Vai grūti būt progresīvam?

 

Varētu teikt, ka SP septembra numura līderi ir divi - uzņēmums un tā vadītājs, jo Uzņēmumu reģistrs (UR) savulaik bija viens no pirmajām valsts institūcijām Latvijā, kas ikdienas darbā ieviesa elektronisko datu apstrādi, un šī progresa iniciators un veicinātājs ir Galvenais valsts notārs Māris GULBIS. Viņš ir arī Elektronisko dokumentu likumprojekta darba grupas vadītājs.

 

- Galvenais valsts notārs. Parasti šādam amatam maz kopēja ar uzņēmumu reģistrāciju.

- Līdzīgi gadījumi pasaulē ir ļoti reti, bet Latvijā bija izveidojušies valsts notariāta kantori un tie reorganizējās divos virzienos: zvērinātos notāros un valsts notāros, kuri sākumā reģistrēja arī uzņēmumus. Manuprāt, tā bija gluži pareiza izvēle, ka tika izveidota šāda valsts notāra institūcija, kas apstiprina uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību, šobrīd arī masu informācijas līdzekļu, ārvalstu firmu pārstāvniecību un sabiedrisko organizāciju dokumentus. Valsts notāri darbojas valsts vārdā un apliecina gan pamatdokumentu grozījumus, gan uzņēmumu likvidāciju un izslēgšanu no reģistra, gan arī laulības līgumu reģistrāciju.

- Cik gadu jūs jau ieņemat šo amatu?

- Esmu šeit no 1996. gada 24. aprīļa. Pagājuši piecarpus gadi. Tas ir laiks, kad mainās vēstnieki un notiek citu valsts amatpersonu rotācija. Man arī par to vajadzētu domāt.

- Kāds iespaids par UR jums bija toreiz, kad sākāt pildīt šos pienākumus, un kā tas ir mainījies?

-  Kad sāku te strādāt, Uzņēmumu reģistrs atgādināja visai noplukušu iecirkni, kur nedz datu un datoru integrācija, nedz sistēmu izveide neatbilda nekādiem standartiem. Arī darbinieku datorizglītības līmenis bija ļoti zems, turklāt pastāvēja t. s. smalkā korupcija, kad reģistra lietas tika kārtotas par pārdesmit latiem. Mums izdevās panākt lūzumu, jo izcīnījām, ka mūsu rīcībā sākotnēji palika 20 un vēlāk - 50 procentu no visām valsts nodevām. Tas palīdzēja nostādīt UR uz kājām. Vispirms modernizējām visas datu bāzes un integrējām vairāk nekā 20 sistēmu. Tagad, piemēram, reģistrējot automašīnu kā komercķīlu, varam pāris sekundēs savienoties ar CSDD datu bāzi un pārbaudīt, vai auto reģistrēts kā attiecīgās juridiskās personas īpašums. Līdzīgi projekti ir arī ar PID datu bāzi, zemesgrāmatām, ciltslopu reģistru utt.

- Aptuveni cik jaunu uzņēmumu tiek reģistrēti nedēļā?

- Aktīvos periodos (izņemot vasaru) nedēļā vidēji reģistrējam 130-150 jaunu uzņēmumu jeb aptuveni astoņus deviņus tūkstošus gadā. Tas ir pietiekami, lai valsts ekonomika attīstītos. Tiesa, objektīvu iemeslu dēļ kopējais uzņēmumu daudzums katru gadu sarūk, taču jāatceras, ka no Latvijas 2,4 miljoniem iedzīvotāju uzņēmējdarbībā ir iesaistīti ļoti daudz - aptuveni 500 000, kas figurē gan kā amatpersonas, gan kā daļu turētāji, gan kā akciju īpašnieki. Ir arī pietiekami daudz gadījumu, kad Latvijas uzņēmumus pārpērk ārvalstu uzņēmēji.

- Kādas ir dibināto un bankrotējušo uzņēmumu proporcijas?

- Šobrīd reģistrēti 160 000 uzņēmumu un aptuveni 33 000 ir izslēgti no reģistra. Mēs, protams, gribētu, lai uzņēmēji paši likvidē savus paputējušos uzņēmumus, lai nemaldinātu sabiedrību un potenciālos partnerus. Ja ir objektīvi apstākļi, dažkārt arī reģistrs uzņemas uzņēmumu likvidācijas funkciju.

- Cik populāri Latvijā ir laulības līgumi?

