IKT izmantošana izglītībā - realitāte un iespējas
Autors
Kāda ir mūsu bērnu prasme sadzīvot un
adaptēties sabiedrībā? Kāda loma te ir modernajām
tehnoloģijām? Ko audzinām skolās - talantīgus
vienpatņus vai cilvēkus, kuri spējīgi radoši darboties
komandā? Vai zināšanas, kuras dodam skolēniem, ir
pietiekoši aktuālas un konkurētspējīgas?
Skaidrs ir viens - lai varētu atbildēt
pozitīvi uz jautājumiem, ko izglītībai mūsdienās
izvirza sabiedrība, jāmainās ir visiem, arī
skolotājam, arī skolēniem, arī valsts un
pašvaldību attieksmei!
Skolotāja loma un sagatavotība IKT
izmantošanai stundās
Valsts mērogā lielu ieguldījumu devis
projekts LIIS (Latvijas izglītības informatizācijas
sistēma). Prasmīgi iesaistot intelektuālo potenciālu
rajonos, veiksmīgi izveidoti 40 LIIS reģionālie datorcentri,
kuros kopumā pēc LIIS datiem ir apmācīti vairāk
nekā 15 000 pedagogu - puse no kopējā skolotāju daudzuma
Latvijā. Tomēr - kāpēc tik relatīvi maz skolotāju
iegūtās zināšanas aktīvi izmanto savos
mācību priekšmetos?
Mums, Ogres ģimnāzijā, 85 procenti
skolotāju ir apmeklējuši datorizglītības kursus, bet
iegūtās prasmes aktīvi izmanto tikai puse. Pasivitātes
iemesli ir dažādi:
· tam vajag
papildu laiku, bet skolotāji strādā ar lielām slodzēm,
lai spētu uzturēt ģimenes;
· vienas
integrētās mācību stundas izstrādē un
sagatavošanā skolotājs patērē vismaz piecas
astronomiskās stundas, bet samaksa ir viena un tā pati;
· skolotāju
nepietiekamās svešvalodu prasmes;
· mazvērtības
komplekss, kuru izraisa un pastiprina dažu skolēnu augstais
datorzināšanu līmenis;
· un visbeidzot -
neapmierina fiksētais datorpieejamības laiks skolā, bet
skolotājiem mājās nav personisko datoru. Ir nepieciešama
politika, kas ļautu izglītības iestādēm un to
darbiniekiem iegādāties datorus un programmatūru ar
atlaidēm.
Tomēr sava darba entuziasti Ogres
ģimnāzijā ir izveidojuši integrētās
apmācības programmas, par pamatu ņemot moderno komunikāciju
tehnoloģiju, bioloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, astronomijas
stundās. Ir pirmie mēģinājumi lietot IKT vēstures,
vizuālās mākslas, ekonomikas pamatu stundās, izmantojot Tilde
grāmatvedības programmu Jumis. Esam domājuši
izveidot integrētās apmācības kabinetu, kas būtu
aprīkots ar datu videoprojektoru un prezentāciju datoru un kurā
būtu patstāvīgais (on-line) interneta pieslēgums ne
tikai vienam prezentāciju datoram, bet arī skolēnu
individuālajām darba vietām.
Skolēnu sagatavotība IKT izmantošanai
Valsts nosaka prasības zināšanu, prasmju
un attieksmju jomās, skolēnam beidzot pamatskolu vai vidusskolu un ieejot
kā konkurentam darba tirgū vai tālākajā
izglītībā. Kā to sasniegt, tas ir skolas un skolotāju
ziņā. Skolēnu sagatavotība darbam ar datoru un viņu
sākotnējās prasmes ir ļoti dažādas,
tāpēc skolotāji iegulda daudz darba, lai visi iegūtu jaunas
iemaņas un zināšanas un lai datorzinību stundās visiem
būtu pietiekoši interesanti.
Mums, Ogres ģimnāzijā, ir pieredze, kas
liecina, ka, radot papildu iespēju apgūt datorprasmes
sākumskolā, 80 proceni pirmklasnieku to dara ar lielu interesi un
aizrautību. Balstoties uz pieredzi starptautiskajā I*EARN
projektā, kā arī Ziemeļvalstu Ministru padomes
atbalstītajā projektā School Improvement in the Information
Age, kuros katrā piedalās 25 skolas no visiem Latvijas rajoniem,
labi zinām, ka ir starptautiski projekti, kuri paredzēti tikko
lasīt un rakstīt sākušiem bērniem, bet pašlaik
Valsts izglītības sistēma joprojām paredz sākt
apmācību tikai 7. klasē. Zinot to, ka mūsdienu
skolēniem ne pārāk patīk lasīt grāmatas un
meklēt tajās informāciju, mēs tikai 7. klases beigās
esam gatavi parādīt viņiem tās iespējas
informācijas iegūšanā, ko dod internets un multimediji.
