Projekts GEANT.

Eiropa grib panākt Amerikas IT

 

No atpalicības interneta attīstībā baidās gandrīz visa pasaule. Viens no mīļākajiem Eiropas Savienības runas vīru tematiem ir Eiropas atpalicība no Amerikas modernajās informācijas tehnoloģijās, tās satriecošās sekas jau tuvākajā nākotnē un kas būtu darāms, lai šo atpalicību likvidētu.

 

Projekts GEANT ir Eiropas Savienības piektās pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas projekts apakšprogrammā IST. Projekta realizācijā tiks izveidots Eiropas līmeņa gigabitu akadēmiskais tīkls GEANT, kas apvienos vairāk nekā 3000 organizāciju akadēmiskos tīklus 31 Eiropas valstī. Šī infrastruktūra gan atbalstīs pētniekus, gan pati būs pētījumu vide. Projekta realizēšanā izmantos priekšrocības, ko deva telekomunikāciju monopola likvidācija Eiropā 1998. gadā.

 

Galvenie projekta mērķi

·         Sniegt gigabitu ātrumus datu pārraidē. Projekta laikā tiek plānots ātruma pieaugums no 2,5 Gb/s līdz pat 10 Gb/s tā beigās. Tiks izmantota pati modernākā optisko tīklu komunikāciju aparatūra.

·         Nodrošināt savienojumus ar visiem svarīgākajiem akadēmiskajiem tīkliem pasaulē, it sevišķi Amerikā. Likvidēt Eiropas tehnisko atpalicību telekomunikāciju izmantošanā.

·         Garantēt pakalpojumu kvalitāti. Tiks ieviesta programmatūra, kas nodrošinās daudz augstāku pakalpojumu kvalitāti nekā līdz šim.

·         Palielināt Eiropas akadēmisko tīklu, ietverot tajā arī Austrumeiropas zemes. Pavisam projektā piedalās 27 dalībnieki, no kuriem Nordunet pārstāv piecas valstis. Latvijas akadēmisko tīklu šajā projektā pārstāv LU MII (akadēmiskais datortīkls LATNET).

 

 

 

GEANT pakalpojumi

Pirmām kārtām GEANT nodrošinās tradicionālos interneta pakalpojumus ar dažādiem prioritāšu un iespēju līmeņiem, bet būs iespējams arī realizēt pakalpojumus, kas praktiski nav iespējami pašreizējos tīklos. Piemēram, GEANT vidē varēs radīt virtuālos privātos tīklus, kas ļaus veidot virtuālās pētniecības laboratorijas vai pat institūtus. Acīmredzot, tuvākā nākotnē pētnieki, kas pretendē uz Eiropas līmeni, varēs strādāt, tikai pievienoti šādiem virtuāliem institūtiem. Pati GEANT vide tiks organizēta, izmantojot sasniegumus tīkla intelekta veidošanā.

 

GEANT finansēšana

Projekts ir paredzēts četriem gadiem, sākot no 2001. gada. Kopējās izmaksas ir 213 miljoni eiro. Paredzēts, ka 62 procentus izdevumu segs projekta dalībvalstis un 38 procentus - Eiropas Komisija. Latvijai būtu jāsedz tikai puse izdevumu.

 

Dalībvalstu finansējumu var organizēt dažādos veidos:

a)                               tiešs valsts finansējums no budžeta;

b)                               lietotāju iemaksas;

c)                               kombinētais finansējums - gan valsts, gan lietotāju.

 

Dažādās valstīs finansējuma struktūra var būt atšķirīga. Piemēram, Lietuvā GEANT projektam budžeta līdzekļi tika paredzēti jau 2000. gadā.

 

Projekta izpildītāji

Projektu realizē trīs firmas: COLT Telecom, Telia International Carrier un T-Systems. Šīs trīs organizācijas 2001. gada novembrī nodrošinās 118 gigabitu no paredzētajiem 120, tādā veidā radot jaunu paneiropas tīklu izglītībai un pētniecībai. To uztur konsorcijs no 27 nacionālajiem akadēmiskajiem tīkliem. Latviju šajā konsorcijā pārstāv LU MII ar savu akadēmisko datortīklu LATNET.

 

Izmantošanas organizācija

Katrā dalībvalstī tiks izveidots GEANT pieejas punkts, kas tālāk sadalīs tīkla pakalpojumus valsts iekšienē. Ir paredzēts, ka tīklā pārraidīs nekomerciālus datus, atļauta arī komerciālo organizāciju pētniecisko datu pārraide.

GEANT dalībnieks katrā valstī nodrošinās visu akadēmisko organizāciju pieslēgšanu tīklam, tīkla ekspluatāciju, komerciālo un nekomerciālo datu atdalīšanu tīklā, kā arī pieslēgumus datu apmaiņai ar komerciālām organizācijām valsts iekšienē.

Nav šaubu, ka projekta GEANT realizācija ļaus Eiropas valstīm panākt Ameriku IT jomā, jo visas konsorcija valstis, izņemot Latviju, ir paredzējušas budžeta līdzekļus šī projekta atbalstam. Diemžēl Latvijas budžetā nepieciešamie līdzekļi pagaidām vēl nav atrasti.

 

Jānis ĶIKUTS

Bruno MARTUZĀNS