Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Vide informācijas sabiedrībai sagatavota

   

Autors

 

Informācijas sabiedrība vairs nav tikai teorētisks jēdziens, tā kļūst aizvien reālāka un nozīmīgāka. Lattelekom, šķiet, ir pirmais uzņēmums Latvijā, kurš visai nopietni un mērķtiecīgi pievērsies informācijas sabiedrības veidošanai, iekļaujoties ar savu e-programmu lielajā eLatvijas informatizācijas projektā. Tāpēc uzņēmumā izveidota īpaša struktūrvienība, kas koordinē visas darbības un projektus. Patiesībā tā nav nekāda birokrātiska struktūra, bet viens vienīgs talantīgs cilvēks, Lattelekom informācijas sabiedrības programmas direktore Baiba EBULIŅA.

 

Deviņas stratēģiskās programmas

Pirms pāris gadiem Baiba Ebuliņa  kopā ar Andersen Consulting (tagad Accenture) piedalījās t.s. portfeļa pārvaldes sistēmas ieviešanā uzņēmumā Lattelekom. Tas nozīmē, ka ir apstiprinātas deviņas lielas uzņēmuma stratēģiskās attīstības programmas (pērnā gada beigās tām pievienojās arī Informācijas sabiedrības programma) un  darbs tajās tiek organizēts projektu veidā. Katrai programmai ir valde, kurā ietilpst iesaistīto biznesa struktūrvienību direktori. Tā šos projektus apstiprina, pārrauga, sadala finanses utt. Šīs programmas pārklāj visas struktūrvienības, tajās ietverto projektu realizācijā piedalās arī Lattelekom meitas uzņēmums Sakaru sistēmas. Katrā projektā ir vajadzīgi  noteiktas kompetences speciālisti, tāpēc tiek izveidota komanda no dažādām Lattelekom nodaļām. Baibas Ebuliņas uzdevums ir veidot šīs komandas, izvēlēties vajadzīgos cilvēkus, koordinēt darbu. Kad projekts beidzas un sākas nākamais, tiek veidota cita komanda. Tas ir ļoti  radošs darbs, allaž ir kas jauns un interesants, kas neļauj cilvēkiem iestigt ikdienas rutīnā.

 Patiesībā jau viss, ko Lattelekom dara, ir daļa no informācijas sabiedrības, jo tās galvenā iezīme ir pēc iespējas vairāk izmantot visas modernās iespējas un tehnoloģijas, lai padarītu darbu un ikdienu efektīvāku, lai darītu visu labāk un ātrāk, lai informācija un cilvēki  būtu pieejamāki.

 

Projekti

E-pārvalde

 Lattelekom darbībā ir vairāki virzieni, kas drīzāk attiecas uz sabiedrību un pārvaldi, nevis uz biznesu. Lattelekom veido telekomunikāciju infrastruktūru informācijas sabiedrībai. Viens no tiem ir atbalsts e-pārvaldei, kas patlaban izpaužas galvenokārt  pašvaldību līmenī. Valsts mēroga e-pārvaldi varam izveidot tikai visi kopā: ne valdībai, ne Lattelekom atsevišķi  tas nav pa spēkam.

Veiksmīgi uzsākts Saldus rajona informācijas sabiedrības projekts, kura pirmā kārta tiks  pabeigta  novembrī. Lattelekom izveidoja Saldus rajonā ne vien datu pārraides tīklu, bet veltīja arī daudz uzmanības  pašvaldības speciālistu apmācībai. Seminārus par tīkla arhitektūru apmeklēja ne vien Saldus, bet arī citu pašvaldību ļaudis. Lattelekom Mācību centrā ir īpaši uzbūvēts tīkla modelis, un var izmēģināt, kā tas darbojas. Tas palīdz klientam izprast, kādu risinājumu labāk lietot, kādi ir to  plusi un mīnusi. Kopīgais mērķis ir panākt, lai izveidoto datu pārraides tīklu intensīvi izmantotu  ne tikai pašvaldības, bet arī iedzīvotāji.

7. aprīlī Saldū bija pavasara gadatirgus, kurā ar plašu pakalpojumu klāstu piedalījās arī Lattelekom. - Pirmo reizi piedalījāmies šādā īstā gadatirgū, - stāsta Baiba. -  Piedāvājām internetu, datorus, telefonus - pa vidu starp desām un medu. Cilvēki nāca klāt, bija daudz drošāki nekā citkārt, kādā īpaši rīkotā augstās tehnoloģijas prezentācijā. Īpaši aktīvi, kā allaž, bija bērni un skolēni. Tur varēja sajust arī ļoti labvēlīgu attieksmi pret Lattelekom. Pašvaldība pati bija sagatavojusi lielu stendu, kurā bija parādīts, kādas pozitīvas pārmaiņas devis mūsu kopējais projekts, kā tas darbojas.

Tuvākās nākotnes  plāni saistīti ar Liepājas rajonu, šobrīd jau parakstīts nodomu protokols par turpmāku sadarbību. Arī citos rajonos plānoti sadarbības projekti, ar dažiem  jau panākta vienošanās par konkrētu projektu realizāciju. Paredzēts, ka šogad turpināsim būvēt vienotu datu pārraides tīklu ar interneta piekļuves iespējām Saldus un Kuldīgas rajonā, kā arī Ziemeļkurzemes pašvaldību apvienībā, bet uzsāksim - Alūksnes, Rēzeknes, Madonas rajonā un Jūrmalā. Ir uzsāktas sarunas ar Ziemeļvidzemes pašvaldību apvienību.