- Šobrīd tie ir kļuvuši ļoti populāri. Sākumā to bija tikai pāris desmitu (līdz 100) gadā, bet šobrīd jau reģistrēti vairāk nekā 2000. Manuprāt, tā ir normāla prakse, kad laulātie vienojas vai nu par mantas kopību, vai par tās šķirtību (90 procentos gadījumu). Lai cik skarbi tas izklausītos, bieži vien tās ir aprēķina laulības, bet, ja laikus vienojas, vēlāk vismaz nav problēmu. Protams, ir arī tādi gadījumi, ka pret kādu no dzīvesbiedriem tiek vērsta mantiska rakstura pretenzija, un ātri noslēgts laulības līgums ar mantas nošķirtību otram laulātajam palīdz glābt mantu no kreditoriem. Tomēr šādos gadījumos bankām vai kredītinstitūcijām ir tiesības iesniegt prasību tiesā vai atcelt šādu laulības līgumu.

- To, ka esat progresīvs cilvēks, allaž iestājaties par visu jauno un esat  elektronizējis Uzņēmumu reģistru, zina arī ārpus UR sienām.

- Tas nav tikai mans nopelns. Vēsturiski ir izveidojies, ka UR operators ir Lursoft (daudziem tas šķiet nepareizi!), kurš arī izstrādā vajadzīgās sistēmas. No mūsu viedokļa tas arī ir pilnīgi saprotams, jo budžeta iestāde nevar maksāt programmētājiem tādas algas, kā to spēj privātuzņēmums. Maksimālā likme, ko varu piedāvāt programmētājam, ir 190 latu.

- Pērn jūs kopā ar LIA izpilddirektori Inu Gudeli popularizējāt internetu Latvijas uzņēmumos. Vai kas līdzīgs turpinās?

- Kad sākām šo akciju, interneta lietotāju bija tikai aptuveni desmit procenti. Manuprāt, apbraukājot visus reģionus, mums izdevās daudzus pārliecināt, jo šobrīd interneta pieslēgumu daudzums ir gandrīz dubultojies. Šogad mēs kopīgi ar kādu uzņēmumu (iespējams, tas būs  Lattelekom un kāda banka) sāksim līdzīgā veidā apbraukāt lauku skolas. Informēsim vecāko klašu skolēnus par iespējām, ko nodrošina internets, e-dokumenti, e-pārvalde, e-komercija, lai viņiem būtu vieglāk izvēlēties pareizo profesiju.

- Kā, jūsuprāt, mainīsies ikdiena, kad vienotā datu tīklā būs saslēgts ne vien Uzņēmumu reģistrs, bet arī citi valsts nozīmes reģistri?

- Manuprāt, tuvākajā nākotnē ļoti daudzas procedūras un valsts institūciju pakalpojumi varētu būt elektroniski: gan uzņēmumu, gan automašīnu, gan cita īpašuma reģistrācija vai dzīvokļu maiņa. Visām pieteikumu formām un izziņām vajadzētu būt ievietotām internetā. Protams, jāgādā par datu drošību, lai pārsūtīšanas procesā netiktu izdarītas izmaiņas. Pašvaldībās varētu ierīkot pakalpojumu e-kioskus, kur operatori izstāstītu, kā jārīkojas, vai pat par nelielu samaksu aizpildītu vajadzīgo formu. Pilsonim pašam tikai jāievada personiskais identifikācijas kods (PIN), lai apliecinātu, ka tieši viņš nosūta šo formu. Tāda prakse jau ir Somijas pilsētā Kūsamo.

- Cik tālu pavirzījies darbs pie Elektronisko dokumentu likumprojekta?

- Augusta beigās tas beidzot pēc ilgām saskaņošanām, redakcionālajiem labojumiem un korekcijām tika nosūtīts uz Ministru Kabinetu. Šis nav tas likums, ko var pieņemt 81. panta kārtībā. Tas vēl ir detalizēti jāizskata un jāizsver. Manuprāt, mūsu likums ir plašāks nekā Igaunijā un citās valstīs, kur definē tikai elektronisko parakstu.

- Latvijas likumprojektā esot daudz kopīga ar Austrijas un Igaunijas likumu.

- Igaunijas un Austrijas likums atbilst Eiropas Savienības direktīvām, tāpēc dažas pozīcijas ņēmām no turienes, protams, pielāgojot mūsu apstākļiem. Tomēr nevar teikt, ka mūsu likums ir tāds pats - tas ir rakstīts pilnīgi no jauna. No Austrijas un Igaunijas likuma izmantoti tikai skeleta elementi: rokas, kājas ir, bet viduklis un formas veidotas no jauna.

- Kā atšķiras elektroniskais un drošs elektroniskais paraksts?

- Vienkāršus elektroniskos parakstus, t. s. verisign, var lietot savstarpējos firmu norēķinos vai kādas institūcijas iekšienē, un tie nav jāpiesaka sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja institūcijā. Tos jau izmanto dažas bankas, arī mēs ar Lursoft apmaināmies ar šādiem parakstiem, kodējam dokumentus, lai kāds entuziasts no malas nevarētu atkodēt mūsu tekstus vai vēstules. Tomēr tos nevarētu uzskatīt par drošiem.