Tajā pašā laikā - vai ir iespējams bez bagātas
informācijas izstrādāt kvalitatīvu projektu, bet projektu
darbu IZM iekļāvusi skolu programmā jau no 1. klases?
Un tomēr
šajā problēmu jūklī mūsu skola ir
mēģinājusi rast risinājumus.
· Darbojamies
daudzos starptautiskos projektos.
· Veidojam
integrētās mācību stundas kā projektu darbu
rezultātu.
· Veicinām
datorzinību apguves iespējas jau no 1. klases.
· Strādājam
pēc savas datorzinību apmācības programmas 7.-9.
klasēs.
· Vidusskolā
veidojam skolēnu kā reālu datorlietotāju - palīgu sev,
skolotājam un, itin bieži, pat saviem vecākiem.
Esam pārliecināti, ka skolēnu
sākotnējā datorapmācība ir jāpaveic
pamatskolā. Tas savukārt rada iespēju izmantot datorus un
informācijas tehnoloģijas citu mācību priekšmetu
apguvē, kad priekšmetu skolotājam vairs nav jābaidās,
ka skolēns tīri tehniski netiks galā. Informātikai ir
jākļūst par apkalpojošo priekšmetu citiem
mācību priekšmetiem.
Informācijas
publiskā pieejamība un interneta izmaksas
Neapstrīdamus panākumus skolu
datorapgādē un skolotāju apmācībā ir guvis
projekts LIIS. Šobrīd kopā ar valsts un pašvaldību
finansējumu ir nodrošināts viens dators uz katriem desmit
skolēniem 10.-12. klasēs, viens dators uz 25 skolēniem 5.-9.
klasēs. Statistika rāda, ka 2001. gada martā
pastāvīgā pieslēgumā strādāja 19 procenti
vidusskolu, bet iezvanpieejas slēgums bija nodrošināts vismaz 97
procentos skolu. Tomēr, saskaņā ar skolu aptauju, reāli internetu
izmanto tikai 51 procents pieslēgto skolu - lielo lietošanas izmaksu
(galvenokārt telekomunikāciju lietošanas maksu) dēļ.
Interneta pieslēguma izmaksas, kuras
piedāvā lielākie interneta pakalpojumi sniedzēji
Latvijā, pašlaik ir bez atlaidēm izglītības
iestādēm un to apmaksa pilnībā ir uz
pašvaldību pleciem. Protams, valsts LIIS programma rūpējas
par pašas tehnikas piegādi vidusskolām, bet skolas uzdevums ir
attīstīt skolēnu prasmes lietot, atlasīt, sintezēt
iegūto informāciju.
Ogres rajonā mums ir izdevies gandrīz visas
vidusskolas pievienot internetam ar ātrajiem radiopieslēgumiem,
pārējām izglītības iestādēm pagaidām ir
jāsamierinās ar iezvanpieejas pieslēgumu. Ogres ģimnāzija
ir nodrošināta ar pastāvīgo radiopieslēgumu, un
šobrīd internetam pieslēgtas 30 skolēnu darba vietas,
kā arī LIIS reģionālais datorcentrs ar 12 datoriem, skolas
bibliotēka ar interneta lasītavu un skolas administratīvais
tīkls. Datori ir brīvi pieejami skolā metodiskās
apvienības vadītāju laboratorijās, bet kopētājs
publiskai lietošanai - skolotāju istabā. Pamatā to
finansējam ar projektos iegūtajiem grantiem un piesaistītajiem
līdzekļiem.
Nākotnes
un attīstības perspektīva
Kur
ir atslēga Ogres rajonā notiekošajām
pārvērtībām?
Ogres pilsētas
finansiālais atbalsts skolotāju tālākizglītībai.
Ogres pilsētas dome katram skolotājam
nodrošina līdz Ls 150 lielu finansējumu kvalifikācijas
paaugstināšanai mācību gada laikā.
Ogres pilsētas domes un Ogres rajona padomes
atbalsts moderno tehnoloģiju ieviešanai un apmācībai rajona
skolās.
