Kapteinis - operators uz integrēta tiltiņa

 

Jūrniecība – viena no fundamentālākajām cilvēka nodarbēm kopš tālas senatnes. Pēdējās desmitgadēs kapteini ar binokli, kas raugās zilajā tālē, ir nomainījis kuģa vadītājs, kas raugās datora displejā. Brīvo vēju un bīstami pievilcīgās romantikas vietā stājusies skaudri reglamentēta, no krasta stingri uzraudzīta, bet arī droši atbalstīta kuģošana. Par senās specialitātes jaunajām iezīmēm stāsta Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) Kuģu vadīšanas nodaļas vadītājs profesors Grigorijs GLADKOVS.

 

Integrētais tiltiņš

Telekomunikāciju un IT attīstība pēdējos 30 gados jūrniecībā izraisījusi revolūciju – kuģa virsnieks, kas agrāk bija atkarīgs galvenokārt no savām zināšanām un intuīcijas, ir kļuvis par speciālistu, kas ir iesaistīts globālās jūrniecības tehnoloģiskajos procesos.

Kuģa vadītāja rīcībā ir t. s. integrētais tiltiņš. Tradicionālā kuģa vadītāja darba vieta ir līdzīga operatora darbgaldam, kur nemitīgi pienāk informācija no dažādiem avotiem, un vadītāja pamatuzdevums ir operēt ar šiem datiem, lai nodrošinātu kuģa, komandas un kravas drošību un optimālu pārvadājuma uzdevuma izpildi.

Viņam ir iespējams (un nepieciešams) risināt vairākus savstarpēji saistītus uzdevumus: risināt drošības jautājumus un optimizēt kuģa ceļu, jo tādējādi tiek ekonomēts laiks un kopējās izmaksas.

 

Automatizētās kuģošanas sistēmas

Kuģa ceļa kontroli nodrošina automatizētās kuģošanas sistēmas, kuras ir izveidotas ar navigācijas mākslīgo pavadoņu palīdzību, izmantojot elektroniskās sakaru shēmas. Pateicoties tām, uz elektroniskās kartes tiek parādīta kuģa atrašanās vieta. Sistēma dod iespēju noteikt kuģa vietu akvatorijā parastajā režīmā ar precizitāti līdz 100 m, speciālajā režīmā – līdz 10 m. Tādējādi elektroniskajā kartē uz datora displeja var kontrolēt kuģa ceļu un, izmantojot kuģa vadīšanas sistēmas, koriģēt to attiecībā pret citiem kuģiem vai bīstamiem faktoriem.

Apkalpes rīcībā ir arī sistēmas, kas ļauj jebkurā kuģa atrašanās punktā iegūt informāciju par visiem kuģošanas apstākļiem – meteoroloģiskajiem, ledus, uz laiku slēgtajiem akvatorija rajoniem, kuri ir jāapiet. Šī informācija ir arī par visiem kuģošanas rajona objektiem, kas neatrodas savā vietā un rada draudus, – peldošajām iekārtām, bojām, kuras ienestas ar jūras straumēm.

Naktī vai sliktā redzamībā tiek izmantota automatizētā kuģa kursa nospraušanas sistēma, kas dod iespēju prognozēt, kā veidosies situācijas kuģa ceļā pēc 5, 10 vai 20 minūtēm. Ja sistēma pamana mērķi, kas kuģim var būt bīstams, vadītājs saņem ne vien vizuālu informāciju, bet arī brīdinošu skaņas signālu.

Informācija mainās nemitīgi; tā arī nemitīgi ir jāapstrādā un jāpieņem lēmumi par kuģa kursa un ātruma izmaiņām, lai izvairītos no sadursmju iespējas. Bieži vien vadītājam šie lēmumi jāpieņem stresa apstākļos, jo, piemēram, jūras šaurumos vienlaikus uz radiolokācijas stacijas ekrāna var saskatīt 40 un vairāk objektu. Starp tiem atrast drošu ceļu gandrīz nav iespējams, tāpēc, izmantojot sistēmu, kuģa vadītājs pārliecinās par bīstamajiem objektiem, prognozē situācijas attīstību un pieņem lēmumus (labo kuģa kursu u. tml.).