Turpretī sadarbībā ar citām iestādēm un uzņēmumiem var izmantot tikai sertificētu, drošu elektronisko parakstu. Brīdī, kad apstiprināt dokumentu ar savu elektronisko parakstu, uzņēmumu reģistrs pāris sekunžu laikā sazinās ar sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju un pārbauda, vai paraksts atbilst konkrētajai personai.

- Kādos gadījumos var pieļaut parastās sertifikācijas lietojumu?

- Par to noteikti būs diskusijas valdībā. Kur darījumi būs par lielām summām, tur noteikti tiks pieprasīti kvalificētās sertifikācijas pakalpojumi. Attiecībā uz uzņēmuma reģistrāciju noteikti būs paši stingrākie noteikumi.

- Vai Latvijā daudz firmu varētu pretendēt uz kvalificētās sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu?

- Sākotnējā likumprojekta variantā bija paredzēts, ka to pamatkapitālam jābūt ne mazākam par miljonu, bet tagad tas samazināts līdz 100 000. Domāju, ka galu galā būs vairākas firmas. Tas būtu pareizi, jo elpa uz konkurenta pakauša tikai palīdz.

- Igaunijā likums pieņemts jau pērnā gada nogalē. Kā tas tiek īstenots?

- Igaunija sāk e-pārvaldi no augšas. Valdības sēdes (vienā arī mēs bijām klāt) tiešām norit elektroniski. Kad notiek lēmumu pieņemšana, katrs dalībnieks ievada datorā savu PIN kodu un nobalso. Valdības sēdē neparādās neviens papīra dokuments. Tomēr, manuprāt, tā ir arī sava veida izkārtne, mārketinga gājiens.

Likumam ir noteikts pārejas periods. Piemēram, īpašuma tiesību reģistros arī Igaunijā e-paraksti un e-dokumenti vēl nav ieviesti. Protams, arī viņiem galvenā problēma ir finansējums. E-parakstu patlaban paredzēts ieviest tikai atsevišķās institūcijās, iespējams, policijā un prokuratūrā.

E-dokumentus vissekmīgāk ievieš Lielbritānijā, tur šim mērķim atvēlēts vesels miljards mārciņu, ir arī Tonija Blēra politisks atbalsts. Jauno sistēmu sāk ieviest no pašvaldībām līdz pat visiem īpašumu tiesību reģistriem un komunālo pakalpojumu saimniecībām, medicīnu, izglītību u. tml.

- Kad Latvijas elektroniskajam dokumentam būs likuma spēks?

- Jāievēro, ka būs diezgan garš pārejas periods, bet valsts institūcijām pilnībā jāpāriet uz jauno sistēmu 2004. gadā. Es gan domāju, ka šo pārejas periodu varētu saīsināt, bet jāraugās, kādas būs reālās iespējas un finansējums. Neesmu pārliecināts, ka valdība to uzskatīs par prioritāru projektu. Bet mēs nedrīkstam atpalikt no šī elektroniskā vilciena, jo nākamais - pēc gadiem 50 - jau būs biotehniskais laikmets, kur toni noteiks gēnu inženierija, ķīmija un citas nozares.

- Kāda varētu būt elektroniskā paraksta globālā attīstība?

- Elektroniskais paraksts ir izveidots, izmantojot visas mūsdienu tehnoloģijas. Kā zināms, Amerikā (Pentagonā) jau tiek lietoti vēl modernāki digitālie paraksti. Mēs vēl runājam par PIN parolēm, bet Amerikā jau izmanto cilvēka acs radzeni: attiecīgā persona tiek identificēta, ieskatoties vienā punktā, un dators nolasa no acs radzenes šīs personas kodu. Faktiski tas arī ir elektroniskais paraksts. Kad Krievijā sāka domāt par to, ka personu varētu identificēt pēc pirkstu nospieduma datu bāzē - elektroniskā paraksta vietā, noziedzīgie grupējumi tūlīt paziņoja, ka sāks uzņēmējiem griezt nost pirkstus, lai tos izmantotu saviem mērķiem.

- Kādu elektronisku vīziju jūs redzat pēc gadiem divdesmit?

- Domāju, ka daudz ko uzticēsim elektroniskajiem palīgiem. Nezinu, vai tie darbosies līdzīgi cilvēkiem, bet mani apmierinātu arī tas, ja vajadzētu tikai nospiest attiecīgo pogu, apstiprinot vai noraidot palīgu piedāvāto risinājumu. Tā ir ļoti reāla vīzija, kuru visā pilnībā izmantos un attīstīs manu bērnu paaudze.

 

Gunta KĻAVIŅA