, banku kontiem, maksājumu
uzdevumiem u. tml. Daļa skolu grāmatvedības jautājumus
kārto pašas, daļai palīdz vietējās
pašvaldības vai izglītības pārvaldes.
Grāmatvedības darba atvieglošanai tiek lietota arī
programmatūra, tomēr ļoti dažāda, nesaskaņota un
bieži vien novecojusi.
Noteikti ir nepieciešama LIIS tarifikācijas
bloka sasaiste ar attiecīgās skolas grāmatvedības programmu
(attēls). Iespējams, skolās ir nepieciešama zināma
grāmatvedības programmu standartizācija, varbūt pat jaunas,
speciāli skolām paredzētas bezmaksas programmatūras
izstrāde. Šie jautājumi jārisina nākamajā
gadā un noteikti saistībā ar pašvaldību
informatizācijas projektu. Vēl jāatrisina problēmas ar tarifikācijas
programmatūras ieviešanu profesionālajās skolās,
skolās, kas nav LR IZM pārvaldībā; jāpanāk
ciešāka tarifikācijas sasaiste ar skolu budžeta
plānošanu un kontroli visos līmeņos. Kā vienmēr,
katrs padarīts darbs parāda trīs vēl darāmus.
Jānis ZUTERS, Inga MEDVEDIS