Pateicoties vienotai politikai rajonā, ar moderno
tehnoloģiju ieviešanu saistīto problēmu
risināšanai tiek ieguldīts ievērojams rajona
pašvaldību finansējums. Pēdējos trīs gados no
rajona un pilsētas budžeta datoru iegādei un interneta
pieslēgumu veidošanai ir atvēlēti ap Ls 100 000, bet no
valsts investīcijām piesaistīts finansējums apmēram Ls
110 000. Tātad, kopumā mērķtiecīgi ieguldīti
apmēram 210 000 latu, kas tādai nelielai pilsētai kā Ogre
un rajonam ir ievērojama summa.
Visu valsts investīciju projektu resursu
apvienošana.
Lai kvalitatīvi sasniegtu nospraustos
mērķus, esam apvienojuši visus valsts investīciju
projektus. Tāpēc LIIS reģionālo datorcentru esam
iekļāvuši arī pašvaldību vienotās informācijas
sistēmas centrā, kura pienākumos būs rūpēties ne
tikai par izglītības iestāžu, bet arī par
pašvaldības iestāžu darbinieku datorizglītošanu.
Savas interneta saimniecības izveide rajonā.
Jau pirms trim gadiem, veidojot specializēto
bezpeļņas organizāciju Ogres interneta centrs, Ogres
pilsētas dome lika pamatus savai interneta saimniecībai rajonā.
Rodas alternatīvas iespējas organizēt interneta pieslēgumus
pašvaldību objektiem, un pakalpojumu cena ir tuvu pašizmaksai -
vidēji radiopieslēguma abonēšanas cena pie mums ir Ls 20.
Aktivitāte un rosība no apakšas.
Esam pārliecināti, ka tikai ar
mērķtiecīgu darbu ir iespējams gūt labus
rezultātus. Tāpēc atbalstām jau pirms četriem gadiem
Ogrē, Smiltenē un Aucē sākto tradīciju - konferences
un izstādes LatSTE (Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija)
organizēšanu, kura šogad jaunā kvalitātē atkal
notiks Ogrē, skolēnu rudens brīvdienās 25.-27.
oktobrī. Aicinām visus interesentus pieteikties gan pieredzes
apmaiņas referātiem par moderno tehnoloģiju lietošanas
praktiskajiem aspektiem, gan aplūkot to datorfirmu, kuras
ieinteresētas Latvijas izglītības sistēmā,
piedāvāto produkciju un servisu.
Papildu uzziņai http://www.latste2001.ogre.lv
.
Tālis BĒRCIS,
Ogres ģimnāzijas skolotājs, LIIS
reģionālā datorcentra vadītājs
Kāda ir mūsu bērnu prasme sadzīvot un
adaptēties sabiedrībā? Kāda loma te ir modernajām
tehnoloģijām? Ko audzinām skolās - talantīgus
vienpatņus vai cilvēkus, kuri spējīgi radoši darboties
komandā? Vai zināšanas, kuras dodam skolēniem, ir
pietiekoši aktuālas un konkurētspējīgas?
Skaidrs ir viens - lai varētu atbildēt
pozitīvi uz jautājumiem, ko izglītībai mūsdienās
izvirza sabiedrība, jāmainās ir visiem, arī
skolotājam, arī skolēniem, arī valsts un
pašvaldību attieksmei!
Skolotāja loma un sagatavotība IKT
izmantošanai stundās
Valsts mērogā lielu ieguldījumu devis
projekts LIIS (Latvijas izglītības informatizācijas
sistēma). Prasmīgi iesaistot intelektuālo potenciālu
rajonos, veiksmīgi izveidoti 40 LIIS reģionālie datorcentri,
kuros kopumā pēc LIIS datiem ir apmācīti vairāk
nekā 15 000 pedagogu - puse no kopējā skolotāju daudzuma
Latvijā. Tomēr - kāpēc tik relatīvi maz skolotāju
iegūtās zināšanas aktīvi izmanto savos
mācību priekšmetos?
Mums, Ogres ģimnāzijā, 85 procenti
skolotāju ir apmeklējuši datorizglītības kursus, bet
iegūtās prasmes aktīvi izmanto tikai puse. Pasivitātes
iemesli ir dažādi:
· tam vajag
papildu laiku, bet skolotāji strādā ar lielām slodzēm,
lai spētu uzturēt ģimenes;
· vienas
integrētās mācību stundas izstrādē un
sagatavošanā skolotājs patērē vismaz piecas
astronomiskās stundas, bet samaksa ir viena un tā pati;
· skolotāju
nepietiekamās svešvalodu prasmes;
· mazvērtības
komplekss, kuru izraisa un pastiprina dažu skolēnu augstais
datorzināšanu līmenis;
· un visbeidzot -
neapmierina fiksētais datorpieejamības laiks skolā, bet
skolotājiem mājās nav personisko datoru. Ir nepieciešama
politika, kas ļautu izglītības iestādēm un to
darbiniekiem iegādāties datorus un programmatūru ar
atlaidēm.