 

Sabiedriskais internets

Lai sameklētu informāciju elektroniskā vidē,  cilvēkiem vajadzīga pieeja internetam. Tā kā katrai privātpersonai šobrīd datora nav, aizvien aktuālāks kļūst  sabiedriskais internets un interneta kioski. Izstādē Baltic IT&T pirmo reizi publiski tika demonstrēti Apollo interneta kioski, kas  ir sabiedriski pieejams interneta piekļuves punkts gluži tāpat kā  taksofons. Iespējami divi  sabiedriskā interneta risinājumi. Pirmkārt, tas var būt Apollo e-kiosks, kas novietots bibliotēkā, lielveikalā vai citā publiski pieejamā vietā.  Otrkārt, tas var darboties pēc tāda paša principa kā privātie taksofoni, kad to savā rīcībā un uzraudzībā pārņēmusi kāda biznesa struktūrvienība, kura uztur šo kiosku, piedāvā klientiem un, protams, var gūt arī peļņu.

Patlaban, mārketinga kampaņas laikā, interneta resursi Apollo e-kioskos ir pieejami  bez maksas. Tiesa, šobrīd no tiem var piekļūt tikai Latvijas interneta resursiem. Protams, turpmāk piekļuve internetam nebūs  par brīvu: par to maksās klients vai arī kāda firma (piemēram,  lielveikals), kurš gribēs tādējādi pievilināt klientus.

 

 Sociālie taksofoni

Saziņas iespējas nepieciešamas arī cilvēkiem, kuriem daţâdu iemeslu dçď nav tālruņa. Viens no šīs programmas projektiem ir sociālie taksofoni. Uzstādīts aptuveni 600 taksofonu daţâdos Latvijas pagastos, lauku rajonos, tādās vietās, kur no biznesa viedokļa  tas ir pilnīgi nerentabli, jo tur dzīvo maz cilvēku. Tie  uzstādīti vienīgi klientu ērtībām. Tie darbojas, piemēram, Gulbenes rajona Galgauskas pagastā, Liepājas rajona Nīcas pagastā, Jelgavas rajona Līvbērzes pagastā un Daugavpils rajona Skrudalienas pagastā, kur vidējie ieņēmumi no taksofona ir divi trīs lati mēnesī.  Tarifi tur ir tādi paši kā citur Latvijā, bet ir pieejami gan visi bezmaksas numuri, gan iespēja piezvanīt uz ārzemēm.

Ar taksofoniem saistīts arī kāds cits projekts, kas drīz būs pieejams. Tas top sadarbībā ar UNICEF un Valsts bērnu tiesību aizsardzības centru, un tā mērķis ir sniegt lielāku drošību internātskolu bērniem. Šajās skolās plānots izveidot taksofonu tīklu, pavisam - 76. Tur būs palīdzības līnija, 800. sērijas (bezmaksas) tālrunis,  kur varēs zvanīt bērni, kuriem kāds dara pāri. Operators viņus savienos ar atbilstošo iestādi un amatpersonu, kas uzklausīs problēmu un spēs palīdzēt.

 

 Komunikācija un klientu izglītošana

Šķiet, diezgan daudz cilvēku uzskata, ka jaunās tehnoloģijas ir  kas ļoti augsts, tāls un nepieejams. Tāpēc Lattelekom aktīvi nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu. Viens no šiem komunikāciju projektiem ir Latvijas TV raidījums Futūršoks, kas skatāms katru nedēļu. Tur var pafilozofēt par nākotni, lai cilvēks redz  savu vietu moderno tehnoloģiju pasaulē. Mērķis -  iedrošināt klientus.

- Vēl ir daudz plānu, kas galvenokārt orientēti uz skolām un izglītību, - stāsta Baiba, - to skaitā dažādi semināri par jaunāko uzņēmumā un nozarē, skolotāju apmācība u. tml..  Publicējam  informāciju  presē, tapusi arī izglītojoša filma, kā Somijā (Kūsamo) tiek galā ar pašvaldību informatizāciju un kādēļ viņiem tas vajadzīgs.

Patlaban mums padomā kāds jauns projekts, kura mērķis ir iedrošināt kārtot biznesa darījumus interneta vidē. Tas taps  sadarbībā ar slaveniem ārvalstu profesoriem, kuri šovasar Latvijā sniegs biznesa konsultācijas  un dalīsies  pieredzē.

 

 E-Lattelekom

Modernas komunikācijas piedāvājam klientiem, un lietojam tās arī paši savas ikdienas atvieglošanai. Mums kopā ir 3200 darba staciju, t.i., 74 procentiem  darbinieku. Katru dienu tiek nosūtīts aptuveni 3000 e-pasta vēstuļu, vidēji desmit uz katru lietotāju. Uz IS palīdzības dienestu zvana aptuveni 150 reižu dienā. Vēl ir 67 biznesa aplikācijas, un 12 no tām ir piekļuve caur internetu.

Kopš 1997. gada uzņēmumā darbojas  intranets – uzņēmuma iekšējais eletorinskās informācijas tīkls, kuru Lattelekom darbinieki apmeklē vidēji 3000 reižu dienā. Tur var uzzināt daudz jaunumu par to, kas notiek citās nodaļās, ik dienas tiek publicēta pat uzņēmuma galvenās administrācijas ēkas ēdnīcas ēdienu karte! Vēl ir līgumu reģistrēšanas datu bāze, klientu datu arhīvs un dokumentu vadības sistēma, plānots  izveidot arī vadības informācijas sistēmu.

Tā nu, visu saliekot kopā, iznāk, ka Lattelekom jau krietni sen ir iegājis informācijas sabiedrības laikmetā. Atliek vien panākt, lai tas pēc iespējas drīzāk sāktos arī ārpus uzņēmuma sienām.

Anita KĻAVA

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001