 

Automatizētās sistēmas iekšējās informācijas nodrošināšanai

Jau tagad kuģa mašīntelpā var nebūt neviena cilvēka – aparatūras darbība (dzinēju apgriezieni, temperatūra un pārējie parametri) tiek automātiski atspoguļota uz kuģa vadītāja tiltiņa pults. Arī kuģa iekšējo drošību uzrauga automatizēti – ugunsgrēka izcelšanās iespējas kontrolē ļoti jutīgas automatizētas sistēmas. No pults ar datora palīdzību tiek iedarbināti dzinēji, notiek kravas pieņemšanas un nodošanas un vēl daudzas citas operācijas.

Tādējādi kuģa apkalpes rīcībā ir integrēta automatizēta sistēma, kas sastāv no datoriem, elektroniskiem mērinstrumentiem un radiolokācijas iekārtām un kopumā nodrošina informāciju kā no iekšējiem, tā ārējiem avotiem un atbilstošu kuģa funkcionēšanu.

 

Negadījumu neizbēgamība

Lai gan automatizācijas līmenis ir augsts, cilvēkam šajā tehnoloģiskajā ķēdē pieder pēdējais – lēmuma pieņemšanas - posms. Tāpēc pat tad, kad aparatūra strādā ideāli, iespējami negadījumi (uzsēšanās uz sēkļiem, sadursmes, ugunsgrēki), jo cilvēka lēmumi ir atkarīgi no viņa psiholoģiskajiem dotumiem un mentalitātes.

Statistika liecina, ka 80 procenti negadījumu jūrniecībā saistīti ar human factor – cilvēka iesaistīšanos automatizēto sistēmu darbā. 20 procenti negadījumu tehnisku iemeslu dēļ visbiežāk rodas tajos posmos, kur informācijas plūsmas pāriet no viena līmeņa uz citu (signāla lielums var neatbilst prasībām, tas var pazust vai tikt nepareizi interpretēts).

 

Kuģošanas drošības sistēmas

Jūrniecības prioritārās vērtības ir cilvēku drošība un vides aizsardzība, kravas saglabāšana. Izmantojot modernās IT un telekomunikāciju iespējas, ir izveidota Global Maritime Distress Safety System ( GMDSS).

Avārijas gadījumā kuģi automātiski nolaiž boju ar savu identifikācijas numuru un koordinātām, kas neatkarīgi tiek noraidīta uz mākslīgo pavadoni un no tā uz globālo glābšanas un meklēšanas centru. Centrs kartē pārbauda attiecīgo rajonu un glābšanas procesā tiek iesaistītas tuvākas glābšanas lidmašīnas, helikopteri, kuģi. Tas garantē, ka vidēji pēc 3-4 stundām pirmās lidmašīnas novērtē situāciju un piegādā pirmo nepieciešamāko palīdzību. GMDSS ir kuģa vadītāja pārziņā, un mūsdienās uz kuģiem vairs nav īpašu radiooperatoru.

 

Pār kuģošanu valda Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO)

Globālā datorizācija ir radījusi situāciju, ka kuģniecībā viss ir standartizēts – sākot ar vienkāršu kuģa lietvedības programmatūru un beidzot ar vissarežģītākajām sakaru nodrošināšanas iekārtām. Standartus izstrādā SJO, kas arī kontrolē to ievērošanu. Standarti nosaka arī jūrniecības izglītības saturu un tās vērtēšanas kritērijus. Arī augstskolu mācību trenažieri var būt tikai sertificēti.