Tomēr sava darba entuziasti Ogres
ģimnāzijā ir izveidojuši integrētās
apmācības programmas, par pamatu ņemot moderno komunikāciju
tehnoloģiju, bioloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, astronomijas
stundās. Ir pirmie mēģinājumi lietot IKT vēstures,
vizuālās mākslas, ekonomikas pamatu stundās, izmantojot Tilde
grāmatvedības programmu Jumis. Esam domājuši
izveidot integrētās apmācības kabinetu, kas būtu
aprīkots ar datu videoprojektoru un prezentāciju datoru un kurā
būtu patstāvīgais (on-line) interneta pieslēgums ne
tikai vienam prezentāciju datoram, bet arī skolēnu
individuālajām darba vietām.
Skolēnu sagatavotība IKT izmantošanai
Valsts nosaka prasības zināšanu, prasmju
un attieksmju jomās, skolēnam beidzot pamatskolu vai vidusskolu un ieejot
kā konkurentam darba tirgū vai tālākajā
izglītībā. Kā to sasniegt, tas ir skolas un skolotāju
ziņā. Skolēnu sagatavotība darbam ar datoru un viņu
sākotnējās prasmes ir ļoti dažādas,
tāpēc skolotāji iegulda daudz darba, lai visi iegūtu jaunas
iemaņas un zināšanas un lai datorzinību stundās visiem
būtu pietiekoši interesanti.
Mums, Ogres ģimnāzijā, ir pieredze, kas
liecina, ka, radot papildu iespēju apgūt datorprasmes
sākumskolā, 80 proceni pirmklasnieku to dara ar lielu interesi un
aizrautību. Balstoties uz pieredzi starptautiskajā I*EARN
projektā, kā arī Ziemeļvalstu Ministru padomes
atbalstītajā projektā School Improvement in the Information
Age, kuros katrā piedalās 25 skolas no visiem Latvijas rajoniem,
labi zinām, ka ir starptautiski projekti, kuri paredzēti tikko
lasīt un rakstīt sākušiem bērniem, bet pašlaik
Valsts izglītības sistēma joprojām paredz sākt
apmācību tikai 7. klasē. Zinot to, ka mūsdienu
skolēniem ne pārāk patīk lasīt grāmatas un
meklēt tajās informāciju, mēs tikai 7. klases beigās
esam gatavi parādīt viņiem tās iespējas
informācijas iegūšanā, ko dod internets un multimediji.
Tajā pašā laikā - vai ir iespējams bez bagātas
informācijas izstrādāt kvalitatīvu projektu, bet projektu
darbu IZM iekļāvusi skolu programmā jau no 1. klases?
Un tomēr
šajā problēmu jūklī mūsu skola ir
mēģinājusi rast risinājumus.
· Darbojamies
daudzos starptautiskos projektos.
· Veidojam
integrētās mācību stundas kā projektu darbu
rezultātu.
· Veicinām
datorzinību apguves iespējas jau no 1. klases.
· Strādājam
pēc savas datorzinību apmācības programmas 7.-9.
klasēs.
· Vidusskolā
veidojam skolēnu kā reālu datorlietotāju - palīgu sev,
skolotājam un, itin bieži, pat saviem vecākiem.
Esam pārliecināti, ka skolēnu
sākotnējā datorapmācība ir jāpaveic
pamatskolā. Tas savukārt rada iespēju izmantot datorus un
informācijas tehnoloģijas citu mācību priekšmetu
apguvē, kad priekšmetu skolotājam vairs nav jābaidās,
ka skolēns tīri tehniski netiks galā. Informātikai ir
jākļūst par apkalpojošo priekšmetu citiem
mācību priekšmetiem.
Informācijas
publiskā pieejamība un interneta izmaksas
Neapstrīdamus panākumus skolu
datorapgādē un skolotāju apmācībā ir guvis
projekts LIIS. Šobrīd kopā ar valsts un pašvaldību
finansējumu ir nodrošināts viens dators uz katriem desmit
skolēniem 10.-12. klasēs, viens dators uz 25 skolēniem 5.-9.
klasēs. Statistika rāda, ka 2001. gada martā
pastāvīgā pieslēgumā strādāja 19 procenti
vidusskolu, bet iezvanpieejas slēgums bija nodrošināts vismaz 97
procentos skolu. Tomēr, saskaņā ar skolu aptauju, reāli internetu
izmanto tikai 51 procents pieslēgto skolu - lielo lietošanas izmaksu
(galvenokārt telekomunikāciju lietošanas maksu) dēļ.
Interneta pieslēguma izmaksas, kuras
piedāvā lielākie interneta pakalpojumi sniedzēji
Latvijā, pašlaik ir bez atlaidēm izglītības
iestādēm un to apmaksa pilnībā ir uz
pašvaldību pleciem. Protams, valsts LIIS programma rūpējas
par pašas tehnikas piegādi vidusskolām, bet skolas uzdevums ir
attīstīt skolēnu prasmes lietot, atlasīt, sintezēt
iegūto informāciju.
Ogres rajonā mums ir izdevies gandrīz visas
vidusskolas pievienot internetam ar ātrajiem radiopieslēgumiem,
pārējām izglītības iestādēm pagaidām ir
jāsamierinās ar iezvanpieejas pieslēgumu. Ogres ģimnāzija
ir nodrošināta ar pastāvīgo radiopieslēgumu, un
šobrīd internetam pieslēgtas 30 skolēnu darba vietas,
kā arī LIIS reģionālais datorcentrs ar 12 datoriem, skolas
bibliotēka ar interneta lasītavu un skolas administratīvais
tīkls. Datori ir brīvi pieejami skolā metodiskās
apvienības vadītāju laboratorijās, bet kopētājs
publiskai lietošanai - skolotāju istabā. Pamatā to
finansējam ar projektos iegūtajiem grantiem un piesaistītajiem
līdzekļiem.
Nākotnes
un attīstības perspektīva
Kur
ir atslēga Ogres rajonā notiekošajām
pārvērtībām?
Ogres pilsētas
finansiālais atbalsts skolotāju tālākizglītībai.
Ogres pilsētas dome katram skolotājam
nodrošina līdz Ls 150 lielu finansējumu kvalifikācijas
paaugstināšanai mācību gada laikā.
Ogres pilsētas domes un Ogres rajona padomes
atbalsts moderno tehnoloģiju ieviešanai un apmācībai rajona
skolās.
Pateicoties vienotai politikai rajonā, ar moderno
tehnoloģiju ieviešanu saistīto problēmu
risināšanai tiek ieguldīts ievērojams rajona
pašvaldību finansējums. Pēdējos trīs gados no
rajona un pilsētas budžeta datoru iegādei un interneta
pieslēgumu veidošanai ir atvēlēti ap Ls 100 000, bet no
valsts investīcijām piesaistīts finansējums apmēram Ls
110 000. Tātad, kopumā mērķtiecīgi ieguldīti
apmēram 210 000 latu, kas tādai nelielai pilsētai kā Ogre
un rajonam ir ievērojama summa.
Visu valsts investīciju projektu resursu
apvienošana.
Lai kvalitatīvi sasniegtu nospraustos
mērķus, esam apvienojuši visus valsts investīciju
projektus. Tāpēc LIIS reģionālo datorcentru esam
iekļāvuši arī pašvaldību vienotās informācijas
sistēmas centrā, kura pienākumos būs rūpēties ne
tikai par izglītības iestāžu, bet arī par
pašvaldības iestāžu darbinieku datorizglītošanu.
Savas interneta saimniecības izveide rajonā.
Jau pirms trim gadiem, veidojot specializēto
bezpeļņas organizāciju Ogres interneta centrs, Ogres
pilsētas dome lika pamatus savai interneta saimniecībai rajonā.
Rodas alternatīvas iespējas organizēt interneta pieslēgumus
pašvaldību objektiem, un pakalpojumu cena ir tuvu pašizmaksai -
vidēji radiopieslēguma abonēšanas cena pie mums ir Ls 20.
Aktivitāte un rosība no apakšas.
Esam pārliecināti, ka tikai ar
mērķtiecīgu darbu ir iespējams gūt labus
rezultātus. Tāpēc atbalstām jau pirms četriem gadiem
Ogrē, Smiltenē un Aucē sākto tradīciju - konferences
un izstādes LatSTE (Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija)
organizēšanu, kura šogad jaunā kvalitātē atkal
notiks Ogrē, skolēnu rudens brīvdienās 25.-27.
oktobrī. Aicinām visus interesentus pieteikties gan pieredzes
apmaiņas referātiem par moderno tehnoloģiju lietošanas
praktiskajiem aspektiem, gan aplūkot to datorfirmu, kuras
ieinteresētas Latvijas izglītības sistēmā,
piedāvāto produkciju un servisu.
Papildu uzziņai http://www.latste2001.ogre.lv
.
Tālis BĒRCIS,
Ogres ģimnāzijas skolotājs, LIIS
reģionālā datorcentra vadītājs