Uz datortehnikas bāzētā trenažieru sistēma ļauj nākamos jūrniekus apmācīt uz sauszemes. Ar trenažieriem iespējams imitēt dažādo sistēmu darbību, modelēt vissarežģītākās situācijas, neriskējot nedz ar tehniku, nedz ar cilvēkiem.

Automatizācija dod iespēju manipulācijas ar kuģi veikt pat ar vienu aparatūras pogu. Tāpēc human factor ir tas, kam jūrnieku apmācībā tiek pievērsta saasināta uzmanība: attīstās jaunas metodes, kā cilvēkus apmācīt un arī testēt. Testēšanas uzdevums - noskaidrot konkrētā cilvēka psiholoģisko un fizisko īpašību piemērotību darbam stresa situācijās. Turklāt stress netiek saprasts kā dzīvības briesmu situācija, bet gan kā situācija, kuras risinājumam ir daudz variantu un kurā optimālais lēmums jāpieņem ierobežotā laikā.

 

Kā māca Latvijas Jūras akadēmijā?

Par kapteini augstskola nevienu nevar izmācīt. Tā tas ir visā pasaulē. Arī LJA, kur 70 procentu zināšanu apgūst praksē un tikai 30 procentu iegūst kā teoriju. Pasniedzēji nodrošina, ka studenti apgūst tās zināšanas un prasmes, kas atbilst starptautiski noteiktajām (Mandatory Requirements) prasībām un kas ļauj uz kuģa ieņemt zemāko virsnieka amatu – trešais kapteiņa palīgs vai trešais mehāniķis. Tālākā karjera notiek uz kuģa.

LJA sagatavo mūsdienīgus speciālistus. To apliecina ārzemju kompānijas, kurās šogad pirmie divi LJA absolventi ir kļuvuši par pilntiesīgiem kapteiņiem. Pēc augstskolas tam vajadzēja septiņus gadus.

Akadēmijas īpatnība - vienlīdz svarīgas ir trīs mācību sastāvdaļas: angļu valoda, informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas, specialitāte (kuģa vadītājs vai mehāniķis). LJA jaunie speciālisti kā daždien pasaulē nav tikai tehnoloģisko iekārtu piedēkļi (podziņu spiedēji), bet gan cilvēki ar plašu redzesloku, kas var strādāt jebkurā kuģniecībā un kam pastāv arī tālākas mācību iespējas, piemēram, attīstot IT lietojumus kuģniecības ekonomikā, kvalitātes sistēmās vai ostu pārvaldīšanā u. c.

Visas iemaņas, kas saistītas ar IT un telekomunikāciju jaunāko tehnoloģiju izmantošanu, tiek apgūtas gan uz trenažieriem (tiek izmantota arī Latvijas kuģniecības Mācību centra tehnika), gan arī praktiski. Mācību laikā kuģa vadītāji pavada jūrā 12–18 mēnešus, mehāniķi – 8–10 mēnešus.

Kuģa virsnieks apgūst visus darbus, sākot ar klāja matroža vai motorista pienākumiem, – arī IT laikmetā nākamajam vadītājam pašam jāpārzina ikviena darba procedūra.

 

Jaunie speciālisti – transporta biznesam

Kravu pārvadāšanas loģistikas ķēdē kuģošana ir tikai daļa no vispārējā transporta biznesa, kurā ir iesaistīts ļoti daudz cilvēku un materiālo vērtību. Moderns kuģis vien maksā 40–60 miljonu USD. Nozarē strādājošajiem ir liela atbildība, bet viņi saņem labu atalgojumu.

Kuģu īpašnieki un ostas nemitīgi izmanto IT un telekomunikāciju iespējas, lai visi procesi būtu automatizēti: tā tiek risināts galvenais uzdevums – ar vislabākajiem ekonomiskajiem rādītājiem pārvest kravu no viena punkta uz citu.

LJA cenšas darīt visu, lai tās absolventi ar savu izglītību varētu iekļauties jaunajās tehnoloģijās un būtu konkurētspējīgi visā pasaulē.

 

Laura KALINKA